84. stunda
Almas 21–22
Ievads
Amona brālis Ārons mācīja amalekiešus, taču viņi noraidīja viņa vēstījumu par Jēzus Kristus Izpirkšanu. Tad viņš sludināja Midonijā, kur viņš un daži no viņa pāriniekiem galu galā tika ieslodzīti. Viņi palika uzticīgi ciešanu laikā un turpināja savu misiju — dalīties ar evaņģēliju — pēc tam, kad Amons un ķēniņš Lamonijs nodrošināja viņu atbrīvošanu. Pēc tam, kad Lamonija tēvs bija sagatavots caur Amona piemēru, viņš no Ārona uzzināja, kā „piedzimt no Dieva” (Almas 22:15). Lamonija tēvs uzzināja, ka caur savu grēku nožēlošanu, viņš varētu iepazīt Dievu un galu galā saņemt mūžīgo dzīvi.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Almas 21
Ārons un viņa brāļi sludina evaņģēliju, neskatoties uz grūtībām un ieslodzījumu
Pajautājiet studentiem, vai viņi kādreiz ir jutuši, ka viņi ir darījuši visu, ko varējuši, lai ievērotu baušļus, un tomēr saskārušies ar grūtībām vai zaudējuši drosmi. Aiciniet viņus minēt dažas situācijas, kurās cilvēki varētu tā justies.
Paskaidrojiet, ka laikā, kad Amons guva panākumus, mācot ķēniņu Lamoniju un viņa tautu, Ārons un viņa pārinieki saskārās ar ārkārtīgu pretestību dažādās zemes daļās. Kad studenti studē Ārona un viņa pārinieku piemēru, mudiniet viņus meklēt mācības, kas var viņiem palīdzēt, kad viņi saskaras ar izaicinājumiem vai ir zaudējuši drosmi.
Uz tāfeles uzrakstiet šādas atsauces: Almas 21:1–4; Almas 21:5–8; Almas 21:9–11; Almas 21:12–15 ; un Almas 20:29–30. Sadaliet studentus piecās grupās. Uzdodiet katrai grupai vienu no rakstvietām, kas uzrakstītas uz tāfeles. Lūdziet studentus sniegt īsu kopsavilkumu par rakstvietām un raksturot, kādas grūtības Ārons un viņa pārinieki izcieta. Pēc 5 minūtēm aiciniet studentus no katras grupas dalīties ar izlasīto.
-
Kā Ārons un viņa brāļi panesa savas grūtības? (Skat. Almas 20:29 ; 21:9, 12, 15.)
-
Viens no pārbaudījumiem, ar kuriem saskārās Ārons, bija pretestība no amalekiešiem, kad viņš tos mācīja (skat. Almas 21:5–10). Ko mēs varam darīt, ja kāds vēlas strīdēties ar mums par reliģiju vai apstrīd mūsu ticību?
Atgādiniet studentiem jautājumu šīs stundas sākumā. Ārons un viņa brāļi smagi strādāja, lai rīkotos atbilstoši Tā Kunga norādījumiem, taču viņi vēl arvien saskārās ar grūtībām. Lūdziet studentus klusām pārdomāt, kā viņi varētu justies, ja viņi būtu piedzīvojuši to, ko piedzīvoja Ārons un viņa pārinieki. Ko viņi vēlētos darīt, ja viņi ciestu un būtu ieslodzīti evaņģēlija dēļ tālu prom no mājām? Jūs varat viņiem pajautāt, vai viņi vēlētos doties mājās.
Uz tāfeles uzrakstiet šādu principu: Ja mēs uzticīgi neatkāpjamies grūtību laikā, Tas Kungs mums palīdzēs darīt Viņa darbu. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 21:16–17. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, nosakot, kā Tas Kungs palīdzēja Āronam un viņa brāļiem darīt Viņa darbu. Aiciniet studentus pastāstīt par izlasīto.
Lai palīdzētu studentiem pielietot to principu, kas uzrakstīts uz tāfeles, lūdziet studentus pastāstīt, kāda veida darbus Dievs vēlas, lai mēs darītu tagad, un ar kādiem izaicinājumiem viņi varētu saskarties, lai paveiktu šo darbu. (Jūs varat norādīt, ka papildu misionāru darbam, studenti var piedalīties Dieva darbā, apmeklējot baznīcas sanāksmes, pildot aicinājumus un pienākumus, kalpojot citiem, stiprinot savas liecības un kļūstot līdzīgāki Kristum.)
Aiciniet studentus dalīties, kā viņi ir uzzinājuši, ka uz tāfeles uzrakstītais princips ir patiess. Jūs varat dalīties savā liecībā par to, kā Tās Kungs palīdz mums paveikt Viņa darbu, kad mēs uzticīgi pastāvam grūtību laikā. Pajautājiet studentiem piemērus par kādu notikumu nākotnē, kad, pēc viņu domām, viņiem būs nepieciešams pastāvēt grūtībās, darot Tā Kunga darbu.
Apkopojiet Almas 21:18–23, paskaidrojot, ka pēc tam, kad viņi bija palīdzējuši atbrīvot Āronu un viņa brāļus no cietuma, Amons un Lamonijs atgriezās Ismaēla zemē, kur viņi turpināja sludināt evaņģēliju. Lamonijs savai tautai dāvāja reliģijas brīvību.
Almas 22
Ārons māca evaņģēliju Lamonija tēvam, kurš notic un piedzimst no Dieva
Uzrakstiet uz tāfeles šos jautājumus:
Kāpēc jūs vēlaties saņemt mūžīgo dzīvi?
No kā jūs būtu gatavi atteikties, lai saņemtu mūžīgo dzīvi?
Paskaidrojiet, ka „mūžīgā dzīve jeb paaugstināšana nozīmē iemantot vietu celestiālās valstības augstākajā pakāpē, kur mēs dzīvosim Dieva klātbūtnē un turpināsim būt kopā ar ģimenēm (M&D 131:1–4). … Šī dāvana ir iespējama caur Jēzus Kristus Izpirkšanu.” (Uzticīgi ticībai: Evaņģēlija norādes [2005], 124. lpp.) Īsi pastāstiet studentiem, kāpēc jūs vēlaties saņemt mūžīgo dzīvi. To darot, jūs varat parādīt savas ģimenes fotogrāfiju un Glābēja attēlu. Tad, kopīgi studējot Almas 22, lūdziet studentus pārdomāt jautājumus, kas uzrakstīti uz tāfeles.
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 22:1.
-
Ko jūs atceraties par Lamonija tēvu no iepriekšējās stundas? (Jūs varat aicināt kādu studentu apkopot Almas 20.)
-
Atbilstoši Almas 20:27, ko Lamonija tēvs lūdza Amonam darīt? (Mācīt viņu.)
Apkopojiet Almas 22:2–3, paskaidrojot, ka, lai gan Lamonija tēvs vēlējās redzēt Amonu un lai viņš viņu mācītu, viņš tomēr dedzīgi vēlējās mācīties, kad Amona vietā pie viņa atnāca Ārons.
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 22:5–6. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko ķēniņa Lamonija tēvs vēlējās zināt. Aiciniet viņus pastāstīt, ko ir atraduši.
Sadaliet studentus mazās grupās. Aiciniet grupas kopīgi izlasīt Almas 22:7–4 un uztaisīt to doktrīnu sarakstu, kuras Ārons mācīja Lamonija tēvam. (Piemēram, viņi varētu minēt, ka viņš mācīja par Radīšanu, Krišanu un Izpirkšanu.) Pēc tam, kad grupas ir izveidojušas savus sarakstus, lūdziet kādam studentam dalīties ar pārējiem audzēkņiem ar grupas izveidoto doktrīnu sarakstu. Jūs varat lūgt studentu uzrakstīt šo sarakstu uz tāfeles. Tad aiciniet pārējos studentus uzrakstīt citas papildu mācības, kuras viņu grupa ir uzskaitījusi.
-
Kā šīs mācības atbild uz ķēniņa jautājumu Almas 22:6?
Aiciniet studentus klusi pētīt Almas 22:15, meklējot, no kā ķēniņš Lamonijs bija gatavs atteikties, lai saņemtu prieku un mūžīgo dzīvi.
-
Kādas ir jūsu domas, kad jūs pārdomājat, no kā ķēniņš bija gatavs atteikties?
Norādiet, ka, lai gan ķēniņš bija gatavs atteikties no visa sava īpašuma, Ārons mācīja viņam par lielāku upuri, kas viņam bija jānes. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 22:16. Lūdziet audzēkņus klausīties, ko Ārons teica, kas ķēniņam ir jādara.
-
Ko Ārons teica, kas ķēniņam ir jādara? (Jānožēlo savi grēki un jālūdz Dievs ticībā.)
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 22:17–18. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kāda bija ķēniņa atbilde uz Ārona norādījumiem.
-
Kā ķēniņš demonstrēja savu vēlmi saņemt mūžīgo dzīvi?
-
Ko, jūsuprāt, nozīmē „atstāt” savus grēkus? Kāpēc, jūsuprāt, ir nepieciešams nožēlot visus savus grēkus, ne tikai dažus no tiem? (Palīdziet studentiem saprast, ka ir nepieciešams laiks, lai cilvēks nožēlotu visus savus grēkus.)
-
Ko mēs varam iemācīties no ķēniņa Lamonija tēva par sagatavošanos mūžīgai dzīvei? (Lai arī studenti var izteikties dažādi, pārliecinieties, ka viņi saprot šādu patiesību: Mums ir jābūt gataviem atteikties no saviem grēkiem, lai sagatavotos mūžīgai dzīvei. Jūs varat ierosināt, lai studenti atzīmē frāzi „es atstāšu visus savus grēkus, lai Tevi pazītu” Almas 22:18.)
Palūdziet kādam studentam nolasīt šo eldera Dalina H. Ouksa, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu:
„Jēzus Kristus evaņģēlijs izaicina mūs mainīties. „Nožēlojiet grēkus” ir vēstījums, kas visbiežāk atkārtojas, un grēku nožēlošana nozīmē atteikties no visiem mūsu ieradumiem — personīgiem, ģimenes, etniskiem un nacionāliem —, kas ir pretrunā Dieva baušļiem. Evaņģēlija mērķis ir pārvērst parastas būtnes celestiālos pilsoņos, un tam ir nepieciešamas pārmaiņas.” („Repentance and Change”, Ensign vai Liahona, 2003. g. nov., 37.)
Norādiet, ka daži cilvēki brīnās, vai viņi patiesi var nožēlot grēkus un mainīties. Citi šaubās, vai Tas Kungs viņiem piedos. Lai palīdzētu studentiem, kuriem var būt šāda veida šaubas, izlasiet šo māsas Elēnas S. Daltones, Jauno sieviešu vispārējas prezidentes, izteikumu:
„Vai jūsu dzīvē ir kas tāds, kas būtu jāmaina? Jūs to varat! Jūs varat nožēlot grēkus, pateicoties Glābēja bezgalīgajam Izpirkšanas upurim. Viņš ir dāvājis mums iespēju mainīties, no jauna kļūt šķīstām un tīrām, kļūt līdzīgām Viņam. Un Viņš ir apsolījis, ka, ja mēs to darīsim, Viņš vairs nepieminēs mūsu grēkus un kļūdas.” („Now Is the Time to Arise and Shine!” Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 124.)
Paskaidrojiet, ka tad, kad mēs pielietojam ticību un nožēlojam savus grēkus, mēs gatavojamies saņemt priesterības priekšrakstus un derības, kas mums palīdz sagatavoties mūžīgai dzīvei.
Aiciniet studentus ierakstīt savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās atbildes uz šādiem jautājumiem. (Jūs varat uzrakstīt šos jautājumus uz tāfeles vai lēnām tos nolasīt, lai studenti tos varētu pierakstīt.)
-
No tā, ko jūs esat iemācījušies par to, kas ir prasīts, lai saņemtu mūžīgo dzīvi, ko, pēc jūsu domām, Tas Kungs lūgtu jums darīt šodien, lai jūs varētu tuvoties Viņam?
Kad studentiem ir bijis pietiekami daudz laika apdomāt un pierakstīt, pajautājiet:
-
Kādus pierādījumus jūs redzat tam, ka ķēniņš bija pievērsts Tam Kungam? (Atgādiniet studentiem, ka ķēniņš bija mainījies no tā, ka vēlējās nogalināt pats savu dēlu, uz to, ka bija gatavs pamest visu savu ķēniņvalsti un atstāt visus savus grēkus, lai piedzimtu no Dieva.)
Apkopojiet Almas 22:19–21, paskaidrojot, ka pēc tam, kad ķēniņu bija pārņēmis Gars, viņa kalpi skrēja un pastāstīja ķēniņienei visu, kas bija noticis. Viņa bija dusmīga un pavēlēja kalpiem nogalināt Āronu un viņa brāļus. Bailēs no nefijiešu misionāru spēka, kalpi atteicās to darīt. Arī ķēniņiene bija nobijusies, tomēr apņēmības pilna likt nogalināt nefijiešus. Viņa pavēlēja kalpiem doties un atvest ļaudis, lai nogalinātu Āronu un viņa pāriniekus.
Lūdziet studentus klusi izlasīt Almas 22:22–26, meklējot, ko darīja Ārons un ķēniņš, lai ķēniņiene un citi arī varētu tapt pievērsti un piedzīvotu prieku. Noslēgumā dalieties savā liecībā par grēku nožēlošanu un par svētībām no pārmaiņām caur Jēzus Kristus Izpirkšanu.
Rakstvietu prasmīgas pārzināšanas atkārtojums
Jauni cilvēki var iemācīties lietot Svētos Rakstus, lai mācītu evaņģēlija patiesības. Sadaliet studentus pāros un aiciniet katru pārniecību sagatavot vienu līdz divas minūtes garu prezentāciju, kurā viņi māca galveno mācību, kuru esat viņiem uzdevis. Lūdziet viņus izmantot vismaz vienu Prasmīgi pārzināmo rakstvietu, mācot šo mācību. Lūdziet viņus arī apsvērt iespēju, mācot izmantot paskaidrojumus, piemērus, pieredzes un liecību. Abiem studentiem katrā pārniecībā ir jāpiedalās šajā prezentācijā. Pēc pietiekami ilga sagatavošanās laika lūdziet divas vai trīs pārniecības mācīt audzēkņus. Apsveriet iespēju lūgt citām pārniecībām sniegt savas prezentācijas tuvākajos garīgajos pasākumos vai pēc kādas īsākas stundas.
Piezīme: Ja jums nav pietiekami daudz laika šai aktivitātei šajā stundā, jūs varat to lietot citā dienā. Citas atkārtošanas aktivitātes skatiet pielikumā šīs rokasgrāmatas beigās.
Komentāri un skaidrojumi
Almas 21:16–17. „Viņi daudzus veda pie patiesības atziņas”
Ārons un viņa pārinieki izturēja daudzas grūtības, pirms viņi spēja palīdzēt citiem pievērsties Tam Kungam. Prezidents Tomass S. Monsons mācīja:
„To vērtīgo dvēseļu, kuras mūsu Tēvs ir sagatavojis Savam vēstījumam, sasniegšana, mācīšana un aizkustināšana ir mūžīgs uzdevums. Panākumi reti kad nāk vienkārši. Parasti pirms tam ir asaras, grūtības, paļaušanās un liecība.” („Tears, Trials, Trust, Testimony”, Ensign, 1987. g. maijs, 43.)
Almas 22:18. „Es atstāšu visus savus grēkus, lai Tevi pazītu”
Tāpat kā Lamonija tēvam, mums ir jābūt gataviem upurēt visu, lai piedzimtu no Dieva. Lectures on Faith (Ticības lekcijās) mēs mācāmies par upura nozīmību mūsu mūžīgajā izaugsmē:
„Ievērosim, ka reliģijai, kas nepieprasa pilnīgu visu lietu upurēšanu, nekad nav bijusi pietiekami liela spēka, lai radītu tādu ticību, kas nepieciešama dzīvei un pestīšanai; jo kopš cilvēka eksistences pirmsākumiem ticība, kas nepieciešama dzīves un pestīšanas baudīšanai, nekad nevarēja tikt iegūta bez visu laicīgo lietu upurēšanas. Caur šo upurēšanu — un tikai caur to — Dievs noteica, ka cilvēkiem ir jābauda mūžīgā dzīve; un caur visu zemes lietu upurēšanu cilvēki patiešām zina, ka viņi dara to, kas ir patīkams Dieva acīs. Kad cilvēks ir piedāvājis kā upuri visu, kas viņam ir, patiesības dēļ, pat upurējot savu dzīvību un ticot Dieva priekšā, ka viņš ir ticis aicināts nest šo upuri, jo viņš tiecas darīt Viņa gribu, viņš zina pavisam droši, ka Dievs pieņem un pieņems viņa upuri un ziedojumu, un ka viņš nav meklējis un nemeklēs Viņa vaigu velti. Šajos apstākļos viņš var iegūt to ticību, kas viņam nepieciešama, lai satvertu mūžīgo dzīvību.” (Lectures on Faith [1985], 69.)
Almas 22:18. „Viņš tika sists kā miris”
Ķēniņš „tika sists kā miris” (Almas 22:18), kad viņš saņēma Gara izpausmi, kas bija tik spēcīga, ka tā viņam lika zaudēt fizisko spēku. Viņam bija līdzīga pieredze kā viņa dēlam Lamonijam, kad šķita, ka viņš ir miris, bet kurš patiesībā piedzīvoja „Dieva godības gaismu” tādā pakāpē, ka tā „pieveica viņa fizisko ķermeni, un viņš tika aizvests Dievā” (Almas 19:6).