Bibliotēka
66. stunda: Mosijas 26

66. stunda

Mosijas 26

Ievads

Mosijas valdīšanas laikā daudzi no jaunās paaudzes — tie, kuri bija mazi bērni tad, kad ķēniņš Benjamīns teica savu pēdējo runu, — neticēja Baznīcas mācībām un atteicās piesaukt To Kungu. Šie neticīgie jaunieši ietekmēja citus Baznīcas locekļus tā, ka viņi veica smagus grēkus. Daudzi no pārkāpējiem tika atvesti Almas, kurš bija Baznīcas vadītājs, priekšā. Alma sākumā nezināja, ko darīt, taču galu galā viņš lūdza To Kungu pēc vadības, lai zinātu, kā tiesāt nepaklausīgos Baznīcas locekļus. Tas Kungs atklāja darbību virkni, kas Almam bija jāievēro, liekot Baznīcas locekļiem atbildēt par saviem grēkiem. Alma arī uzzināja par Dieva žēlastību un gatavību piedot tiem, kas nožēlo grēkus. Alma sekoja Tā Kunga padomam un iedibināja kārtību Baznīcā.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mosijas 26:1–6

Daudzi no jaunās paaudzes netic evaņģēlijam un vedina citus uz grēkiem

Pirms stundas sākuma uz tāfeles uzrakstiet šādus jautājumus:

Kā jūs raksturotu savu pašreizējo liecību?

Kā jūs vēlētos, lai jūsu liecība augtu?

Palūdziet studentiem atbildēt uz šiem jautājumiem rakstveidā savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās vai klases pierakstu kladēs. Pēc pietiekami ilga laika paskaidrojiet, ka Mosijas 26. nodaļa satur aprakstu par cilvēku grupu, kas nedarīja to, ko viņiem vajadzēja darīt, lai stiprinātu savas liecības. Tā rezultātā viņu ticība Dievam neauga, un viņi noveda daudzus Baznīcas locekļus grēkā un maldos. Iesakiet studentiem, studējot šo aprakstu, apdomāt to, ko tas māca par liecības pilnveidošanu un stiprināšanu.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mosijas 26:1–3. Tad pavaicājiet audzēkņiem:

  • Kādu izvēli izdarīja daudzi no jaunās paaudzes? (Viņi izvēlējās neticēt savu vecāku tradīcijām.)

  • Kāpēc, jūsuprāt, cilvēku neticība traucē viņu spējām „saprast Dieva vārdu”? (Mosijas 26:3.)

Paskaidrojiet, ka ticība (vai pat tikai vēlme ticēt) vedina uz rīcību, kas stiprina mūsu liecības. Turpretī, kad cilvēki izvēlas neticēt, viņi arī izvēlas nedarīt noteiktas lietas, kas viņiem palīdzētu iegūt stipras liecības. Aiciniet studentus pie sevis izlasīt Mosijas 26:3–4, 6. Palūdziet pusei klases audzēkņu sameklēt to, ko jaunā paaudze atteicās darīt savas neticības dēļ. Palūdziet otrai pusei klases audzēkņu sameklēt šīs neticības sekas.

  • Ko jaunā paaudze atteicās darīt savas neticības dēļ?

  • Kādas bija viņu neticības sekas?

Pēc tam, kad studenti ir pārrunājuši šos jautājumus, uzrakstiet uz tāfeles šādu frāzi: Lai saglabātu un pilnveidotu liecību, mums ir …

Attēls
Prezidents Henrijs B. Airings

Palūdziet kādam studentam skaļi nolasīt tālāk doto prezidenta Henrija B. Airinga, no Augstākā prezidija, izteikumu. Palūdziet klases audzēkņiem ieklausīties tajā, kā varētu pabeigt teikumu uz tāfeles.

„Liecība prasa barošanu ar ticības lūgšanu, alkas pēc Dieva vārda Svētajos Rakstos un paklausību patiesībai, ko esam saņēmuši. Nolaidīga attieksme pret lūgšanu ir bīstama. Pavirša Svēto Rakstu lasīšana un studēšana apdraud mūsu liecību. Tās ir nepieciešamās uzturvielas mūsu liecībai. …

Lai jūsu liecība augtu un plauktu, vienmērīgi un nepārtraukti ir jābauda Dieva vārds, sirsnīgi jālūdz Dievs un jāklausa Tā Kunga pavēlēm” („A Living Testimony”, Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 127).

  • Kādus paradumus prezidents Airings noteica, lai palīdzētu mums stiprināt savas liecības? (Kad studenti nosauc šos paradumus, ierakstiet tos teikumā uz tāfeles: lai saglabātu un pilnveidotu liecību, mums ir jābauda Dieva vārds, jālūdz ticībā un jāklausa Tā Kunga pavēlēm.)

  • Kā šie paradumi ir iespaidojuši jūsu liecību?

Aiciniet studentus pie sevis izlasīt Mosijas 26:5–6, meklējot to, kā neticīgie jaunieši ietekmēja dažus Baznīcas locekļus.

  • Apdomājiet tālāk doto izteikumu: „Tādēļ vajadzēja, lai tie, kas bija piederīgi baznīcai un izdarīja grēku, tiktu baznīcas brīdināti” (Mosijas 26:6). Ko, jūsuprāt, tas nozīmē? (Bija nepieciešams, lai Baznīcas locekļi, kas bija grēkojuši, tiktu tiesāti un saukti pie atbildības.)

Mosijas 26:7–14

Alma lūdz Tam Kungam vadību par to, kā tiesāt tos, kas grēko

Lieciet studentiem iedomāties, kā tas būtu — būt par bīskapu tādā bīskapijā, kuras locekļi ir izdarījuši nopietnus grēkus un tos nenožēlo. Palūdziet studentiem pie sevis padomāt, ko viņi šādā situācijā darītu. Kā viņi pildītu savus pienākumus, lai sauktu bīskapijas locekļus pie atbildības par viņu grēkiem un palīdzētu viņiem tos nožēlot? Paskaidrojiet, ka Alma, kurš bija Baznīcas vadītājs, saskārās ar līdzīgu izaicinājumu.

Rezumējiet Mosijas 26:7–12, paskaidrojot, ka tie, kas bija grēkojuši, tika vesti Almas priekšā. Nekas tamlīdzīgs Baznīcā iepriekš nebija noticis, un Alma nezināja, kā rīkoties. Viņš nolēma sūtīt pārkāpējus pie ķēniņa Mosijas, lai viņi tiktu tiesāti. Ķēniņš Mosija lika viņus vest atpakaļ pie Almas, kuram bija pilnvaras no Dieva, lai tiesātu Baznīcas locekļus, kas bija grēkojuši.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mosijas 26:13–14. Palūdziet klases audzēkņiem sameklēt to, kādas bija Almas sajūtas attiecībā uz savu pienākumu — tiesāt tos, kas bija grēkojuši.

  • Kad Alma sajuta raizes par savu pienākumu — tiesāt pārkāpējus, ko viņš darīja?

  • Kāpēc ir svarīgi zināt, ka bīskapi un draudžu prezidenti meklē un saņem Tā Kunga vadību, kad palīdz tiem, kas ir grēkojuši?

Mosijas 26:15–32

Tas Kungs atklāj Almam, kā saukt pie atbildības Baznīcas locekļus par viņu grēkiem, un izklāsta grēku nožēlošanas nosacījumus

Lai palīdzētu studentiem saprast Mosijas 26:15–32 kontekstu, norādiet, ka šie panti satur Tā Kunga atbildi uz Almas jautājumu par to, kas viņam būtu jādara ar pārkāpējiem. Studentiem pētot Tā Kunga atbildi, mudiniet viņus sameklēt principus un mācības, kas palīdzēs viņiem labāk saprast tādu priesterības soģu kā bīskapu un draudžu prezidentu (un Melhisedeka priesterības nesējiem — staba, apgabala un misijas prezidentu) lomu. Palūdziet viņiem arī sameklēt principus un mācības par piedošanas meklējumiem.

Aiciniet studentus pie sevis izlasīt Mosijas 26:17–28, katru reizi pievēršot uzmanību tam, kad Tas Kungs lieto vārdu: Mans, Mana, Manas, Manam, Manai, Manu, Mani, Manā vai Es. Jūs varētu ieteikt, lai studenti iezīmē šos vārdus katru reizi, kad tie parādās tekstā. Tad pavaicājiet audzēkņiem:

  • Lasot Mosijas 26:17–28, ko vārdi — Es un Mans, Mana, Manas, Manam, Manai, Manu, Mani, Manā — liecina par Tā Kunga vietu grēku nožēlošanas procesā? (Jūs varētu aicināt studentus dalīties konkrētās frāzēs vai pantos, kas apstiprinātu viņu atbildes.)

  • Kādas patiesības mēs varam mācīties no Mosijas 26:20–21 par Tā Kunga kalpu lomu grēku nožēlošanas procesā? (Palīdziet studentiem saprast, ka priesterības vadītāji pārstāv To Kungu un ka smagu grēku gadījumos bīskapi un draudžu prezidenti var palīdzēt mums nožēlot grēkus un saņemt piedošanu.)

  • Kā bīskaps vai draudzes prezidents var palīdzēt tiem, kas cīnās ar grēku un kārdinājumiem?

Paskaidrojiet, ka Tas Kungs mācīja Almam par to, kas jādara tiem cilvēkiem, kas meklē piedošanu, lai viņi spētu nožēlot grēkus. Aiciniet studentus sadalīties pa pāriem un izpētīt Mosijas 26:29–32, un noteikt principus, kas palīdzēs viņiem saprast to, ko Tas Kungs prasa no mums, kad nožēlojam grēkus.

Pēc tam, kad studentiem ir bijis pietiekami laika, lai studētu šos pantus, aiciniet vairākus studentus saviem vārdiem uzrakstīt uz tāfeles principus, kurus viņi ir uzzinājuši. Viņu atbildes varētu būt šādas:

Grēku atzīšana vada uz piedošanu.

Tas Kungs piedos tiem, kas ar patiesu sirdi nožēlo grēkus.

Lai saņemtu Tā Kunga piedošanu, mums ir jāpiedod citiem.

Lai palīdzētu studentiem labāk saprast šos principus, uzdodiet dažus vai visus no tālāk dotajiem jautājumiem:

  • Ko Mosijas 26:29 nozīmē frāze — „atzīstas savos grēkos tavā un Manā priekšā”? (Jūs varētu norādīt, ka šajā pantā vārds tavā attiecas uz Almu.)

  • Kad kāds ir izdarījis smagu grēku, kāpēc, jūsuprāt, no šī cilvēka tiek prasīts, lai viņš atzītos Tā Kunga un atbilstošā Baznīcas vadītāja priekšā? (Nopietni pārkāpumi, tādi kā šķīstības likuma pārkāpumi, var apdraudēt cilvēka piederību Baznīcai. Tādēļ šādos gadījumos cilvēkam ir jāatzīstas izdarītajā grēkā gan Tā Kunga, gan Viņa Baznīcas pārstāvja priekšā. Bīskapiem un draudžu prezidentiem ir priesterības atslēgas, lai palīdzētu tiem, kas ir grēkojuši, meklēt piedošanu. Lai arī vienīgi Tas Kungs piedod grēkus, priesterības vadītājiem ir palīgloma, kas izpaužas palīdzības sniegšanā cilvēkiem, lai viņi spētu saņemt piedošanu. Viņi neizpauž nevienu grēksūdzi un palīdz tiem, kas izsūdz savus grēkus, visā grēku nožēlošanas procesā.)

  • Ko, jūsuprāt, nozīmē nožēlot grēkus „ar patiesu sirdi”? (Mosijas 26:29.)

  • Kāpēc, jūsuprāt, Tas Kungs prasa, lai mēs piedotu citiem? Kā grēku nožēlošana saistās ar piedošanu citiem? (Skat. 3. Nefijs 13:14–15; M&D 64:8–11.)

  • Kādas frāzes šajos pantos varētu iedrošināt vai mierināt kādu, kas vēlas nožēlot grēkus, taču neuzskata, ka spēs saņemt piedošanu?

Mosijas 26:33–39

Alma paklausa Tā Kunga padomam un tiesā tos, kas ir grēkojuši, un nodibina kārtību Baznīcā

Paskaidrojiet, ka Mosijas 26:33–37 ir stāstīts, kā Alma sekoja Tā Kunga norādījumiem, tiesāja Baznīcas locekļus, kas bija izdarījuši grēkus, un nodibināja kārtību Baznīcā. Aiciniet studentus pie sevis izlasīt Mosijas 26:34–37, meklējot to, kādas sekas bija Almas pūliņiem sekot Tā Kunga padomam. Dalieties savā liecībā, ka, nožēlojot grēkus un taisnīgi dzīvojot, mēs varam iegūt sirdsmieru un garīgu labklājību.

Komentāri un skaidrojumi

Mosijas 26:29–30. Grēku nožēlošanas būtiskie elementi

Elders Ričards G. Skots, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja par grēku nožēlošanas būtiskajiem elementiem:

„Spensers V. Kimbals [deva] lielisku padomu piedošanas saņemšanai caur grēku nožēlošanu. Tas ir palīdzējis daudziem atgriezties no grēkiem. Viņš [noteica] piecus būtiskus grēku nožēlošanas elementus.

Skumjas par grēku. Studējiet un apdomājiet, lai noteiktu, cik smags ir jūsu pārkāpums Tā Kunga acīs. Tas nesīs dziedinošās skumjas un nožēlu. Tas arī nesīs patiesu vēlmi mainīties un gatavību pakļauties katrai prasībai, lai saņemtu piedošanu. …

Grēka atmešana. Tā ir nelokāma, pastāvīga apņemšanās neatkārtot izdarīto pārkāpumu. Ievērojot šo apņemšanos, grēka rūgtā pēcgarša nebūs vairs jāpiedzīvo. …

Grēka atzīšana. Jums vienmēr jāatzīstas savos grēkos Tā Kunga priekšā. Ja tie ir smagi pārkāpumi, piemēram, amorālums, tajos ir jāatzīstas bīskapam vai staba prezidentam. Lūdzu, saprotiet, ka grēka atzīšana nav grēka nožēlošana. Tas ir būtisks solis, taču ar to nav pietiekami. Daļēja atzīšanās, minot mazākas kļūdas, nepalīdzēs jums atrisināt smagāku un noklusētu pārkāpumu. Grēku nožēlošanai būtiska ir gatavība pilnībā izpaust Tam Kungam un, ja nepieciešams, Viņa priesterības soģim visu, ko jūs esat izdarījis (-usi). …

Atlīdzināšana par grēku. Jums ir jāatlīdzina, cik tas ir iespējams, visu, kas ir nozagts, sabojāts vai apgānīts. Labprātīga atlīdzināšana ir konkrēts pierādījums Tam Kungam, ka jūs esat apņēmušies darīt visu, ko spējat, lai nožēlotu grēkus.

Paklausība visiem baušļiem. Pilnīga paklausība nes pilnīgu evaņģēlija spēku jūsu dzīvē ar spēku koncentrēties uz konkrētu grēku atmešanu. Šajā paklausībā ietilpst darbības, ko jūs sākotnēji varbūt neuzskatīsiet par grēku nožēlošanas sastāvdaļu, tādas kā sanāksmju apmeklēšana, desmitās tiesas maksāšana, kalpošana un piedošana citiem. …

Es pievienotu sesto soli: Glābēja apzināšanās. No visiem būtiskajiem grēku nožēlošanas soļiem, es liecinu, ka vissvarīgākais ir tas, lai jums būtu pārliecība, ka piedošana gūstama, pateicoties Pestītājam. Būtiski ir apzināties, ka jūs varat saņemt piedošanu tikai uz Viņa nosacījumiem” („Finding Forgiveness”, Ensign, 1995. g. maijs, 76).