Ievads Almas grāmatā
Kādēļ studēt šo grāmatu?
Studējot Almas grāmatu, studenti mācīsies par Jēzu Kristu un to, cik nepieciešama ir Viņa Izpirkšana un Augšāmcelšanās Pestīšanas iecerē. Viņi arī mācīsies par Dieva vārda spēku, lai pārvarētu viltus priesterību, nepatiesu mācību, grēku, naidu un atkrišanu un liktu cilvēkiem piedzīvot varenu sirds pārmaiņu. Studentus var pamācīt un iedvesmot, kad viņi lasa par Almas, Amuleka un Mosijas dēlu misionāru darbu, kā arī par anti-nefij-lehijiešu (Amona ļaužu) pievēršanu un ticību. Kad viņi studēs nodaļas par karu starp nefijiešiem un lamaniešiem, viņi var iemācīties principus, kas viņus vadīs tajos juceklīgajos laikos, kuros viņi dzīvo, un palīdzēs viņiem uzvarēt savas personīgas cīņas ar pretinieku.
Kas sarakstīja šo grāmatu?
Mormons apkopoja un saīsināja pierakstus no Nefija lielajām plāksnēm, lai izveidotu Almas grāmatu. Grāmata nosaukta Almas, kurš ir Almas dēls, bieži saukts arī par Almu jaunāko, vārdā. Kad ķēniņš Mosija ieviesa soģu valdīšanu starp nefijiešiem, Alma jaunākais kļuva par pirmo augstāko soģi un sekoja sava tēva pēdās, kļūstot par baznīcas augsto priesteri (skat. Mosijas 29:42). Ar laiku viņš atkāpās no augstākā soģa amata, lai „pilnībā [nodotos] Augstajai priesterībai” un „sniegtu tautai Dieva vārdu” visā nefijiešu zemē (Almas 4:20; 5:1). Lai izveidotu Almas grāmatu, Mormons izmantoja pierakstus par Almas kalpošanu (skat. Almas 1–44) un Almas dēla Helamana (skat. Almas 45–62) un Šiblona (skat. Almas 63) pierakstīto.
Kam un kādēļ šī grāmata tika sarakstīta?
Mormons Almas grāmatu neveltīja kādai īpašai auditorijai, kā arī nepateica, kāpēc viņš to rakstīja. Tomēr daudzās mācības par Jēzus Kristus izpērkošo misiju sekmē Mormona Grāmatas galveno mērķi, kas ir liecināt „ka Jēzus ir Kristus, Mūžīgai Dievs” (Mormona Grāmatas titullapa; skat. arī Almas 5; 7; 13; 32–34; 36; 39–42).
Kur un kad tā tika sarakstīta?
Oriģinālie pieraksti, kas ir Almas grāmatas avots, visticamāk tika sarakstīti starp 91. gadu pirms Kristus un 52. gadu pirms Kristus. Mormons saīsināja šos pierakstus starp 345. gadu pēc Kristus un 385. gadu pēc Kristus. Mormons nav pierakstījis, kur viņš atradās, kad viņš apkopoja šo grāmatu.
Kādas ir šīs grāmatas raksturiezīmes?
Lai gan Almas grāmata ir garākā grāmata Mormona Grāmatā, tā aptver tikai 39 gadus ilgu periodu — apmērām no 91. g. pirms Kristus līdz 52. g. pirms Kristus. Grāmatā aprakstīta pirmā veiksmīgā misionāru kalpošana starp lamaniešiem. Tā arī izceļ pievērsto lamaniešu uzticību, ievērojot noslēgtās derības (skat. Almas 23:6–7; 24). Turklāt Almas grāmata ietver mācības par priekšordinācijas doktrīnu un Melhisedeka kalpošanu (skat. Almas 13); par Dieva vārda spēku (skat. Almas 31); kā attīstīt ticību Jēzum Kristum (skat. Almas 32–34); par Šķīstības likuma pārkāpšanas nopietnību (skat. Almas 39); par mūsu garu stāvokli pēc nāves (skat. Almas 40); mācības par augšāmcelšanos un atjaunošanu (skat. Almas 40–41); un par taisnīguma un žēlastības lomu Debesu Tēva pestīšanas iecerē (skat. Almas 42). Šī grāmata ietver arī Tā Kunga norādījumus par pašaizsardzību un pamatojumu karam (skat. Almas 43:45–47).
Satura izklāsts
Almas 1–3 Nehors ievieš viltus priesterību starp nefijiešiem. Alma vada taisnīgos nefijiešus, lai aizsargātu sevi pret Amlisiju un viņa sekotājiem, kas bija apvienojušies ar lamaniešu karapulku. Pēc tam, kad bija novērsts Amlisija mēģinājums kļūt par ķēniņu un iznīcināt baznīcu, nefijieši sakauj vēl vienu lamaniešu karapulku.
Almas 4–16 Alma atstāj augstākā soģa amatu. Viņš ceļo pa visu nefijiešu zemi, sludinādams Dieva vārdu, lai uzveiktu lepnību un bezdievību. Amuleks pievienojas Almam, un viņi sludina Jēzus Kristus Izpirkšanu, augšāmcelšanos un vajadzību ticēt Tam Kungam un nožēlot grēkus. Zīzroms tiek pievērsts un kristīts.
Almas 17–28 Mosijas dēli un citi sludina Dieva vārdu starp lamaniešiem Nefija zemē. Tūkstoši top pievērsti Tam Kungam. Pievērstie atsakās no saviem kara ieročiem un dodas dzīvot starp nefijiešiem. Daudz cilvēku mirst lielā kaujā starp nefijiešiem un lamaniešiem.
Almas 29–42 Alma vēlas vest dvēseles uz grēku nožēlošanu. Viņš iznīcina Korihoru-antikristu. Mācot zoramiešus, kas bija nefijiešu atkritēju grupa, Alma salīdzina Dieva vārdu ar sēklu, kas jākopj ar ticību. Amuleks liecina par Izpirkšanu un māca zoramiešus pielietot ticību grēku nožēlošanai. Alma dod individuālus padomus saviem dēliem Helamanam, Šiblonam un Koriantonam. Alma uztic svētos pierakstus Helamanam. Viņš māca par pēcnāves garu pasauli, augšāmcelšanos un taisnīguma un žēlastības lomu Dieva plānā.
Almas 43–45 Nefijiešu atkritēji sadusmo lamaniešus, un viņi dodas karā pret nefijiešiem. Moronijs vada nefijiešus uzvarā pār Zerahemnasa karapulku. Alma runā ar Helamanu un svēta to, pravieto par nefijiešu iznīcību un dodas prom no zemes.
Almas 46–63 Moronijs, Lehijs, Teankums, Helamans un Pahorans ved nefijiešus uzvarā pār lamaniešu karapulkiem, kuras kontrolē Amalikija un Amorons. Vēl Moronijs un Pahorans apspiež nefijiešu atkritēju, kas zināmi kā ķēniņa piekritēji, sacelšanos. Šiblons saņem nefijiešu pierakstus un vēlāk tos nodod Helamana dēlam Helamanam. Moronihasa karapulks sakauj lamaniešus vēl vienā cīņā.