Mosijas 23
    Footnotes

    Almas un Tā Kunga ļaužu, kas tika ķēniņa Noas ļaužu aizdzīti neapdzīvotā apvidū, ziņojums.

    Ietver 23. un 24. nodaļu.

    23. nodaļa

    Alma atsakās būt par ķēniņu. Viņš kalpo kā augstais priesteris. Tas Kungs pārmāca Savu tautu, un lamanieši iekaro Helama zemi. Amulons, ķēniņa Noas ļauno priesteru vadonis, valda lamaniešu monarha pakļautībā. Apmēram 145–121 g. pr. Kr.

    1 Tad Alma, ticis Tā Kunga brīdināts, ka ķēniņa Noas karapulki nāks pret viņiem, un darījis to zināmu savai tautai, tādēļ viņi savāca kopā savus ganāmpulkus un paņēma no savas labības, un devās mežonīgā apvidū pirms ķēniņa Noas karapulkiem.

    2 Un Tas Kungs viņus stiprināja, ka ķēniņa Noas ļaudis nevarēja viņus panākt, lai tos nogalinātu.

    3 Un viņi bēga astoņas dienas, ceļojot pa mežonīgo apvidu.

    4 Un viņi nonāca zemē, jā, patiesi ļoti skaistā un jaukā zemē, tīra ūdens zemē.

    5 Un viņi uzslēja savas teltis un sāka iekopt zemi, un sāka celt celtnes; jā, viņi bija čakli un ļoti daudz strādāja.

    6 Un tauta vēlējās, lai Alma būtu par viņu ķēniņu, jo tauta viņu mīlēja.

    7 Bet viņš sacīja uz tiem: Lūk, nav vēlams, ka mums būtu ķēniņš; jo tā saka Tas Kungs: Jums nebūs vienu radību acienīt augstāk pār citu, vai nevienam cilvēkam nebūs uzskatīt sevi augstāku par citu; tādēļ es saku jums, ka jums nav vēlams, ka jums būtu ķēniņš.

    8 Tomēr, ja tas būtu iespējams, ka jums vienmēr taisnīgi vīri būtu par ķēniņiem, tad jums būtu labi, ka jums būtu ķēniņš.

    9 Bet atcerieties ķēniņa Noas un viņa priesteru anekrietnību; un es pats biju bnotverts valgos un darīju daudzas lietas, kas bija negantas Tā Kunga acīs, kas lika man rūgti nožēlot grēkus.

    10 Tomēr pēc daudzām abēdām Tas Kungs uzklausīja manus saucienus un atbildēja uz manām lūgšanām, un padarīja mani par darbarīku Savās rokās, atvedot btik daudzus no jums pie Viņa patiesības atziņas.

    11 Tomēr, šeit es nemeklēju godību, jo es neesmu cienīgs godināt pats sevi.

    12 Un tad es saku jums, jūs tikāt ķēniņa Noas apspiesti un bijāt viņa un viņa priesteru jūgā, un tikāt viņu novesti nekrietnībā; tādēļ jūs bijāt sasieti ar nekrietnības asaitēm.

    13 Un tagad, kā jūs esat tikuši atbrīvoti ar Dieva spēku no šīm saitēm; jā, tieši no ķēniņa Noas un viņa ļaužu rokām, un arī no nekrietnības saitēm, patiesi tā es vēlos, lai jūs astāvētu stipri šajā bbrīvībā, ar ko jūs esat tikuši darīti brīvi, un lai jūs neuzticētu cnevienam vīram būt par ķēniņu pār jums.

    14 Un arī neuzticētu nevienam būt nedz par jūsu askolotāju, nedz jūsu kalpotāju, kā vien, ja tas ir Dieva vīrs, kas staigā Viņa ceļus un tur Viņa pavēles.

    15 Tā Alma mācīja savu tautu, lai katrs cilvēks amīlētu savu tuvāko kā sevi pašu, lai nebūtu bstrīdu viņu starpā.

    16 Un tad Alma bija viņu aaugstais priesteris, būdams viņu baznīcas dibinātājs.

    17 Un notika, ka neviens nesaņēma apilnvaras sludināt vai mācīt, nesaņēmis tās caur viņu no Dieva. Tādēļ viņš iesvētīja visus viņu priesterus un visus viņu skolotājus; un neviens netika iesvētīts, ja vien viņi nebija taisnīgi vīri.

    18 Tādēļ viņi uzraudzīja savu tautu un abaroja viņus ar to, kas pieder pie taisnības.

    19 Un notika, ka viņiem sāka ļoti veikties tajā zemē; un viņi nosauca to zemi par Helamu.

    20 Un notika, ka viņi ļoti savairojās un viņiem ļoti veicās Helama zemē; un viņi uzcēla pilsētu, kuru viņi nosauca par Helama pilsētu.

    21 Tomēr Tas Kungs uzskatīja par vajadzīgu apārmācīt Savu tautu; jā, Viņš pārbaudīja viņu bpacietību un viņu ticību.

    22 Tomēr—tas, kas apaļaujas uz Viņu, tas tiks bpaaugstināts pēdējā dienā. Jā, un tā tas bija ar šo tautu.

    23 Jo lūk, es parādīšu jums, ka viņi tika pakļauti jūgā, un neviens tos nevarēja atbrīvot, kā vien Tas Kungs, viņu Dievs, jā, patiesi Ābrahāma un Īzāka, un Jēkaba Dievs.

    24 Un notika, ka Viņš tos atbrīvoja, un Viņš parādīja tiem Savu vareno spēku, un liela bija viņu priecāšanās.

    25 Jo lūk, notika, kad viņi bija Helama zemē, jā, Helama pilsētā, kamēr apstrādāja zemi visapkārt, lūk, lamaniešu karapulki bija viņu zemes robežās.

    26 Tad notika, ka Almas brāļi bēga no saviem laukiem un sapulcējās kopā Helama pilsētā; un viņi bija ļoti izbijušies no lamaniešu parādīšanās.

    27 Bet Alma devās un nostājās viņu vidū, un skubināja viņus nebaidīties, bet lai viņi atcerētos To Kungu, viņu Dievu, un Viņš tos atbrīvos.

    28 Tādēļ viņi apklusināja savas bailes un sāka piesaukt To Kungu, lai Viņš mīkstinātu lamaniešu sirdis, lai tie saudzētu viņus un viņu sievas, un viņu bērnus.

    29 Un notika, ka Tas Kungs mīkstināja lamaniešu sirdis. Un Alma un viņa brāļi devās un nodeva sevi viņu rokās; un lamanieši ieņēma Helama zemi.

    30 Tad lamaniešu karapulki, kas bija vajājuši ķēniņa Limhija tautu, bija maldījušies mežonīgā apvidū daudzas dienas.

    31 Un lūk, viņi bija atraduši šos ķēniņa Noas priesterus vietā, kuru viņi sauca par Amulonu; un viņi bija sagrābuši Amulona zemi un sākuši to apstrādāt.

    32 Tad šo priesteru vadoņa vārds bija Amulons.

    33 Un notika, ka Amulons lūdzās lamaniešus; un viņš arī sūtīja viņu sievas, kuras bija alamaniešu meitas, lūgt savus brāļus, lai tie nenogalinātu viņu vīrus.

    34 Un lamanieši aiežēlojās par Amulonu un viņa brāļiem un viņu sievu dēļ nenogalināja tos.

    35 Un Amulons un viņa brāļi pievienojās lamaniešiem, un, kad viņi ceļoja pa mežonīgo apvidu, meklēdami Nefija zemi, viņi atrada Helama zemi, kas piederēja Almam un viņa brāļiem.

    36 Un notika, ka lamanieši apsolīja Almam un viņa brāļiem, ka, ja viņi parādīs viņiem ceļu, kas ved uz Nefija zemi, viņi dāvās tiem viņu dzīvības un viņu brīvību.

    37 Bet, kad Alma bija parādījis viņiem ceļu, kas veda uz Nefija zemi, lamanieši neturēja savu solījumu; bet viņi nolika asargus visapkārt Helama zemei, pār Almu un viņa brāļiem.

    38 Un pārējie no viņiem devās uz Nefija zemi; un daļa no viņiem atgriezās Helama zemē un arī atveda līdzi to sargu sievas un bērnus, kas bija atstāti tajā zemē.

    39 Un lamaniešu ķēniņš atļāva Amulonam būt par ķēniņu un valdnieku pār savu tautu, kas bija Helama zemē; tomēr viņš nedrīkstēja darīt neko pret lamaniešu ķēniņa gribu.