Bibliotēka
23. stunda: 2. Nefija 2. nodaļa (1. daļa)


23. stunda

2. Nefija 2. nodaļa (1. daļa)

Ievads

2. Nefija 2. nodaļā turpinās Lehija mācības, kuras viņš sniedza pavisam neilgi pirms savas nāves. Runājot tieši ar savu dēlu Jēkabu, Lehijs liecināja par Tā Kunga spējām iesvētīt mūsu bēdas mūsu labumam. Runājot ar visiem saviem dēliem, viņš mācīja par Ādama Krišanu — kāpēc tā bija nepieciešama un kā tā ietekmēja cilvēci — un par Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas nepieciešamību. (Lehijs arī mācīja rīcības brīvības doktrīnu. Šī doktrīna tiks pārrunāta nākamajā stundā.)

Ieteikumi stundas mācīšanai

2. Nefija 2:1–4

Lehijs runā ar Jēkabu par ciešanām un svētībām

Lai studentiem palīdzētu saprast, ka 2. Nefija 2. nodaļa attiecas uz viņu dzīvi, palūdziet viņiem iedomāties kādu viņiem pazīstamu cilvēku, kurš ir saskāries ar zīmīgām grūtībām vai bēdām. Aiciniet viņus apdomāt, ko viņi varētu teikt, lai šo cilvēku atbalstītu. Palūdziet viņiem sagatavoties, lai dalītos savās domās ar klases audzēkņiem.

Paskaidrojiet, ka 2. Nefija 2. nodaļa satur pierakstu par Lehija teikto vienam savam dēlam, kurš bija saskāries ar grūtībām. Aiciniet studentus klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 2:1. Palūdziet viņiem noteikt, kuru dēlu Lehijs mācīja (Jēkabu) un kas bija par iemeslu šī dēla ciešanām (viņa brāļu rupjība). Tad aiciniet studentus klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 2:2–3. Jūs varētu studentiem ieteikt iezīmēt vārdus un frāzes, kas atklāj to, ko Tas Kungs darīs Jēkaba labā.

Palūdziet studentiem dalīties frāzēs, ko viņi ir atraduši. Tad, lai viņiem palīdzētu saprast, ka Tas Kungs var iesvētīt mūsu ciešanas mūsu labumam, uzdodiet šādus jautājumus:

  • Ko frāze „iesvētīs tavas bēdas tev par labumu” tev nozīmē? (Jums, iespējams, vajadzēs paskaidrot, ka iesvētīt nozīmē veltīt svētam mērķim vai padarīt svētu.)

  • Kad jūs esat novērojuši, ka Tas Kungs var iesvētīt mūsu ciešanas mūsu labumam?

2. Nefija 2:5–25

Lehijs māca saviem dēliem par Krišanu un Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu

Paskaidrojiet, ka Lehijs mācīja Jēkabam un citiem dēliem par Ādama un Ievas Krišanu. Jums varētu būt nepieciešams paskaidrot, ka vārds „Krišana” attiecas uz stāvokli, kurā nonāca Ādams un Ieva, un viņu pēcnācēji, tādēļ ka Ādams un Ieva izvēlējās nobaudīt aizliegto augli Ēdenes dārzā.

  • Kādu izvēli Tas Kungs deva Ādamam un Ievai Ēdenes dārzā? (Viņš atļāva viņiem izvēlēties ēst vai neēst aizliegto augli.)

  • Saskaņā ar 2. Nefija 2:15, kāpēc Tas Kungs viņiem deva šo izvēli? („Lai īstenotu Viņa mūžīgos nodomus attiecībā uz cilvēku.” Jūs varētu mudināt studentus iezīmēt šo frāzi.)

  • Kādi ir Dieva mūžīgie nodomi attiecībā uz mums? (Dot mums iespēju iegūt mūžīgo dzīvi un kļūt Viņam līdzīgiem. Jūs varētu mudināt studentus ierakstīt piezīmi par šo savos Svētajos Rakstos blakus frāzei „mūžīgie nodomi”. Jūs arī varētu viņiem palūgt nolasīt Mozus 1:39.)

Pārzīmējiet tālāk doto tabulu uz tāfeles, atstājot divus apakšējos lauciņus tukšus. (Jūs varētu ieteikt studentiem pārzīmēt šo tabulu savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās vai piezīmju kladēs.)

Ja Ādams un Ieva nebūtu krituši

Tāpēc, ka Ādams un Ieva krita

Visas lietas būtu palikušas tajā pašā stāvoklī, kādā tās bija, kad tika radītas (skat. 2. Nefija 2:22).

Ādamam un Ievai nebūtu bērnu (skat. 2. Nefija 2:23).

Ādams un Ieva būtu palikuši nevainībā, nespējot pazīt prieku vai bēdas, labo vai grēku (skat. 2. Nefija 2:23).

Ādams un Ieva tika izdzīti no dārza, lai apstrādātu zemi (skat. 2. Nefija 2:19).

Ādams un Ieva dzemdēja bērnus — visas zemes ģimeni (skat. 2. Nefija 2:20).

Ādams un Ieva, un viņu pēcnācēji varēja dzīvot mirstīgu dzīvi un sajust bēdas un prieku, un iegūt spēju darīt labu un grēkot (skat. 2. Nefija 2:23, 25).

Mēs esam pakļauti fiziskai un garīgai nāvei (skat. 2. Nefija 9:6; Helamana 14:16).

Aiciniet kādu studentu nākt pie tāfeles un pierakstīt studentu atbildes. Palūdziet studentus klusi pie sevis izpētīt 2. Nefija 2:19–25, nosakot, (1) kādas būtu bijušas sekas, ja Ādams un Ieva nebūtu ēduši aizliegto augli un nebūtu krituši, un (2) sekas, kas radās Krišanas dēļ. Palūdziet studentam pierakstīt studentu atbildes tabulā. Iespējamās atbildes ir minētas iepriekš (izņemot informāciju par fizisko un garīgo nāvi, kas tiks pievienota vēlāk).

Aiciniet studentus pārskatīt savas atbildes ailē ar nosaukumu „Ja Ādams un Ieva nebūtu krituši”.

  • Kā Ēdenes dārzā valdošie apstākļi nebūtu ļāvuši Ādamam un Ievai pilnveidoties Debesu Tēva glābšanas iecerē? (Skat. 2. Nefija 2:22–23.)

Aiciniet studentus pārskatīt sarakstu ailē ar nosaukumu „Tāpēc, ka Ādams un Ieva krita”. Pārliecinieties, ka viņi saprot to, ka tāpēc, ka mēs esam Ādama un Ievas pēcnācēji, mēs esam pakļauti apstākļiem, kuros viņi nonāca pēc Krišanas (skat. 2. Nefija 2:21).

  • Frāze „apstrādāt zemi” nozīmē to, ka pēc tam, kad Ādams un Ieva tika izdzīti no dārza, viņiem vajadzēja strādāt, lai iegūtu sev uzturu. Kā, jūsuprāt, darbs mums palīdz pilnveidoties Debesu Tēva iecerē?

  • Kā bērnu dzemdēšana palīdzēja Ādamam un Ievai kļūt līdzīgākiem Debesu Tēvam? Kā ģimenes ir nozīmīgas Debesu Tēva iecerē?

  • Kā iespēja sajust prieku un bēdas mums palīdz pilnveidoties Debesu Tēva iecerē?

Pēc šo jautājumu pārrunāšanas uzsveriet, ka Ādama un Ievas Krišana ir būtiska Debesu Tēva laimes ieceres daļa.

Vērsiet uzmanību, ka 2. Nefija 2:25 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Jūs varētu mudināt studentus to iezīmēt. Tā kā šis pants ir īss, jūs varētu atvēlēt laiku, lai studentiem palīdzētu to iegaumēt.

Paskaidrojiet, ka, kaut arī Krišana mums atvēra ceļu uz pilnveidošanos, tā pasaulē ienesa arī sāpes, ciešanas, grēku un nāvi. Lai palīdzētu paplašināt studentu sapratni par šo patiesību, palūdziet kādam studentam skaļi izlasīt 2. Nefija 9:6. Tad palūdziet citam studentam skaļi izlasīt Helamana 14:15–17. Palūdziet klases audzēkņiem sameklēt Krišanas sekas, kas aprakstītas šajos pantos.

  • Ko šie panti māca par Krišanu? (Tā atnesa fizisko nāvi, kas ir ķermeņa nāve, un garīgo nāvi, kas ir atšķirtības stāvoklis no Dieva klātbūtnes. Uz tāfeles ailē „Tāpēc, ka Ādams un Ieva krita” uzrakstiet Mēs esam pakļauti fiziskai un garīgai nāvei.)

Lai studentiem palīdzētu pārdomāt pieredzes, kurās viņi ir sajutuši uz tāfeles uzskaitītās Krišanas sekas, mudiniet viņus klusi apdomāt tālāk dotos jautājumus. (Lēni nolasiet jautājumus un ieturiet pauzi starp tiem, lai studentiem dotu pietiekami laika to apdomāšanai.)

  • Kādi ir ciešanu iemesli šajā dzīvē?

  • Kādēļ nāve ir glābšanas ieceres nepieciešama daļa?

  • Kā grūtības un bēdas mums palīdz mācīties un augt?

Paskaidrojiet, ka, saprotot Krišanas ietekmi, mēs apzināmies, ka mums ir vajadzīga Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana. Izlasiet tālāk doto prezidenta Ezras Tafta Bensona izteikumu:

Attēls
Prezidents Ezra Tafts Bensons

„Tieši tāpat kā cilvēks īsti nevēlas ēst, kamēr viņš nav izsalcis, tāpat viņš nevēlas Kristus glābšanu, kamēr nezina, kāpēc Kristus viņam ir vajadzīgs.

Neviens adekvāti un pienācīgi nezina, kāpēc viņam ir nepieciešams Kristus, kamēr viņš nesaprot un nepieņem Krišanas mācību un tās radītās sekas visai cilvēcei. Un neviena cita grāmata pasaulē nepaskaidro šo ļoti svarīgo mācību tik labi kā Mormona Grāmata” („The Book of Mormon and the Doctrine and Covenants”, Ensign, 1987. g. maijs, 85).

Pēc pietiekama laika atvēlēšanas studentiem šo jautājumu apdomāšanai, parādiet Glābēja attēlu. Dalieties savā liecībā, ka, pateicoties Izpirkšanai, Jēzus Kristus mūs atpestī no Krišanas sekām un piedāvā atpestīšanu no mūsu grēkiem.

Aiciniet dažus studentus, nomainot citam citu, skaļi nolasīt 2. Nefija 2:5–10, 21 un Almas 7:11–13. Palūdziet audzēkņiem noteikt frāzes šajos pantos, kas atklāj, ko Glābējs ir izdarījis, lai mūs atpestītu no Krišanas sekām un mūsu individuālajiem grēkiem. (Saistībā ar 9. pantu jums, iespējams, vajadzēs paskaidrot, ka vārds „aizlūgt” nozīmē lūgties cita cilvēka labā vai rīkoties cita cilvēka vietā.) Lai studentiem palīdzētu analizēt frāzes, kuras viņi ir noteikuši, pajautājiet:

  • Kuras frāzes šajos pantos norāda, ka caur Izpirkšanu Glābējs atpestīs mūs no fiziskās nāves?

  • Kuras frāzes norāda, ka Glābējs atpestīs mūs no garīgās nāves (atstumtības no Dieva klātbūtnes)?

  • Kuras frāzes norāda, ka Glābējs var atpestīt mūs no mūsu grēkiem?

  • Kuras frāzes norāda, ka Glābējs var mums palīdzēt ciešanu laikā, piemēram, slimības un sāpju laikā?

Saskaņā ar 2. Nefija 2:7–9, 21, kas mums ir jādara, lai saņemtu visas svētības, kas ir pieejamas caur Izpirkšanu? (Saistībā ar 7. pantu jums, iespējams, vajadzēs paskaidrot, ka cilvēks ar „salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu” ir pazemīgs un gatavs sekot Dieva gribai. Šāds cilvēks sajūt dziļu nožēlu par grēku un patiesi vēlas tos nožēlot.)

Kad būsiet pārrunājuši šos jautājumus, aiciniet studentus pie sevis izpētīt uzdotos pantus, meklējot frāzes, kas viņiem šķiet īpaši nozīmīgas. Palūdziet studentiem sadalīties pa pāriem un dalīties vienam ar otru frāzēs, ko viņi būs izvēlējušies. Aiciniet viņus pastāstīt, kāpēc šīs frāzes viņiem ir nozīmīgas.

Aiciniet vienu vai divus studentus rezumēt pārējiem audzēkņiem, kāpēc Krišana ir Debesu Tēva glābšanas ieceres būtiska daļa. Tad palūdziet viņiem dalīties sajūtās par to, kā Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana atpestī mūs no Krišanas.

Rakstvietu prasmīga pārzināšana: 2. Nefija 2:25

Piezīme: Apsveriet iespēju lietot tālāk doto aktivitāti, lai studentiem palīdzētu izmantot 2. Nefija 2:25, kad viņi mācīs evaņģēliju. Tādēļ, ka šī stunda ir gara un sastāv no divām daļām, jūs šo aktivitāti varētu izmantot citreiz, kad jums būs vairāk laika.

Aiciniet studentus sagatavot stundu par Krišanas doktrīnu, lietojot 2. Nefija 2:25. Viņi šo stundu varētu mācīt ģimenes mājvakarā vai citur. Palūdziet dažiem studentiem pēc vēlēšanās pastāstīt par savu mācīšanas pieredzi. Ļaujiet studentiem sākt sagatavošanos stundas laikā, cik atļauj laiks.

Komentāri un skaidrojumi

2. Nefija 2:15. Aizliegtais auglis

Tas Kungs pēc tam, kad bija Ādamam un Ievai mācījis aizliegtā augļa nobaudīšanas sekas, ņēma vērā viņu rīcības brīvību. Dievs teica: „Tu pats vari izvēlēties” (Mozus 3:17). Prezidents Džozefs Fīldings Smits mums palīdz saprast Tā Kunga norādījumus Ādamam un Ievai par aizliegto augli:

„Bībelē nav skaidri pateikts, tieši kāpēc Tas Kungs pateica Ādamam, ka aizliedz viņam ēst augli no tā koka [skat. 1. Mozus 2:17], taču oriģinālā, kā tas ir rakstīts Mozus grāmatā [skat. Mozus 3:17], tas noteikti ir pateikts skaidri. Tas ir, Tas Kungs pateica Ādamam, ka, ja viņš vēlas palikt tajā pašā stāvoklī dārzā, tad viņam nevajadzētu ēst šo augli, taču, ja viņš vēlas to ēst un mirt, viņš to var brīvi darīt” (Answers to Gospel Questions, apkop. Džozefs Fīldings Smits, jaun., 5 sēj. [1957–1966], 4:81).

2. Nefija 2:14, 25–26. Radīšana, Krišana un Izpirkšana

Elders Brūss R. Makonkijs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja:

„Vissvarīgākie notikumi, kas jebkad ir notikuši vai notiks visā mūžībā … ir Radīšana, Krišana un Izpirkšana.

Pirms mēs pat varam sākt saprast visu lietu laicīgo radīšanu, mums jāzina, kā un kādā veidā šīs trīs mūžīgās patiesības — Radīšana, Krišana un Izpirkšana — ir nesaraujami saaudušās kopā, veidojot vienu glābšanas ieceri. Neviena no tām nav neatkarīga; katra no tām ir saistīta ar divām pārējām; un bez zināšanām par tām visām nav iespējams zināt patiesību par kādu vienu no tām. …

 Vienmēr atcerēsimies — Izpirkšana nāca Krišanas dēļ. Kristus samaksāja izpirkšanas maksu par Ādama pārkāpumu. Ja nebūtu bijis Krišanas, nebūtu nekādas Izpirkšanas, no kuras izriet nemirstība un mūžīgā dzīve. Tādējādi, tikpat noteikti, kā glābšana nāk Izpirkšanas dēļ, tāpat arī glābšana nāk Krišanas dēļ” („Christ and the Creation”, Ensign, 1982. g. jūn., 9).

2. Nefija 2:24. „Tā gudrībā, kurš zina visu”

Prezidents Brigams Jangs mācīja, ka Ādama un Ievas Krišana bija Debesu Tēva glābšanas ieceres daļa.

„Vai [Ādams un Ieva] rīkojās pilnīgi pretēji Dieva gribai un Viņa valdīšanai? Nē. Taču viņi pārkāpa Tā Kunga pavēli, un caur šo pārkāpumu grēks ienāca pasaulē. Tas Kungs zināja, ka viņi tā rīkosies, un Viņš bija nodomājis, ka viņiem vajadzētu tā rīkoties” (Discourses of Brigham Young, atlas. Džons A. Vidso [1954], 103).