Bibliotēka
98. stunda: Almas 41


98. stunda

Almas 41

Ievads

Turpinot dot padomus savam dēlam Koriantonam, Alma mācīja, ka atjaunošanas iecere ietver ne tikai fizisku augšāmcelšanu, bet arī garīgu atjaunošanu, kurā mūsu mūžīgais stāvoklis atspoguļo mūsu mirstīgos darbus un vēlmes. Alma uzsvēra, ka bezdievība nekad nevar novest pie laimes.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Almas 41

Alma māca Koriantonam par atjaunošanas ieceri

Lūdziet audzēkņus apdomāt, kā cilvēka rīcības var tikt ietekmētas, ja viņi tic šādiem izteikumiem (ieturiet pauzi pēc katra izteikuma, lai ļautu studentiem atbildēt):

Pēc nāves nav dzīves.

Kad mēs nomirsim, mēs tiksim darīti pilnīgi, neatkarīgi no saviem darbiem uz Zemes.

Galīgajā tiesā mēs tiksim apbalvoti par mūsu labajiem darbiem un sodīti par sliktajiem.

  • Kāpēc ir svarīgi, lai mums būtu pareiza izpratne par to, kas notiks pēc mūsu nāves?

Atgādiniet studentiem, ka Almas 40 viņi mācījās Almas mācības Koriantonam par garu pasauli, augšāmcelšanos un tiesu. Paskaidrojiet, ka Almas 41 mēs mācāmies, ka Koriantonu samulsināja tas, ko daži cilvēki mācīja par augšāmcelšanos. Norādiet, uz frāzi „tālu nomaldījušies” Almas 41:1 un aiciniet studentus izlasīt šo pantu, meklējot, kas liek dažiem cilvēkiem nomaldīties.

  • Kāpēc daži cilvēki bija nomaldījušies? (Jūs varat paskaidrot, ka sagrozīt Rakstus nozīmē izkropļot, sagrozīt vai izmainīt to nozīmi.)

  • Ko, pēc Almas vārdiem, viņš gatavojās paskaidrot Koriantonam?

Kad studenti ir atpazinuši vārdu atjaunošana, jūs varat uzrakstīt to uz tāfeles. Paskaidrojiet, ka atjaunošana nozīmē atvest atpakaļ vai nolikt atpakaļ sākotnējā stāvoklī.

Paskaidrojiet, ka Alma gribēja, lai Koriantons saprot, ka tam, ko viņš dēvēja par „atjaunošanas ieceri,” ir gan fiziskais, gan garīgais aspekts (Almas 41:2). Aiciniet studentus klusi pētīt Almas 41:2–5, meklējot, kas mums pēc nāves tiks atjaunots fiziski un kas tiks atjaunots garīgi. Jūs varat ierosināt, lai studenti atzīmē, ko viņi ir atraduši. Pirms studenti lasa, var būt noderīgi, ka jūs paskaidrojat, ka nepieciešams nozīmē pieprasīts vai vajadzīgs.

  • Kāds ir atjaunošanas ieceres fiziskais aspekts, kas ir pieminēts Almas 41:2? (Augšāmcelšanās brīdī dvēsele tiks atjaunota ķermenī, un katra ķermeņa daļa tiks atjaunota.)

  • Kāds ir atjaunošanas ieceres garīgais aspekts, kas aprakstīts Almas 41:3–5? (Kad studenti atbild, uzrakstiet uz tāfeles šo patiesību: Mēs tiksim atjaunoti vai nu laimei, vai bēdām saskaņā ar saviem darbiem un vēlmēm mirstībā.)

Aiciniet studentus iztēloties, ka viņi māca šos pantus Sākumskolas klasē.

  • Kā jūs paskaidrotu mācību par garīgo atjaunošanu tā, lai bērni to varētu saprast?

Atgādiniet studentiem, ka Koriantons bija pārkāpis Šķīstības likumu un bija pārstājis pildīt misionāra pienākumus (skat. Almas 39:2–4).

  • Kā pareiza izpratne par garīgās atjaunošanas doktrīnu ir palīdzējusi Koriantonam izdarīt pareizas izvēles? Kā šīs doktrīnas izprašana var ietekmēt mūsu rīcības un vēlmes?

Lieciniet par šīs doktrīnas patiesumu un dalieties savās domās par to, kā izpaužas Dieva taisnīgums tajā, ka Viņš atjauno katru no mums uz labu vai ļaunu atbilstoši mūsu vēlmēm un mūsu darbiem.

Uzrakstiet uz tāfeles šos jautājumus: Kas notiks, ja es esmu grēkojis?

  • Atbilstoši atjaunošanas iecerei, ko mēs saņemam, ja esam grēkojuši?

  • Vai ir kāds veids, kādā mēs varam atjaunot labestību un laimi, ja mēs esam darījuši ko nepareizu?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 41:6–9. Lūdziet audzēkņus meklēt, ko mēs varam darīt, lai atjaunotu labestību un laimi, pat ja mēs esam grēkojuši. (Mēs varam nožēlot grēkus un vēlēties taisnīgumu visu savu dzīvi.)

  • Kuri vārdi vai frāzes Almas 41:6–7 paskaidro, ka mēs esam atbildīgi par to, ko mēs saņemsim pie augšāmcelšanās? Kādā ziņā mēs esam paši sev soģi? (Mūsu izvēles mirstībā nosaka, kādu sodu mēs saņemsim, kad stāsimies Dieva priekšā.)

Norādiet, ka daži cilvēki domā, ka viņi var atgriezties dzīvot ar Dievu, neuzņemoties personīgu atbildību par saviem darbiem. Viņi bieži saka, ka viņu grēcīgās izvēles ir patīkamas. Dažkārt tie, kas dzīvo grēcīgi, var pat izskatīties laimīgi.

Aiciniet studentus piecelties un vienbalsīgi skaļi nolasīt Almas 41:10. Uzsveriet to, ka Almas 41:10 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Jūs varat mudināt studentus atzīmēt prasmīgi pārzināmās rakstvietas atšķirīgā veidā, lai viņi tās viegli varētu atrast. (Tā kā šī ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta, jūs varat lūgt viņiem to kopīgi atkārtot vairāk nekā vienu reizi. Jūs varat pajautāt, vai kāds no studentiem nevar to noskaitīt no galvas.) Kad viņi ir pabeiguši, lūdziet audzēkņus apsēsties. Uz tāfeles uzrakstiet „Bezdievība nekad nav bijusi laime.”

  • Kāpēc tā ir patiesība, ka „bezdievība nekad nav bijusi laime”?

  • Kāds ir piemērs tam, kā Sātans liktu mums pārkāpt bausli un ticēt, ka mēs tik un tā varam būt laimīgi?

Lai studentiem palīdzētu novērtēt atšķirību starp īslaicīgu, pasaulīgu baudu un laimi, kuru piedāvā Tas Kungs, nolasiet šo eldera Glena L. Peisa, no Septiņdesmitajiem, izteikumu:

„To, ko vienmēr ir aizliedzis Tas Kungs un ko daudzus gadus nepieņēma sabiedrība, tagad šī pati sabiedrība pieņem un veicina. Mediji tam kalpo ar tādu aizrautību, ka liek tam izskatīties ļoti iekārojamam. …

… Nekļūdieties telestiālajos priekos, zaudējot celestiālo laimi un prieku. Nezaudējiet brīvību paškontroles trūkuma dēļ. Pilnīga brīvība bez pienācīgas savaldības padara mūs par mūsu iekāres vergiem. Neapskaudiet tukšāku un nevērtīgāku dzīvi. …

… Baušļus, kurus jūs ievērojat, nedeva bezkaislīgs Dievs, lai atturētu jūs no jautrības, bet gan mīlošs Debesu Tēvs, kurš vēlas, lai jūs būtu laimīgi — kā dzīvojot uz šīs Zemes, tā arī pēc tam.” („They’re Not Really Happy”, Ensign, 1987. g. nov., 40.)

Uz tāfeles uzrakstiet tālāk sniegto izteikumu. Jūs varat ierosināt, lai studenti to ieraksta savos Svētajos Rakstos līdzās Almas 41:10 . (Šis izteikums ir atrodams rakstā „To ‘the Rising Generation’”, New Era, 1986. g. jūn., 5.)

„Jūs nevarat darīt sliktu un justies labi. Tas ir neiespējami!” (Prezidents Ezra Tafts Bensons.)

Pastāstiet studentiem, ka Almas 41:11 paskaidro, kāpēc ir neiespējami būt patiesi laimīgiem, kad mēs izdarām nepareizas izvēles. Pārzīmējiet šo tabulu uz tāfeles (jūs to varat izdarīt pirms stundas sākuma) vai sagatavojiet to kā izdales materiālu katram studentam. Sadaliet studentus pāros un dodiet norādījumus, lai viņi savieno katru frāzi no Almas 41:11 ar tās nozīmi. Vēl aiciniet viņus pārrunāt pavadošos jautājumus.

Frāzes Almas 41:11, kas raksturo atrašanos „dabiskajā stāvoklī”

Nozīme

  1. „miesīgajā stāvokli”

  1. Mūsu grēku ierobežoti un nomākti

  1. „Rūgtā žultī un nekrietnības saitēs”

  1. Dieva svētību un norādījumu trūkums; Svētā Gara vadības zaudēšana

  1. „pasaulē bez Dieva”

  1. Miesas gribas vadīts

Šajā pantā mēs redzam, ka „Dieva daba” ir „laimes daba”. Ko tas jums vēsta par to, kāpēc grēcīgums ir pretrunā laimes dabai?

Kādi ir daži konkrēti piemēri tam, kāpēc cilvēki var atrasties nelaimes stāvoklī?

(Atbildes: 1-c, 2-a, 3-b)

Lai palīdzētu studentiem redzēt, kā palikšana „dabiskajā stāvoklī” attiecas uz atjaunošanas doktrīnu, aiciniet kādu studentu nolasīt Almas 41:12. Pēc tam, kad šis pants ir nolasīts, lūdziet studentus atbildēt uz Almas jautājumu. Tad lieciet studentiem izlasīt Almas atbildi uz viņa paša jautājumu Almas 41:13. (Jūs varat ierosināt, lai viņi atzīmē, kas pēc Almas vārdiem tiks mums atjaunots kā daļa no atjaunošanas ieceres.)

Lūdziet studentus iztēloties, ka viņiem ir draugs, kas izvēlas rīkoties pretrunā ar Tā Kunga baušļiem, taču vēlas tikt atjaunots taisnīgumā. Aiciniet studentus paskaidrot mācību par atjaunošanu partnerim, it kā viņš būtu šis draugs, izmantojot Almas 41:12–13. (Studenti var lietot paši savus vārdus vai arī nolasīt izteikumu, kas uzrakstīts uz tāfeles: „ Mēs tiksim atjaunoti vai nu laimes, vai bēdu stāvoklī atbilstoši mūsu darbiem un vēlmēm mirstībā.”)

Parādiet studentiem bumerangu vai uzzīmējiet bumeranga attēlu uz tāfeles.

Pajautājiet studentiem, ko dara bumerangs, kad to pareizi izmet. (Tas atgriežas vietā, no kuras tas tiek izmests.) Lūdziet viņus klusām izlasīt Almas 41:14–15, meklējot, kādos veidos bumerangs var simbolizēt tās patiesības, kas mācītas šajos pantos. (Jūs varat ierosināt, lai viņi atzīmē šos pantus.) Aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir atklājuši.

  • Ko jūs cerat saņemt no citiem un no Tā Kunga šajā dzīvē un nākamajā? Nosauciet dažus piemērus. (Atbildes var iekļaut: laipnība, žēlsirdība un mīlestība. Apsveriet iespēju pierakstīt studentu atbildes uz tāfeles.)

  • Kad jūs esat snieguši labestību, žēlsirdību vai laipnību citiem un vēlāk to saņēmuši atpakaļ?

Mudiniet studentus noteikt mērķi rīkoties tādā veidā un attīstīt tādu attieksmi, kas atspoguļo to, uz ko viņi cer, kas tiks atjaunots šajā dzīvē un nākamajā. Lieciniet par laimi, kas tiek gūta, kad mēs rīkojamies taisnīgumā.

Prasmīgi pārzināmā rakstvieta — Almas 41:10

Piezīme: Šīs stundas satura un garuma dēļ šī aktivitāte var tikt lietota citā dienā, kad jums ir vairāk laika.

Uz tāfeles uzrakstiet: … ir laime.

Aiciniet studentus sniegt pretēju izteikumu mācībai, kas mācīta Almas 41:10. (Viena no iespējamām atbildēm ir „Taisnīgums ir laime”.) Tad aiciniet studentus uzskaitīt konkrētas taisnīgas rīcības, kas, pēc viņu domām, iederētos iztrūkstošā teksta vietā. (Piemēram, „Kalpošana citiem ir laime.”) Pajautājiet studentiem, vai viņi var liecināt, ka kāda no šīm taisnīgajām rīcībām ir darījusi viņus laimīgus. Kad daži studenti ir dalījušies savās pieredzēs un liecībās, aiciniet uz kabatas izmēra kartītes vai papīra lapiņas uzrakstīt vienu vai divas taisnīgas rīcības, kuras viņi var darīt nedēļas laikā, lai būtu laimīgāki. Mudiniet viņus ņemt šīs kartītes līdzi kā atgādinājumu un pastāstīt par saviem centieniem tuvākajās dienās.

Komentāri un skaidrojumi

Almas 41:10. Bezdievība nekad nav bijusi laime

Šis izteikums no Uzticīgi ticībai pastiprina domu, ka studentiem var būt jautri un viņi var rast laimi taisnīgos veidos:

„Daudzi cilvēki mēģina rast laimi un piepildījumu darbībās, kas ir pret Tā Kunga baušļiem. Ignorējot Dieva ieceri, kas ir domāta tiem, tie noraida vienīgo patiesās laimes avotu. Tie padodas velnam, kurš „tiecas, lai visi cilvēki varētu būt nelaimīgi līdzīgi viņam pašam” (2. Nefija 2:27). Galu galā tie mācās, ka patiess ir Alma brīdinājums viņa dēlam Koriantonam: „Bezdievība nekad nav bijusi laime” (Almas 41:10). …

Kad jūs tiecaties būt laimīgi, atcerieties, ka vienīgais ceļš uz patiesu laimi ir dzīvot pēc evaņģēlija. Jūs atradīsit mierpilnu, mūžīgu laimi, ja jūs cenšaties turēt baušļus, lūdzat pēc spēka, nožēlojat savus grēkus, piedalāties vērtīgos pasākumos un sniedzat derīgu kalpošanu. Jūs iemācīsities justies laimīgi tajos ietvaros, ko noteicis mīlošs Debesu Tēvs.” (Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes [2005], 103. lpp.)

Almas 41:10–11. Visi cilvēki ir „dabiskajā stāvoklī”

Prezidents Deivids O. Makejs mācīja, ka mums ir duāla daba un spēja izvēlēties laimi caur paškontroli:

Patiesas un morāli šķīstas dzīves dzīvošana mums sniedz prieku un laimi, kamēr morāles un sociālo likumu pārkāpšanas sekas ir tikai neapmierinātība, ciešanas un, kad sasniedz pārmērību, degradācija.

Cilvēkam ir duāla daba — viena, attiecināma uz zemes vai miesīgo dzīvi; otra, garīgā dzīve, ir attiecināma uz dievišķo dzīvi. Cilvēka ķermenis nav nekas cits kā vien templis, kurā mīt gars. Pārāk daudzi, bezgala daudzi, tiecas uzskatīt, ka cilvēks ir ķermenis, un attiecīgi velta savas pūles ķermeņa baudu, apetītes, vēlmju un kaislību apmierināšanai. Pārāk maz apzinās, ka patiesais cilvēks ir nemirstīgs gars, kura „saprāts vai patiesības gaisma” tika radīts kā atsevišķa būtība, pirms tika dots ķermenis, un ka šī garīgā būtība ar visām tai piemītošajām iezīmēm turpinās pastāvēt pēc tam, kad ķermenis pārstās atbildēt uz zemes ietekmi.

Tas, vai cilvēks ir apmierināts šajā, kā mēs to dēvējam, miesīgajā pasaulē, apmierināts, ko šī pasaule viņam dos, bez piepūles ļaujoties savu apetīšu un kaislību iegribām un arvien dziļāk grimstot iegribu apmierināšanas valstībā, vai caur pašpilnveidošanos tuvojoties prāta, morāles un gara baudām, ir atkarīgs no tā, kādas izvēles viņš izdara katru dienu — nē, pat katru savas dzīves mirkli.” (Conference Report, 1967. g. apr., 6–7.)

Almas 41:11. „Pretējs laimes būtībai”

Elders F. Encio Bušē, no Septiņdesmitajiem, paskaidroja, ka uzcītīga Tā Kunga iesvētīto kalpu vārdu studēšana palīdzēs mums zināt, kad mēs nokļūstam stāvoklī, kas ir pretējs laimes būtībai:

„Laiku pa laikam mums visiem ir nosliece būt stāvoklī, kas ir pretstatā laimes būtībai, un tas nav tikai tāpēc, ka mēs būtu pilnībā nodevušies bezdievībai vai nekrietnībai. Taču, kamēr mēs esam šajā laicīgajā pārbaudes stāvoklī, pretinieks var mūs ietekmēt. Mēs varam būt kļuvuši nedaudz bezrūpīgi. Mēs varam nevērīgi izturēties pret savām attiecībām ar mums vistuvākajiem. … Iespējams, mēs esam pieļāvuši kādus nelielus sliktus ieradumus vai attieksmi savā dzīvē, vai, iespējams, mēs pat esam zināmā mērā zaudējuši izpratni par to, cik svarīgi ir precīzi ievērot derības. Ja tā, mēs esam bīstamā situācijā. Mums tas ir jāapzinās. Mēs nevaram atļauties ignorēt šo situāciju. Mēs varam pamanīt, ka dažkārt mēs neesam patiesi laimīgi, ka mums visu laiku sevi jāpiespiež smaidīt vai, iespējams, mēs esam depresijai tuvā stāvoklī. … Lai gan mēs varam maldināt citus, mēs nevaram maldināt sevi, un mēs nevaram maldināt To Kungu. …

Visā pasaulē caur Tā Kunga iesvētītiem kalpiem tiek sludināta evaņģēlija pilnība, lai ikviens var apzināties savu stāvokli. Lai būtu tuvi Tā Kunga iesvētīto vārdiem, ir nepieciešams ar apņēmību un dievbijību lasīt un studēt Svētos Rakstus. …

… Tas Kungs nevēlas, lai mēs apzinātos savas niecības un bēdu stāvokli (skat. Mosijas 4:11; Almas 26:12; Hel. 12:7; Mozus 1:10) tikai tiesas dienā. Tagad un katru mūsu mirstīgās dzīves dienu Viņš vēlas pilnveidot mūsu apziņu, lai mēs varam kļūt paši par saviem soģiem, kad Viņš mūsu aicina nemitīgi nožēlot grēkus.” („University for Eternal Life”, Ensign, 1989. g. maijs, 72.)

Almas 41:11. Mēs varam mainīt savu būtību caur Kristus žēlastību

Elders Deivids A. Bednārs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja:

„Jēzus Kristus evaņģēlija būtība ir saistīta ar fundamentālu un ilgstošu pārmaiņu mūsu raksturā, kas ir iespējama tad, kad paļaujamies uz „Svētā Mesijas nopelniem un žēlastību, un labvēlību” (2. Nefija 2:8). Kad mēs izvēlamies sekot Skolotājam, mēs izvēlamies tapt pārmainīti — būt garīgi dzimušiem no jauna.” („Ye Must Be Born Again”, Ensign vai Liahona, 2007. g. maijs, 20.)