Mosijas 24
    Footnotes

    24. nodaļa

    Amulons vajā Almu un viņa ļaudis. Ja viņi lūdz Dievu, viņi tiek nodoti nāvei. Tas Kungs padara viņu slogus vieglākus. Viņš atbrīvo tos no jūga, un tie atgriežas Zarahemlā. Apmēram 145–120 g. pr. Kr.

    1 Un notika, ka Amulons atrada labvēlību lamaniešu ķēniņa acīs, tādēļ lamaniešu ķēniņš atļāva viņam un viņa brāļiem, lai viņi tiktu iecelti par skolotājiem pār viņa tautu, jā, pat pār tautu, kas bija Šemlona zemē un Šiloma zemē, un Amulona zemē.

    2 Jo lamanieši bija sagrābuši visas šīs zemes; tādēļ lamaniešu ķēniņš iecēla ķēniņus pār visām šīm zemēm.

    3 Un tad nu lamaniešu ķēniņa vārds bija Lamans, saukts sava tēva vārdā; un tādēļ viņš tika saukts par ķēniņu Lamanu. Un viņš bija ķēniņš pār daudziem ļaudīm.

    4 Un viņš iecēla skolotājus no Amulona brāļiem katrā zemē, kas piederēja viņa ļaudīm; un tā Nefija valodu sāka mācīt starp visiem lamaniešu ļaudīm.

    5 Un savā starpā viņi bija draudzīgi ļaudis; tomēr viņi nezināja Dievu; Amulona brāļi nemācīja tiem arī neko par To Kungu, viņu Dievu, ne arī par Mozus likumu, kā arī viņi nemācīja tiem Abinadija vārdus;

    6 bet viņi mācīja tiem, lai tie vestu savus pierakstus un lai viņi rakstītu cits citam.

    7 Un tā lamanieši sāka vairot savu bagātību un sāka tirgoties cits ar citu, un kļuva vareni, un sāka kļūt par viltīgiem un gudriem ļaudīm attiecībā uz pasaulīgo gudrību; jā, ļoti viltīgi ļaudis, kam patika visa veida ļaundarība un laupīšana, bet tikai ne starp saviem brāļiem.

    8 Un tad notika, ka Amulons sāka izrādīt savu avaru pār Almu un viņa brāļiem, un sāka vajāt to, un lika saviem bērniem vajāt viņu bērnus.

    9 Jo Amulons pazina Almu, ka viņš bija bijis aviens no ķēniņa priesteriem un ka viņš bija tas, kas bija ticējis Abinadija vārdiem un bija ticis ķēniņa padzīts, un tādēļ tas bija apskaities uz viņu; jo viņš bija pakļauts lamaniešu ķēniņam, tomēr viņš valdīja pār tiem un uzlika tiem bdarbus, un iecēla uzraugus pār tiem.

    10 Un notika, ka tik lielas bija viņu ciešanas, ka viņi sāka skaļi piesaukt Dievu.

    11 Un Amulons pavēlēja viņiem, lai viņi izbeigtu savas raudas; un viņš nolika sargus pār viņiem, lai viņus uzraudzītu, lai katrs, kas tiktu atrasts piesaucot Dievu, tiktu nodots nāvei.

    12 Un Alma un viņa ļaudis nepacēla savas balsis pret To Kungu, savu Dievu, bet aizlēja savas sirdis Viņa priekšā; un Viņš zināja viņu sirds domas.

    13 Un notika, ka Tā Kunga balss nāca pār viņiem viņu ciešanās, sakot: Paceliet savas galvas un turiet drošu prātu, jo Es zinu to derību, ko jūs esat noslēguši ar Mani; un Es derēšu ar Savu tautu un atbrīvošu viņus no jūga.

    14 Un Es arī atvieglošu slogus, kas ir uzlikti jūsu pleciem, lai jūs pat nevarētu just tos uz savām mugurām, kaut arī jūs esat jūgā; un to Es darīšu, lai jūs varētu turpmāk stāvēt kā Mani aliecinieki, un lai jūs droši varētu zināt, ka Es, Tas Kungs, apmeklēju Savus ļaudis viņu bciešanās.

    15 Un tad notika, ka slogi, kas bija uzlikti Almam un viņa brāļiem, tika atviegloti; jā, Tas Kungs astiprināja viņus, ka viņi viegli varēja nest savus bslogus, un viņi visā priecīgi un ar cpacietību pakļāvās Tā Kunga gribai.

    16 Un notika, ka tik milzīga bija viņu ticība un viņu pacietība, ka Tā Kunga balss atkal nāca pār viņiem, sakot: Turiet drošu prātu, jo rīt Es jūs atbrīvošu no jūga!

    17 Un Viņš sacīja Almam: Tu iesi šīs tautas priekšā, un Es iešu ar tevi un atbrīvošu šo tautu no ajūga!

    18 Tad notika, ka Alma un viņa ļaudis naktī savāca savus ganāmpulkus kopā un arī savu labību; jā, patiesi visu nakts laiku viņi vāca kopā savus ganāmpulkus.

    19 Un no rīta Tas Kungs lika adziļam miegam nākt pār lamaniešiem, jā, un visi viņu uzraugi bija dziļā miegā.

    20 Un Alma un viņa ļaudis aizgāja mežonīgā apvidū; un, kad viņi bija ceļojuši visu dienu, viņi uzslēja savas teltis ielejā, un viņi nosauca to ieleju—Alma, tāpēc ka viņš vadīja viņu ceļu mežonīgā apvidū.

    21 Jā, un Almas ielejā viņi izlēja savu apateicību Dievam, jo Viņš bija bijis žēlīgs pret viņiem, un padarījis vieglus viņu slogus, un bija atbrīvojis viņus no jūga, jo viņi bija jūgā, un neviens nevarēja viņus atbrīvot, kā vien Tas Kungs, viņu Dievs.

    22 Un viņi pateicās Dievam, jā, visi viņu vīri un visas viņu sievas, un visi viņu bērni, kas varēja runāt, pacēla savas balsis, slavējot savu Dievu.

    23 Un tad Tas Kungs sacīja uz Almu: Pasteidzies un ej ar savu tautu prom no šīs zemes, jo lamanieši ir pamodušies un vajā tevi; tādēļ dodies prom no šīs zemes un Es apturēšu lamaniešus šajā ielejā, lai viņi tālāk vairs nevarētu vajāt šo tautu.

    24 Un notika, ka viņi pameta to ieleju un devās mežonīgā apvidū.

    25 Un kad viņi bija bijuši mežonīgā apvidū divpadsmit dienas, viņi ieradās Zarahemlas zemē; un ķēniņš Mosija arī pieņēma viņus ar prieku.