102. stunda: Romiešiem 12.–16. nodaļa

102. stunda

Romiešiem 12.–16. nodaļa

Ievads

Pāvils mācīja Baznīcas locekļiem Romā nodot savus ķermeņus par dzīviem, Dievam patīkamiem upuriem un būt paklausīgiem Dieva baušļiem. Pāvils arī mācīja svētajiem, kā veicināt mieru, kad personīgo vēlmju rezultātā radās domstarpības. Noslēdzot šo vēstuli, Pāvils brīdināja par tiem, kuri centās maldināt.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Romiešiem 12.–13. nodaļa

Pāvils mācīja svētajiem nodot savus ķermeņus par dzīviem, Dievam patīkamiem upuriem un būt paklausīgiem Dieva baušļiem

Atnesiet uz nodarbību divus dažādas formas trauciņus un krūzi ar ūdeni. Parādiet ūdeni un vienu trauciņu.

Ja es ieliešu ūdeni šajā trauciņā, kā izmainīsies ūdens forma? (Tas pakļausies trauciņa formai.)

Ielejiet ūdeni trauciņā. Tad ielejiet ūdeni otrā trauciņā un norādiet, kā ūdens atkal pakļaujas trauciņa formai.

Paskaidrojiet, ka šajā uzskatāmajā piemērā ūdens simbolizē cilvēkus un trauciņi simbolizē atšķirīgos pasaulīgos uzskatus un paražas.

Kādas briesmas var rasties no nepārtrauktas pakļaušanās pasaulīgiem uzskatiem un paražām?

Aiciniet kādu studentu nolasīt Romiešiem 12:1–2. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils ieteica Baznīcas locekļiem Romā darīt.

Ko Pāvils ieteica Baznīcas locekļiem darīt?

Paskaidrojiet, ka pēc ilgas lūgšanās Baznīcas locekļiem nodot savus ķermeņus kā „dzīvu upuri” (1. pantā), Pāvils paskaidroja līdzību par Vecās Derības dzīvnieku upurēšanu. Šie dzīvnieki bija paredzēti kā ziedojumi Dievam.

Ko, jūsuprāt, Pāvils domāja, kad viņš rakstīja: „Nodot sevi pašus par dzīvu, … Dievam patīkamu upuri”? (1. pants.) (Baznīcas locekļiem ir pilnībā jāveltī sevi Dievam un jāatsakās no grēcīgām vēlmēm.)
Pamatojoties uz Pāvila pamudinājumu 1.–2. pantā, ko Dievs no mums sagaida? (Palīdziet studentiem atpazīt šādu patieso principu: Dievs sagaida, lai mēs veltītu savas dzīves Viņam un atturētos no pakļaušanās pasaulei. Uzrakstiet šo patiesību uz tāfeles.)

Paskaidrojiet, ka Pāvils mācīja Baznīcas locekļiem daudzus principus viscaur Romiešiem 12.–13. nodaļā, kas palīdzēja viņiem veltīt savas dzīves Dievam un atturēties no pakļaušanās pasaulei. Lai palīdzētu studentiem izpētīt dažus no šiem principiem, sadaliet studentus grupās pa trīs cilvēkiem. Katram studentam iedodiet papīra lapu, kuras augšpusē ir iekļauti šie norādījumi. (Pirms nodarbības apvelciet vienu no trijām Svēto Rakstu atsaucēm uz katras no papīra lapām. Pārliecinieties, ka katrs students katrā grupā saņem papīra lapu ar atšķirīgi apvilktām Svēto Rakstu atsaucēm.)

Attēls

Izdales materiāls

Jaunās Derības semināra skolotāja rokasgrāmata — 102. stunda

Romiešiem 12:9–16

Romiešiem 12:17–21

Romiešiem 13:8–13

Izlasiet rakstvietu, kas pasvītrota šīs lapas augšdaļā.
Izvēlieties vienu no Pāvila mācībām pantos, kurus jūs lasīsiet, un rakstiet zemāk atvēlētajā vietā. Pierakstiet, kā dzīvošana pēc šīs mācības var palīdzēt mums veltīt savas dzīves Dievam un atturēties no pakļaušanās pasaulei. (Ja jūs neesat pirmais cilvēks, kas saņem šo papīra lapu, tad pievienojiet savas domas tam, ko iepriekšējie rakstītāji ir uzrakstījuši zemāk atvēlētajā vietā, vai rakstiet par kādu citu mācību no atzīmētajiem pantiem.)

Paskaidrojiet studentiem, ka viņiem būs trīs minūtes laika, lai pabeigtu aktivitāti, kā tas ir norādīts uz papīra lapas. Kad trīs minūtes pagājušas, aiciniet viņus padot savas papīra lapas kādam citam studentam no savas grupas. Atkārtojiet šo aktivitāti tik reizes, lai katrs students izlasa un pieraksta komentārus pie visām trim rakstvietām. Pārliecinieties, ka studenti saņem sākotnējo papīra lapu atpakaļ.

Dodiet studentiem laiku, lai pārskatītu komentārus uz savām papīra lapām. Aiciniet vairākus studentus pastāstīt, ko viņi iemācījās par to, kā mēs varam veltīt savas dzīves Dievam un atturēties no pakļaušanās pasaulei.

Aiciniet kādu studentu nolasīt Romiešiem 13:14. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un meklēt, ko Pāvils ieteica svētajiem darīt.

Ko, jūsuprāt, Pāvils domāja ar frāzi „lai jūsu bruņas ir Kungs Jēzus Kristus”?
Kā mācības, kuras mēs esam studējuši Romiešiem 12.–13. nodaļā, var palīdzēt mums līdzināties Jēzum Kristum? (Kad studenti ir atbildējuši, palabojiet patieso principu, ko iepriekš uzrakstījāt uz tāfeles, lai tas skanētu šādi: Ja mēs veltām savas dzīves Dievam un atturamies no pakļaušanās pasaulei, mēs varam vairāk līdzināties Jēzum Kristum.)
Kādu piemēru rādīja Glābējs, veltot savu dzīvi Dievam un atturēdamies no pakļaušanās pasaulei?
Kā mēs varam atturēties no pakļaušanās pasaulīgajiem standartiem? (Jūs varētu sniegt dažus konkrētus piemērus: sabata dienas ievērošana, ģērbšanās stili vai varbūt kultūras uzskati, vai sabiedrībai nozīmīgi jautājumi, kas ir pretrunā ar evaņģēlija principiem.)

Lūdziet studentus padomāt par kādu pazīstamu cilvēku, kurš vai kura cenšas veltīt savu dzīvi Dievam un atturas no pakļaušanās pasaulei.

Kuru cilvēku jūs iedomājāties? Kāpēc?
Kā šis cilvēks ir kļuvis līdzīgāks Glābējam?

Aiciniet studentus ierakstīt savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās vai pierakstu kladēs vienu veidu, kā viņi var veltīt savas dzīves Dievam un atturēties no pakļaušanās pasaulei. Mudiniet studentus pielietot to, ko viņi pierakstīja.

Romiešiem 14:1 – 15:3

Pāvils sniedz padomu Baznīcas locekļiem izvairīties no personiska rakstura strīdiem

Palūdziet studentiem pacelt roku, ja viņi atbildēs ar „jā” uz jebkuru no šiem jautājumiem. Jūs varat izmainīt dažus no šiem jautājumiem, lai tie labāk atspoguļotu kultūru, kurā jūs dzīvojat. Ja jūs to darāt, izvēlieties jautājumus, kas skar personiska rakstura izvēles, ne jautājumus par paklausību, kas skaidri nosaka baušļus. Atbildei uz visiem šiem jautājumiem vajadzētu būt — „jā”.

Vai tas ir pieņemami, ja pēdējo dienu svētais 1) ievēro veģetāro diētu? 2) ēd šokolādi? 3) sabiedrībā nēsā šortus? 4) izmanto tehnoloģijas sabata dienā? 5) piedalās svētku svinībās, kas nāk no citu reliģiju vai kultūras tradīcijām?

Paskaidrojiet, kamēr daži uzvedības standarti ir skaidri noteikti vai aizliegti ar Tā Kunga baušļiem, citi ir atstāti cilvēku ziņā — pēc katra vēlmēm vai pēc Baznīcas locekļu individuālajiem ieskatiem. Šie jautājumi var ietvert dažas izvēles atšķirīgās jomās, piemēram, attiecībā uz izklaidi, apģērbu, diētu, sabata dienas ievērošanu un vecāku noteikumiem attiecībā uz bērniem. Tas Kungs ir nodrošinājis mūs ar standartiem un baušļiem, lai vadītu mūsu izvēles dažos no šiem jautājumiem, piemēram, nēsāt šortus, kas ir pieklājīga garuma, bet daži lēmumi ir atstāti katra personīgajiem ieskatiem. Baznīcas locekļi dažreiz pieņem iedvesmotus lēmumus, lai pieskaņotos savām konkrētajām situācijām vai vajadzībām.

Aiciniet studentus pētīt Romiešiem 14:1–15:3, meklējot pēc Pāvila mācītajiem patiesajiem principiem par to, kā mums vajadzētu rīkoties ar personiska rakstura jautājumu risināšanu Baznīcā.

Lai apkopotu Romiešiem 14:1–5, paskaidrojiet, ka viens no personiska rakstura jautājumiem, ar ko Baznīcas locekļi saskārās Pāvila dienās, bija attiecībā par dažu cilvēku diētu. Daži cilvēki neievēroja nekādus diētas ierobežojumus. Citi atturējās no gaļas un ēda tikai dārzeņus kā turpinājumu diētas likumiem pēc Mozus bauslības, pat ja šie ierobežojumi vairs nebija nepieciešami. Papildus daži Baznīcas locekļi izvēlējās turpināt ievērot jūdu tradīcijas, paražas un svētkus.

Kādas problēmas, jūsuprāt, varēja rasties Baznīcā, kad Baznīcas locekļi pieņēma atšķirīgus personīgos lēmumus šajos jautājumos?

Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Romiešiem 14:3, meklējot to, kādi personīga rakstura lēmumi tika pieņemti attiecībā uz diētu un kā tie lika rīkoties dažiem Baznīcas locekļiem.

Ar kādām problēmām saskārās Baznīcas locekļi? (Daži Baznīcas locekļi nicināja un tiesāja citus Baznīcas locekļus, kuru izvēles atšķīrās no viņu izvēlēm.)
Kāpēc, jūsuprāt, tā bija noticis?

Uz tāfeles uzrakstiet šādas Svēto Rakstu atsauces: Romiešiem 14:10–13, 15, 21. Uzaiciniet vairākus studentus pa kārtai skaļi nolasīt šos pantus. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, no kā Pāvils mācīja atturēties Baznīcas locekļiem attiecībā uz personiska rakstura jautājumiem. Kad students ir izlasījis 15. pantu, paskaidrojiet, ka Džozefa Smita veiktajā tulkojumā šo pantu var lasīt šādi: „Bet, ja tavs brālis ēdiena dēļ ir noskumis, tad tu nestaigā mīlestībā. Tādēļ neved ar savu ēdienu postā to, par ko Kristus ir miris.”

Ņemot vērā to, ko Pāvils mācīja 13. pantā, kādu patieso principu mēs varam mācīties par to, no kā mums vajadzētu atturēties, ja nav doti norādījumi attiecībā uz konkrētiem baušļiem? (Studentu atbildēm būtu jāatspoguļo šāds patiesais princips: Jautājumos, kuros nav doti norādījumi attiecībā uz konkrētiem baušļiem, mums ir jāatturas tiesāt citu cilvēku izvēles.)
Kādēļ tā ir problēma, ka Baznīcas locekļi skatās nicinoši vai nosoda citus Baznīcas locekļus, kuri pieņem atšķirīgas izvēles jautājumos, kur neviens bauslis nepieprasa vai neaizliedz tā uzvesties?

Norādiet uz frāzi 13. pantā, „ka netopat brālim par piedauzību vai par iemeslu viņa krišanai”. Paskaidrojiet, ka tas attiecas uz citu cilvēku garīgo paklupšanu vai krišanu, ietekmējot viņa pūliņus — ticēt Jēzum Kristum un dzīvot pēc Viņa evaņģēlija.

Kā Baznīcas locekļi, lietojot noteiktus uztura produktus, var izraisīt citu cilvēku garīgo paklupšanu vai krišanu?
Ko Pāvils ieteica Baznīcas locekļiem darīt, ja viņu personīgā diētas izvēle var garīgi kaitēt kādam citam cilvēkam? (Pāvils deva padomu svētajiem — paturēt prātā savu personīgo darbību sekas attiecībā uz citiem un būt ar mieru atteikties no darbībām, kas varētu citiem izraisīt garīgo klupšanu.)
Kādu patieso principu mēs varam mācīties no Pāvila norādījumiem par mūsu darbībām attiecībā uz konkrētiem baušļiem? (Palīdziet studentiem atpazīt šādu patieso principu: Jautājumos, kuros nav doti norādījumi attiecībā uz konkrētiem baušļiem, mums ir jāņem vērā, kā mūsu izvēles ietekmē citus cilvēkus. Piezīme: Līdzīgi patiesie principi padziļināti tiks pārrunāti 1. korintiešiem 8. nodaļā.)

Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Romiešiem 14:19. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi un meklēt, pēc kā Pāvils mudināja Baznīcas locekļus tiekties.

Sekojot Pāvila padomam attiecībā uz personiska rakstura jautājumiem, kā tas ietekmē Baznīcas locekļu mieru un ticības celšanu tajā, ko viņi piedzīvo kopā?

Atgādiniet studentiem par personiskā rakstura jautājumiem, kas tika nosaukti iepriekš. Palūdziet studentiem aprakstīt, kā Baznīcas locekļi varētu sekot Pāvila padomam tādos jautājumos, kā šie.

Romiešiem 15:4 – 16:27

Pāvils noslēdz savu vēstuli Romiešiem

Paskaidrojiet: kad Pāvils jau gatavojās noslēgt savu vēstuli, viņš deva vēl kādu padomu Baznīcas locekļiem Romā. Aiciniet kādu studentu nolasīt Romiešiem 15:4. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Pāvils mācīja par to, kādēļ Svētie Raksti tika rakstīti.

Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no 4. panta par to, kādēļ Svētie Raksti tika rakstīti? (Studentu atbildēm būtu jāatspoguļo šādu patieso principu: Svētie Raksti tika rakstīti, lai mūs mācītu un dotu mums cerību.)

Paskaidrojiet, ka Pāvils aprakstīja šo patieso principu, citējot vairākas Vecās Derības rakstvietas, lai apliecinātu svētajiem, ka misionāru darbs starp citticībniekiem notika saskaņā ar Dieva plānu (skat. Romiešiem 15:9–12).

Lai apkopotu atlikušo Romiešiem 15.–16. nodaļu, paskaidrojiet, ka Pāvils noslēdza savu vēstuli, aprakstot savus pūliņus evaņģēlija sludināšanā. Viņš arī brīdināja tos, kuri radīja šķelšanos, mācīja viltus mācības un centās maldināt citus (skat. Romiešiem 16:17–18).

Noslēgumā lieciniet par šajā stundā pārrunātajām, patiesajām mācībām.

Komentāri un skaidrojumi

Romiešiem 12:1. „Nodot sevi pašus par dzīvu … upuri”

Prezidents Rasels M. Nelsons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja par to, kādu upuri mēs varam sniegt Dievam:

„Mums joprojām ir pavēlēts upurēt, bet neizlejot dzīvnieku asinis. Mūsu gandarījuma sajūta upurējot ir sasniegta tad, kad mēs paši esam kļuvuši svētāki vai svēti. To mēs darām, jo paužam savu paklausību Dieva baušļiem. Tādējādi paklausības un ziedošanās likumi ir nesaraujami saistīti. … Kad mēs paklausām šiem un citiem baušļiem, ar mums notiek kaut kas brīnišķīgs. Mēs kļūstam disciplinēti! Mēs kļūstam par mācekļiem! Mēs kļūstam svētāki un svēti — līdzīgāki mūsu Kungam!” („Lessons from Eve”, Ensign, 1987. g. nov., 88. lpp.).

Romiešiem 13:1–7. „Lai ir paklausīgs varām, kas valda”

Džozefa Smita veiktais tulkojums Romiešiem 13:1–7 norāda, ka Pāvila izteikumi šajos pantos attiecināmi ne tikai uz valsts varām, bet arī uz Baznīcas vadību. Piemēram, Džozefa Smita tulkojumā Romiešiem 13:1 pravietis Džozefs Smits pievienoja vārdu „baznīcā”: „Nav baznīcas varas, kā vien no Dieva.”

Džozefa Smita tulkojumā Romiešiem 13:4 vārds „zobenu” tika izmainīts uz vārdu „zizli”. Un Džozefa Smita tulkojumā Romiešiem 13:6 vārds „nodevas” (nodokļi) tika izmainīts uz vārdu „savus ziedojumus”.

Pāvila padoms „lai ir paklausīgs varām, kas valda” (Romiešiem 13:1) atspoguļo principu no divpadsmitā Ticības apliecinājuma: „Mēs ticam, ka jāpakļaujas karaļiem, prezidentiem, valdniekiem un miertiesnešiem, paklausot, godājot un atbalstot likumu.” Lai aprakstītu valsts varas, kas „ir Dieva ieceltas” un „Dieva kalpus” (Romiešiem 13:1, 6), Pāvils atzina, ka visi, kuri ieņem augstus amatus, ir atbildīgi Dieva priekšā, un viņiem ir dota vara no augšienes, ko tikai Dievs pieļauj (skat. Jāņa 19:11). Pāvils arī atgādināja svētajiem, ka, darot labus darbus, viņiem nevajadzēs bīties no valdītāju varas, kuriem viņi bija pakļauti. Tā vietā, darot „to, kas labs”, svētie saņemtu valdītāju uzslavu (skat. Romiešiem 13:2–4).

Romiešiem 14:1 – 15:3. Jautājumi, par kuriem nav doti konkrēti baušļi

Elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma apgalvoja, ka tā vietā, lai mācītu konkrētus noteikumus attiecībā uz dažiem jautājumiem, Baznīcas vadītājiem un skolotājiem jāmāca evaņģēlija mācības un principi. Viņš tad teica tā:

„Skolotājiem … vispār vajadzētu atteikties no konkrētu noteikumu mācīšanas vai to pielietošanas. Piemēram, viņiem nevajadzētu mācīt visus noteikumus, lai noteiktu, kas ir pilna desmitā tiesa, un viņiem nevajadzētu sagādāt sarakstu ar lietām, ko darīt un nedarīt, lai turētu sabata dienu svētu. Kad skolotājs ir dalījies mācībā un ar to saistītos principos no Svētajiem Rakstiem, un ar dzīvo praviešu vārdiem, konkrētiem pielietojuma veidiem vai noteikumiem, tad izvēle parasti paliek atsevišķu cilvēku un ģimeņu ziņā” („Gospel Teaching”, Ensign, 1999. g. nov., 79. lpp.).

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs no Augstākā prezidija brīdināja par briesmām, kuras var sagaidīt no cilvēkiem, kuri pārspīlē ar evaņģēlija principiem un sagaida to arī no citiem cilvēkiem:

„Dažreiz labi pārdomāti dievišķo principu izskaidrojumi, kas bieži nāk no neiedvesmotiem avotiem, visu sarežģī vēl vairāk, atšķaidot dievišķās patiesības skaidrību ar cilvēku mākslīgi radītiem papildinājumiem. Kāda cilvēka labā ideja — kaut kas, kas var darboties viņa paša gadījumā, — iesakņojas un kļūst par pārliecību. Un tā pamazām mūžīgie principi var tikt pazaudēti „labo ideju” labirintos” („Dieva mīlestība”, Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 21. lpp.).