Mosijas 6
    Footnotes

    6. nodaļa

    Ķēniņš Benjamīns pieraksta ļaužu vārdus un nozīmē priesterus tos mācīt. Mosija valda kā taisnīgs ķēniņš. Apmēram 124–121 g. pr. Kr.

    1 Un tad ķēniņš Benjamīns domāja, ka būtu lietderīgi, pēc tam, kad viņš bija beidzis runāt uz tautu, ka viņš apierakstītu visu to vārdus, kas bija stājušies derībā ar Dievu turēt Viņa pavēles.

    2 Un notika, ka tur nebija nevienas dvēseles, kā vien mazi bērni, kas nebūtu stājusies derībā un nebūtu uzņēmusies Kristus Vārdu.

    3 Un vēl, notika, kad ķēniņš Benjamīns bija pabeidzis visas šīs lietas un iesvētījis savu dēlu aMosiju būt par valdnieku un par ķēniņu pār savu tautu, un nodevis viņam visas ķēniņvalsts lietas, un arī bija bnozīmējis priesterus, kas cmācītu ļaudis, lai tādējādi tie varētu dzirdēt un zināt Dieva pavēles, un mudinātu viņus atcerēties to dzvērestu, kuru tie bija devuši, viņš atlaida ļaužu pulku, un tie atgriezās katrs ar savu ģimeni savās pašu mājās.

    4 Un aMosija iesāka valdīt sava tēva vietā. Un viņš sāka valdīt trīsdesmit gadu vecumā, kas kopumā bija apmēram četri simti un septiņdesmit seši gadi no tā blaika, kad Lehijs pameta Jeruzālemi.

    5 Un ķēniņš Benjamīns dzīvoja vēl trīs gadus un viņš nomira.

    6 Un notika, ka ķēniņš Mosija staigāja Tā Kunga ceļus un ievēroja Viņa tiesas un Viņa likumus, un turēja Viņa pavēles visās lietās, ko Viņš pavēlēja tam.

    7 Un ķēniņš Mosija lika savai tautai, lai viņi apstrādātu zemi. Un viņš arī pats apstrādāja zemi, lai tādējādi viņš anekļūtu par apgrūtinājumu savai tautai, lai viņš varētu darīt tā, kā viņa tēvs bija darījis visās lietās. Un tur nebija strīdu visā viņa tautā trīs gadu garumā.