35. stunda: 2. Nefija 25. nodaļa

35. stunda

2. Nefija 25. nodaļa

Ievads

Turpinot uzsvērt Jesajas pravietojumu nozīmīgumu, Nefijs paskaidroja, ka ikviens, kam ir pravietojuma gars, var saprast un novērtēt Jesajas vārdus. Viņš dalījās savu rakstu nolūkā: „Lai pārliecinātu savus bērnus un arī savus brāļus noticēt Kristum un tapt samierinātiem ar Dievu” (2. Nefija 25:23). Viņš aicināja visus cilvēkus ticēt Jēzum Kristum un „[pielūgt] [Viņu] ar visu [savu] spēku, prātu un izturību, un visu [savu] dvēseli” (2. Nefija 25:29).

Ieteikumi stundas mācīšanai

2. Nefija 25:1–8

Nefijs māca, ka mēs varam saprast Jesajas vārdus, kad mums ir pravietojuma gars

Parādiet studentiem piekaramo slēdzeni, ko nevar attaisīt bez atslēgas (vai uzzīmējiet piekaramo slēdzeni un atslēgu uz tāfeles). Norādiet, ka cilvēki, vēloties droši glabāt vērtīgas mantas, bieži vien tās ieslēdz. Viņi var izvēlēties glabāt vienīgo atslēgu paši vai iedot atslēgas eksemplāru uzticamam draugam vai ģimenes loceklim.

Attēls

piekaramā slēdzene un atslēga

Paskaidrojiet, ka Nefijs zināja, ka Jesajas pravietojumi bija „ļoti vērtīgi” (2. Nefija 25:8). Tomēr viņš nepaturēja tos noslēpumā. Viņš pat mācīja par atslēgu, ar kuru katrs var „atslēgt” jeb saprast Jesajas vārdu nozīmi. Aiciniet kādu studentu izlasīt pirmo teikumu 2. Nefija 25:4. Palūdziet klases audzēkņiem sameklēt šo „atslēgu”, ar kuru var saprast Jesajas vārdus.

Kādu „atslēgu” jūs atradāt? („Pravietojuma gars.”)

Lai studentiem palīdzētu saprast, ko nozīmē būt piepildītam ar „pravietojuma garu”, nolasiet šo izteikumu no Svēto Rakstu ceļveža:

„Pravietojums sastāv no dievišķīgi iedvesmotiem vārdiem jeb rakstiem, ko cilvēks saņem caur atklāsmi no Svētā Gara. Liecība par Jēzu ir pravietojuma gars (Jāņa atkl. 19:10). Pravietojums var attiekties uz pagātni, tagadni vai nākotni. Kad kāds cilvēks pravieto, tas runā vai raksta to, ko Dievs grib, lai viņš zinātu, savam paša labumam vai citu labumam. Cilvēki var saņemt pravietojumu vai atklāsmi par savu dzīvi” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Pravietojums, Pravietot”, scriptures.lds.org).

Palīdziet studentiem saprast, ka viņu sapratne par Jesajas vārdiem pieaugs, kad viņi (1) meklēs Svētā Gara vadību un (2) iegūs liecību par Jēzu Kristu un vēlmi mācīties no Viņa. Kad viņi uzlūkos Jesajas vārdus šādā veidā, vienmēr meklējot veidus, kā viņa pravietojumi liecina par Glābēju, viņi spēs iemācīties to, ko Dievs vēlas, lai viņi zinātu, savam pašu labumam vai citu labumam.

Norādiet, ka Nefijs dalījās citās idejās, kas var padziļināt mūsu izpratni par Jesajas vārdiem. Palūdziet studentiem klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 25:1, meklējot iemeslu, kāpēc daudziem no Nefija tautas Jesajas pravietojumi bija grūti saprotami.

Ko jūs atradāt? (Viņi nezināja par to, „kā tika pravietots starp jūdiem”.)
Pamatojoties uz izlasītajiem Jesajas vārdiem, kādas ir seno jūdu pravietojumu pazīmes? (Atbildes varētu būt, ka Jesaja un citi pravieši lietoja simbolismu un poētisku valodu.)
Kad jūs lasāt Jesajas vārdus, kāpēc ir noderīgi apzināties, „kā tika pravietots starp jūdiem”?

Paskaidrojiet, ka vēl viena noderīga ideja ir atrodama 2. Nefija 25:5–6. Aiciniet kādu studentu nolasīt šos pantus skaļi. Palūdziet klases audzēkņiem sameklēt pieredzes, ar kurām saskārās Nefijs, kas viņam palīdzēja saprast Jesajas vārdus.

Kāpēc, jūsuprāt, Nefijam palīdzēja tas, ka viņš bija dzīvojis Jeruzālemē? Pamatojoties uz izlasītajiem Jesajas vārdiem, kāpēc, jūsuprāt, tā bija priekšrocība Nefijam, ka viņa „acis [bija] skatījušas jūdus” un ka viņš „[zināja] par apgabaliem ap [Jeruzālemi]”?
Ko mēs varam darīt, lai iegūtu nedaudz zināšanu par šo? (Mēs varam studēt senā Israēla kultūru, vēsturi un ģeogrāfiju.)

Nolasiet studentiem 2. Nefija 25:7–8. Kad jūs lasīsiet, norādiet, ka Jesajas pravietojumi būs ļoti vērtīgi mums, kad mēs redzēsim, ka tie ir piepildījušies. Lai ilustrētu šo patiesību, pajautājiet:

Kādus pravietojumus mēs esam studējuši šajās pēdējās dienās, kas jau ir piepildījušies? (Studenti varētu atcerēties pravietojumus par Soltleikas Templi [skat. 2. Nefija 12:2–3], Jēzus Kristus piedzimšanu [skat. 2. Nefija 19:6] un Džozefu Smitu [skat. 2. Nefija 21:1, 10].) Kā šie pravietojumi kļūst nozīmīgāki, kad jūs redzat, ka tie ir piepildījušies?

Šīs stundas daļas noslēgumā paudiet savu pārliecību, ka studentu sapratne par Jesajas vārdiem var pieaugt, kad viņi meklēs pravietojuma garu. Norādiet, ka viņi var pilnveidot savu izpratni, studējot to, kādā veidā tika pravietots starp senajiem jūdiem, un studējot senā Israēla kultūru, vēsturi un ģeogrāfiju.

2. Nefija 25:9–19

Nefijs pravieto par jūdu izklīdināšanu un sapulcināšanu

Rezumējiet 2. Nefija 25:9–19, paskaidrojot, ka Nefijs pravietoja par jūdiem, viņu dzimto zemi Jeruzālemē un apkārtējos apgabalos. Viņš teica, ka jūdi, kas bija aizvesti gūstā uz Bābeli pēc Jeruzālemes iznīcināšanas, atgriezīsies „savā mantojuma zemē” (skat. 2. Nefija 25:9–11). Jēzus Kristus, Mesija, dzīvos starp viņiem, taču daudzi atraidīs Viņu un sitīs Viņu krustā (skat. 2. Nefija 25:12–13). Pēc Glābēja nāves un augšāmcelšanās Jeruzāleme atkal tiks izpostīta un citas tautas izklīdinās un šaustīs jūdus (skat. 2. Nefija 25:14–15). Viņi galu galā noticēs Jēzum Kristum un Viņa veiktajai Izpirkšanai, un Tas Kungs atjaunos viņus „no viņu kritušā un zudušā stāvokļa” (skat. 2. Nefija 25:16–19).

2. Nefija 25:20–30

Nefijs liecina par Jēzu Kristu

Palūdziet studentiem padomāt par to, kā viņi atbildētu kādam, kurš apgalvo, ka Pēdējo dienu svētie netic Jēzum Kristum. Jūs varētu palūgt vienam vai diviem studentiem īsi pastāstīt par pieredzēm, kas viņiem ir bijušas, kad citi cilvēki ir apstrīdējuši viņu ticību Jēzum Kristum. Kad studenti lasīs un pārrunās 2. Nefija 25:20–30, aiciniet viņus meklēt rakstvietas, kurās viņi varētu dalīties šādās situācijās.

Palūdziet studentiem noteikt „patieso ceļu”, kas minēts 2. Nefija 25:28–29. Pēc tam, kad viņi ir atklājuši, ka „patiesais ceļš ir ticēt Kristum un nenoliegt Viņu”, uzrakstiet uz tāfeles: Kāpēc ticēšana Jēzum Kristum ir patiesais ceļš? Tad palūdziet studentiem izpētīt 2. Nefija 25:20, 23–26, meklējot iemeslus, kāpēc ticēšana Jēzum Kristum ir patiesais ceļš. Aiciniet viņus uzrakstīt savas atbildes uz tāfeles zem virsraksta, ko jūs uzrakstījāt. Atbildes varētu būt šādas:

Glābšana ir iespējama tikai caur Jēzu Kristu.

Pateicoties Jēzum Kristum, mēs varam tikt izglābti ar labvēlību pēc tam, kad esam izdarījuši visu, ko varam.

Caur Glābēja veikto Izpirkšanu mēs varam saņemt savu grēku piedošanu.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt 2. Nefija 25:23 un 2. Nefija 10:24. Norādiet, ka šie panti satur vārdu salīdzināties, kas nozīmē savest cilvēkus vai lietas saskaņā vai saticībā citai ar citu.

Abos šajos pantos pravieši mudina mūs salīdzināties ar Dievu. Ko, jūsuprāt, tas nozīmē?

Paskaidrojiet, ka abi šie panti arī satur vārdu labvēlība. Labvēlība ir Debesu Tēva dāvana, ko Viņš dod caur Savu Dēlu, Jēzu Kristu. Vārds labvēlība Svētajos Rakstos attiecas galvenokārt uz spēcinošo ietekmi un garīgo dziedināšanu, kas tiek piedāvāta caur Jēzus Kristus žēlastību un mīlestību.

Ko 2. Nefija 10:24 un 25:23 māca par sakarību starp labvēlību un mūsu pūliņiem?

Aiciniet studentus pielietot to, ko viņi ir uzzinājuši, uzrakstot atbildes uz šādu jautājumu savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās vai klases pierakstu kladēs. Jūs varētu uzrakstīt šo jautājumu uz tāfeles.

Ko tev nozīmē būt izglābtam caur labvēlību?

Lai studentiem palīdzētu saprast Nefija apgalvojumu 2. Nefija 25:24–25, ka likums bija kļuvis nedzīvs viņa tautai, paskaidrojiet, ka viņš atsaucās uz Mozus likumu. Šis likums, ar savu ceremoniju, rituālu, simbolu un baušļu sistēmu, tajā skaitā dzīvnieku upurēšanu, joprojām tika ievērots un pielietots Nefija laikā. Nefijs un citi zināja, ka likums tiks piepildīts ar Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu. Pēc Izpirkšanas paveikšanas no Glābēja mācekļiem vairs netiks prasīts ievērot Mozus likumu. Taču uzticīgie nefijieši turpināja ievērot likumu, pat apzinoties, ka šis likums kādu dienu tiks aizstāts.

Kad Nefijs teica, ka likums viņam un citiem bija kļuvis nedzīvs, viņš domāja, ka likums viņus neizglābs. Viņi ievēroja likumu, jo vēlējās būt paklausīgi un zināja, ka likums vērsa viņu uzmanību uz Jēzu Kristu, kurš nesīs viņiem glābšanu.

Ko mēs varam mācīties no 2. Nefija 25:23–26 par iemesliem, kāpēc mums būtu jāievēro baušļi?
Ko jūs darīsiet, lai „[runātu] par Kristu” un „[priecātos] par Kristu”? (2. Nefija 25:26). Ko jūs darīsiet, lai palīdzētu citiem ticēt Kristum?

Palūdziet studentiem dalīties rakstvietās, ko viņi ir atraduši, kas viņiem varētu palīdzēt atbildēt uz apgalvojumiem, ka Pēdējo dienu svētie netic Jēzum Kristum. Palūdziet viņiem pastāstīt, kāpēc viņiem patīk šīs rakstvietas.

Izsakiet savu liecību par patiesībām, kuras šodien pārrunājāt. Jūs arī varētu dot studentiem iespēju sniegt liecību par šīm patiesībām.

Rakstvietu prasmīga pārzināšana: 2. Nefija 25:23, 26

Piezīme: Apsveriet iespēju izmantot šo mācīšanas ideju šīs stundas pēdējā sadaļā. Ja jums nepietiek laika, lai izmantotu šo ideju šajā stundā, jūs to varat lietot citā stundā kā mācību vielas atkārtojumu.

Lai studentiem palīdzētu iegaumēt 2. Nefija 25:26 — vienu no pantiem šajā Svēto Rakstu prasmīgas pārzināšanas rakstvietā, uzrakstiet uz tāfeles šādus vārdus un frāzes:

Runājam

Priecājamies

Sludinām

Pravietojam

Rakstām

Lai mūsu bērni …

Pie kura avota …

… piedošanu.

Aiciniet studentus izmantot uz tāfeles rakstītos vārdu norādījumus, lai nodeklamētu 2. Nefija 25:26. Pēc tam, kad pants dažas reizes ir atkārtots, pajautājiet, vai kāds klasē vēlas pamēģināt noskaitīt šo pantu no galvas. Tad aiciniet pārējos studentus kopīgi noskaitīt šo pantu, neskatoties uz tāfeli. Aktivitātes noslēgumā jūs varētu piebilst, ka ir vērtīgi uzmanīgi klausīties, kad vecāki, vadītāji un skolotāji nopūlas, lai mūs pārliecinātu raudzīties uz Glābēju.

Katram studentam iedodiet papīra lapu. Aiciniet studentus uzrakstīt vēstuli saviem nākotnes bērniem, mudinot viņus vērst savu dzīvi uz Jēzu Kristu. Studenti varētu ielikt savas vēstules savos Svētajos Rakstos, lai tās saglabātu nākotnei.

Komentāri un skaidrojumi

2. Nefija 25:23. Mācība par labvēlību

„Vārda [labvēlība] galvenā doma ir dievišķa palīdzība vai spēks, kas tiek dots caur Jēzus Kristus bagātīgo žēlastību un mīlestību.

Tieši caur Tā Kunga Jēzus labvēlību, kas ir iespējama, pateicoties Viņa veiktās Izpirkšanas upurim, cilvēce tiks uzcelta nemirstībā, katram cilvēkam saņemot savu ķermeni no kapa, mūžīgas dzīves stāvoklī. Turklāt, tieši caur Tā Kunga labvēlību cilvēki, ticot Jēzus Kristus veiktajai Izpirkšanai un nožēlojot savus grēkus, saņem spēku un palīdzību labu darbu darīšanai, ko pretējā gadījumā, paļaujoties tikai uz saviem spēkiem, viņi nespētu darīt. Šai labvēlībai piemīt spēks, kas vīriešiem un sievietēm ļauj iegūt mūžīgo dzīvi un paaugstināšanu, pēc tam, kad viņi ir izdarījuši visu, ko spēj.

Ādama Krišanas un arī cilvēka vājību un nepilnību dēļ dievišķa labvēlība ir nepieciešama katrai dvēselei. Tomēr ar labvēlību vien nepietiek, ja tās saņēmējs nepieliek visas savas pūles. Tieši to pauž šis pants: „Tā ir Dieva labvēlība, ka mēs topam izglābti, pēc tam, kad mēs esam izdarījuši visu, ko varam” (2. Nef. 25:23). Patiesi, tā ir Jēzus Kristus labvēlība, kas padara glābšanu iespējamu” (skat. Bible Dictionary, „Grace”).

Elders M. Rasels Balards, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, ir teicis:

„Es jums liecinu, ka drošība, miers, prieks un aizsardzība ir rodama vienīgi tad, ja mēs pieņemam un patiesi ticam Jēzus Kristus, Visuvarenā Dieva Dēla, dzīvei un misijai. Pieņemot Viņa mācības, mēs novēršamies no visiem saviem grēkiem, mēs nožēlojam grēkus un mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai nāktu pie Viņa patiesā māceklības garā, ļoti labi apzinoties, ka mēs topam izglābti caur Viņa labvēlību, pēc tam, kad tiešām esam izdarījuši visu, ko varam. Un, kad mēs veltījam sevi Kristum, pavisam un pilnīgi, mēs rodam drošību, mieru, prieku un aizsardzību Viņā” (skat. „Latter-day Counsel”, Ensign, 2001. g. jūn., 74).

2. Nefija 25:26. „Mēs priecājamies par Kristu”

Prezidents Gordons B. Hinklijs atzīmēja, ka zināšanas, kas gūtas caur Atjaunošanu, ļauj mums patiesi priecāties par Glābēju:

„Kā Baznīcu — mūs daudzi kritizē. Viņi saka, ka mēs neticam tradicionālajam kristietības Kristum. Viņu teiktajam ir zināms pamats. Mūsu ticība un zināšanas nebalstās uz senām tradīcijām, uz viedokļiem, kas radās no ierobežotas sapratnes un gandrīz no nebeidzamām diskusijām, kurās cilvēki centās izdomāt augšāmceltā Kristus definīciju. Mūsu ticība un zināšanas nāk no liecības, ko sniedza pravietis šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā un kurš redzēja savā priekšā diženo Visuma Dievu un Viņa Mīļoto Dēlu, augšāmcelto Kungu Jēzu Kristu. Viņi runāja ar viņu. Viņš runāja ar Viņiem. Viņš atklāti, nepārprotami un drosmīgi liecināja par šo lielisko vīziju. Tā bija Visuvarenā Dieva un pasaules Pestītāja vīzija, slavas pilna un brīnišķīga, pārsniedzot mūsu sapratnes robežas, taču noteikta un nepārprotama zināšanās, ko tā nesa. Tieši pamatojoties uz šīm zināšanām, kas sakņojas dziļi mūsdienu atklāsmes augsnē, mēs, Nefija vārdiem runājot, „runājam par Kristu, priecājamies par Kristu, sludinām par Kristu, pravietojam par Kristu un rakstām saskaņā ar mūsu pravietojumiem, lai [mēs un] mūsu bērni varētu zināt, pie kura avota meklēt savu grēku piedošanu” (2. Nef. 25:26)” („We Look to Christ”, Ensign, 2002. g. maijs, 90–91).