Pāvils rakstīja Timotejam — priesterības vadītājam Efezā — un pamācīja viņu pārliecināties par to, ka patiesā mācība tika vēstīta. Viņš noteica prasības bīskapiem un diakoniem un pamācīja Timoteju būt par paraugu ticīgajiem. Pāvils mudināja svētos rūpēties par nabadzīgajiem un atraitnēm. Viņš savu vēstuli noslēdza, mācot par to, ka „visa ļaunuma sakne ir mantas kārība” (1. Timotejam 6:10).
Pāvils dod norādījumus Timotejam par viņa pienākumiem Baznīcas locekļu uzraudzīšanā
Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto pieredzi, kurā dalījās prezidents Tomass S. Monsons:
Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons
„Es atminos kādu pieredzi, kas man bija pirms vairākiem gadiem, kad es kalpoju par bīskapu. Vienas svētdienas rīta priesterības sanāksmes ievaddaļā mēs gatavojāmies ordinēt vienu jauno vīrieti priestera amatā. Tajā dienā mūsu bīskapiju apmeklēja augstās padomes loceklis, kurš kalpoja arī kā tempļa darbinieks. Kad es gatavojos likt jaunajam vīrietim apsēsties ar skatu uz draudzi, lai mēs varētu izpildīt ordināciju, augstās padomes loceklis mani apstādināja un teica: „Bīskap, es vienmēr esmu licis tiem, kuri tiek ordinēti, pagriezties ar skatu uz templi.” Viņš pagrieza krēslu tā, lai jaunais vīrietis sēdētu ar skatu uz templi. Es nekavējoties atpazinu to kā nesankcionētu rīcību” („Opening Remarks” [vispasaules vadītāju apmācības sanāksme, 2010. g. nov.], lds.org/broadcasts).
Paskaidrojiet: kā bīskapam, prezidentam Monsonam, nevis augstās padomes loceklim, bija tiesības prezidēt pār Tā Kunga darbu savā bīskapijā.
Kādi būtu iespējamie draudi, ja bīskaps vai draudzes prezidents atļautu šādu nesankcionētu rīcību?
Paskaidrojiet, ka apustulis Pāvils rakstīja vēstuli Timotejam — jaunam priesterības vadītājam Efezā. Baznīcas draudzē, kurā Timotejs prezidēja, viņš saskārās ar līdzīgām grūtībām, kā prezidents Monsons.
Aiciniet dažus studentus pēc kārtas, pa dažiem pantiem, nolasīt 1. Timotejam 1:3–7. Lūdziet pārējos klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādu atbildību Pāvils uzlika Timotejam. Paskaidrojiet, ka vārdi bezgalīgas pasakas (4. pants) nozīmē viltus mācības; nodoties „cilts rakstiem” (4. pants) nozīmē — ievērot maldu tradīcijas par to, ka glābšana pieejama tikai tiem, kuri bija no izraudzītajiem Ābrahāma pēcnācējiem un kuri bieži tika atpazīti savu garo jeb bezgalīgo ciltsrakstu dēļ; un „tukš[a] izrunāšan[ās]” (6. pants) attiecas uz bezjēdzīgām pārrunām.
Saskaņā ar 3.–4. pantu, kādu pienākumu Pāvils uzlika Timotejam?
Saskaņā ar 6.–7. pantu, kāpēc bija svarīgi, lai Timotejs pildītu šo pienākumu?
Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no Pāvila dotā padoma Timotejam par priesterības vadītāju pienākumu? (Studenti var izteikties dažādiem vārdiem, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patiesu principu: Priesterības vadītājiem ir pienākums pārliecināties, ka tiek mācīta patiesa mācība un pareizi paradumi. Uzrakstiet šo patieso mācību uz tāfeles.)
Atgādiniet studentiem par situāciju, ar ko saskārās prezidents Monsons, būdams bīskaps. Aiciniet kādu studentu nolasīt šīs pieredzes turpinājumu. Aiciniet klases audzēkņus pievērst uzmanību tam, kā prezidents Monsons atbildēja augstās padomes loceklim:
Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons
„Es sapratu, ka tam bija potenciāls kļūt par plaši izplatītu paradumu. Lai arī es biju daudz jaunāks par augstās padomes locekli, es zināju, kas bija jādara. Es pagriezu krēslu atpakaļ, lai tas atkal būtu ar skatu uz draudzi, un teicu viņam: „Mūsu bīskapijā mēs vēršamies ar skatu uz draudzi”” („Opening Remarks”, lds.org/broadcasts).
Kā mūs svētī priesterības vadītāji, kuri strādā, lai pārliecinātos, ka Baznīcā tiek mācīta patiesa mācība un pareizi paradumi?
Rezumējiet 1. Timotejam 1:8–11, paskaidrojot, ka Pāvils brīdināja par tiem, kuri vēlējās būt Dieva likuma skolotāji, taču kuriem nebija par to pareiza izpratne.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Timotejam 1:12–16. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kāpēc Pāvils pauda pateicību par Jēzu Kristu.
Kāpēc Pāvils pauda pateicību par Jēzu Kristu?
Saskaņā ar 15.–16. pantu, kā Pāvils parādīja „priekšzīmi” visiem tiem, kuri ticēja Jēzum Kristum?
Rezumējiet 1. Timotejam 1:17 – 1. Timotejam 3. nod., paskaidrojot, ka Pāvils ieteica Timotejam turēties pie savas ticības. Pāvils mācīja, ka Jēzus Kristus ir mūsu starpnieks, un viņš deva padomu Baznīcas locekļiem par to, kā uzvesties. Viņš arī noteica prasības bīskapiem un diakoniem.
Pāvils apraksta, kādām īpašībām jāpiemīt uzticīgam Jēzus Kristus kalpotājam
Atnesiet uz klasi papīra saspraudi, auklas gabalu, līmlenti un magnētu. Piesieniet vienu auklas galu saspraudei un tad otru galu ar līmlenti pielīmējiet pie rakstāmgalda vai galda. Turiet magnētu tuvu saspraudei, bet tā, lai magnēts nepieskartos saspraudei. Magnētiskajam spēkam vajadzētu likt saspraudei virzīties tuvāk magnētam. Virziet magnētu apkārt saspraudei, lai parādītu, kā tas ietekmē saspraudes kustību.
Ja saspraude simbolizē cilvēku, ko varētu simbolizēt magnēts?
Lūdziet studentus apdomāt, kā viņi, līdzīgi magnētam, ir ietekmējuši citus. Studējot 1. Timotejam 4. nodaļu, aiciniet studentus meklēt principu, kas mums māca, kā mēs varam atstāt pozitīvu ietekmi citu cilvēku dzīvē.
Rezumējiet 1. Timotejam 4:1–11, paskaidrojot, ka Pāvils pravietoja, ka „vēlākos laikos” (1. pants) daži Baznīcas locekļi atkritīs no ticības un sekos viltus mācībām un paradumiem, piemēram, „aizliedz[ot] doties laulībā” (3. pants). Pāvils skubināja Timoteju stiprināt svētos ar patiesu mācību.
Aiciniet studentus pie sevis izlasīt 1. Timotejam 4:12, meklējot, kādam Pāvils ieteica Timotejam būt. Paskaidrojiet, ka vārds dzīvē šajā pantā attiecas uz rīcību vai uzvedību. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko ir atraduši.
Ko, jūsuprāt, nozīmē — būt par „paraugu ticīgajiem”? (Jūs varētu ieteikt studentiem atzīmēt šo frāzi Svētajos Rakstos.)
Kādos veidos Pāvils ieteica Timotejam būt par paraugu ticīgajiem? (Pierakstiet studentu atbildes uz tāfeles.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Timotejam 4:13–16. Lūdziet pārējos klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādu vēl padomu Pāvils deva Timotejam, lai palīdzētu viņam būt par paraugu ticīgajiem.
Kurš vēl no Pāvila padomiem varēja palīdzēt Timotejam būt par paraugu ticīgajiem?
Saskaņā ar 15. pantu, kādēļ Pāvils ieteica Timotejam meditēt par Pāvila mācītajām doktrīnām un pilnībā nodoties tam, lai dzīvotu saskaņā ar tām? (Lai citi varētu redzēt, kādu labumu tas dod Timotejam.)
Pamatojoties uz Pāvila mācībām 16. pantā, kādas var būt sekas tam, ja mēs cenšamies kļūt par paraugu Jēzus Kristus ticīgajiem? (Ar vārdiem, ko studenti lietojuši savās atbildēs, uzrakstiet uz tāfeles principu — līdzīgu šim: Ja mēs esam paraugi Jēzus Kristus ticīgajiem, mēs varam palīdzēt nest glābšanu sev un citiem.)
Kā tas, ka esam tāda cilvēka paraugs, kurš tic un seko Jēzum Kristum, palīdz nest glābšanu citiem?
Aiciniet studentus pārskatīt sarakstu uz tāfeles un apdomāt, kā Timotejam bija jākļūst „par paraugu ticīgajiem” (1. Timotejam 4:12). Lūdziet klases audzēkņus aprakstīt, kā ir iespējams būt par paraugu katrā no šīm jomām.
Kad kāds jums ir bijis par paraugu kādā no veidiem, ko minēja Pāvils? (Jūs arī varētu dalīties pieredzē no savas dzīves.)
Aiciniet studentus uzrakstīt mērķi savā klases pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā par to, kā viņi var kļūt par paraugiem Jēzus Kristus ticīgajiem un tādējādi palīdzēt nest glābšanu sev un citiem.
Rezumējiet 1. Timotejam 5. nodaļu, paskaidrojot, ka Pāvils deva norādījumus Timotejam par to, kā svētajiem bija jārūpējas par trūkumcietējiem, tostarp par atraitnēm.
Pāvils mudina Timoteju palīdzēt citiem meklēt mūžības bagātības
Parādiet klases audzēkņiem naudu.
Vai, jūsuprāt, nauda var novest pie lielāka ļaunuma vai labuma? Kāpēc?
Paskaidrojiet, ka 1. Timotejam 6. nodaļā ir pierakstīts Pāvila padoms Timotejam par naudu. Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Timotejam 6:6–10. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Pāvils mācīja un par ko brīdināja saistībā ar bagātībām.
Kuras no Pāvila mācībām vai kuri no viņa brīdinājumiem jums šķiet nozīmīgi? Kāpēc?
Kas, jūsuprāt, ir domāts ar frāzi „visa ļaunuma sakne ir mantas kārība”? (1. Timotejam 6:10.)
Saskaņā ar 9.–10. pantu, pie kā noved mantas kārība? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šo patieso principu: Mantas kārība noved pie netaisnības un atkrišanas.)
Kāpēc, jūsuprāt, mantas kārība noved pie netaisnības un atkrišanas?
Lai palīdzētu studentiem saprast, ka mantas kārība, nevis pati manta vai nauda, vada uz netaisnību, aiciniet kādu studentu nolasīt šo eldera Dalina H. Ouksa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„Pēc būtības nauda nav nekas ļauns. Labais samarietis izmantoja to pašu naudu, lai kalpotu savam tuvākajam, ko Jūda izmantoja, lai nodotu mūsu Skolotāju. Tā ir mantas kārība, kas ir visa ļaunuma sakne. (1. Tim. 6:10; slīpraksts pievienots.) Būtiskākā atšķirība ir garīguma pakāpē, kuru mēs izrādām, uzlūkojot, vērtējot un pārvaldot šīs pasaules lietas” („Spirituality”, Ensign, 1985. g. nov., 63. lpp.).
Uzrakstiet uz tāfeles šādas Svēto Rakstu norādes un jautājumus vai sagatavojiet tos kā izdales materiālu:
Kādu padomu Pāvils deva Timotejam un tiem, kam pieder bagātības?
Kā šis padoms mums var palīdzēt saglabāt pareizo attieksmi pret tiekšanos pēc bagātībām un to pielietošanu?
Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet studentus izlasīt atsauces un ar saviem partneriem pārrunāt jautājumus. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet vairākus studentus dalīties pārrunātajā.
Ja svētie uzticējās Dievam un bija bagāti labos darbos, ko, pēc Pāvila teiktā, viņi varēja iegūt, saskaņā ar 19. pantu?
Kādu principu mēs varam mācīties no Pāvila mācībām par to, kas mums ir jādara, lai iegūtu mūžīgo dzīvību? (Lai gan studenti var izteikties dažādiem vārdiem, pārliecinieties, ka viņi atpazīst šim līdzīgu principu: Ja mēs uzticamies dzīvajam Dievam un esam bagāti labos darbos, tad varam iegūt mūžīgo dzīvi.)
Ja mūsu augstākās prioritātes ir uzticēšanās Dievam un sekošana taisnīgumam, kā tas var ietekmēt to, kā mēs uzlūkojam, meklējam un pielietojam bagātības?
Noslēgumā lieciniet, ka mūžīgās dzīves iegūšana padara cilvēku patiesi bagātu. Mudiniet sekošanu taisnīgumam padarīt par augstāko studentu prioritāti, lai viņi varētu iegūt patiesas mūžīgās dzīves bagātības.
Prezidents Gordons B. Hinklijs mācīja par pareizas doktrīnas mācīšanas nozīmīgumu Baznīcā:
„Es jau iepriekš esmu runājis par to, cik svarīgi ir saglabāt Baznīcas doktrīnas skaidrību un parūpēties, ka tā tiek mācīta visās mūsu sanāksmēs. … Mazas kļūdas doktrīnas mācīšanā var novest pie lieliem maldiem un ļauniem meliem” (Teachings of Gordon B. Hinckley [1997. g.], 620. lpp.).
Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja, ka „cilts [raksti]”, kas minēti 1. Timotejam 1:4 un Titam 3:9, attiecas uz „jūdu maldus tradīciju, ka glābšana bija tikai izraudzītajiem pēcnācējiem, kuri bija pieminēti ģenealoģijas uzskaitē. Šajā evaņģēlija atklāšanā Tas Kungs ir pavēlējis veikt ģenealoģisko izpēti kā būtisku priekšnoteikumu tam, lai padarītu glābšanu iespējamu tiem, kuriem nav bijis iespējas saņemt evaņģēliju šajā dzīvē” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965.–1973. g.], 3:127).
„Pāvils mudināja sievietes greznoties „pieklājīgā uzvedībā, kaunīgi un savaldīgi” (1. Timotejam 2:9), tādējādi būt pazemīgām un godbijīgām; viņš arī mācīja, ka sievietēm vajadzētu izvairīties no dārga apģērba, dārglietām un krāšņa izskata. Līdzīgas mācības ir atrodamas 1. Nefija 13:7–8; 4. Nefija 1:24; Mormona 8:36–39 un Mācības un Derību 42:40. Pāvils norādīja, ka sievietēm jāģērbjas tā, lai „parādīt[u] dievbijību”. Princips par atturīga apģērba nēsāšanu mūsdienās attiecas gan uz vīriešu, gan sieviešu kārtas Baznīcas locekļiem:
„„Ar apģērbu un ārējo izskatu jūs varat parādīt …, ka esat Jēzus Kristus mācekļi un ka jūs mīlat Viņu.
Dieva pravieši vienmēr ir teikuši Viņa bērniem ģērbties piedienīgi. Ar rūpīgi koptu ārieni un atturīgu apģērbu jūs aicināt sev līdzās Garu un pozitīvi ietekmējat apkārtējos” (Jaunatnes morāles stiprināšanai [brošūra, 2012. g.], 6. lpp.)” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 458. lpp.).