Bibliotēka
33. stunda: 2. Nefija 17.–20. nodaļa


33. stunda

2. Nefija 17.–20. nodaļa

Ievads

2. Nefija 17.–20. nodaļā Nefijs ir pierakstījis stāstījumu, kā Jesaja centās pārliecināt Jūdas ķēniņu un viņa tautu paļauties uz To Kungu, nevis uz pasaulīgām savienībām. Lietojot paraugus un parādības, Jesaja pravietoja par notikumiem savās dienās, par Jēzus Kristus piedzimšanu un ļauno iznīcināšanu Tā Kunga Otrajā Atnākšanā.

Ieteikumi stundas mācīšanai

2. Nefija 17.–18. nodaļa; 19:1–7

Jūdas ķēniņvalsts ļaudīm neizdodas paļauties uz Jēzu Kristu

Sāciet stundu, palūdzot studentiem nosaukt pēc iespējas vairāk Jēzu Kristu raksturojošo titulu. Pierakstiet viņu atbildes uz tāfeles. Tad aiciniet viņus izlasīt 2. Nefija 17:14. Pievienojiet sarakstam uz tāfeles titulu Imanuēls vai apvelciet to, ja tas jau ir uzrakstīts. Aiciniet studentus atrast šī vārda nozīmi Mateja 1:23 vai Svēto Rakstu ceļvedī.

  • Kāda ir titula Imanuēls nozīme? („Dievs ar mums”.)

Norādiet, ka Jesajas pravietojuma par Imanuēlu augstākā nozīme ir atrodama Mateja 1:18–25. Aiciniet kādu studentu nolasīt šo rakstvietu skaļi.

  • Kā Jesajas pravietojums par Imanuēlu tika piepildīts?

  • Kad jūs esat redzējuši Tā Kunga kā Imanuēla jeb „Dievs ar mums” realitāti savā dzīvē?

Paskaidrojiet, ka 2. Nefija 19:6–7 ir viens no vispazīstamākajiem pravietojumiem par Glābēju. Nolasiet šo rakstvietu skaļi. Norādiet, ka šajā rakstvietā ir minēti vairāki Jēzus Kristus tituli. (Ja kāds no šiem tituliem vēl nav rakstīts uz tāfeles, pievienojiet tos sarakstam.)

  • Kurš no šiem tituliem vislabāk raksturo to, ko jūs jūtat pret Glābēju? Kāpēc?

Pirms jūs mācāt pārējo stundas daļu, sniedziet studentiem vēsturisku informāciju par 2. Nefija 17–18. Paskaidrojiet, ka šīs nodaļas bieži atsaucas uz trīs mazām valstīm — Jūdu, Israēlu un Sīriju — un to ķēniņiem, kā arī uz Asīrijas impēriju, kas centās iekarot šīs trīs mazākās valstis. Ja studentiem ir pieejams Bībeles Pēdējo dienu svēto izdevums (angļu val.), varētu būt noderīgi, ja viņi apskatītu 1., 3. un 5. karti, kurās attēloti šajās nodaļās minētie ģeogrāfiskie apgabali. Jūs arī varētu palīdzēt studentiem saprast šo nodaļu kontekstu, parādot šādu tabulu (pielāgots no Viktora L. Ladlova, Isaiah: Prophet, Seer, and Poet [1982], 140). Pēc vajadzības atsaucieties uz to stundas laikā.

Valsts

Jūda

Sīrija

Israēls

Galvaspilsēta

Jeruzāleme

Damaska

Samarija

Apgabals vai galvenā cilts

Jūda

Arama

Efraims

Vadītājs

Ahass (ķēniņš), no Dāvida nama

Recīns (ķēniņš)

Peka (ķēniņš), Remaljas dēls

Uzrakstiet uz tāfeles vārdu savienība.

  • Kas ir savienība? (Atbildes varētu būt biedrība, apvienība, līgums vai pakts.)

  • Kādu iemeslu dēļ valsts vēlētos izveidot savienību ar citu valsti?

Paskaidrojiet, ka, pravieša Jesajas kalpošanas laikā Jūdas ķēniņvalstī, Israēla un Sīrijas ķēniņi vēlējās, lai Jūdas ķēniņš Ahass stātos savienībā ar viņiem pret spēcīgo Asīrijas impēriju. Kad ķēniņš Ahass atteicās stāties savienībā, Israēls un Sīrija uzbruka Jūdam, lai viņus piespiestu stāties savienībā un ieliktu citu cilvēku par vadītāju Jūdā (skat. 2. Nefija 17:1, 6). 2. Nefija 17.–18. nodaļā ir aprakstīti padomi, ko pravietis Jesaja deva ķēniņam Ahasam, kad viņš centās izlemt, kā aizsargāt Jūdu pret Israēla, Sīrijas un Asīrijas draudiem.

Aiciniet kādu studentu izlasīt 2. Nefija 17:1–2.

  • Ko, jūsuprāt, nozīmē tas, ka Ahasa „sirds trīcēja, un viņa tautas sirds, kā mežā koki trīc vējā”? (Ahass un viņa tauta bija nobijušies un nezināja, ko darīt, kad viņiem uzbruka Israēls un Sīrija.)

Paskaidrojiet, ka, tāpēc ka Ahass baidījās no Israēla un Sīrijas, viņš apsvēra iespēju izveidot savienību ar Asīriju, lai aizsargātu savu ķēniņvalsti (skat. 2. Ķēniņu 16:7). Jesaja pateica Ahasam: ja viņš (Ahass) uzticētos Tam Kungam, nevis veidotu politiskas savienības, Tas Kungs aizsargātu Jūdas ķēniņvalsti.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt 2. Nefija 17:3–8. (Ja ir pieejams ķēniņa Jēkaba Bībeles tulkojuma Pēdējo dienu svēto izdevums (angļu val.), izlasiet Jesajas 7:4, zemteksta piezīmi a. Ja tas nav pieejams, paskaidrojiet, ka frāze kūpoši, satrunējuši stumbeņi attiecas uz izdegušu lāpu. Tas Kungs būtībā teica: „Neuztraucies par uzbrukumu. Šiem diviem ķēniņiem ir atlicis maz uguns.” Israēls un Sīrija bija izšķieduši savus spēkus. Viņus drīz vien satrieks Asīrija, un viņi vairs nebūs par draudu Jūdas ķēniņvalstij.)

Aiciniet vairākus studentus, nomainot citam citu, skaļi nolasīt 2. Nefija 17:9, 17–25. Kad viņi lasīs, aiciniet klases audzēkņus noteikt, kas pēc Tā Kunga atklātā notiks ar Jūdas tautu, ja tā paļausies uz politiskām savienībām, nevis uz To Kungu.

  • Saskaņā ar šiem pantiem, kas notiks, ja Ahass nepaļausies uz To Kungu? (Jūdas ķēniņvalsts tiks iznīcināta.)

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt 2. Nefija 17:10–12. (Jums, iespējams, vajadzēs paskaidrot, ka tad, kad Jesaja lika Ahasam izlūgties zīmi, viņš īstenībā skubināja Ahasu meklēt Tā Kunga padomu savai problēmai. Kad Ahass atteicās, viņš ar to pateica, ka viņam nav nepieciešama Dieva palīdzība un ka viņš grasās paļauties uz savu spriedumu.)

Aiciniet kādu studentu izlasīt 2. Nefija 17:13–14. Vērsiet studentu uzmanību atkal uz vārdu Imanuēls 2. Nefija 17:14 un tā nozīmi „Dievs ar mums”.

  • Kāpēc Ahasam bija svarīgi tiekties pēc Dieva viņa valsts krīzes brīdī?

  • Kāpēc mums ir svarīgi vērsties pie Tā Kunga, nevis paļauties tikai uz savu gudrību?

Skaļi studentiem nolasiet 2. Nefija 18:5–8. Kad jūs nolasīsiet 6. pantu, paskaidrojiet, ka vārds Siloa dažreiz attiecas uz Jēzu Kristu. Kad lasīsiet 8. pantu, paskaidrojiet frāzi „sniegsies pat līdz kaklam”, norādot, ka Jūdas galva jeb galvaspilsēta bija Jeruzāleme. Jesaja pravietoja, ka asīrieši ies uzbrukumā līdz Jeruzālemes sienām jeb, citiem vārdiem, līdz pilsētas kaklam. Šis pravietojums tika piepildīts, kad 185 000 asīriešu karavīru ieradās, lai uzbruktu Jeruzālemei, un apstājās pie pilsētas sienām. Tas Kungs aizsargāja Savu tautu, sūtot eņģeli, lai tas iznīcinātu uzbrūkošo karaspēku. (Skat. 2. Ķēniņu 19:32–35.)

Aiciniet studentus klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 18:9–10, meklējot Tā Kunga brīdinājumu tiem, kas sadarbosies, lai cīnītos pret Jūdu.

  • Kādas sekas būs tiem, kas cīnīsies pret Jūdu?

  • Saskaņā ar 2. Nefija 18:10, kāpēc šīs tautas tiks iznīcinātas?

Atgādiniet studentiem, ka ķēniņš Ahass baidījās no Israēla un Sīrijas draudiem un domāja par spēku apvienošanu ar Asīriju. Aiciniet studentus klusi pie sevis izlasīt 2. Nefija 18:11–13.

  • Ko Tas Kungs teica par Jūdas nodomu īstenot sazvērestību (pievienoties Asīrijai)?

  • Kam, pēc Jesajas teiktā, tautai ir jāuzticas?

Lai studentiem palīdzētu pielietot šos pantus savā dzīvē, pajautājiet:

  • Kādas briesmas varētu rasties, ja mēs paļautos uz pasaulīgām varām un ietekmēm, nevis uz To Kungu? (Mudiniet studentus padomāt par situācijām, kas viņus varētu kārdināt pieņemt lēmumus, pamatojoties uz bailēm.)

  • Kad jūs esat vērsušies pie Dieva, lai iegūtu spēku, kad sākotnēji jūs tikāt kārdināti vērsties pie citiem avotiem? Kā Dievs jums palīdzēja? Ko jūs iemācījāties no šīs pieredzes?

Lieciniet, ka Dievs būs ar mums, kad mēs paļausimies uz Viņu, pat grūtībās un bailēs. (Jūs varētu uzrakstīt šo principu uz tāfeles.)

2. Nefija 19:8–21; 20:1–22

Jesaja apraksta ļauno iznīcināšanu Otrās Atnākšanas laikā

Rezumējiet 2. Nefija 19.–20. nodaļas vēsturisko kontekstu, paskaidrojot, ka Ahass noraidīja Jesajas padomu un izvēlējās stāties savienībā ar Asīriju (skat. 2. Ķēniņu 16:7–20). Jūda kļuva par atkarīgu valsti, maksājot nodevas Asīrijai par aizsardzību pret Sīrijas un Israēla draudiem. Kā pravietoja Jesaja, Asīrija galu galā iekaroja šīs mazās ķēniņvalstis — Damasku (Sīriju) 732. g. pr. Kr. un Samariju (Israēlu) 722. g. pr. Kr. līdz 701. g. pr. Kr. Asīrija bija ieņēmusi arī visu Jūdu, izņemot Jeruzālemi.

Paskaidrojiet: kad Asīrija iekaroja Sīriju un Israēlu un aplenca Jūdas galvaspilsētu, Jeruzālemi, Ahass vairs nebija Jūdas ķēniņš. Tad valdīja taisnīgs ķēniņš, Hiskija. Tāpēc, ka Hiskija paļāvās uz To Kungu, Tas Kungs aizsargāja Jeruzālemes pilsētu pret Asīrijas karaspēka aplenkumu. Naktī Tā Kunga eņģelis sita asīriešu nometni. No rīta 185 000 Asīrijas karaspēka karavīru tika atrasti miruši (skat. 2. Ķēniņu 19:34–35; 2. Laiku 32:21; Jesajas 37:36).

Jesajas pravietojumos 2. Nefija 19.–20. nodaļā galvenā uzmanība tiek vērsta uz sodiem, kas nāks pār Israēlu un Jūdu ar Asīrijas starpniecību. Jesaja brīdināja Israēlu, ka viņus drīz piemeklēs iznīcināšana un gūsts, un viņš arī paredzēja vēlāko uzbrukumu Jūdai. Pravietojumi par Mesiju 2. Nefija 17.–18. nodaļā tiek turpināti 2. Nefija 19.–20. nodaļā. Pravietojums par Imanuēlu tiek pastiprināts 2. Nefija 19. nodaļā, kad Jesaja apsola jaunu gaismu un jaunu vadītāju: Hiskiju — vēsturiski un Mesiju — pravietiski. Šis ir piemērs pravietojumam, kam ir divi piepildījumi. Tas ir arī pirmtēla vai pirmparauga piemērs, kas nozīmē, ka viens notikums kalpo par pravietojumu citam notikumam nākotnē. Jesajas pravietojums par Asīrijas iznīcināšanu 2. Nefija 20. nodaļā ir paraugs ļauno iznīcināšanai Otrajā Atnākšanā.

Uz tāfeles uzrakstiet šādas Svēto Rakstu norādes: 2. Nefija 19:12, 17, 21; 20:4. Aiciniet studentus atrast frāzi, kas atkārtojas šajos pantos. Uzrakstiet šo frāzi uz tāfeles. („Tāpēc visas Viņa dusmas vēl nav rimušās, bet Viņa roka vēl joprojām ir izstiepta.”) Paskaidrojiet, ka šie panti ir par sekām, kas piemeklē cilvēkus, kuri saceļas pret To Kungu un atsakās nožēlot grēkus. Tie pauž Tā Kunga nepatiku pret cilvēkiem, kuri turpina grēkot.

Paskaidrojiet, ka citās Svēto Rakstu rakstvietās līdzīgi vārdi tiek lietoti, lai izteiktu Tā Kunga žēlastību pret tiem, kas nožēlo grēkus. Kaut arī Viņš ir taisnības Dievs, Viņš ir arī bezgalīgi žēlīgs pret tiem, kas nāk pie Viņa. Aiciniet kādu studentu skaļi izlasīt 2. Nefija 28:32. Tad izlasiet šo izteikumu, ko teicis elders Džefrijs R. Holands, no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Visiem jums, kas domājat, ka esat zuduši vai bez cerības, vai kas domājat, ka esat darījuši sliktu pārāk daudz un pārāk ilgi, katram no jums, kas bažījaties, ka esat nonākuši grūtā stāvoklī kaut kur dzīves ziemotajos līdzenumos un pa ceļam sadragājuši savus rokas ratiņus, šī konference skaļi atbalso Jehovas nelokāmo vēsti: „[Mana] roka arvien vēl pacelta” [skat. Jesajas 5:25; 9:17, 21]. „Es pastiepšu tiem Savu roku,” Viņš teica, „[Un pat ja viņi] Mani noliegs; tomēr Es būšu žēlīgs pret tiem, … ja viņi nožēlos grēkus un nāks pie Manis, jo Mana roka ir pastiepta visas dienas garumā, saka Dievs Pulku Kungs” [2. Nefija 28:32]. Viņa žēlastība turpinās mūžīgi, un Viņa roka joprojām ir izstiepta. Viņam pieder tīrā Kristus mīlestība, žēlsirdība, kas nekad nebeidzas, līdzjūtība, kas pastāv pat tad, kad visi citi spēki zūd [skat. Moronija 7:46–47]” („Prophets in the Land Again”, Ensign, 2006. g. nov., 106–107).

Aiciniet studentus izteikt saviem vārdiem patiesību, ko viņi ir uzzinājuši no šiem pantiem. (Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka Jēzus Kristus ir tiesas un žēlastības Dievs. Viņa žēlastība tiek izrādīta tiem, kuri nožēlo grēkus un ievēro Viņa baušļus.)

  • Kā jūs pielietotu šo principu savā dzīvē?

Jesaja paredzēja, ka pēdējās dienās Tā Kunga tauta atgriezīsies pie Viņa un pārstās paļauties uz bezdievīgām apvienībām, lai gūtu drošību un mieru. Ja studentiem ir pieejams ķēniņa Jēkaba Bībeles tulkojuma Pēdējo dienu svēto izdevums (angļu val.), aiciniet viņus izlasīt Jesajas 10:20, zemteksta piezīmi c, un paskaidrojiet vārda paļauties nozīmi. Jūs varētu paskaidrot, ka šajā kontekstā vārds paļauties nozīmē uzticēties kaut kam vai kādam. Aplieciniet studentiem, ka, paļaujoties uz To Kungu, mums nav jābaidās no sodiem, kas piemeklēs cilvēkus uz Zemes pirms Otrās Atnākšanas.

Komentāri un skaidrojumi

2. Nefija 19:6–7. „Valdība būs uz Viņa kamiešiem”

Elders Džefrijs R. Holands, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, rakstīja, ka, lai arī mēs bieži attiecinām Jesajas pravietojumu 2. Nefija 19:6–7 uz Kristus piedzimšanu, tas arī tiks piepildīts Tūkstošgades laikā:

„Tas, ka valdība galu galā būs uz viņa pleciem, apstiprina to, ko visa pasaule kādu dienu atzīs, ka Viņš ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš un reiz personiski valdīs pār Zemi un Savu Baznīcu” (Christ and the New Covenant: The Messianic Message of the Book of Mormon [1997], 80).

Elders Holands arī izskaidroja, ko nozīmē dažādie tituli, kas lietoti šajos pantos attiecībā uz To Kungu, Jēzu Kristu:

„Kā „Brīnišķais padoma devējs” Viņš būs mūsu starpnieks, mūsu aizbildnis un aizstāvēs mūsu lietu debesīs. …

Protams, kā to norādīja Jesaja, Kristus nav tikai mūsu starpnieks, bet arī soģis [skat. Mosijas 3:10; Moronija 10:34; Mozus 6:57]. Tieši ņemot vērā Viņa soģa lomu, mēs varam atklāt vēl lielāku nozīmi Abinadija daudzkārtējā izteikumā, ka „Dievs pats” nāks lejā, lai atpestītu Savu tautu [Mosijas 13:28; skat. arī Mosijas 13:34; 15:1; Almas 42:15]. Tas ir tā, it kā tiesnesis tajā lielajā tiesas zālē debesīs, nevēloties lūgt nevienam citam kā tikai sev nest vainīgo cilvēku, kuri sēž uz apsūdzēto sola, nastu, noģērbj savu mantiju un nāk lejā uz Zemes, lai personiski par viņiem izciestu pātagas cirtienus. Kristus kā žēlīgs soģis ir tikpat skaists un brīnišķīgs koncepts kā Kristus kā padoma devējs, starpnieks un aizstāvis.

„Varenais Dievs” pauž kaut ko par Dieva spēku, Viņa varu, visvarenību un nepārspējamo ietekmi. Jesaja redz Viņu kā vienmēr spējīgu pārvarēt savas tautas grēku un pārkāpumu sekas un mūžīgi triumfēt pār iespējamajiem Israēla bērnu apspiedējiem.

„Mūžīgais Tēvs” uzsver fundamentālo doktrīnu, ka Kristus ir Tēvs — neskaitāmu pasauļu Radītājs, caur augšāmcelšanos atjaunotas fiziskās dzīves Tēvs, mūžīgās dzīves Tēvs saviem garīgi dzemdinātajiem dēliem un meitām un kā Tāds, kas rīkojas Tēva (Elohima) vārdā, saņēmis dievišķas pilnvaras no Viņa. Visiem būtu jācenšas piedzimt no Viņa un kļūt par Viņa dēliem un Viņa meitām [skat. Mosijas 5:7].

Visbeidzot, par frāzi „Miera valdnieks” mēs priecājamies, jo, kad Ķēniņš nāks, vairs nebūs karu ne cilvēku sirdīs, ne starp pasaules tautām. Viņš ir miermīlīgs ķēniņš, Salemas ķēniņš, šī pilsēta Salema vēlāk kļuva par Jeruzālemi. Kristus nes mieru tiem, kas Viņu pieņem mirstīgajā dzīvē jebkurā pasaules laikmetā, un Viņš nesīs mieru tiem visiem Savā Tūkstošgades godības valstībā un arī pēc tās” (Christ and the New Covenant, 80–82).