13. stunda
1. Nefija 10.–11. nodaļa
Ievads
Kad Nefijs bija dzirdējis sava tēva Lehija vīzijas aprakstu, viņš pats vēlējās redzēt, dzirdēt un zināt to, ko bija redzējis un dzirdējis Lehijs (skat. 1. Nefija 10:17). Pārdomādams sava tēva mācības, Nefijs tika „aizrauts Tā Kunga Garā” (1. Nefija 11:1) un saņēma pats savu vīziju. Šī vīzija ir pierakstīta 1. Nefija 11.–14. nodaļā. 1. Nefija 11. nodaļā mēs lasām par dzīvības koku, dzelzs margu, lielo un plašo ēku, kā arī par Glābēja piedzimšanu, kristīšanos, kalpošanu un krustā sišanu. Kad Nefijs šo redzēja, viņš apzinājās Dieva mīlestību pret Saviem bērniem.
Ieteikumi stundas mācīšanai
1. Nefija 10:1–16
Lehijs pravieto par Mesiju
Sniedziet īsu 1. Nefija 1–16 kopsavilkumu, pastāstot studentiem — kad Lehijs bija atstāstījis savu vīziju par dzīvības koku, viņš arī sniedza vairākus pravietojumus. Tie ietvēra aprakstu par to, kad Jēzus Kristus nāks uz Zemes (skat. 1. Nefija 10:4), ka Viņu kristīs Jānis Kristītājs (skat. 1. Nefija 10:7–10), par Viņa krustā sišanu un augšāmcelšanos (skat. 1. Nefija 10:11), kā arī par gaidāmo Israēla nama izkaisīšanu un sapulcināšanu (skat. 1. Nefija 10:12–14).
Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā 1. Nefija 10:4–6. (Jūs varētu paskaidrot, ka Mesija ir „aramiešu un ebreju valodas vārda, kas nozīmē „iesvaidītais”, forma. Jaunajā Derībā Jēzus tiek saukts par Kristu, kas ir grieķu valodas ekvivalents vārdam Mesija. Tas nozīmē iesvaidītais pravietis, priesteris, ķēniņš un Atbrīvotājs, kura atnākšanu jūdi dedzīgi gaidīja” [Svēto Rakstu ceļvedis, „Mesija”, scriptures.lds.org; skat. arī Bible Dictionary, „Messiah”].)
-
Saskaņā ar Lehija pravietojumu, kad nāktu Glābējs? (Skat. 1. Nefija 10:4.)
-
Kas notiks ar cilvēci, ja viņi nepaļausies uz Glābēju? (Skat. 1. Nefija 10:6.)
1. Nefija 10:17–22; 11:1–6
Nefijs tiecas redzēt, dzirdēt un zināt patiesības, ko mācīja viņa tēvs
Palūdziet studentiem apdomāt šādu piemēru: Trīs jauni cilvēki apmeklēja vienu un to pašu Baznīcas sapulci. Atgriežoties mājās, vienam no jaunajiem cilvēkiem šķita, ka sapulce bijusi garlaicīga un viņa laika izšķiešana. Otrs domāja, ka sapulce bija jauka, bet tā viņu nav ietekmējusi. Trešais atgriezās mājās, Svētā Gara pacilāts un saņēmis iedvesmu un vadību savai dzīvei — pat vairāk par sapulcē mācīto.
-
Kā tas ir iespējams, ka trīs jauni cilvēki, apmeklējot to pašu sapulci, ieguva tik dažādas pieredzes?
Paskaidrojiet, ka šis piemērs ir līdzīgs Lamana, Lemuēla un Nefija pieredzei, kad viņi dzirdēja sava tēva pravietojumus un vīzijas atstāstījumu. Lamans un Lemuēls nesaprata sava tēva vārdus un strīdējās par dzirdēto (skat. 1. Nefija 15:2). Savukārt Nefijs vērsās pie Tā Kunga pēc izpratnes. Viņš sniedza lielisku piemēru tam, kā meklēt un saņemt atklāsmi.
Pastāstiet studentiem, ka, studējot Nefija pieredzi, viņi atradīs principus, kas palīdzēs viņiem meklēt un saņemt atklāsmi. Mudiniet viņus saskatīt, ko tādu Nefijs izdarīja, kas ļāva viņam saņemt atklāsmi — līdzīgu tai, ko saņēma Lehijs.
Sadaliet studentus trijās grupās. Katrai grupai nozīmējiet vienu tēmu un jautājumu kopumu no šīs tabulas. (Jūs varētu uzzīmēt tabulu uz tāfeles pirms stundas sākuma.) Aiciniet studentus izlasīt pie sevis 1. Nefija 10:17 un 11:1–6 un sagatavot atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.
|
Vēlme |
Ko Nefijs vēlējās redzēt, dzirdēt un zināt? Kā mūsu vēlmes ietekmē mūsu spēju saņemt atklāsmi? Ko es vēlos uzzināt no Tā Kunga? |
|
Ticība |
Kam Nefijs ticēja, tiecoties pēc atklāsmes? Kā šī ticība varētu ietekmēt mūsu spēju saņemt atklāsmi? Kā es varu stiprināt savu liecību un ticību Jēzum Kristum? |
|
Pārdomāšana |
Kas notika, kad Nefijs sēdēja pārdomādams? Kādēļ pārdomāšana rosina atklāsmi? Ko es varu darīt, lai centīgāk pārdomātu praviešu vārdus? |
Aiciniet dažus studentus no katras grupas dalīties atbildēs uz pirmajiem diviem jautājumiem. (Jūs arī varētu aicināt studentus atbildēt uz trešo jautājumu, taču aplieciniet, ka viņi var nedalīties pārāk personiskās atbildēs.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā 1. Nefija 10:19.
-
Kas var zināt Dieva noslēpumus?
-
Ar kādu spēku Dieva noslēpumi tiek atklāti?
-
Kas mums ir jādara, lai saņemtu atklāsmi ar Svētā Gara spēku?
-
Ko, jūsuprāt, nozīmē cītīgi meklēt?
-
Kā Nefija rīcība liecināja par viņa cītīgo meklēšanu — redzēt, dzirdēt un zināt tēva mācīto?
Uz tāfeles uzrakstiet šādu izteikumu:
Dievs atklāj patiesību visiem tiem …
Palūdziet studentiem apkopot, ko viņi ir mācījušies no Nefija pieredzes, papildinot uz tāfeles doto izteikumu. Studenti varētu izvēlēties citādus vārdus, taču viņu atbildēm būtu jāpauž patiesība, ka Dievs atklāj patiesību visiem tiem, kas cītīgi Viņu meklē. (Jūs varētu uzrakstīt šo principu uz tāfeles.)
Aiciniet studentus padomāt par kādu gadījumu, kad cītīga Dieva meklēšana ir ļāvusi viņiem sajust Viņa Garu un saņemt atklāsmi. (Varētu būt noderīgi pieminēt, ka atklāsme var būt vadības iegūšana, pieņemot kādu lēmumu, labākas izpratnes, mierinājuma vai patiesuma pārliecības iegūšana.) Aiciniet studentus dalīties savās pieredzēs ar pārējiem klasē. Jūs arī varētu liecināt par to, ko esat pieredzējuši, cītīgi cenšoties meklēt To Kungu.
1. Nefija 11:7–36
Nefijs redz Dieva labvēlību
Paskaidrojiet studentiem, ka Nefijs savas vīzijas laikā turpināja pārdomāt un meklēt dievišķo vadību. Kad Nefijs lūdza, lai uzzinātu koka skaidrojumu, ko viņš un viņa tēvs bija redzējuši, viņam parādījās eņģelis. Eņģelis vaicāja: „Vai tu zini tā koka nozīmi, kuru tavs tēvs redzēja?” (1. Nefija 11:21) Atkārtojiet koka nozīmi, aicinot dažus studentus pēc kārtas nolasīt priekšā 1. Nefija 11:18–23.
-
Kāda, pēc Nefija vārdiem, bija koka nozīme? (Kad studenti būs atbildējuši, jūs varētu norādīt, ka Nefijs redzēja Mariju, turot mazo Jēzu, un eņģeli norādām uz mazuli kā uz „Mūžīgā Tēva Dēlu”. Tad eņģelis jautāja Nefijam koka nozīmi, lai palīdzētu viņam saskatīt, ka tas attēlo Jēzu Kristu. Kad viņš atbildēja, ka tas attēlo „Dieva mīlestīb[u]”, viņš attiecināja to uz Dieva mīlestību, izpaustu caur Viņa Dēla dāvinājumu. Mēs piedzīvojam Dieva mīlestību, pieņemot Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas svētības.
-
Kā Nefijs un eņģelis raksturoja Dieva mīlestību?
Palūdziet kādam studentam nolasīt 1. Nefija 11:16. (Paskaidrojiet, ka vārds labvēlība nozīmē Dieva žēlastība un mīlestība. Jūs varētu aicināt studentus pierakstīt šo skaidrojumu savos Svētajos Rakstos līdzās 1. Nefija 11:16.)
Aiciniet studentus atrast Nefija atbildi uz eņģeļa jautājumu, nolasot priekšā 1. Nefija 11:17.
-
Ko Nefijs zināja?
-
Ko viņš nezināja?
Kad Nefijs bija atbildējis, eņģelis viņam parādīja vairākus Dieva labvēlības piemērus, lai palīdzētu padziļināt viņa izpratni par Dieva mīlestību. Paskaidrojiet studentiem, ka „Dieva labvēlīb[a]” ir attiecināma uz abiem — gan Dievu Tēvu, gan Jēzu Kristu.
Dalieties šajā eldera Brūsa R. Makonkija, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumā, kurā viņš paskaidroja Dieva, mūsu Debesu Tēva, labvēlību:
„Dieva labvēlība izpaužas tajā, ka Viņš, paaugstināta Būtne, nokāpj no Sava mūžīgā troņa, lai kļūtu par Tēvu mirstīgam Dēlam” (The Mortal Messiah [1979. g.], 1:314).
Lai palīdzētu studentiem saprast, kā „Dieva labvēlīb[a]” ir attiecināma uz Jēzu Kristu, parādiet Jēzus dzimšanas attēlu (06048; Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009], nr. 30). Palūdziet kādam studentam nolasīt priekšā 1. Nefija 11:13–21. Aiciniet kādu citu studentu noteikt saistību starp šiem pantiem un attēlu. Palūdziet kādam studentam nolasīt šo eldera Džeralda N. Lunda, bijušā Septiņdesmito locekļa, izteikumu. Aiciniet pārējos klasē saklausīt, kā Glābējs izrādīja Savu mīlestību pret mums.
„Te bija Jēzus — Dievības loceklis, Tēva Pirmdzimtais, Radītājs, Vecās Derības Jehova —, kurš tagad atstāja Savu dievišķo un svēto stāvokli, atbrīvoja Sevi no visas šīs godības un varenības un pieņēma maza zīdaiņa ķermeni — bezpalīdzīgu, pilnībā atkarīgu no Savas mātes un zemes tēva. Ir pārsteidzoši, ka Viņš nāca uz vienkāršu kūti, nevis uz smalkākajām zemes pilīm un … netika apbērts ar dārglietām. Nav brīnums, ka eņģelis sacīja Nefijam: „Redzi Dieva labvēlību!”” ( Jesus Christ, Key to the Plan of Salvation [1991. g.], 16).
-
Kā Glābēja dzimšana parāda Viņa mīlestību pret mums?
Pārliecinieties par to, ka ir skaidrs, ka Glābēja gatavība dzīvot laicīgo dzīvi parāda Viņa mīlestību pret mums.
Parādiet attēlus, kur Jēzus uzceļ no mirušajiem Jaira meitu (06048; Evaņģēlija mākslas darbu grāmata, nr. 41) un Kristus dziedina slimos pie Betzatas (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata, nr. 42). Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā 1. Nefija 11:28 un 31. pantu. Mudiniet pārējos klasē atrast, kā attēli ir attiecināmi uz šiem pantiem.
-
Kam, pēc Nefija redzētā, Glābējs kalpoja un kurus dziedināja?
-
Kā Glābēja rīcība parāda Viņa mīlestību?
Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā 1. Nefija 11:32–33. Aiciniet pārējos audzēkņus saklausīt, kāds ir Glābēja mīlestības augstākais piemērs.
Kad studenti būs dalījušies tajā, ko atrada, parādiet attēlu ar Krustā sišanu (06048; Evaņģēlija mākslas darbu grāmata, nr. 57).
Lieciniet, ka Jēzus Kristus labvēlība parāda Dieva mīlestību pret mums. Glābējs parādīja labvēlību, dzīvojot laicīgo dzīvi, kalpojot un dziedinot slimos un cietējus, un nomirstot par visiem mūsu grēkiem, lai mēs varētu atgriezties mājās Debesu Tēva klātbūtnē.
-
Kā zināšanas par Glābēja labvēlību un mīlestību ietekmē jūsu sajūtas pret Viņu?
Nobeigumā aiciniet studentus dalīties tajā, kā Dieva mīlestība ir „pati kārojamākā” un „lielākais prieks” viņiem? (Skat. 1. Nefija 11:22–23.) Lieciniet — ja mēs sekojam Nefija piemēram un cītīgi meklējam Dievu, mēs sajutīsim Viņa mīlestību un piedzīvosim prieku, pieņemot svētības, kuras mums ir pieejamas caur Kristus veikto Izpirkšanu.
Aiciniet studentus sekot Nefija piemēram savos centienos, tiecoties pēc atklāsmes. Atgādiniet viņiem par savu audzēkņu lomu semināra klasē un to, ka ticība un pūles, ko viņi pieliek savās individuālajās Svēto Rakstu studijās un piedaloties klases nodarbībās, ietekmē viņu spēju — sajust Gara mācības.
Komentāri un skaidrojumi
1. Nefija 10:17–19. Mācieties ar Svētā Gara spēku
Elders Rasels M. Nelsons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, uzsvēra mūsu nepieciešamību mācīties evaņģēlija patiesības ar Svētā Gara spēku:
„Dzīvojot pēc Tā Kunga standartiem, mums ir nepieciešams izmantot Svētā Gara dāvanu. Šī dāvana palīdz mums izprast mācības un tās personīgi pielietot. Tā kā patiesību, sniegtu caur atklāsmi, var saprast tikai ar atklāsmi, mums ir jāstudē ar lūgšanas palīdzību” („Living by Scriptural Guidance”, Ensign, 2000. g. nov., 17).
1. Nefija 11:1. Pārdomāšanas svarīgums
Elders Džeralds N. Lunds, no Septiņdesmitajiem, mācīja par to, cik svarīgi ir pārdomāt atklāsmes meklēšanas procesā:
„Atvēliet laiku pārdomām. Norobežojieties no dzīves kņadas. Uzmeklējiet klusu vietu un atvēliet laiku vienkārši pasēdēt un padomāt, ieklausieties savās domās un sajūtās, atveriet sevi Gara pamudinājumiem. Ņemiet vērā, ko šie pravieši darīja, pirms saņēma svarīgas atklāsmes. Nefijs: „Es sēdēju, pārdomādams savā sirdī” (1. Nefija 11:1). Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons: „Kamēr mēs apcerējām šīs lietas” (M&D 76:19). Džozefs F. Smits: „Es sēdēju savā istabā, pārdomādams Svētos Rakstus; un domāju” (M&D 138:1–2). Džozefs Smits: „Mans prāts bija aizņemts ar nopietnām pārdomām. … Es par to domāju atkal un atkal [par Jēkaba vārdiem]” (Džozefs Smits — Vēsture 1:8, 12).
Dažreiz mums apzināti jānoliek malā pasaulīgās rūpes, mūsu ikdienas dzīves steiga un jāuzmeklē klusa vieta un laiks, kad mēs varam pasēdēt, pārdomāt un apdomāt — un ieklausīties klusajā un mierīgajā balsī, kas čukst” („The Voice of the Lord” [Uzruna Brigama Janga universitātē, 1997. g. 2. dec.], 9–10, speeches.byu.edu).