Pēc Pashā maltītes baudīšanas Jēzus mazgāja apustuļu kājas un norādīja uz Jūdu kā Savu nodevēju. Neskatoties uz Savas laicīgās kalpošanas pēdējās nedēļas satricinājumiem, Jēzus koncentrēja Savas mācības uz paklausību, kalpošanu un mīlestību — īpašībām, kas valdīja Viņa dzīvē un kurām visos laikos vajadzētu valdīt Viņa mācekļu dzīvē.
Skaļi nolasiet šādus jautājumus un aiciniet studentus pārdomāt, kā viņi uz tiem atbildētu (paskaidrojiet, ka viņiem nav jāatbild skaļi):
Kur tu sevi liktu šajā shēmā?
Vai tu vēlētos būt laimīgāks, nekā esi tagad?
Vai zini kādu cilvēku, kuram tu vēlētos palīdzēt būt laimīgākam?
Studējot Jāņa 13. nodaļu, aiciniet studentus meklēt principu, kas viņiem palīdzēs zināt, ko viņi var darīt, lai kļūtu laimīgāki.
Lai palīdzētu studentiem labāk saprast Jāņa 13. nodaļas kontekstu, atgādiniet, ka Glābējs kopā ar Saviem apustuļiem svinēja Pashā svētkus. Apkopojiet Jāņa 13:1–3, paskaidrojot: kad Jēzus pirms Savas krustā sišanas kopā ar Saviem apustuļiem baudīja pēdējās vakariņas, Viņš zināja, ka Viņu drīz nogalinās un Viņš atgriezīsies pie Sava Debesu Tēva.
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 13:4–5 un pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Jēzus darīja, kad Viņš un Viņa apustuļi pabeidza ēst Pashā maltīti. Paskaidrojiet, ka 4. pantā frāze „noliek drēbes” nozīmē, ka Jēzus novilka savas virsdrēbes, līdzīgi kā mūsdienās cilvēks novelk savu jaku.
Kādu kalpošanu Glābējs veica Savu mācekļu labā?
Paskaidrojiet, ka „Jaunās Derības laikā cilvēki nēsāja atvērta tipa sandales, viņi galvenokārt pārvietojās pa putekļainiem ceļiem, uz kuriem bija arī dzīvnieku mēsli, un viņiem nebija pastāvīgas piekļuves ūdenim, kurā varētu nomazgāties. Viņu kājas kļuva ļoti netīras, tādēļ mazgāt cita cilvēka kājas varēja būt nepatīkams uzdevums. … Šādu viesmīlības izpausmi parasti izpildīja zemākā līmeņa kalpotāji” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014], 242. lpp.). Pēdējo vakariņu laikā „Kristus klusām piecēlās, apjoza priekšautu gluži tā, kā to darītu vergs vai kalps, un notupās, lai mazgātu apustuļu kājas” (Jefferey R. Holland, „He Loved Them unto the End”, Ensign, 1989. g. nov., 25. lpp.).
Attēls
Jēzus mazgā apustuļiem kājas
Parādiet attēlu Jēzus mazgā apustuļiem kājas (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009], nr. 55; skat. arī vietnē LDS.org).
Ja jūs būtu bijuši klāt brīdī, kad Jēzus mazgāja Savu apustuļu kājas, kā jūs būtu reaģējuši, ja Jēzus sāktu mazgāt jūsu kājas?
Ko šī Jēzus rīcība atklāj par Viņa raksturu?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Džozefa Smita veikto tulkojumu Jāņa 13:8 (Svēto Rakstu ceļveža pielikumā). Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko teica Pēteris, kad Glābējs sāka mazgāt viņa kājas.
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Džozefa Smita veikto tulkojumu Jāņa 13:9–10 (Svēto Rakstu ceļveža pielikumā). Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot Pētera atbildi uz to, ko Tas Kungs viņam sacīja.
Ko mēs uzzinām par Pēteri no viņa atbildes Tam Kungam, kas pierakstīta 9. pantā? (Pēteris cienīja To Kungu un vēlējās Viņam pilnībā sekot.)
Paskaidrojiet, ka, mazgājot Savu apustuļu kājas, Glābējs ne tikai veica brīnišķu kalpošanas darbu, bet Viņš arī piepildīja Mozus likumu un ieviesa svētu priekšrakstu (skat. Bruce R. McConkie, Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 1:708–709). Šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā šo priekšrakstu atjaunoja caur pravieti Džozefu Smitu (skat. M&D 88:74–75, 137–141).
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 13:11 un lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kāpēc Jēzus teica apustuļiem: „Ne visi jūs esat tīri.”
Ko uzrunāja Glābējs, kad Viņš teica apustuļiem: „Ne visi jūs esat tīri”? (Jūdu Iskariotu, kurš vēlāk Viņu nodos.)
Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Jāņa 13:12–17. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Jēzus mācīja Saviem apustuļiem pēc tam, kad bija nomazgājis viņiem kājas.
Saskaņā ar 13.–16. pantu, kādu piemēru Glābējs parādīja un aicināja Savus apustuļus sekot Viņam? (Lai gan Glābējs bija „Mācītājs un Kungs” [13. pants] un dižākais no visiem, Viņš kalpoja citiem.)
Pamatojoties uz Glābēja apsolījumu Saviem apustuļiem, kas pierakstīts 17. pantā, kādas svētības mēs saņemsim, ja sekosim Viņa piemēram un kalposim citiem? (Saviem vārdiem studentiem vajadzētu atpazīt šādu principu: Mēs būsim laimīgāki, kad sekosim Glābēja piemēram, kalpojot citiem.)
Kāpēc, jūsuprāt, mēs būsim laimīgāki, ja kalposim citiem, tāpat kā to darīja Glābējs?
Aiciniet studentus padomāt, kad viņi bijuši laimīgāki tādēļ, ka sekoja Glābēja piemēram un kalpoja citiem. Uzaiciniet dažus studentus dalīties savās atbildēs ar pārējiem. Jūs arī varētu dalīties savā pieredzē.
Lai palīdzētu studentiem uzzināt vienu paņēmienu, kā viņi var pielietot šo principu, aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo eldera M. Rasela Balarda, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu:
Attēls
Elders M. Rasels Balards
„Katru dienu savā rīta lūgšanā lūdziet Debesu Tēvu vadīt jūs, lai jūs atpazītu iespēju kalpot kādam no Viņa dārgajiem bērniem. Tad ejiet dienas gaitās, sirdī piepildīti ar ticību un mīlestību, meklējot kādu, kam palīdzēt. Ja jūs tā darīsiet, jūsu garīgā jūtība tiks palielināta un jūs atklāsiet tādas iespējas kalpot, kādas jums nekad iepriekš nav šķitušas iespējamas” („Dedzīgi nodoties labai lietai” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 31. lpp.).
Saskaņā ar eldera Balarda teikto, kā mēs varam atrast iespējas kalpot citiem?
Mudiniet studentus sekot Glābēja piemēram, kalpojot citiem. Apsveriet iespēju — aicināt studentus dažu nākamo stundu laikā pastāstīt, kā viņiem izdevies kalpot citiem.
Apkopojiet Jāņa 13:18–30, paskaidrojot, ka pēc tam, kad Jēzus mācīja Saviem apustuļiem, ka viņi būs laimīgi, ja kalpos citiem, Viņš teica, ka viens no tiem Viņu nodos. Kad Jānis Jēzum pajautāja, kurš Viņu nodos, Jēzus norādīja, ka Viņu nodos viens no Viņa apustuļiem (Jūda).
Pajautājiet studentiem, vai kāds kādreiz ir teicis, ka viņi nav kristieši jeb patiesi Jēzus Kristus sekotāji, tāpēc ka viņi ir Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi. Ja kāds no studentiem paceļ roku, pajautājiet, kā viņš reaģēja uz šo apsūdzību. Ja nevienam nav bijusi šāda pieredze, pajautājiet:
Kā jūs atbildētu, ja kāds teiktu, ka jūs neesat kristieši?
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 13:34–35. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas, saskaņā ar Glābēja vārdiem, palīdzētu citiem atzīt, ka apustuļi ir Jēzus Kristus mācekļi.
Saskaņā ar 34. pantu, kādu bausli Jēzus deva apustuļiem?
Saskaņā ar 35. pantu, ko citi zinātu, ja apustuļi mīlētu cits citu, tāpat kā Jēzus mīlēja viņus?
Kādu principu mēs varam mācīties no Glābēja mācībām Saviem apustuļiem? (Saviem vārdiem studentiem vajadzētu atpazīt šādu principu: Kad mēs mīlam cits citu, kā Jēzus Kristus mūs mīl, citi zinās, ka mēs esam Viņa mācekļi.)
Saskaņā ar to, ko jūs šajā gadā esat studējuši par Jēzu Kristu, kā Viņš parāda, ka Viņš mīl cilvēkus?
Lai palīdzētu studentiem izjust šī principa patiesumu un nozīmīgumu, aiciniet kādu no viņiem nolasīt tālāk doto pierakstu, kuru atstāstīja elders Pauls E. Koelikers no Septiņdesmitajiem:
Attēls
Elders Pauls E. Koelikers
„Divi jauni misionāri klauvēja pie durvīm, cerot atrast kādu, kas pieņemtu viņu vēstījumu. Durvis atvērās, un kāds samērā drukns vīrs viņus diezgan nelaipni uzrunāja: „Es domāju, ka jau pateicu, lai jūs vairs neklauvētu pie manām durvīm. Es jau jūs brīdināju: ja jūs atkal to darīsiet, tā nebūs patīkama pieredze. Tagad ejiet prom.” Viņš ātri aizvēra durvis.
Kad elderi devās prom, vecākais, pieredzējušākais misionārs uzlika savu roku uz jaunākā misionāra pleca, lai mierinātu un iedrošinātu viņu. Viņiem nezinot, šis vīrs vēroja viņus pa logu, lai pārliecinātos, vai viņi ir sapratuši viņa teikto. Viņš bija pārliecināts, ka redzēs viņus smejamies un jokojamies par viņa strupo atbildi uz misionāru apmeklējumu. Tomēr, kad viņš redzēja šo laipnības izpausmi abu misionāru starpā, viņa sirds negaidot atmaiga. Viņš atvēra durvis un pasauca misionārus, lai viņi nāktu atpakaļ un dalītos ar viņu savā vēstījumā.
… Princips — mīlēt citam citu un attīstīt spējas koncentrēties uz Kristu savā domāšanā, valodā un rīcībā — ir īpaši svarīgs, lai mēs kļūtu par Kristus mācekļiem” („Viņš patiesi mīl mūs” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 17. lpp.).
Kā misionāri, kas aprakstīti šajā stāstā, sekoja Tā Kunga padomam — mīlēt citam citu?
Aiciniet studentus nodziedāt „Mīliet cits citu!” (Garīgās dziesmas, nr. 191) un lūdziet viņus domāt par kādu viņiem zināmu cilvēku, kuru pavisam droši var dēvēt par Jēzus Kristus mācekli, pateicoties mīlestībai, kuru viņš vai viņa izrāda citiem. Kad garīgā dziesma ir nodziedāta, aiciniet studentus dalīties, par kuru cilvēku viņi ir domājuši, un paskaidrot, kā tieši šie cilvēki izrāda savu mīlestību pret citiem. Apdomājiet, par kuru cilvēku jūs pats varētu pastāstīt.
Aiciniet studentus ierakstīt viņu pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās, ko viņi darīs, lai labāk mīlētu citus, tāpat kā Glābējs mīl viņus.
Apkopojiet Jāņa 13:36–38, paskaidrojot, ka pēc tam, kad Pēteris paziņoja, ka viņš atdos savu dzīvību par Jēzu Kristu, Jēzus pateica, ka, pirms gailis nodziedās, viņš trīs reizes noliegs Jēzu.
Attēls
Rakstvietas prasmīgas pārzināšanas ikona
Rakstvietu prasmīgas pārzināšanas atkārtojums
Svēto Rakstu medības — lietojiet pavedienus, palīdzot studentiem trenēties ātri atrast rakstvietas savos Svētajos Rakstos. Iespējamie pavedieni varētu būt atslēgvārdi, apgalvojumi no konteksta, doktrīnas un principi, un pielietojuma idejas no prasmīgi pārzināmo rakstvietu kartītēm. Jūs varētu izdomāt arī savus pavedienus. Svēto Rakstu meklēšanas aktivitātes, kurās studenti sacenšas rakstvietu atrašanā, var palīdzēt viņiem aktīvi iesaistīties prasmīgi pārzināmo rakstvietu apgūšanā. Pielietojot Svēto Rakstu meklēšanas aktivitātes, dariet to tā, lai neaizvainotu neviena jūtas un neatraidītu Garu. Palīdziet studentiem saglabāt godbijīgu attieksmi pret saviem Svētajiem Rakstiem un pārlieku neaizrauties ar sāncensību. Apsveriet arī citas sacensību idejas, kur studenti sacenšas ne tikai viens ar otru. Piemēram, studenti varētu sacensties ar skolotāju, vai jūs varētu noteikt konkrētu klases audzēkņu daļu procentuālā izteiksmē, lai redzētu, vai viņi spēj norādītajā laikā atrast izvēlēto rakstvietu.
Komentāri un skaidrojumi
Jāņa 13:1–17. Glābējs mazgā Saviem mācekļiem kājas
Elders Džefrijs R. Holands, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, paskaidroja, ka, mazgājot Saviem mācekļiem kājas, Glābējs paradīja Savu nebeidzamo ziedošanos Saviem mācekļiem:
„Pēdējo vakariņu laikā „Kristus klusām piecēlās, apjoza priekšautu gluži tā, kā to darītu vergs vai kalps, un notupās, lai mazgātu apustuļu kājas. (Skat. Jāņa 13:3–17.) Šī mazā ticīgo grupa šajā, tikko dibinātajā, valstībā gatavojās smagākajam pārbaudījumam, tādēļ Viņš atlika malā pats savu pieaugošo trauksmi, lai vēl vienu reizi varētu viņiem kalpot un stiprināt viņus. Nav nozīmes tam, ka neviens nemazgāja Viņa kājas. Neparastā pazemībā Viņš turpināja mācīt un attīrīt viņus. Līdz pat pēdējai stundai un pat pēc tam Viņš bija viņus atbalstošs kalps” („He Loved Them unto the End”, Ensign, 1989. g. nov., 25. lpp.).
Jāņa 13:4–12. Kāju mazgāšana ir evaņģēlija priekšraksts
Džozefa Smita veiktais Bībeles tulkojums sniedz papildu atziņas par mācekļa kāju mazgāšanu: „Tad nu šī bija jūdu paraža, saskaņā ar viņu likumu; tādēļ Jēzus to darīja, lai likums varētu tikt izpildīts” (Džozefa Smita tulkojums, Jāņa 13:10 [Svēto Rakstu ceļveža pielikumā]).
Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja:
„Virspusējam lasītājam šīs rīcības pilnā nozīme nav saprotama, nedz arī viņiem vajadzētu to saprast, jo kāju mazgāšana ir svēts priekšraksts, kas jāveic tikai svētās vietās tiem, kas ir cienīgi. Tomēr ir skaidri redzams, ka arī jūdiem bija svēti priekšraksti, kas tika izpildīti viņu templī, taču nevienā literatūras avotā, kas mums ir pieejams, zināšanas par to nav saglabātas, nedz arī varēja būt” (The Mortal Messiah, 4 sēj. [1979–1981], 4:38–39).
Brīdinājums: Nav nepieciešams pārāk detalizēti iedziļināties eldera Makonkija izteikumā par svēto kāju mazgāšanas priekšrakstu, kas tiek veikts tempļos „tiem, kas ir cienīgi”. Atcerieties šo prezidenta Spensera V. Kimbala brīdinājumu:
„Laiku pa laikam kāds uzdod jautājumus vai cenšas runāt par priekšrakstiem, par kuriem neko nezina un kas nav viņa pārziņā. Raisot ziņkārību vai rosinot diskusijas par lietām, par kurām viņam nav pilnīgas izpratnes vai ir ārpus viņa pilnvarām, skolotājs saviem studentiem izdara „lāča pakalpojumu” — tās ir noteiktas svētības, kas pieminētas Svētajos Rakstos, noteiktas iespējas, kas ir ierobežotas un tiek dotas tikai caur tiem, kam ir īpašas pilnvaras, un noteiktos apstākļos. … Mūsu skolotāji rīkotos gudri, neskarot šīs tēmas, neuztraucoties par tām un neliekot uztraukties par tām arī mūsu studentiem” („The Ordinances of the Gospel” [uzruna semināra un institūta skolotājiem, 1962. gada 18. jūn.], 2–3. lpp.).
Prezidents Tomass S. Monsons teica, ka laime rodama, kalpojot citiem:
„Lai atrastu īstu laimi, mums tā ir jāmeklē ārpus sevis. Neviens nav aptvēriss dzīves jēgu, līdz nav pakļāvis savu ego kalpošanai līdzcilvēkiem. Kalpošana citiem ir radniecīga pienākumam — tās izpilde sniedz patiesu prieku” („Guideposts for Life’s Journey” [Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 2007. g. 13. nov.], 4, speeches.byu.edu).
Jāņa 13:23. „Viens no Viņa mācekļiem sēdēja pie Jēzus krūtīm”
„Jaunās Derības dienās formālās maltītes bieži tika baudītas, atlaižoties zemos dīvānos, kas bija izvietoti ap galdu, atbalstoties uz kreiso roku, galvas pavērsuši pret galdu un kājas novietojot nost no galda. Tādējādi viesis, kas bija nosēdināts saimniekam labajā pusē, noliecās pret mājas saimnieku. Šķiet, ka šādi ir sēdējis apustulis Jānis „Jēzum pie krūtīm” jeb maltītes laikā pavērsies pret Jēzu (salīdziniet ar Lūkas 16:22). Šāds stāvoklis ļāva Jānim, māceklim, kuru „Jēzus mīlēja”, uzturēt privātu sarunu ar Glābēju, piemēram, par Jūdas nodevību, kuru neviens cits no maltītes baudītājiem nevarēja dzirdēt (skat. Jāņa 13:23–28)” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014], 242. lpp.).
Elders Džozefs B. Virtlins, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, runāja, cik nozīmīga ir mīlestība un māceklība:
„Mīlestība ir māceklības ceļa sākums, vidus un beigas. … Galu galā mīlestība noved mūs pie mūžīgās dzīves godības un cēluma. …
Kad Jēzus deva Saviem mācekļiem jaunu bausli — „citam citu mīlēt, kā Es jūs esmu mīlējis” [Jāņa 13:34], Viņš viņiem iedeva vissvarīgāko atslēgu laimei šajā dzīvē un godībai nākamajā dzīvē.
Mīlestība ir lielākais no visiem baušļiem — viss pārējais ir atkarīgs no tās. Kā dzīvā Kristus sekotājiem, tā ir mūsu fokuss” („The Great Commandment”, Ensign vai Liahona, 2007. g. nov., 30. lpp.).
Pēc Jāņa 13:34–35 citēšanas elders M. Rasels Balards, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja:
„Mīlestība, kuru Glābējs aprakstīja, ir aktīva. Tā neparādās lielās un varoņiem raksturīgās darbībās, bet gan drīzāk vienkāršās laipnības un kalpošanas izpausmēs” (skat. „Prieka rašana, kalpojot mīlestībā” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 47. lpp.).
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs no Augstākā prezidija ir teicis:
„Mīlestība ir Kristus mācekļa raksturīgākā īpašība” (skat. „Dieva mīlestība” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 22. lpp.).
