Bibliotēka
38. stunda: 2. Nefija 28. nodaļa

38. stunda

2. Nefija 28. nodaļa

Ievads

Nefijs pravietoja par grūtajiem apstākļiem pēdējās dienās, tajā skaitā par daudzu baznīcu, kas tiks uzceltas, viltus mācībām un lepnību. Viņš mācīja, kā atpazīt viltus mācības un pasaulīgu attieksmi, un brīdināja par to, kādā veidā Sātans mēģinās mūs novērst no taisnīguma.

Ieteikumi stundas mācīšanai

2. Nefija 28:1–19

Nefijs raksturo mūsdienu viltus baznīcas un viltus priekšstatus

Uzzīmējiet uz tāfeles brīdinājuma zīmes, kas ir pazīstamas jūsu kultūrā. Piemēram, jūs varētu uzzīmēt kādu ceļa zīmi vai simbolu, kas dara zināmu, ka noteikta viela ir kaitīga vai indīga.

  • Kāds ir šo zīmju nolūks?

Attēls
Prezidents Ezra Tafts Bensons

Paskaidrojiet, ka Mormona Grāmata var mums palīdzēt saskatīt zīmes, kas brīdina par garīgi kaitīgām ietekmēm. Prezidents Ezra Tafts Bensons paskaidroja, ka viens no Mormona Grāmatas nolūkiem ir atmaskot to, kādā veidā velns un citi Kristus ienaidnieki darbosies pēdējās dienās. Aiciniet kādu studentu izlasīt šo prezidenta Bensona izteikumu:

„Mormona Grāmata atmasko Kristus ienaidniekus. Tā atspēko nepatiesas mācības. … Tā stiprina pazemīgos Kristus sekotājus pret velna ļaunajiem nodomiem, plāniem un mācībām mūsdienās. Atkritēji, kas aprakstīti Mormona Grāmatā, ir līdzīgi atkritējiem mūsdienās” („The Book of Mormon Is the Word of God”, Ensign, 1988. g. janv., 3).

  • Kā Mormona Grāmata atmasko Kristus ienaidniekus? (Tajā ir rakstīts par cilvēkiem, kas centās citus novērst no ticības Kristum. Tā ļauj mums saskatīt viņu kļūdas un maldīgos priekšstatus.)

  • Kā Mormona Grāmata nostiprina mūs pret velnu?

Lieciniet, ka Mormona Grāmata atmasko velna maldinošos priekšstatus un stiprina mūs pret viņa ļaunajiem nodomiem. Paskaidrojiet, ka studenti par to varēs lasīt kādu piemēru 2. Nefija 28. nodaļā. Šī nodaļa satur vienu no Nefija pravietojumiem par pēdējām dienām. Šajā pravietojumā Nefijs brīdināja par viltus mācībām, kas būs izplatījušās mūsdienās.

Aiciniet studentus klusi pie sevis izpētīt 2. Nefija 28:3–9, meklējot Nefija brīdinājumus par viltus mācībām. Norādiet, ka 2. Nefija 28:7–9 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Jūs varētu mudināt studentus iezīmēt šo rakstvietu īpašā veidā, lai viņi to viegli varētu atrast. Pēc tam, kad studentiem ir bijis pietiekami laika, lai studētu šo rakstvietu, aiciniet vairākus studentus nākt pie tāfeles. Palūdziet katram no viņiem uzrakstīt vienu viltus mācību vai nepatiesu priekšstatu no šīs rakstvietas, kā arī pantu, kur tas ir atrodams. Tad pajautājiet pārējiem studentiem, vai viņi pamanīja citas viltus mācības vai nepatiesus priekšstatus šajā rakstvietā. Ja jā, aiciniet viņus tos pierakstīt uz tāfeles, papildinot jau esošo sarakstu.

Lai studentiem palīdzētu pārrunāt dažas no šīm viltus mācībām un nepatiesajiem priekšstatiem, uzdodiet šādus jautājumus:

  • Nosauciet kādu mūsdienu piemēru vienam no šiem nepatiesajiem priekšstatiem. (Pārliecinieties, ka studenti, atbildot uz šo jautājumu, nesauc konkrētas baznīcas.)

  • Kā šis nepatiesais priekšstats kavē cilvēkus no sekošanas mūsu Debesu Tēva iecerei?

Palūdziet kādam studentam nolasīt skaļi 2. Nefija 28:12–14. Aiciniet klases audzēkņus sameklēt Nefija brīdinājumu par to, kas notiks ar daudzām baznīcām un cilvēkiem pēdējās dienās lepnības un viltus mācību dēļ.

  • Kā lepnība un viltus mācības ietekmē cilvēkus?

  • Kāpēc „pazemīgos Kristus sekotājus” nevar novirzīt no pareizā ceļa ar lepnību un ļaundarību? Kā mēs varam izvairīties no tā, lai nebūtu pievilti ar „cilvēku priekšrakstiem”? (Jums, iespējams, būs jāpaskaidro, ka frāze „cilvēku priekšraksti” attiecas uz cilvēku mācībām — pretstatā Tā Kunga mācībām.)

Aiciniet studentus klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 28:15–16, 19, meklējot viltus mācību sekas.

  • Kādus vārdus vai frāzes jūs redzat šajos pantos, kas raksturo lepnības un viltus mācību sekas?

2. Nefija 28:20–32

Nefijs brīdina par to, kā Sātans cenšas mūs maldināt

Dalieties ar studentiem šādā stāstā:

Pildot kādu uzdevumu Āfrikā, prezidents Boids K. Pekers devās apskatīt dzīvniekus kādā medību liegumā. Viņš ievēroja, ka dzīvnieki pie kādas seklas žākļa iedobes uzvedās nemierīgi. Kad viņš pajautāja gidam, kāpēc dzīvnieki nedzēra ūdeni no iedobes, viņš atbildēja, ka tas bija krokodilu dēļ. Prezidents Pekers atcerējās:

„Es biju pārliecināts, ka viņš droši vien joko, un nopietni pārjautāju: „Kāds ir īstais iemesls?” Atbilde atkal skanēja: „Krokodili.” …

Viņš noprata, ka es viņam neticu, un droši vien nolēma mani pārmācīt. Mēs aizbraucām uz citu vietu, kur ar automašīnu varēja uzbraukt uz uzbēruma pie kādas dubļu iedobes un paskatīties lejā. „Tur,” viņš teica. „Skaties pats.”

Es neko neredzēju, izņemot dubļus, nedaudz ūdens un satrauktus dzīvniekus tālumā. Tad pēkšņi es to ieraudzīju — lielu krokodilu guļam dubļos, gaidot kādu nezinošu, bezrūpīgu un izslāpušu dzīvnieku, kas nāktu padzerties.

Attēls
Prezidents Boids K. Pekers

Piepeši es kļuvu ticīgs! Kad viņš redzēja, ka es biju gatavs klausīties, viņš turpināja mani pamācīt. „Krokodili ir visā parkā,” viņš teica, „ne tikai upēs. Mums nav tādas ūdens tvertnes, kurai tuvumā nebūtu krokodils, un tu labāk par to nešaubies.” …

Kādā citā Āfrikas apmeklējumā es šo pieredzi pārrunāju ar kādu medību lieguma reindžeru kādā citā parkā. …

Viņš man tad parādīja kādu vietu, kur reiz notika traģēdija. Kāds jauns vīrietis no Anglijas vienu sezonu strādāja parka viesnīcā. Neskatoties uz pastāvīgiem un vairākkārtējiem brīdinājumiem, viņš šķērsoja nožogoto teritoriju, lai kaut ko apskatītu otrpus nelielajai ūdens peļķei, kas neapsmēla pat viņa vieglās sporta kurpes.

„Viņš nepaguva spert ne dažus soļus,” reindžers teica, „kā krokodils viņu sagrāba, un mēs neko nevarējām izdarīt, lai viņu izglābtu””(„Spiritual Crocodiles”, Ensign, 1976. g. maijs, 30–31).

  • Kas bija par iemeslu tam, ka šis jaunais vīrietis krita par upuri krokodilam? Kā viņš būtu varējis izvairīties no šīs traģēdijas? (Paklausot viņam dotajiem brīdinājumiem.)

Aiciniet kādu studentu izlasīt skaļi šo prezidenta Pekera padomu:

„Tie, kas ir nodzīvojuši ilgāk par jums, ir nedaudz izlūkojuši dubļainas ūdens iedobes un paceļ brīdinājuma balsi par krokodiliem. Ne tikai par lielām, pelēkām ķirzakām, kas var saplosīt jūs gabalos, bet par garīgiem krokodiliem, kas ir bezgala bīstamāki, mānīgāki un grūtāk saskatāmi, pat grūtāk nekā tie labi nomaskējušies Āfrikas rāpuļi.

Šie garīgie krokodili var nogalināt vai sakropļot jūsu dvēseli. Tie var iznīcināt jūsu sirdsmieru un to cilvēku sirdsmieru, kuri jūs mīl. Tieši pret šiem krokodiliem ir jābrīdina visvairāk, un mūsdienās ir grūti atrast kādu dzirdītavu visā šajā mirstīgajā pasaulē, kas nebūtu šo krokodilu apsēsta” („Spiritual Crocodiles”, 31).

  • Kā krokodili prezidenta Pekera stāstā līdzinās Sātana kārdinājumiem un taktikai? Kādus brīdinājumus mēs saņemam, kas tiek doti ar nolūku — mūs pasargāt no garīgām briesmām?

Nolasiet skaļi 2. Nefija 28:19 un palūdziet studentiem sekot līdzi. Tad uzrakstiet uz tāfeles Sātans cenšas mūs sagrābt savā varā ar …

Paskaidrojiet, ka, turpinot savu pravietojumu, Nefijs runāja par taktiku, ko Sātans pret mums lietos pēdējās dienās. Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet katru pāri izlasīt 2. Nefija 28:20–29, meklējot to, kā pabeigt teikumu uz tāfeles.

Pēc dažām minūtēm aiciniet pārus pastāstīt, kā viņi ir pabeiguši teikumu uz tāfeles. Šo pārrunu laikā pārliecinieties, ka studenti saprot, ka Sātans lieto daudzas taktikas, lai censtos mūs uzveikt, piemēram, viņš sakūda mūs dusmām, nomierina mūs un iemidzina mūs, un glaimo mums.

  • Kādi ir daži piemēri tam, kā Sātans cenšas „[sakūdīt] [cilvēkus] dusmoties pret to, kas ir labs”? Kā dusmas rada neskaidrību cilvēkos par to, kas ir labs un kas ir ļauns?

  • Kāpēc, pēc jūsu domām, cilvēkiem ir bīstami būt „[vieglprātīgiem] Ciānā”, domājot, ka nav nepieciešami nekādi uzlabojumi? Kāpēc, jūsuprāt, Sātans spēj šādus cilvēkus „uzmanīgi … [novest] lejā ellē”?

  • Ko nozīmē — glaimot kādam? (Izteikt nepelnītu uzslavu un nepelnītus komplimentus.) Kāpēc, pēc jūsu domām, glaimi var aizvest dažus cilvēkus prom no Tā Kunga?

  • Kāpēc Sātans cenšas pārliecināt cilvēkus, ka viņa nav?

  • Ko mēs varam darīt, lai izsargātos no dusmām? Kā mēs varam izsargāties no sajūtas, ka viss ir labi? Kā mēs varam izsargāties no glaimiem?

Stundas nobeigumā pasakiet studentiem, ka 2. Nefija 28. nodaļas beigu daļa satur galīgo brīdinājumu un iedrošinājumu no Tā Kunga. Aiciniet studentus klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 28:30–32.

  • Tas Kungs godā mūsu rīcības brīvību un mūsu pūliņus mācīties no Viņa. Saskaņā ar 2. Nefija 28:30, Viņš mūs māca „rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta”. Ko tas jums nozīmē? Saskaņā ar šo pantu, kas notiks ar tiem, kas sacīs: „Mums ir pietiekami?”

  • 2. Nefija 28:32 Tas Kungs runā par cilvēkiem, kas Viņu noliegs. Ko, jūsuprāt, Tas Kungs šajā pantā domāja, kad teica: „Es pastiepšu tiem Savu roku no dienas uz dienu?” (Šajā pantā Tas Kungs runā par Savu žēlastību un gatavību mums palīdzēt katru dienu, kad mēs cenšamies rīkoties saskaņā ar Viņa gribu, pat ja agrāk esam Viņu nolieguši. Palīdziet studentiem saprast, ka Tas Kungs būs žēlīgs pret visiem cilvēkiem, kas nožēlos grēkus un nāks pie Viņa.)

Uz tāfeles uzrakstiet: Tas, ko es šodien uzzināju, mani mudina … Aiciniet studentus pabeigt šo teikumu savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās vai klases pierakstu kladēs, aprakstot to, ko viņi darīs Nefija pravietojumu 2. Nefija 28. nodaļas studēšanas rezultātā. Jūs varētu aicināt dažus studentus dalīties ar pārējiem klases audzēkņiem tajā, ko viņi ir uzrakstījuši. Tomēr pārliecinieties, ka viņi saprot, ka viņiem nav jājūtas spiestiem dalīties domās vai pieredzēs, kas ir pārāk personiskas vai privātas.

Lieciniet, ka ar Tā Kunga vadību un spēku mēs varam pārvarēt kārdinājumus. Un pat tad, kad mēs grēkojam, Tas Kungs būs mums žēlīgs, ja mēs no sirds nožēlosim savus grēkus.

Rakstvietu prasmīga pārzināšana: 2. Nefija 28:7–9

Paskaidrojiet, ka cilvēki dažkārt attaisno grēkus, sev sakot, ka visi tā dara vai ka viņi var nožēlot grēkus vēlāk. Sadaliet klases audzēkņus mazās grupās. Aiciniet katru grupu kopā izlasīt 2. Nefija 28:7–9, meklējot vārdus un frāzes, kas attiecas uz šīm viltus mācībām. Aiciniet studentus pārrunāt šādus jautājumus savās grupās (jūs varētu uzrakstīt jautājumus uz tāfeles pirms stundas sākuma):

  • Kādas briesmas slēpjas mūsu „mazajos grēkos”?

  • Vai Dievs attaisnos mūsu mazos vai retos grēkus? (Palūdziet studentiem izlasīt Mācība un Derības 1:31, lai gūtu papildu ieskatu.)

  • Kā cilvēks varētu „[turēt] citus pie vārda un [gūt] no tā labumu”? Kā mēs dažreiz, iespējams, „[rokam] bedri savam kaimiņam”?

Aiciniet katru grupu pārrakstīt šos pantus mūsdienu valodā, ko cilvēki varētu lietot, lai pārliecinātu jauniešus rīkoties saskaņā ar šīm muļķīgajām mācībām.

Pajautājiet studentiem padomāt par gadījumiem, kad viņi ir saglabājuši savu garīgo spēku, neskatoties uz maldīgiem priekšstatiem skolā, plašsaziņas līdzekļos vai viņu draugu paustajiem maldīgajiem priekšstatiem. Aiciniet viņus uzrakstīt par šīm pieredzēm savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās vai klases pierakstu kladēs. Apsveriet iespēju pajautāt dažiem studentiem dalīties tajā, ko viņi ir uzrakstījuši.

Piezīme: Jūs varētu izmantot šo ideju stundas laikā, kad iepazīstināt studentus ar prasmīgi pārzināmo rakstvietu, vai jūs to varētu izmantot stundas beigās.

Komentāri un skaidrojumi

2. Nefija 28:7–9. Grēka briesmas

Nefijs atmaskoja „viltu un maldus, un [dažas] ģeķīgas mācības” (2. Nefija 28:9), ko Sātans māca un turpinās mācīt. Katra frāze, kas atrodama 2. Nefija 28:7–9, pauž garīgi bīstamu filozofiju. Arī pēdējo dienu pravieši ir atpazinuši šos melus un uzstājušies pret tiem.

„Ēdiet, dzeriet un līksmojieties, jo rīt mēs mirsim” (2. Nef. 28:7). Elders Nīls A. Maksvels, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, brīdināja par šādu attieksmi:

„Ceremoniālas izšķērdības filozofija — „ēdiet, dzeriet un līksmojieties, … [un] Dievs mūs nedaudz papērs ar rīksti”. Tas ir cinisks un aprobežots skats uz Dievu, sevi un dzīvi. Dievs nekad nevar mūs attaisnot „nelielā grēkā”. (2. Nef 28:8.) Viņš ir Visuma Dievs, nevis kādas nakts krimināltiesas tiesnesis, ar kuru var kaulēties un noslēgt darījumu!

Protams, Dievs var piedot! Taču Viņš zina mūsu sirds nodomus. Viņš arī zina, ko labu mēs esam izdarījuši, būdami patvaļīgā prombūtnē. Jebkurā gadījumā, tas, ko dara citi, nav nekāds attaisnojums māceklim, no kura daudz tiek prasīts. (Skat. Almas 39:4.) Turklāt, uz taisnās un šaurās takas cita īsākā ceļa vienkārši nav. (Skat. M&D 82:3.)” („Answer Me”, Ensign, 1988. g. nov., 33).

„[Dievs] attaisnos nelielu grēku” (2. Nefija 28:8). Mācība un Derības runā skaidri:

„Jo Es, Tas Kungs, nevaru raudzīties uz grēku pat ar vismazāko atlaidi; tomēr, tam, kas nožēlo grēkus un pilda Tā Kunga baušļus, tiks piedots” (M&D 1:31–32).

Elders Dalins H. Oukss, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteica savas domas par to, cik muļķīgi ir domāt, ka mēs būsim ieguvēji pēc grēka izdarīšanas, jo būsim mācījušies no savas pieredzes:

„Priekšstats par to, ka cilvēks nokļūst labākā stāvoklī pēc grēka izdarīšanas un nožēlošanas, ir velnišķīgi meli. Vai kāds šeit domā, ka labāk ir uzzināt no savas pieredzes, ka noteikts sitiens salauzīs kaulu vai ka noteikts ķimikāliju maisījums eksplodēs un apdedzinās mūsu ādu? Vai mēs būsim labākā stāvoklī pēc šādu ievainojumu gūšanas un izārstēšanas? Es esmu pārliecināts, ka mēs visi saprotam, ka labāk ir uzklausīt gudru cilvēku padomus, kuri zina, kā šādas lietas ietekmēs mūsu ķermeņus” („Sin and Suffering”, [uzruna garīgajā vakarā Brigama Janga universitātē, 1990. g. 5. aug.], 6, speeches.byu.edu).

„Melojiet nedaudz” (2. Nefija 28:8). Prezidents Gordons B. Hinklijs pamācīja mūs pretoties kārdinājumam — nedaudz melot:

„Nefijs šādi raksturo cilvēkus savās dienās un arī daudzus mūsu dienās. Cik viegli mums ir teikt: „Mēs ticam, ka jābūt godīgiem, patiesiem, šķīstiem, labvēlīgiem.” (TA 1:13.) Taču cik grūti tik daudziem ir pretoties kārdinājumam nedaudz samelot, nedaudz krāpties, nedaudz zagt, sniegt nepatiesu liecību, runājot tukšus un pļāpīgus vārdus par citiem. Pacelieties tam pāri. … Esiet stipri šajā vienkāršajā tikumā — godīgumā” („Building Your Tabernacle”, Ensign, 1992. g. nov., 52).

„Dievs mūs nedaudz papērs ar rīksti un galu galā mēs tiksim izglābti” (2. Nefija 28:8). Prezidents Džeimss E. Fausts, no Augstākā prezidija, runāja pret šiem maldiem:

„[Viena maldināšana] ir tas, ko daži kļūdīgi sauc par „iepriekšnodomātu grēku nožēlošanu”. Šajā Baznīcā šādas mācības nav. Tā varētu izklausīties ļoti valdzinoši, taču patiesībā ir postošs un nepatiess priekšstats. Tā mērķis ir mūs pārliecināt, ka varam apzināti un tīši pārkāpt baušļus, iepriekš nodomājot, ka ātra grēku nožēlošana ļaus mums baudīt visas evaņģēlija svētības, piemēram, tempļa svētības vai kalpošanu misijā. Patiesa grēku nožēlošana var būt ilgs un sāpīgs process. Šo ģeķīgo mācību paredzēja Nefijs:

„Un būs arī daudzi, kas sacīs: Ēdiet, dzeriet un līksmojieties, tomēr bīstieties Dievu — Viņš attaisnos nelielu grēku, … tur nav nekā slikta, un dariet to visu, jo rīt mēs mirsim, un, ja arī mēs būsim vainīgi, Dievs mūs nedaudz papērs ar rīksti un galu galā mēs tiksim izglābti Dieva valstībā” [2. Nefija 28:8].

… Mums ir ne tikai jānoslēdz visas nepieciešamās derības, izpildot priekšrakstus, bet arī, lai tās varētu būt mūžīgas, tām ir jābūt aizzīmogotām ar Apsolījuma Svēto Garu. Šis dievišķais un apstiprinošais zīmogs tiek uzlikts mūsu priekšrakstiem un derībām tikai caur mūsu uzticību. Tā sauktās, iepriekšnodomātās grēku nožēlošanas nepatiesais priekšstats ietver sevī maldināšanas elementu, taču Apsolījuma Svēto Garu piekrāpt nevar” („The Enemy Within”, Ensign, 2000. g. nov., 46).

2. Nefija 28:21–22. „Citus viņš nomierinās. … Citus viņš aizved ar glaimiem”

Bīskaps Ričards K. Edžlijs, padomnieks prezidējošajā bīskapībā, runāja par briesmām, kas izriet no tā, ja ļaujamies tikt nomierināti un aizvesti ar glaimiem:

„Katrai rīcībai, labai vai sliktai, ir sekas. Katrs labs darbs uzlabo mūsu spējas darīt labu un stingrāk stāvēt pret grēku vai neveiksmēm. Katrs pārkāpums, neskatoties uz to, cik tas būtu mazs, padara mūs uzņēmīgākus pret Sātana ietekmi nākamajā reizē, kad viņš mūs kārdinās. Sātans gūst varu pār mums maz pamazām, maldinot mūs par, tā saukto, nelielo grēku sekām, līdz viņš mūs notver lielos pārkāpumos. Nefijs raksturo šo paņēmienu kā nomierināšanu, iemidzināšanu un aizvešanu ar glaimiem, līdz Sātans „sagrābj [mūs] savās briesmīgajās važās, no kurām nav atsvabināšanas” (2. Nef. 28:22; skat. arī 21. p.)” („That Thy Confidence Wax Strong”, Ensign, 1994. g. nov., 40).