Ievads Ēnosa grāmata
Kāpēc studēt šo grāmatu?
Ēnosa grāmata atklāj Jēzus Kristus Izpirkšanas spēku — attīrīt cilvēku no grēka un padarīt to veselu. Ēnoss cīnījās Dieva priekšā varenā lūgšanā, pirms viņa grēki tika piedoti. Tad viņš lūdza par nefijiešu un lamaniešu garīgo labklājību, un viņš pavadīja visu savu atlikušo dzīvi, strādādams viņu pestīšanai. Kad studenti pēta Ēnosa grāmatu, viņi var atklāt svarīgas mācības par lūgšanu, grēku nožēlošanu un atklāsmi. Viņi var arī izprast, ka tad, kad cilvēki personīgi saņem Izpirkšanas svētības, viņi vēlēsies dalīties šajās svētībās ar citiem.
Kas sarakstīja šo grāmatu?
Šo grāmatu sarakstīja Ēnoss, Jēkaba dēls, Lehija un Sārijas mazdēls . Ēnoss pierakstīja, ka viņa tēvs mācīja viņam „audzināšanu un pamācīšanu no Tā Kunga” (Ēnosa 1:1). Tuvojoties savas dzīves beigām, Ēnoss rakstīja, ka viņš ir paudis „patiesību, kas ir Kristū” visu savu dienu laikā (Ēnosa 1:26). Pirms savas nāves Ēnoss nodeva Nefija mazās plāksnes savam dēlam Jaromam (skat. Jaroma 1:1). Ēnoss noslēdza savus pierakstus, sakot, ka viņš priecājas par dienu, kad stāvēs sava Pestītāja priekšā. Viņš pasludināja: „Tad es ar prieku ieraudzīšu Viņa vaigu un Viņš man sacīs: Nāciet pie Manis, jūs svētītie, jums ir sagatavota vieta Mana Tēva mājokļos.” (Ēnosa 1:27.)
Kam šī grāmata tika sarakstīta un kāpēc?
Kad Ēnoss saņēma mazās plāksnes no sava tēva, viņš apsolīja uz tām iegravēt tikai tos pierakstus, kurus viņš uzskatīja par visvērtīgākajiem, kas ietvertu svētas mācības, atklāsmes un pravietojumus (skat. Jēkaba 1:1–4; 7:27). Ēnoss zināja, ka viņa tauta, nefijieši, ar laiku tiktu iznīcināti. Viņš lūdza, lai Tas Kungs pasargātu nefijiešu pierakstus, lai „šis pieraksts kaut kad nākamajās dienās varētu tikt nests lamaniešiem, lai varbūt viņi varētu tikt novesti pie glābšanas”. (Ēnosa 1:13.)
Kad un kur tā tika sarakstīta?
Ēnoss noslēdza savus pierakstus, paziņojot, ka bija pagājuši 179 gadi, kopš Lehijs atstāja Jeruzālemi (skat. Ēnosa 1:25). Tas nozīmē, ka viņa pieraksti tika veikti aptuveni no 544. gadapirms Kristus dzimšanas līdz 421. gadam pirms Kristus dzimšanas (kad Jēkabs pabeidza savus pierakstus). Ēnoss veica savus pierakstus, kamēr dzīvoja Nefija zemē.
Kādas ir šīs grāmatas raksturīgās iezīmes?
Ēnosa grāmata iepazīstina ar piemēru, kas atklāj, kā cilvēki var saņemt Jēzus Kristus Izpirkšanas svētības un dalīties šajās svētībās ar citiem. Pirmkārt, Ēnosam tika mācīts Jēzus Kristus evaņģēlijs (skat. Ēnosa 1:1, 3). Tālāk viņš atpazina savu vajadzību pēc Glābēja un lūdza piedošanu (skat. Ēnosa 1:2–4). Tad, pēc savu grēku piedošanas saņemšanas, viņš lūdza un cītīgi strādāja, lai atvestu citus pie glābšanas (skat. Ēnosa 1:5–27). Šis paraugs atkārtojas visā Mormona Grāmatā. Piemēri ir Alma (skat. Mosijas 17:1–2; 18:1–2), Alma, jaunākais, Mosijas dēli (skat. Mosijas 27–28) un Lamonijs un viņa tauta (skat. Almas 18–19).
Turklāt Ēnosa grāmata ir pirmā, kurā detalizēti aprakstīts Lamana un Lemuēla pēcnācēju kritušais stāvoklis (skat. Ēnosa 1:20). Tā arī piemin, ka starp nefijiešiem bija „ļoti daudz praviešu”, lai gan lielākā daļa nefijiešu bija „stūrgalvīga tauta”, kas nepārtraukti bija jāmodina, „lai turētu bailēs no Tā Kunga” (Ēnosa 1:22–23).
Īss grāmatas izklāsts
Ēnosa 1:1–8 Ēnoss lūdz par savu grēku piedošanu un saņem to savas ticības dēļ Jēzum Kristum.
Ēnosa 1:9–18 Ēnoss aizlūdz par nefijiešiem un lamaniešiem un lūdz To Kungu pasargāt nefijiešu pierakstus.
Ēnosa 1:19–24 Ēnoss apraksta lamaniešu ļaunumu un nefijiešu stūrgalvīgo dabu. Viņš un citi pravieši nemitīgi strādā viņu pestīšanai.
Ēnosa 1:25–27 Ēnoss noslēdz savus pierakstus un raksta par pārliecību par mūžīgo dzīvi, kuru viņš ir saņēmis caur savu Pestītāju.