Mosijas 26
    Footnotes

    26. nodaļa

    Daudzus Baznīcas locekļus noved grēkā neticīgie. Almam tiek apsolīta mūžīgā dzīve. Tie, kas nožēlo grēkus un top kristīti, saņem piedošanu. Baznīcas locekļiem, kas ir grēkojuši un kas nožēlo grēkus, un atzīstas Almam un Tam Kungam, tiks piedots; citādi viņi netiks pieskaitīti pie Baznīcas ļaudīm. Apmēram 120–100 g. pr. Kr.

    1 Tad notika, ka tur bija daudzi no jaunās paaudzes, kas nevarēja saprast ķēniņa Benjamīna vārdus, būdami mazi bērni tajā laikā, kad viņš runāja uz savu tautu; un viņi neticēja savu tēvu paražām.

    2 Viņi neticēja tam, kas tika teikts par mirušo augšāmcelšanos, viņi arī neticēja par Kristus atnākšanu.

    3 Un tad savas neticības dēļ viņi nevarēja asaprast Dieva vārdu; un viņu sirdis bija nocietinātas.

    4 Un viņi nedz kristījās, nedz arī viņi pievienojās baznīcai. Un attiecībā uz ticību viņi bija atsevišķa tauta, un palika tāda vienmēr, pat savā amiesīgajā un grēcīgajā stāvoklī, jo viņi negribēja piesaukt To Kungu, savu Dievu.

    5 Un tad Mosijas valdīšanas laikā viņu nebija pat uz pusi tik daudz kā Dieva tautas; bet dēļ astrīdiem brāļu starpā viņu kļuva aizvien vairāk.

    6 Jo notika, ka viņi pievīla daudzus, kas bija baznīcā, ar saviem glaimojošiem vārdiem, un mudināja viņus veikt daudzus grēkus; tādēļ vajadzēja, lai tie, kas bija piederīgi baznīcai un izdarīja grēku, tiktu baznīcas abrīdināti.

    7 Un notika, ka viņi tika atvesti priesteru priekšā un skolotāji nodeva viņus priesteriem, un priesteri veda viņus Almas priekšā, kas bija aaugstais priesteris.

    8 Tad nu ķēniņš Mosija bija devis Almam varu pār baznīcu.

    9 Un notika, ka Alma nezināja, ko iesākt ar viņiem; bet tur bija daudz liecinieku pret viņiem; jā, ļaudis stāvēja un lielā skaitā liecināja par viņu nekrietnībām.

    10 Tad nu nekad nekas tāds baznīcā iepriekš nebija noticis; tādēļ Alma bija satraukts savā garā, un viņš lika, lai tie tiktu vesti ķēniņa priekšā.

    11 Un viņš sacīja ķēniņam: Lūk, šeit ir daudzi, kurus mēs esam atveduši tavā priekšā, kas tiek savu brāļu apsūdzēti; jā, un viņi ir pieķerti dažādās nekrietnībās. Un viņi nenožēlo savas nekrietnības; tādēļ mēs atvedām viņus tavā priekšā, lai tu viņus varētu tiesāt atbilstoši viņu noziegumiem.

    12 Bet ķēniņš Mosija sacīja Almam: Lūk, es viņus netiesāju; tādēļ es anododu viņus tavās rokās tiesāt.

    13 Un tad Almas gars atkal bija satraukts, un viņš gāja un jautāja Tam Kungam, kas viņam jādara šajā lietā, jo viņš baidījās, ka viņš izdarītu aplami Dieva acīs.

    14 Un notika, ka pēc tam, kad viņš bija izlējis visu savu dvēseli Dievam, Tā Kunga balss nāca uz viņu, sakot:

    15 Svētīts tu esi, Alma, un svētīti ir tie, kas tapa kristīti aMormonas ūdeņos. Tu esi svētīts dēļ savas lielās bticības Mana kalpa Abinadija vārdiem vien.

    16 Un svētīti ir viņi dēļ viņu lielās ticības tiem vārdiem vien, ko tu runāji uz viņiem.

    17 Un svētīts esi tu tādēļ, ka tu nodibināji abaznīcu šajā tautā; un viņi tiks nostiprināti un viņi būs Mana tauta.

    18 Jā, svētīti ir šie ļaudis, kas vēlas nest Manu aVārdu; jo Manā Vārdā viņi tiks saukti, un viņi ir Mani.

    19 Un tāpēc, ka tu Man esi jautājis par pārkāpējiem, tu esi svētīts.

    20 Tu esi Mans kalps; un Es noslēdzu derību ar tevi, ka tev būs amūžīgā dzīve; un tu kalposi Man un dosies Manā Vārdā, un savāksi kopā Manas avis.

    21 Un tas, kas paklausīs Manai balsij, būs Mana aavs; un viņu jūs pieņemsit baznīcā, un viņu arī Es pieņemšu.

    22 Jo lūk, šī ir Mana baznīca; katrs, kas top akristīts, taps kristīts grēku nožēlošanai. Un katrs, ko jūs pieņemsit, ticēs Manam Vārdam; un viņam Es devīgi bpiedošu.

    23 Jo tas esmu Es, kas auzņemas uz Sevis pasaules grēkus; jo tas esmu Es, kas viņus ir bradījis; un tas esmu Es, kas ļāvis tam, kas ticēs līdz galam, būt pie Manas labās rokas.

    24 Jo lūk, Manā Vārdā viņi tiek saukti; un, ja viņi aMani pazīst, viņi celsies un viņiem mūžīgi būs vieta pie Manas labās rokas.

    25 Un notiks, kad atskanēs aotrā bazūne, tad tie, kas nekad Mani nav bpazinuši, celsies un nostāsies Manā priekšā.

    26 Un tad viņi zinās, ka Es esmu Tas Kungs, viņu Dievs, ka Es esmu viņu Pestītājs; bet viņi netiks pestīti.

    27 Un tad Es tiem apliecināšu, ka Es viņus nekad aneesmu pazinis; un viņi baizies cmūžīgajā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem.

    28 Tādēļ Es saku tev, ka tas, kas aneklausīs Manai balsij, tas netiks pieņemts Manā baznīcā, jo viņu Es nepieņemšu pastarā dienā.

    29 Tādēļ Es saku tev: Ej! Un katrs, kas grēko pret Mani, to jūs atiesāsit batbilstoši tiem grēkiem, ko viņš ir darījis; un, ja viņš catzīstas savos grēkos tavā un Manā priekšā, un ar patiesu sirdi dnožēlo tos, tam jūs epiedosit, un arī Es viņam piedošu.

    30 Jā, un, akad vien Mani ļaudis bnožēlos grēkus, Es piedošu tiem viņu pārkāpumus pret Mani.

    31 Un ajūs arī piedosit cits citam jūsu pārkāpumus; jo patiesi Es saku jums, ka tas, kas nepiedod savam tuvākajam pārkāpumus, kad viņš saka, ka viņš tos nožēlo, tas pats taps sodīts.

    32 Tagad Es saku tev: Ej! Un katrs, kas nenožēlos savus grēkus, tas netiks pieskaitīts Manai tautai; un to jums būs ievērot no šī brīža un turpmāk.

    33 Un notika, kad Alma dzirdēja šos vārdus, viņš pierakstīja tos, lai tie viņam būtu un lai viņš varētu tiesāt šīs baznīcas ļaudis atbilstoši Dieva pavēlēm.

    34 Un notika, ka Alma gāja un tiesāja tos, kas bija pieķerti nekrietnībās, atbilstoši Tā Kunga vārdam.

    35 Un katrs, kas nožēloja savus grēkus un aatzinās tajos, tika pieskaitīts baznīcas ļaudīm.

    36 Un tie, kas neatzinās savos grēkos un nenožēloja savas nekrietnības, tie netika pieskaitīti baznīcas ļaudīm un viņu vārdi tika aizdzēsti.

    37 Un notika, ka Alma vadīja visas lietas baznīcā; un viņiem atkal iestājās miers un sāka ļoti labi veikties baznīcas lietās, piesardzīgi staigājot Dieva priekšā, pieņemot daudzus un kristījot daudzus.

    38 Un tad nu visu to darīja Alma un viņa tuvākie sekotāji, kas vadīja baznīcu, uzcītīgi staigājot, mācot Dieva vārdu visās lietās, pārciešot visādas bēdas, būdami visu to vajāti, kas nepiederēja pie Dieva baznīcas.

    39 Un viņi pamācīja savus brāļus; un tie arī tika apamācīti katrs ar Dieva vārdu atbilstoši saviem grēkiem jeb grēkiem, ko katrs bija darījis, saņēmuši pavēli no Dieva blūgt bez mitēšanās un cpateikties visās lietās.