157. stunda
Moronija 8. nodaļa
Ievads
Turpinot savus svētos pierakstus, Moronijs iekļauj tajos vēstījumu jeb vēstuli, ko viņam sūtījis viņa tēvs Mormons. Šajā vēstījumā Mormons stāsta par atklāsmi, kuru saņēmis attiecībā uz to, kādēļ nevajag kristīt mazus bērnus. Mormons māca arī par to, kā mēs varam sagatavoties dzīvei ar Dievu. Viņš noslēdz savu vēstījumu, paužot raizes par nefijiešu nekrietnību un viņiem draudošo iznīcību.
Ieteikumi stundas pasniegšanai
Moronija 8:1–24
Mormons māca, ka mazi bērni ir dzīvi Kristū.
Pirms stundas sākuma izliec apskatei meitenes kristību bildi (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009. g.], Nr. 104) vai kādu citu astoņgadīga bērna kristību bildi. Uzraksti uz tāfeles šo jautājumu:
Kādēļ bērni netiek kristīti, kamēr nav sasnieguši astoņu gadu vecumu?
Kad studenti ierodas, aicini, lai viņi aplūko bildi un padomā par jautājumu uz tāfeles.
Stundas sākumā pastāsti studentiem, ka vēstulē, ko Mormons uzrakstīja savam dēlam Moronijam, viņš māca par mazu bērnu pestīšanu. Aicini, lai kāds no studentiem nolasa Moronija 8:4–6, un lūdz, lai pārējie pievērš uzmanību tam, par ko bija noraizējies Mormons. (Ja nepieciešams, paskaidro, ka ar 6. pantā minēto frāzi lielā kļūda ir domāta rupja, kaunpilna vai skumdinoša kļūda.)
Kad studenti ir dalījušies savos atklājumos, lūdz, lai viņi izlasa pie sevis Moronija 8:7, pievēršot uzmanību tam, kā Mormons rīkojās, uzzinot par šo problēmu.
-
Ko mēs varam mācīties no Mormona piemēra?
Aicini, lai kāds no studentiem nolasa Moronija 8:8–9, un lūdz, lai pārējie pievērš uzmanību tam, kādu atbildi Mormons saņēma uz savu lūgšanu. Kamēr studenti dalās tajā, ko uzgājuši, tu vari paskaidrot, ka frāze „Ādama lāsts” norāda uz Ādama nošķiršanu no Dieva klātbūtnes, kas notika Krišanas dēļ. Daži cilvēki kļūdaini uzskata, ka Krišanas dēļ visi bērni kopš dzimšanas ir grēcīgi. Šī nepatiesā uzskata maldināti, viņi domā, ka pēc nāves mazi bērni nav cienīgi atrasties Dieva klātbūtnē, ja vien nav tikuši kristīti. Kad esi izskaidrojis šo jautājumu, tu vari lūgt, lai studenti citē otro Ticības apliecinājumu. Tu vari ieteikt arī, lai viņi pieraksta savstarpējas mijnorādes starp Moronija 8:8–9 un Ticības apliecinājumiem 1:2.
Uzraksti uz tāfeles šo nepabeigto frāzi: grēku nožēlošana un kristīšana ir nepieciešama visiem, kuri ir …
Lūdz, lai studenti izlasa pie sevis Moronija 8:10, pievēršot uzmanību vārdiem un frāzēm, kas papildina uz tāfeles uzrakstīto frāzi. Kamēr studenti atbild, pabeidz frāzi: grēku nožēlošana un kristīšana ir nepieciešama visiem, kuri ir atbildīgi un spējīgi grēkot. Tu vari mudināt, lai studenti atzīmē tās frāzes Moronija 8:10, kas māca šo patieso principu.
Būtu lietderīgi paskaidrot, ka grēks ir „apzināta nepakļaušanās Dieva pavēlēm” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Grēks”, scriptures.lds.org). Nolasi, ko teicis elders Dalins H. Oukss, no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
„Saskaņā ar mūsu doktrīnu, mēs uzskatām, ka pirms atbildības vecuma sasniegšanas bērns „nevar sagrēkot” (Moronija 8:8). Bērni var pieļaut kļūdas — pat ļoti nopietnas un kaitējošas, kuras nepieciešams labot, — taču viņu rīcība netiek uzskatīta par grēku.” („Sins and Mistakes”, Ensign, 1996. g. okt., 65. lpp.)
Sadali studentus divās grupās. Aicini, lai viena grupa izlasa pie sevis Moronija 8:11–18, bet otra — Moronija 8:11, 19–24. (Tu vari uzrakstīt šos pantus uz tāfeles.) Palūdz, lai abas grupas lasot pievērš uzmanību tam, ko Mormons māca attiecībā uz mazu bērnu kristīšanu. Atvēli studentiem pietiekami daudz laika lasīšanai un pēc tam aicini, lai daži studenti no katras grupas pastāsta par to, ko uzgājuši. Tu vari izmantot dažus no turpmāk minētajiem jautājumiem, lai palīdzētu studentiem iedziļināties Mormona mācībās:
-
Kā jums šķiet, ko nozīmē tas, ka mazi bērni ir „dzīvi Kristū”? (Moronija 8:12, 22). (Viņi ir pestīti caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu. Viņi nevar sagrēkot, jo Sātanam nav varas kārdināt mazus bērnus. Skat. arī Moronija 8:10; M&D 29:46–47.)
-
Kas mums jādara, lai mēs varētu būt dzīvi Kristū? (Skat. 2. Nefija 25:23–26; Moronija 8:10.)
-
Ko mēs varam mācīties no šiem pantiem par to, kā mazi bērni tiek pestīti? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem vajadzētu atpazīt šo patieso principu: mazi bērni ir pestīti caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu. Studenti var norādīt arī, ka mazi bērni ir dzīvi Kristū, ka Dievs nav daļējs Dievs un ka Dievs ir nemainīgs.)
Uzraksti uz tāfeles turpmāk minētos piemērus vai izsniedz visiem studentiem izdales materiālu. Lūdz, lai katrs izvēlas vienu no šiem piemēriem. Tad palūdz, lai studenti izvēlas vienu vai divus pantus no Moronija 8:8–23 un izskaidro, kā šajos pantos minētais princips palīdzēs gaisināt cilvēku bažas attiecīgajā piemērā.
1. piemērs: kalpojot misijā, tu sastopi kādu vīru un sievu, kuri ārkārtīgi skumst par savas divus mēnešus vecās meitiņas nāvi. Viņu baznīcas vadītājs ir pateicis viņiem, ka Ādama pārkāpuma dēļ visi bērni jau kopš dzimšanas ir grēcīgi. Viņš saka, ka viņu meitiņa nevar tikt glābta, jo nomira nekristīta.
2. piemērs: tev ir draudzene, kura tiekas ar misionāriem un kopā ar tevi apmeklē baznīcu. Viņa ir izlēmusi, ka vēlas pievienoties baznīcai, bet šaubās, vai viņai vajadzētu kristīties. „Es jau tiku kristīta, kad biju pavisam maziņa,” viņa saka, „vai ar to nav gana?”
Kamēr studenti dalās savās domās par otro piemēru, tu vari atgādināt viņiem, ka grēku nožēla un kristīšana ir domāta tiem, „kas ir atbildīgi un spējīgi darīt grēku” (Moronija 8:10). Tas Kungs ir teicis, ka bērni sasniedz atbildības vecumu, kad viņiem aprit astoņi gadi. Šis patiesais princips atklājas Džozefa Smita Bībeles tulkojumā (skat. 1. Mozus 17:11, kas iekļauts Pēdējo dienu svēto izdotās ķēniņa Jēkaba Bībeles tulkojuma pielikumā, kā arī Mācība un Derības 68:25–27).
Moronija 8:25–30
Mormons māca par to, kas jādara atbildības vecumu sasniegušajiem, lai viņi varētu dzīvot ar Dievu
Paskaidro, ka pēc tam, kad Mormons bija mācījis Moronijam par to, kādēļ maziem bērniem nav nepieciešama kristīšana, viņš mācīja, kādēļ tā ir nepieciešama visiem, kas sasnieguši atbildības vecumu. Aicini, lai kāds no studentiem nolasa Moronija 8:25–26. Lūdz, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību svētībām, kuras tiek dotas tiem, kuri pielieto ticību, nožēlo grēkus un tiek kristīti.
-
Par kādām svētībām jūs lasījāt šajos pantos? (Kamēr studenti stāsta par to, ko uzgājuši, tu vari pierakstīt viņu teikto uz tāfeles. Viņi var teikt, ka ticība, grēku nožēla un kristīšanās palīdz iegūt grēku piedošanu, kļūt lēnprātīgiem un no sirds pazemīgiem, piedzīvot Svētā Gara apmeklējumu, iegūt cerību, pilnīgu mīlestību un galu galā arī svētību dzīvot kopā ar Dievu.)
Kamēr studenti uzskaita Moronija 8:25–26 aprakstītās svētības, tu vari uzdot viņiem šādus jautājumus:
-
Kā jums šķiet, kādēļ grēku piedošana nes lēnprātību un sirds pazemību?
-
Kā lēnprātīgums un sirds pazemība var ieaicināt mūsu dzīvē Svēto Garu?
-
Kā Svētais Gars palīdz mums sagatavoties dzīvot ar Dievu?
-
Kā jums šķiet, kādēļ nepieciešama uzcītība un lūgšanas, lai mūsu dzīvi pastāvīgi piepildītu pilnīga mīlestība?
Uzraksti uz tāfeles šo nepabeigto frāzi: Uzticīgi ievērojot baušļus, mēs varam saņemt Svēto Garu, kas sagatavo mūs …
Aicini, lai studenti pārskata Moronija 8:25–26 un paskaidro, kā pabeigt šo principu: Uzticīgi ievērojot baušļus, mēs varam saņemt Svēto Garu, kas sagatavo mūs dzīvei ar Dievu.
Aicini, lai kāds no studentiem nolasa Moronija 8:27, un lūdz, lai pārējie pievērš uzmanību tam, kādas bija nefijiešu lepnības sekas. Tad palūdz, lai studenti pārskata pie sevis Moronija 8:26 un Moronija 8:27 un salīdzina lēnprātības un sirds pazemības rezultātu ar to, kādas sekas ir lepnībai.
Aicini, lai kāds students nolasa Moronija 8:28. Norādi, ka pēc tam, kad Mormons bija paudis savas bažas par nefijiešu likteni, viņš teica: „Lūdz par viņiem, mans dēls, lai grēku nožēlošana varētu nākt pie tiem.” Atgādini studentiem, kādu spēku mums sniedz citu cilvēku lūgšanas.
Noslēdzot stundu, aicini, lai studenti dalās savās izjūtās par to, ka Izpirkšana var glābt mazus bērnus un mūs visus, ja vien mēs centīsimies uzticīgi ievērot savas derības.
Komentāri un skaidrojumi
Moronija 8:8: „Ādama lāsts ir noņemts no tiem Manī”
Daži uzskata, ka Ādama un Ievas Krišanas dēļ jaundzimušie nāk šajā pasaulē grēka aptraipīti. Prezidents Džozefs Fīldings Smits paskaidroja, ka šī mācība nav patiesa:
„Visi tie, kuri tic, ka cilvēki — jā, tajā skaitā pat jaundzimušie — ir „iedzimtā grēka” (citiem vārdiem, Ādama pārkāpuma) aptraipīti, noliedz Jēzus Kristus žēlastību un Viņa izpērkošās asinis. Bībele (un arī mūsu mūsdienu Svētie Raksti) māca, ka Jēzus Kristus patiesi ir visas cilvēces Pestītājs, kurš atpestījis mūs no Krišanas. Viņš ir samaksājis parādu, ko cilvēce iemantoja Ādama pārkāpuma dēļ. Ķīlu zīme par mūsu dvēselēm ir segta. Viņš nav atstājis nekādus soda procentus, kas prasītu kādam rīkoties kādas dzīvas būtnes vārdā vai labā, lai atbrīvotu to no „iedzimtā grēka”. Mācība par to, ka jaundzimušie nāk šajā pasaulē zem „iedzimtā grēka” lāsta ir pretīga Dieva acīs, tā noliedz Izpirkšanas diženumu un žēlastību (skat. (skat. Moronija 8. nodaļu).” (Church History and Modern Revelation: A Course of Study for the Melchizedek Priesthood Quorums, 4 sēj. [1949. g.], 4:99.)
Moronija 8:10: atbildības vecums
Grēku nožēlošana ir paredzēta tiem, kuri ir atbildīgi. „Mazi bērni nevar nožēlot grēkus.” (Moronija 8:19). Līdz astoņu gadu vecumam bērni nenes atbildību Dieva priekšā M&D 68:25–27), tādēļ viņiem nav nekādas vajadzības nožēlot grēkus. Arī cilvēki ar garīgiem traucējumiem, kuri nespēj apzināti nožēlot grēkus, nevar tikt uzskatīti par atbildīgiem. Elders Brūss R. Makonkijs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, skaidro, kā bērni kļūst atbildīgi:
„Atbildība nav kaut kas tāds, ko bērns uzņemas pēkšņi, kādā noteiktā dzīves brīdī. Bērni mācās būt atbildīgi pakāpeniski — vairāku gadu garumā. Kļūt atbildīgam — tas ir process, nevis mērķis, kas jāsasniedz, kad pagājis noteikts gadu, dienu vai stundu skaits. Dodot mums atklāsmi, Tas Kungs saka: „Viņi nevar grēkot, jo Sātanam nav dota vara kārdināt mazus bērnus, līdz tie kļūst atbildīgi Manā priekšā.” (M&D 29:47.) Taču pienāk laiks, kad atbildība kļūst par dzīves realitāti un uz visiem, kuri piedzīvojuši normālu attīstību, var tikt attiecināts grēks. Tas ir astoņu gadu vecums, kristību vecums (M&D 68:27).” („The Salvation of Little Children”, Ensign, 1977. g. apr., 6. lpp.)
Moronija 8:8–24: jaundzimušo kristīšana
Pravietis Džozefs Smits mācīja, ka maziem bērniem nevajag tikt kristītiem:
„Vai mēs ticam jaundzimušo kristīšanai? … Nē. … Jo Bībelē tas nav rakstīts. … Kristīšana ir paredzēta grēku piedošanai. Bērniem nav grēku. … Visi bērni ir darīti dzīvi Kristū, bet nobrieduši cilvēki atdzimst caur ticību un grēku nožēlu.” (History of the Church, 5:499.)
Prezidents Boids K. Pekers, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, stāsta, kā pilnlaika misionāri spēja nomierināt māti, kura sēroja par savu mirušo dēliņu:
„Divi misionāri strādāja kalnos, Amerikas Savienoto Valstu dienvidos. Kādudien, veroties lejup no kalna galotnes, viņi ievēroja, ka tālu lejā, izcirtumā, pulcējas cilvēki. Šiem misionāriem parasti negadījās iespēja satikt daudz cilvēku, kuriem varētu sludināt, tādēļ viņi devās lejup, uz izcirtumu.
Bija noslīcis kāds puisēns, un tobrīd tika noturētas bēres. Vecāki bija sūtījuši pakaļ mācītājam, lai tas izvadītu viņu dēlu ar „runu”. Misionāri stāvēja atstatu, skatoties, kā ceļojošais mācītājs pagriežas uz sērojošā tēva un mātes pusi, lai sāktu savu sprediķi. Ja šie vecāki bija gaidījuši no garīdznieka mierinājuma vārdus, viņus sagaidīja vilšanās.
Viņš bargi norāja vecākus par to, ka viņi nebija puisīti kristījuši. Tādu vai šādu iemeslu dēļ viņi bija to atlikuši, un tagad jau bija par vēlu. Viņš bez jebkādiem aplinkiem pateica, ka viņu mazais zēns ir devies uz elli. Tā bija viņu vaina. Viņi bija vainojami zēna mūžīgajās mocībās.
Kad bēres bija beigušās un kaps aizrakts, elderi uzrunāja sērojošos vecākus. „Mēs esam Tā Kunga kalpi,” viņi teica zēna mātei, „un mēs esam nākuši, lai nestu jums vēstījumu.” Kamēr šņukstošie vecāki klausījās, abi elderi lasīja viņiem atklāsmes un liecināja par pestīšanas atslēgu atjaunošanu gan par dzīvajiem, gan mirušajiem.
Es jūtu nelielu žēlumu pret to sludinātāju. Viņš darīja labāko, ko varēja, ar savā rīcībā esošo gaismu un zināšanām. Taču ir kas vairāk, ko viņam vajadzēja būt spējīgam piedāvāt. Tā ir evaņģēlija pilnība.
Elderi nāca kā mierinātāji, skolotāji, Tā Kunga kalpi, kā Jēzus Kristus evaņģēlija pilnvarotie kalpotāji.” („And a Little Child Shall Lead Them”, Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 7. lpp.)