Bibliotēka
69. stunda: Almas 1–2

69. stunda

Almas 1–2

Ievads

Neilgi pēc tam, kad Alma kļuva par augstāko soģi, cilvēks vārdā Nehors pats sevi uzdeva par sludinātāju tautai. Viņš runāja pret baznīcu un tās mācībām, un viņš daudzus pārliecināja ticēt viņam un dot viņam naudu. Kad Nehors nogalināja Gideonu, kas bija uzticīgs baznīcas loceklis, viņu atveda Almas priekšā. Atklājis, ka Nehors ir vainīgs viltus priesterībā un ka viņš ir centies ieviest viltus priesterību ar zobena palīdzību, Alma piesprieda Nehoram nāvessodu. Baznīca plauka uzcītīgu un pazemīgu priesteru vadībā, taču viltus priesterība turpināja pastāvēt. Amlisijs, viltīgs vīrs pēc Nehora kārtas, ieguva cilvēku atbalstu un nesekmīgi centās kļūt par nefijiešu ķēniņu. Viņš un viņa sekotāji sadumpojās, nāca kaujā pret nefijiešiem un laika gaitā apvienoja savus spēkus ar lamaniešu karapulku. Tā Kunga stiprināti, nefijieši piedzīvoja daudz zaudējumu, taču uzvarēja šo karapulku uzbrukumus.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Almas 1

Par spīti viltus priesterības izplatībai un vajāšanai, daudzi paliek nelokāmi ticībā

Uzrakstiet uz tāfelespopulārs.

  • Kādas briesmas slēpj tiekšanās pēc popularitātes? Kādas briesmas slēpj sekošana cilvēkiem tikai tāpēc, ka viņi ir populāri?

Paskaidrojiet, ka vīrs vārdā Nehors kļuva populārs dažu Zarahemlas iedzīvotāju vidū. Aiciniet audzēkņus klusi izlasīt Almas 1:2–6, meklējot, ko Nehors mācīja un kā cilvēki uz to reaģēja. Pēc tam, kad studenti ir pastāstījuši par izlasīto, apsveriet iespēju uzdot šādus jautājumus:

  • Kāpēc Nehora mācības Almas 1:4 ir bīstamas? (Ja studentiem ir grūtības atbildēt uz šo jautājumu, norādiet, ka Nehors mācīja, ka „visiem cilvēkiem būs mūžīgā dzīve”, neatkarīgi no viņu darbiem. Šī mācība ignorē nepieciešamību nožēlot grēkus, veikt priekšrakstus un ievērot Dieva baušļus. Skat. arī Almas 15:15.)

  • Kādas sekas var būt cilvēkam, kurš tic šai mācībai?

  • Kā Nehora panākumi viņu ietekmēja? (Skat. Almas 1:6.)

Apkopojiet Almas 1:7–15, paskaidrojot, ka kādu dienu Nehors gatavojās sludināt savu sekotāju grupai, kad viņš satika Gideonu, kurš bija palīdzējis atbrīvot Limhija tautu no gūsta un tajā brīdī kalpoja par baznīcas skolotāju. Nehors „sāka asi strīdēties ar [Gideonu], lai viņš varētu aizvilināt baznīcas ļaudis; bet [Gideons] pretojās viņam, pamācot to ar Dieva vārdiem”. (Almas 1:7). Dusmu uzliesmojumā Nehors izvilka savu zobenu un nogalināja Gideonu. Baznīcas ļaudis aizveda Nehoru pie Almas, kas bija augstākais soģis, lai to tiesātu par viņa noziegumiem. Alma piesprieda Nehoram nāvessodu, un Nehors „cieta kaunpilnu nāvi” (Almas 1:15). Jūs varat paskaidrot, ka kaunpilns nozīmē negodpilns, apkaunojošs vai necienīgs.

Aiciniet studentus meklēt Almas 1:12 sākuma rindiņās Almas vārdus, kurus viņš lietoja, lai raksturotu, ko Nehors bija ieviesis šajā tautā pirmo reizi. Aiciniet studentus apskatīt zemteksta piezīmi 12a. Lieciet tiem atvērt pirmo atsauci: 2. Nefija 26:29. Lūdziet viņus klusi izlasīt šo pantu.

  • Pasakiet paši saviem vārdiem, ko nozīmē viltus priesterība? Ko, jūsuprāt, nozīmē, kad cilvēki „uzdodas par pasaules gaismu”? Kāpēc tas ir bīstami?

  • Kādā ziņā Nehora sludināšana bija viltus priesterības piemērs?

  • Saskaņā ar Almas teikto, kas notiktu ar ļaudīm, ja starp tiem ieviestu viltus priesterību?

  • Kāpēc, jūsuprāt, cilvēkiem ir vilinoši mācīt citus tā, lai viņi tiktu slavēti?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 1:16. Lūdziet audzēkņus noteikt, kā un kāpēc viltus priesterība turpināja izplatīties pat pēc Nehora nāves. Kad studenti ir snieguši savas atbildes, pajautājiet:

  • Saskaņā ar Almas 1:16, kādi ir to cilvēku mērķi, kas piekopj viltus priesterību? (Viņi to dara „bagātību un slavas dēļ” — citiem vārdiem, lai iegūtu naudu un popularitāti.)

Paskaidrojiet, ka viltu priesterība un tās ietekme nefijiešus skāra vēl daudzus gadus (skat. Almas 2 ; 15:15; 24:28). Norādiet, ka mūsdienās mums jāuzmanās no viltus priesterības gan baznīcā, gan ārpus baznīcas. Mums nevajadzētu pieļaut, ka mūs maldina cilvēki, kas piekopj viltus priesterību. Mums ir arī jānodrošinās pret viltus priesterībai raksturīgu attieksmi un rīcībām, kad paši cenšamies mācīt evaņģēliju.

  • Kādas jums ir iespējas mācīt evaņģēliju? (Palīdziet studentiem saprast, ka viņiem ir daudz iespēju mācīt evaņģēliju. Viņi māca cits citu, piedaloties seminārā, kā arī kvorumos un stundās. Viņi var mācīt savas ģimenes mājvakaros. Jaunie vīrieši kalpo kā mājskolotāji. Jauniem vīriešiem un jaunām sievietēm var lūgt uzstāties dievkalpojumā. Viņi var dalīties evaņģēlijā ar citiem, un viņi var gatavoties būt par pilnlaika misionāriem.)

Uzaiciniet kādu studentu nolasīt šo eldera Deivida A. Bednāra, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu:

Attēls
Elders Deivids A. Bednārs

„Viss, ko es vai jūs, būdami apmācītāji, darāt, kas apzināti un ar nolūku pievērš uzmanību sev — savos vēstījumos, pielietotajās metodēs vai ar savu izturēšanos — ir viltus priesterības forma, kas nomāc Svētā Gara mācīšanas efektivitāti.” („Seek Learning by Faith”, Ensign, 2007. g. sept., 66–67.)

Uzsveriet, ka, ja mēs, mācot evaņģēliju, apzināti pievēršam uzmanību sev, mēs nomāksim Svētā Gara mācīšanas efektivitāti.

Nolasiet sarakstu, ar kādu motivāciju cilvēki var mācīt. Aiciniet studentus pārrunāt, kāda motivācija var būt viltus priesterības piemēri un kāpēc.

Vest citus pie Glābēja.

Parādīt, cik viņi ir asprātīgi.

Palīdzēt citiem sajust Svēto Garu.

Izrādīt savu gudrību.

Palīdzēt citiem pielietot evaņģēlija patiesības savā dzīvē.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 1:26–27. Lūdziet audzēkņus noteikt, ar ko Dieva priesteru uzvedība atšķīrās no Nehora uzvedības.

  • Kā nefijiešu priesteru priekšzīme var mums palīdzēt izvairīties no viltus priesterības?

  • Kā šie priesteri parādīja savu ziedošanos Dievam?

Paskaidrojiet, ka viltus priesterība izraisīja strīdus un vajāšanas nefijiešu starpā. Lai palīdzētu studentiem sagatavoties studēt Almas 1:19–33, pajautājiet šos jautājumus:

  • Kad jūs esat redzējuši, ka cilvēki ķircina, izsmej vai vajā tos, kas ievēro Dieva baušļus?

  • Vai jūs kādreiz esat jutušies izsmieti, ķircināti vai vajāti par baušļu ievērošanu? Ja jā, tad kā jūs reaģējāt?

Aiciniet studentus klusi izlasīt Almas 1:19–20, meklējot piemērus par baznīcas locekļiem, kas ir bijuši vajāti. Kad studenti ir snieguši savas atbildes, uzrakstiet uz tāfeles šos jautājumus un aiciniet studentus tos pārrakstīt savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās. Dodiet viņiem laiku klusi izlasīt rakstvietas un pašiem atbildēt uz šiem jautājumiem.

Saskaņā ar Almas 1:21–24, kā daži baznīcas locekļi reaģē uz vajāšanu? Kādas bija viņu rīcības sekas?

Saskaņā ar Almas 1:25–31, ko darīja citi baznīcas locekļi par spīti vajāšanām? Kādas svētības viņi saņēma?

Kad studentiem ir bijis pietiekami daudz laika, lai studētu šīs rakstvietas, pajautājiet viņiem, ko mēs varam mācīties no šīm rakstvietām. Studenti var atpazīt vienu vairākus no šiem principiem:

Pat tad, kad cilvēki mums apkārt ir nepaklausīgi, mēs varam būt stingri un nelokāmi baušļu ievērošanā.

Kad mēs dzīvojam saskaņā ar evaņģēliju, mūsu dzīvē var būt miers pat tad, kad tiekam vajāti.

  • Kad jūs esat redzējuši, ka šie principi ir patiesi?

Almas 2

Amlisijs un citi dumpojas un pakāpeniski apvienojas ar lamaniešiem cīņā pret nefijiešiem

Paskaidrojiet, ka aptuveni četrus gadus pēc Nehora nāves nefijieši sastapa vēl vienu bezdievīgu vīru, kas bija spējis iegūt popularitāti. Sadaliet studentus pa pāriem. Katrā pārī lieciet vienam studentam lasīt Almas 2:1–7, bet otram tajā pašā laikā lasīt Almas 2:8–18. Dodiet studentiem uzdevumu sagatavot avīžu rakstu virsrakstus, balstoties uz viņiem uzdotajiem pantiem, aprakstot, ko darīja taisnīgie cilvēki, lai stātos pretī bezdievībai. Pēc četrām vai piecām minūtēm aiciniet studentus dalīties savos virsrakstos ar saviem partneriem. Jūs varat lūgt dažiem studentiem dalīties ar uzrakstītajiem virsrakstiem ar pārējiem audzēkņiem.

Uzdodiet šos jautājumus, lai pārliecinātos, ka studenti saprot studētos pantus:

  • Ko Amlisijs vēlējās darīt?

  • Saskaņā ar Almas 2:18, kāpēc nefijieši spēja apstādināt Amlisija mēģinājumu kļūt par ķēniņu? („Tas Kungs stiprināja nefijiešu roku.” Jūs varat mudināt studentus atzīmēt šo izteikumu savos Svētajos Rakstos.)

Lūdziet audzēkņus uzskaitīt piemērus bezdievībai, ar kuru jaunieši saskaras mūsdienās. Viņi var pieminēt kārdinājumus, un viņi var arī pieminēt grūtības, ar kurām viņi saskaras citu bezdievības dēļ. Turpinot studēt Almas 2, aiciniet viņus pārdomāt, kādā veidā viņi var saņemt Tā Kunga palīdzību, lai pārvarētu kārdinājumus un izaicinājumus, ar kuriem viņi saskaras.

Paskaidrojiet, ka nefijiešu kareivji sakāva daudzus amlisiešus, bet viņi bija ļoti pārsteigti, ieraugot, ka atlikušie amlisieši apvienojās ar lamaniešu karapulku (skat. Almas 2:19–25). Pirms nefijiešu karapulks varēja atgriezties Zarahemlas pilsētā, apvienotais karapulks viņiem uzbruka. Lūdziet studentus meklēt frāzi Almas 2:27, kas norāda uz lamaniešu un amlisiešu apvienotā karapulka lielumu.

Aiciniet studentus uz brīdi pārtraukt lasīšanu un iztēloties, ko viņi darītu un kā viņi justos, ja viņi būtu daļa no nefijiešu karapulka. Lūdziet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 2:28–31, 36 un lūdziet audzēkņus klausīties, kā beidzās kauja. Kad studenti ir snieguši savas atbildes, jūs varat ierosināt, lai viņi šajos pantos atzīmē vārdus stiprināja un stiprināti.

  • Saskaņā ar Almas 2:28, kāpēc Tas Kungs stiprināja nefijiešus? Studenti var sniegt dažādas atbildes uz šo jautājumu. Palīdziet viņiem atpazīt šādu principu: Kad mēs piesaucam Dievu pēc palīdzības stāties pretī ļaunumam, Viņš mūs stiprinās.)

  • Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi saņemt Dieva spēku stāties pretī ļaunumam, nevis lai no mūsu dzīves pilnībā izzustu ļaunas ietekmes?

  • Kā jūs varat sekot Almas priekšzīmei, stājoties pretī ļaunumam?

Aiciniet studentus uzrakstīt atbildes uz kādu no šiem jautājumiem:

  • Kā Tas Kungs ir stiprinājis jūs, kad esat saskārušies ar ļaunumu?

  • Kādā veidā jūs pašlaik varat stāties pretī ļaunumam?

Kad studentiem ir bijis pietiekami daudz laika rakstīšanai, aiciniet dažus no viņiem dalīties savās atbildēs. Jūs varat dalīties arī savās atbildēs. Mudiniet studentus sekot nefijiešu piemēram — lūgt pēc Tā Kunga palīdzības un būt cienīgiem, lai Dievs stiprinātu viņus savos centienos. Noslēdziet ar liecību, ka Dievs mūs stiprinās, kad mēs iestājamies pret ļaunumu.

Komentāri un skaidrojumi

Almas 1:3–4. Drosme izvēlēties pareizo

Nehors izmantoja glaimus, lai piesaistītu sekotājus, un viņš izmantoja viltus mācību, lai uzbruktu Dieva baznīcai. Viņa mācības bija populāras, jo viņš attaisnoja grēku reliģijas vārdā. Viņš mudināja uz bezdievību, sakot, ka „beigās visiem cilvēkiem būs mūžīgā dzīve”, neskatoties uz viņu uzvedību (Almas 1:4).

Elders L. Toms Perijs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mudināja mūs būt drosmīgiem, lai noraidītu mūsdienu Nehorus un viņu vēstījumus:

„Nehora vārdi cilvēkiem patika, taču viņa mācības, lai arī tās daudziem šķita populāras, bija nepareizas. Saskaroties ar daudzajiem dzīves lēmumiem, pasaules vieglie un populārie vēstījumi parasti nebūs tie īstie, ko izvēlēties, un būs nepieciešama liela drosme, lai izvēlētos pareizo.” („Choose the Right,” Ensign, 1993. g. nov., 67).

Almas 1:17–18. Nāvessods

Kad studenti lasīja par to, kā Alma piespriež Nehoram nāvessodu, viņiem var rasties jautājumi par baznīcas nostāju par nāvessodu. Šie izteikumi var jums palīdzēt atbildēt uz viņu jautājumiem.

Noam Tas Kungs atklāja, ka tas, „kas izlej cilvēka asinis, tā asinis caur cilvēkiem tiks izlietas” (1. Mozus 9:6).

1889. gadā Augstākais prezidijs un Divpadsmit apustuļu kvorums publicēja oficiālu deklarāciju par nāvessodu:

„Mēs svinīgi pieņemam šo deklarāciju:

Šī baznīca raugās uz cilvēka asins izliešanu ar vislielāko nosodījumu. Mēs uzskatām cilvēcisku būtņu nogalināšanu, izņemot, ja tas notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem, par vislielāko noziegumu, kam ir jātiek tiesātam ar noziedznieka asins izliešanu pēc atklāta tiesas procesa, kur lemj tajā zemē likumīgi iecelta tiesa. …

… Noziedzniekiem pret dzīvību un īpašumu [ir jātiek] atvestiem un tiesātiem saskaņā ar tās zemes likumiem.” („Official Declaration”. Millennial Star, 1890. g. 20. jan., 33–34.)

Nesen Baznīca ir publicējusi šādu oficiālu paziņojumu par nāvessodu: „Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca uzskata, ka jautājums par nāvessoda piemērošanu un to, kādos apstākļos valstij tas būtu jāpiemēro, ir izlemjams vienīgi saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Mēs nedz atbalstām, nedz noliedzam nāvessodu.” (newsroom.lds.org/official-statement/capital-punishment; pieejams 2012. g. 23. jūl.)

Almas 1:19–20, 25. Ilgstoša vajāšana

Prezidents Harolds B. Lī teica, ka mums ir jāpastāv par pareizo par spīti vajāšanām:

„Būt vajātam lielā lietā taisnības labad, kad patiesība, tikumība un gods ir apdraudēts, ir dievišķīgi. … Lielais ļaunums, kas var rasties no vajāšanas, nav no vajāšanas pašas par sevi, bet no iespējamās ietekmes, kas var būt uz vajājamo, kurš tādējādi var tikt atturēts savā dedzībā par lietas taisnīgumu. Liela daļa no šīs vajāšanas rodas no izpratnes trūkuma, jo cilvēkiem ir nosliece pretoties tam, ko viņi nevar saprast. Daļa vajāšanu rodas no cilvēkiem, kam ir nosliece uz ļaunumu. Bet, lai kāds arī nebūtu iemesls, vajāšana, šķiet, ir ļoti vispārēja pret tiem, kas ir iesaistīti taisnīguma lietā. …

… Ja jūs nelokāmi pastāvat par pareizo par spīti pūļa izsmieklam vai pat fiziskai vardarbībai, jūs tiksiet kronēti ar mūžīgā prieka svētlaimi. Kas zina, varbūt mūsdienās dažiem no svētajiem vai pat apustuļiem, tāpat kā agrākajos laikos, var tikt pieprasīts atdot savas dzīvības, lai aizstāvētu patiesību? Ja tam laikam ir jānāk, Dievs dod, ka viņi nepieviļ!” (Decisions for Successful Living [1973], 61–62.)

Elders Rasels M. Nelsons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja, ka vajāšana var mūs motivēt būt drosmīgākiem:

„Priekšā ir grūti laiki. Reti kad nākotnē būs viegli vai populāri būt uzticīgam Pēdējo dienu svētajam. Katrs no mums tiks pārbaudīts. Apustulis Pāvils brīdināja, ka pēdējās dienās tie, kuri uzcītīgi sekos Tam Kungam, „tiks vajāti” [2. Timotejam 3:12]. Šīs vajāšanas var jūs vai nu sagraut, līdz jūs padodaties kādai nemanāmai vājībai, vai motivēt būt vēl priekšzīmīgākiem un drosmīgākiem savā ikdienas dzīvē.” („Face the Future with Faith”, Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 35–36.)