Bibliotēka
94. stunda: Almas 37

94. stunda

Almas 37

Ievads

Alma turpināja dot padomu savam dēlam Helamanam un deva viņam atbildību par svētajiem pierakstiem. Viņš atgādināja Helamanam, ka Svētie Raksti jau ir bijuši līdzeklis, lai vestu tūkstošiem lamaniešu pie Tā Kunga, un viņš liecināja, ka Tam Kungam bija liels nodoms attiecībā uz šiem pierakstiem nākotnē. Alma deva norādījumus savam dēlam, ko mācīt ļaudīm. Salīdzinot Kristus vārdus ar Liahonu, viņš uzsvēra Helamanam, cik svarīgi ir meklēt Rakstos norādījumus.

Piezīme: Šī stunda sniedz norādījumus trīs studentiem mācīt pārējos audzēkņus. Lai palīdzētu studentiem sagatavoties, dienu vai divas iepriekš katram studentam iedodiet kopiju no tās sadaļas, kas viņam jāmāca. Jūs varat izvēlēties mācīt šīs sadaļas arī pats.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Almas 37

Alma uztic Helamanam pierakstus, dod padomu ievērot baušļus un atgādina viņam, ka Liahona darbojās ar ticību

Pārzīmējiet uz tāfeles šādu zīmējumu:

Attēls
Small and Simple

Lūdziet studentus uzskaitīt uz tāfeles dažas mazas un vienkāršas lietas, kas viņu dzīvēs ir radījušas lielu ietekmi uz labu. Jūs varat viņiem lūgt paskaidrot savas atbildes.

Paskaidrojiet, ka Almas 37 ietver Almas padomu, lai palīdzētu savam dēlam Helamanam sagatavoties būt nākamajam svēto pierakstu glabātājam. Alma mācīja viņam mazu un vienkāršu lietu lomu Tā Kunga darbā. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 37:6–7.

Ko mēs mācāmies no šiem pantiem par „mazu un vienkāršu lietu” vērtību? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāpauž patiesība, ka Tas Kungs strādā ar maziem un vienkāršiem līdzekļiem, lai īstenotu Savus mūžīgos nolūkus.)

Aiciniet studentus klusi izlasīt Almas 37:1–5, meklējot piemēru mazām un vienkāršām lietām, kam var būt liela ietekme cilvēku dzīvēs (svētie pieraksti jeb Raksti). Kad studenti ir pastāstījuši, ko viņi ir atraduši, uzrakstiet vārdus Svētie Raksti uz tāfeles zem Mazas un vienkāršas lietas.

Lieciet studentiem Almas 37:8–10 meklēt veidus, kādos Svētie Raksti ietekmēja cilvēkus Mormona Grāmatā. Kad studenti atbild, ko viņi ir atraduši, jūs varat pierakstīt viņu atbildes zem LIELA IETEKME.

  • Kādos veidos Svētajiem Rakstiem ir bijusi ietekme jūsu dzīvē?

Apkopojiet Almas 37:11–32, paskaidrojot, ka Alma mācīja Helamanam, ka Tas Kungs parādīs Savu spēku ar Mormona Grāmatas nākšanu klajā. Viņš uzdeva Helamanam uzdevumu ievērot Tā Kunga baušļus un rūpīgi veikt pierakstus. Viņš arī deva Helamanam norādījumus izmantot šos pierakstus, lai mācītu ļaudis un izvairītos no visu detaļu atklāšanas par jarediešu bezdievību un tai sekojošo iznīcību.

Aiciniet studentus klusi pētīt Almas 37:13–16, meklējot principus, kurus Alma mācīja Helamanam, kad viņš norīkoja viņu par atbildīgo par pierakstiem. (Studenti var dalīties ar dažādiem principiem, bet pārliecinieties, ka viņu atbildes atspoguļo, ka, ja mēs paklausām Tā Kunga baušļiem, Viņš mums palīdzēs izpildīt mūsu pienākumus. Jūs varat viņiem pajautāt, kā šis princips attiecas uz mācību, ka mazas un vienkāršas lietas var atstāt lielu ietekmi.)

Pārējā šī stundas daļa ir paredzēta, lai to mācītu trīs studenti. Ja klase ir liela, palūdziet studentus–skolotājus izvietoties dažādās klases daļās. Sadaliet studentus trīs grupās. Aiciniet katru grupu paņemt savus Svētos Rakstus, pierakstu klades vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatas un zīmuļus, un pildspalvas un sapulcēties pie viena no skolotājiem. Kad studenti–skolotāji pabeigs savas stundas, grupas mainīsies vietām. Ja klase ir maza, tad studenti uz maiņām mācīs visu klasi. Abos gadījumos studentiem–skolotājiem ir aptuveni septiņas minūtes laika, lai mācītu savu daļu un vadītu diskusijas.

1. students–skolotājs — Almas 37:33–34

Lūdziet savus studiju biedrus domāt par kādu baznīcas vadītāju vai augstāko pilnvaroto, kas ir viņiem mācījis kaut ko, kas ir mainījis viņu dzīvi. Aiciniet dažus studentus dalīties, ko šis vadītājs mācīja un kā tas viņus ietekmēja. Jūs varat dalīties piemērā no savas dzīves.

Aiciniet divus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Almas 37:33–34. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādu padomu Alma deva Helamanam, lai viņš mācītu ļaudis. Jūs varat ierosināt, lai viņi lasot atzīmē frāzes „māci viņiem” un „sludini tiem”. Uz tāfeles vai uz papīra lapas uzrakstiet baznīcas vadītāju mācības. Kad studenti ir beiguši lasīt šos pantus, lūdziet viņus pastāstīt par izlasīto. Uzrakstiet viņu atbildes zem baznīcas vadītāju mācības. Uzdodiet šādus jautājumus:

  • Kā šīs mācības mums varētu būt īpaši noderīgas šodien? Kāpēc?

Lūdziet savus biedrus skatīties uz Almas 37:34 pēdējo frāzi, lai redzētu, kādas svētības nāk no sekošanas baznīcas vadītāju mācībām. Uz tāfeles uzrakstiet šādu principu: Sekojot baznīcas vadītāju mācībām, mēs varam atrast atvieglojumu savām dvēselēm. Pajautājiet viņiem, ko, viņuprāt, nozīmē „atrast atvieglojumu savām dvēselēm”. (Atbildes var ietvert: būt brīviem no grēka sekām, saņemt mieru no Gara un tikt svētītiem ar spēku izturēt un pārvarēt grūtības.)

Dalieties savā liecībā par to, kā šis princips ir bijis patiess jūsu dzīvē. Ja jums ir papildu laiks, aiciniet citus dalīties savās liecībās par šo principu.

2. students–skolotājs — Almas 37:35–37

Paskaidrojiet saviem biedriem, ka koku audzēšanā plaši izplatīta prakse ir piesiet vai nostiprināt jauno koku pie staba, un tad noņemt atbalstu, kad koks ir nobriedis. Pajautājiet viņiem, kāpēc, viņuprāt, tas tiek darīts. Tad nolasiet šādu stāstu par kādu koku, kuru prezidents Gordons B. Hinklijs iestādīja savā pagalmā:

Attēls
Prezidents Gordons B. Hinklijs

Neilgi pēc savām kāzām prezidents Gordons B. Hinklijs iestādīja jaunu koku blakus savām mājām. Nākamajos gados viņš tam pievērsa maz uzmanības. Kādu dienu viņš ievēroja, ka koks bija kroplīgs un liecās uz rietumiem. Viņš centās to iztaisnot, bet stumbrs bija pārāk resns. Viņš centās izmantot virvi un trīsi, lai to iztaisnotu, taču tas neliecās. Galu galā viņš paņēma savu zāģi un nozāģēja smagos zarus rietumpusē, atstādams neglītu rētu. Vēlāk viņš par šo koku teica:

„Ir pagājis vairāk nekā ceturtā daļa gadsimta, kopš es iestādīju to koku. … Nesen es atkal paskatījos uz šo koku. Tas ir liels. Tā forma ir labāka. Tas ir labs papildinājums manai mājai. Taču cik nopietna bija jaunības trauma un cik brutāla bija ārstēšana, kuru es izmantoju, lai to iztaisnotu!

Ja tas būtu tikko kā iestādīts, aukla būtu to varējusi noturēt savā vietā pret vēja spēkiem. Es varēju un man vajadzēja piesiet tādu auklu, kas prasītu pavisam maz pūļu. Bet es to neizdarīju, un koks liecās to spēku ietekmē, kas nāca pār to.” („Bring Up a Child in the Way He Should Go”, Ensign, 1993. g. nov., 59.)

Lieciet studentiem izlasīt Almas padomu Helamanam Almas 37:35. Lūdziet viņus domāt par to, kā šis pants attiecas uz prezidenta Hinklija pieredzi ar šo koku.

Aiciniet studentus saviem vārdiem apkopot Almas 37:35. (Viņu atbildēm būtu jāpauž, ka mums būtu jāmācās savā jaunībā ievērot Dieva baušļus. Aiciniet viņus arī uzrakstīt savas atbildes uz tālāk sniegtajiem jautājumiem. (Jūs varat uzrakstīt šos jautājumus uz tāfeles vai lēnām tos nolasīt, lai studenti tos varētu pierakstīt.)

  • Kādu pārmaiņu, jūsuprāt, cilvēka dzīvē rada Dieva baušļu ievērošana jaunībā?

  • Vai jūs varat iedomāties par cilvēkiem, kas tikuši svētīti visas dzīves garumā, jo viņi mācījās ievērot baušļus savā jaunībā? Uzrakstiet par to, kā viņi tika svētīti.

Palūdziet dažiem studentiem dalīties tajā, ko viņi ir pierakstījuši. Tad palūdziet kādam studentam skaļi nolasīt Almas 37:36–37. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot kādu īpašu padomu, kas varētu viņiem palīdzēt ievērot baušļus, kamēr viņi ir jauni.

  • Kā sekošana šim padomam ik dienas varētu jums palīdzēt ievērot baušļus?

  • Kādos veidos jūs cenšaties likt To Kungu pirmajā vietā savās domās, vārdos, darbos un mīlestībā? (Mudiniet studentus apdomāt, kā viņi varētu pilnveidoties.)

Dalieties savās sajūtās par to, kā apspriešanās ar To Kungu ir palīdzējusi jums ievērot baušļus. Mudiniet savus biedrus apspriesties ar To Kungu visā, ko viņi dara.

3. students–skolotājs — Almas 37:38–45

Attēls
Liahona

Parādiet Liahonas attēlu (08165 Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009. g.], nr. 68). Atgādiniet saviem biedriem par kompasu, kuru Tas Kungs izmantoja, lai palīdzētu Lehija ģimenei ceļot uz apsolīto zemi. Almas 37:38 mēs mācāmies, ka šo kompasu sauca par Liahonu. Paskaidrojiet, ka Alma runāja par Liahonu, lai mācītu Helamanam kādu svarīgu principu par to, kā Tas Kungs vada Savus bērnus.

Paskaidrojiet saviem biedriem, ka jūs gatavojaties uzdot viņiem jautājumus un tad likt viņiem pēc kārtas skaļi nolasīt dažus pantus, kamēr visi meklēs atbildes uz jautājumiem. Lieciet viņiem atbildēt uz katru atbilstošo jautājumu pēc tam, kad ir nolasīta attiecīgā rakstvieta.

Jūs varat paskaidrot, ka šajos pantos vārdi ēna un simbols attiecas uz „personu, notikumu vai rituālu, kam ir līdzība ar kādu citu svarīgāku personu, notikumu vai rituālu, kam jānāk. … Patiesiem simboliem būs pamanāma līdzība, tie sniegs pierādījumu dievišķam norādījumam un pravietos par nākotnes notikumiem.” (Joseph Fielding McConkie, Gospel Symbolism [1985], 274.) Izvēle sekot vai nesekot Liahonas norādījumiem ir līdzīga mūsu izvēlei, kā mēs reaģējam uz norādījumiem, kas nāk caur Kristus vārdiem.

  • Kur mēs varam atrast Kristus vārdus? (Atbildes var iekļaut: Svētie Raksti, pēdējo dienu svēto praviešu vārdi, patriarhālās svētības un Gara pamudinājumi.)

Aiciniet savus biedrus apkopot Almas vārdus Almas 37:38–45, īpaši 44.–45. pantā. Šai diskusijā jāiekļauj šī patiesība: Ja mēs sekojam Jēzus Kristus vārdiem, tie mūs vadīs, lai mēs saņemtu mūžīgo dzīvi.

Dalieties, kā Kristus vārdi ir jūs garīgi ietekmējuši un kā tie palīdz pilnveidoties ceļā uz mūžīgo dzīvi. Jūs varat ierosināt, lai studenti apsver iespēju saņemt patriarhālo svētību vai, ja viņiem tā jau ir, lai viņi to lasītu regulāri un lūgšanu pilni.

Piezīme skolotājam: Kad studenti ir beiguši mācīt savas stundas daļas, pateicieties viņiem un, ja laiks atļauj, aiciniet dažus studentus liecināt par vienu no principiem, kuru viņi šodien ir iemācījušies. Jūs varat arī dalīties savā liecībā par šiem principiem. Noslēgumā aiciniet audzēkņus sekot līdzi, kamēr jūs skaļi nolasāt Almas 37:46–47.

Prasmīgi pārzināmā rakstvieta — Almas 37:35

Piezīme: Šis mājas uzdevums sagatavos studentus nākamās stundas sākumam (Almas 38). Plānojiet laiku stundas gaitā, lai studentiem paskaidrotu uzdevumu un informētu viņus par jūsu nodomu pārbaudīt viņu pieredzes nākamajā jūsu tikšanās reizē.

Uzsveriet to, kaAlmas 37:35 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Jūs varat mudināt studentus atzīmēt to īpašā veidā, lai viņi to varētu viegli atrast. Aiciniet viņus iegaumēt šo rakstvietu šovakar mājās un nocitēt pēc atmiņas vienam no vecākiem vai kādam citam pieaugušam, kuram viņi uzticas. (Vai arī viņi var lasīt šo pantu kopā ar kādu pieaugušo.) Mudiniet viņus uzdot šim pieaugušajam tālāk sniegtos jautājumus. (Jūs varat lūgt, lai studenti pieraksta šos jautājumus uz papīra lapas, lai tos paņemtu līdzi uz mājām.)

Kā jums ir palīdzējusi paklausība Dieva baušļiem?

Kādu padomu jūs man varētu dot, kas man varētu palīdzēt būt gudrākam savā jaunībā?

Informējiet studentus, ka jūs viņiem lūgsiet pastāstīt par savu pieredzi nākamajā stundā.

Komentāri un skaidrojumi

Almas 37:6–7. Mazas un vienkāršas lietas

Lai ilustrētu principu, ka mazām un vienkāršām lietām ir liela ietekme, prezidents Gordons B. Hinklijs ir teicis:

„Pirms daudziem gadiem es strādāju Denveras dzelzceļa centrālajā birojā. Es biju atbildīgs par bagāžas nogādāšanu pareizā galapunktā. Tas bija laiks, kad gandrīz ikviens brauca ar pasažieru vilcieniem. Kādu rītu es saņēmu zvanu no sava kolēģa Ņūarkā, Ņūdžersijā. Viņš teica: „Vilciens numur tāds ir ieradies, taču tam nav bagāžas vagona. Aptuveni 300 pasažieri ir pazaudējuši savu bagāžu, un viņi ir nikni.”

Es nekavējoties devos uz darbu, lai uzzinātu, kur tas varēja būt palicis. Es noskaidroju, ka tas bija pareizi piekrauts un pareizi pievienots vilcienam Oklendā, Kalifornijā. Tas tika novirzīts uz mūsu dzelzceļu Soltleiksitijā, tika aizvests uz Denveru, tad uz Pueblo, novietots uz citām sliedēm un tad vests uz Sentluisu. Tur tas bija jāpārņem citam dzelzceļam, kas to aizvestu uz Ņūarku, Ņūdžersijā. Taču kāds neapdomīgs pārmijnieks Seintluisas šķirotavas pārmijas punktā pārbīdīja mazu metāla gabalu par nieka astoņiem centimetriem, tad norāva sviru, lai atdalītu vagonus. Mēs atklājām, ka bagāžas vagons, kas piederēja Ņūarkai, Ņūdžersijai, patiesībā bija Ņūorleānā, Luizianā — 2400 km no patiesā galapunkta. Nieka astoņus centimetrus plata sviras kustība Sentluisas šķirotavā, ko paveica kāds bezrūpīgs darbinieks, lika tam doties nepareizā ceļā, un attālums no tā patiesā galapunkta dramatiski pieauga. Tāpat tas notiek mūsu dzīvē. Tā vietā, lai sekotu taisnam ceļam, kāda kļūdīga doma mūs ved citā virzienā. Kustība prom no mūsu sākotnējā mērķa var būt pavisam maza, taču, ja to turpina, šī ļoti mazā kustība kļūst par milzu plaisu, un mēs attopamies tālu prom no tā, kur mēs plānojām iet.

Vai jūs kādreiz esat pētījuši 5 metrus platos fermas vārtus? Kad tie ir atvērti, tie atveras ļoti plaši. Eņģes paveras pavisam nedaudz, lai gan pa perimetru kustība ir liela. Tās ir tās mazās lietas, ap kurām grozās dzīve, kam ir liela ietekme mūsu dzīvēs, mani dārgie jaunie draugi.” („A Prophet’s Counsel and Prayer for Youth”, Ensign, 2001. g. jan., 5–7.)

Almas 37:35. „Mācies savā jaunībā ievērto Dieva baušļus”

Elders L. Toms Perijs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, stāstīja stāstu par Krīdu Haimondu, cilvēku, kas bija mācījies savā jaunībā ievērot Dieva baušļus:

„Krīds Haimonds [bija] jauns mormonis, kas pieteicās un tika uzņemts Pensilvānijas universitātē. Viņš bija atlēts, kurš bija labi pazīstams sava ātruma dēļ, un, pateicoties tam, kā viņš rīkojās un piedalījās sporta pasākumos, viņš tika izraudzīts par skriešanas komandas kapteini.

1919. gada maija beigās Harvardas stadionā notika ikgadējās Amerikas Starpkoledžu amatieru atlētu asociācijas sacensības. Kembridžā ieradās labākie atlēti — kopskaitā 1700. Pārbaudēs Pensilvānijas Universitātes skriešanas komandai kvalificējās 17 vīrieši. Kornelas komandai, viņu vislielākajam sāncensim, kvalificējās tikai 10. Pensilvānijas Universitātes komanda bija izdevīgā pozīcijā, lai iegūtu čempionu titulu. Rezultātus veidoja, summējot komandas individuālo sportistu rezultātus — pieci punkti pirmajai vietai, četri otrajai, trīs pirmajai, divi ceturtajai un viens piektajai. Dabiski, ka komandai, kurā kvalificējās visvairāk cilvēku, bija vislielākās izredzes uzvarēt sacensībās.

Vakarā pirms sacensībām Pensilvānijas Universitātes komandas treneris bija labā omā. Pirms atvaļināšanās viņš apstaigāja savas komandas locekļus. Viņš ienāca Krīda istabā un teica: „Krīd, ja mēs rīt darīsim visu, mēs bez grūtībām uzvarēsim sacensības.”

Treneris vilcinājās. „Krīd, es gatavojos zēniem šovakar piedāvāt nedaudz vīna. Es vēlos, lai tu arī to nobaudītu, tikai nedaudz, protams.”

„Es to nedarīšu, treneri.”

„Bet Krīd, es negatavojos tevi piedzirdīt. Es zinu, kam jūs, mormoņi, ticat. Es to dodu tikai kā toniku, vienkārši, lai palīdzētu tev koncentrēties.”

„Tas man nedos nekā laba, treneri, es to nevaru dzert.”

Treneris atbildēja: „Atceries, Krīd, ka tu esi komandas kapteinis un mūsu labākais punktu guvējs. Četrpadsmit tūkstoši studentu gaida, lai tieši tu uzvarētu šīs sacensības. Ja tu mūs pievilsi, mēs zaudēsim. Es zinu, kas ir labs tev.”

Krīds zināja, ka citi treneri uzskatīja, ka nedaudz vīna bija noderīgi, kad vīrieši ir vingrinājuši muskuļus un nervus gandrīz līdz maksimumam. Viņš zināja arī to, ka tas, ko treneris no viņa lūdza, bija pretstatā visam, kas viņam bija mācīts kopš agras bērnības. Viņš ieskatījās trenera acīs un teica: „Es to nedzeršu.”

Treneris atbildēja: „Tu esi jocīgs, Krīd. Tu nedzer tēju treniņu laikā. Tev ir pašam savi uzskati. Labi, es tev ļaušu darīt, kā tev tīk.”

Tad treneris atstāja komandas kapteini vislielākajā satraukuma stāvoklī. Iedomāsimies, ka viņam rīt būs slikti rezultāti. Ko viņš teiktu savam trenerim? Viņš stāsies pretī ātrākajiem vīriem pasaulē. Ne sliktākiem par viņa paša labāko rezultātu. Viņa stūrgalvība varētu likt Pensilvānijas Universitātes komandai zaudēt sacīkstes. Viņa komandas biedriem tika pateikts, kas jādara, un viņi tam paklausīja. Viņi ticēja savam trenerim. Kādas viņam bija tiesības nepaklausīt? Bija tikai viens iemesls. Visu savu dzīvi viņam tika mācīts ievērot Gudrības vārdu.

Tas bija izšķirošs mirklis šī jaunā vīrieša dzīvē. Ar visu savas būtības gara spēku, kas nāca pār viņu, viņš nometās uz ceļiem un dedzīgi lūdza To Kungu dot viņam liecību par šo atklāsmi, kurai viņš bija ticējis un paklausījis. Tad viņš likās gultā un mierīgi gulēja.

Nākamajā rītā treneris ienāca viņa istabā un pajautāja: „Kā tu jūties, Krīd?”

„Labi,” kapteinis priecīgi atbildēja.

„Visi pārējie tavi biedri ir slimi. Es nezinu, kas viņiem kaiš,” treneris nopietni teica.

„Varbūt tas ir tas toniks, kuru jūs viņiem iedevāt, treneri.”

„Varbūt,” treneris atbildēja.

Pulksten divos 20 000 skatītāju bija savās vietās, gaidot sacīkšu sākumu. Sacensībām ritot uz priekšu, kļuva acīmredzams, ka kaut kas nebija kārtībā ar brīnišķīgo Pensilvānijas Universitātes komandu. Disciplīnu pēc disciplīnas Pensilvānijas Universitātes komanda startēja daudz sliktāk, nekā no viņiem tika sagaidīts. Daži komandas locekļi bija pārāk slimi, lai pat piedalītos.

100 un 220 jardu sprints bija Krīda skrējieni. Pensilvānijas Universitātes komandai bija izmisīgi nepieciešama viņa uzvara. Viņš stājās pretī pieciem ātrākajiem Amerikas koledžu vīriešiem. Kad vīri nostājās pie savām atzīmēm 100 jardu skrējienam un atskanēja pistoles šāviens, katrs palēcās un aizskāra zemi skrējienā — tas ir, visi izņemot vienu — Krīdu Haimondu. Skrējējs, kas izmantoja otro celiņu sacīkstēs — to pašu celiņu, pa kuru Krīds skrēja šajā konkrētajā skrējienā — bija izsitis caurumu savam purngalam dažas unces no tās vietas, kur Haimonds bija izvēlējies nolikt savu. Tajā laikā viņi neizmantoja starta klucīšus. Zem Krīda lieliskā starta atspēriena plānais zemes slānis iebruka, un viņš piezemējās uz ceļiem aiz starta līnijas.

Viņš piecēlās un centās kompensēt neveiksmīgo startu. Pie 60 jardu atzīmēs viņš bija pēdējais skrējienā. Tad šķita, ka viņš palido garām piektajam vīram, tad ceturtajam, tad trešajam, tad otrajam. Tuvu finiša lentei, sirdij sasprindzinājumā svilstot, viņš ar viesuļa ātrumu uzsāka kulmināciju un paskrēja garām pēdējam vīram pretī uzvarai.

Organizatorisku kļūdu dēļ 220 jardu distances pusfināli netika pabeigti gandrīz līdz pašām sacīkšu beigām. Tajā pašā neveiksmju sērijā, kas Pensilvānijas Universitātes komandu bija vajājušas visu dienu, Krīds Haimonds tika iedalīts 220 jardu distances pēdējā kvalifikācijas skrējienā. Tad piecas minūtes pēc uzvaras tajā viņš tika aicināts uz 220 jardu fināla skrējienu, kas bija pēdējais tajā dienā. Viens no vīriem, kas bija skrējis agrāk, pieskrēja pie viņa. „Pasaki starta devējam, ka tu pieprasi atpūtu pirms skrējiena. Tev tas pienākas saskaņā ar noteikumiem. Es vēl tagad nevaru ievilkt elpu, un es skrēju skrējienā pirms tevis.”

Krīds devās pie starta devēja un lūdza vairāk laika. Pilnvarotais teica, ka dos viņam 10 minūtes. Taču pūlis pieprasīja, lai sāktos fināla skrējiens. Nožēlas pilns viņš sauca vīrus pie savām starta atzīmēm. Parastos apstākļos Krīds neuztrauktos par šo skrējēju. Viņš, iespējams, bija ātrākais vīrs pasaulē šajā distancē, taču viņš jau bija skrējis trīs skrējienus šajā pēcpusdienā — viens no tiem bija ārkārtīgi ātrais 100 jardu sprints.

Starta devējs norīkoja elpu neatguvušos vīrus pie savām starta atzīmēm, pacēla savu pistoli un ar dūmu mutuli skrējiens sākās. Šajā reizē Pensilvānijas Universitātes komandas kapteinis burtiski izšāvās no savas starta atzīmes. Drīz Krīds atdalījās no pūļa un uzņēmās vadību. Viņš ātri skrēja visu ceļu un ar pieaugošu ātrumu, par astoņiem jardiem apsteigdams tuvāko vīru, viņš pārplēsa finiša lentu, uzvarēdams otro skrējienu — 220 jardu sprintu.

Pensilvānijas Universitātes komanda zaudēja sacīkstes, taču viņu kapteinis bija pārsteidzis fanus ar izciliem skrējieniem.

Šīs dīvainās dienas noslēgumā, kad Krīds Haimonds devās pie miera, viņa prātā pēkšņi atausa viņa jautājums iepriekšējā naktī par Gudrības vārda dievišķumu. Viņa prātā izslīdēja dīvaino notikumu virkne — viņa komandas biedri bija dzēruši vīnu un bija zaudējuši; viņa atturība bija nesusi uzvaras, kas pārsteidza pat viņu pašu. Pār viņu nāca viegla, vienkārša pārliecība no Gara: Gudrības vārds ir no Dieva. (pielāgojis Joseph J. Cannon, „Speed and the Spirit”, Improvement Era, 1928. g. okt., 1001–1007.)” („Run and Not Be Weary”, Ensign, 1996. g. nov., 37–38.)

Almas 37:38–46. Svētais Gars ir kā Liahona

Elders Deivids A. Bednārs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, salīdzināja Liahonu ar Svēto Garu:

„Virzoties uz priekšu pa dzīves ceļu, mēs katrs saņemam norādījumus no Svētā Gara, gluži tāpat kā Lehijs tika vadīts ar Liahonas palīdzību. …

Svētais Gars mūsu dzīvē darbojas, tāpat kā Liahona darbojās Lehijam un viņa ģimenei — atbilstoši mūsu ticībai, uzcītībai un uzmanības pievēršanai. …

Un Svētais Gars šodien sniedz mums līdzekļus, ar kuriem mēs varam saņemt „caur mazām un vienkāršām lietām” (Almas 37:6) pieaugošu izpratni par Tā Kunga ceļiem. …

Tā Kunga Gars var būt mūsu ceļvedis, un Viņš svētīs mūs ar norādījumiem, instrukcijām un garīgo aizsardzību mūsu mirstīgā ceļojuma laikā. Mēs aicinām Svēto Garu savās dzīvēs caur jēgpilnu personīgu un ģimenes lūgšanu, baudot Kristus vārdus, caur uzcītīgu un atsaucīgu paklausību, uzticību un derību godāšanu, un caur tikumību, pazemību un kalpošanu. Un mums kategoriski ir jāizvairās no tā, kas ir nepiedienīgs, rupjš, nežēlīgs, grēcīgs vai ļauns, kas var likt Svētajam Garam mūs atstāt.

Un mēs arī aicinām nemitīgu Svētā Gara pavadību, kad mēs cienīgi baudām Svēto Vakarēdienu katru Sabata dienu.” („That We May Always Have His Spirit to Be with Us”, Ensign vai Liahona, 2006. g. maijs, 30–31.)