Bibliotēka
136. stunda: 4. Nefija 1. nodaļa


136. stunda

4. Nefijs

Ievads

Pēc Jēzus Kristus kalpošanas starp Lehija pēcnācējiem, cilvēki sekoja Viņa mācībām un baudīja vienotību, labklājību un laimi vairāk kā 100 gadus. Viņi apvienojās kā „Kristus bērni” un pārstāja saukties par nefijiešiem un lamaniešiem (4. Nefija 1:17). Tomēr, galu galā tie kļuva lepni un pieauga ļaunumā, un tie atkal sašķēlās nefijiešos un lamaniešos. Apmēram 300 gadus pēc Glābēja atnākšanas gandrīz visi cilvēki bija kļuvuši ļauni.

Ieteikumi stundas mācīšanai

4. Nefija 1:1–18

Visi cilvēki ir pievērsti un bauda mieru un laimi

Pirms stundas sagatavojiet divas papīra lapas katram studentam, ja iespējams, vienu — baltu un otru — atšķirīgā krāsā (1/2 lapas ir pietiekami). Novietojiet baltās lapas uz studentu galdiem, pirms viņi ierodas. Atlieciet malā krāsainās lapas lietošanai vēlāk stundā. Uzrakstiet uz tāfeles šādu jautājumu: Kas jūs padara patiesi laimīgus? Kad ierodas studenti, uzaiciniet viņus uzrakstīt uz tāfeles savas atbildes uz šo jautājumu.

Stundu sāciet, apspriežot atbildes, ko viņi uzrakstījuši uz tāfeles. Uzdodiet studentiem šādus jautājumus:

  • Kāda ir atšķirība starp lietām, kas mūs padara īslaicīgi laimīgus, un lietām, kas ved pie ilgstošas laimes? (Kad studenti atbild, jūs varētu uzsvērt, ka patiesu laimi nevar atrast tādās laicīgās lietās kā popularitāte, bagātības un materiālās mantas.)

Paskaidrojiet, ka 4. Nefijs ir pieraksts par vairākām Lehija pēcnācēju paaudzēm, kas dzīvoja pēc Jēzus Kristus atnākšanas. Aiciniet studentus pie sevis klusām izlasīt 4. Nefija 1:16, meklējot, kā Mormons ir aprakstījis cilvēkus, kas dzīvoja aptuveni 100 gadus pēc Glābēja atnākšanas. Varat ieteikt studentiem pasvītrot frāzi — „noteikti nevarēja būt laimīgāku ļaužu”. Palūdziet studentiem uzrakstīt: Nevarēja būt laimīgāku ļaužu baltās lapas, ko jūs iedevāt, augšpusē. Pēc tam lai viņi uzzīmē lielu apli pa vidu savām lapām.

Attēls
aplis

Palūdziet studentus izlasīt 4. Nefija 1:1–2, lai noskaidrotu, ko cilvēki darīja, lai šāda laime būtu iespējama. Uzaiciniet viņus apļa vidū uzskaitīt atrastās lietas. (Atbildēm vajadzētu ietvert to, ka cilvēki nožēloja grēkus, tika kristīti, saņēma Svētā Gara dāvanu, un „visi [ļaudis] tika pievērsti Tam Kungam”.)

  • Ko nozīmē — būt pievērstam?

Lai palīdzētu studentiem saprast, ka pievēršanās ir dziļāka nekā tikai liecības saņemšana vai būšana par Baznīcas locekli, uzaiciniet kādu studentu skaļi izlasīt šādu eldera Ričarda G. Skota, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, paziņojumu. Ja iespējams, nodrošiniet studentus ar šī paziņojuma kopijām un iedrošiniet viņus atpazīt vārdus un frāzes, kas definē pievēršanos.

„Jūsu laimi tagad un mūžībā nosaka jūsu pievēršanās pakāpe un pārvērtības, ko tā ienes jūsu dzīvē. Kā jūs varat patiesi pievērsties? Prezidents [Marions G.] Romnijs apraksta soļus, kuriem jāseko:

Attēls
Elders Ričards G. Skots

„Būšana par Baznīcas locekli un pievēršanās nebūt nenozīmē vienu un to pašu. Būt pievērstam un būt ar liecību arī nenozīmē vienu un to pašu. Liecība atnāk, kad Svētais Gars liecina par patiesību tam, kas to dedzīgi meklē. Īsta liecība atdzīvina ticību. Tas nozīmē, ka tā pamudina uz grēku nožēlošanu un paklausību baušļiem. Pievēršanās ir grēku nožēlošanas un paklausības auglis jeb balva.” [No konferences materiāliem, Gvatemalas apgabala konference, 1977. gads, 8–9.]

Vienkāršiem vārdiem runājot, patiesa pievēršanās ir ticības, grēku nožēlošanas un pastāvīgas paklausības rezultāts. …

Patiesa pievēršanās sniedz nezūdošu laimi, kuru var izbaudīt pat tad, kad pasaule grimst nemieros un vairums cilvēku ir nelaimīgi.” („Full Conversion Brings Happiness”, Ensign, 2002. gada maijs, 25, 26.)

  • Kādus vārdus un frāzes, kas definē pievēršanos, jūs dzirdējāt?

  • Kā jums šķiet, kā būtu, ja visi cilvēki jums apkārt būtu pievērsti Tam Kungam?

Uz tāfeles uzrakstiet šādas Svēto Rakstu atsauces: 4. Nefija 1:2–3, 5, 7, 10–13, 15–18. Uzaiciniet dažus studentus pa kārtai skaļi nolasīt šos pantus. Aiciniet klasi sekot līdzi, meklējot vārdus un frāzes, kas apraksta, ko cilvēki pieredzēja tādēļ, ka viņi visi bija pievērsti Tam Kungam. Aiciniet studentus uz savām lapām uzrakstīt šos vārdus un frāzes apkārt aplim. Atbildes varētu būt šādas: tur nebija strīdu vai domstarpību, viņi izturējās godīgi viens pret otru, viņiem viss bija kopīgs, daudz brīnumu tika veikts Jēzus Kristus vārdā, Tas Kungs bija cilvēkiem labvēlīgs, viņi atjaunoja pilsētas, kas bija tikušas iznīcinātas, viņi laulājās un nodibināja ģimenes, viņi vairojās un kļuva stipri, Dieva mīlestība bija to sirdīs, un viņi bija laimīgi un vienoti.

Lūdziet studentiem noteikt laimes principu, ko viņi ir apguvuši no 4. Nefija 1. panta pirmās puses. Lai gan studenti var nosaukt vairākus principus, pārliecinieties, ka viņi pasaka šo: kad cilvēki strādā kopā, lai tiktu pievērsti Tam Kungam, viņi kļūst vienoti un piedzīvo pilnīgāku laimi. Jūs varētu uzrakstīt šo principu uz tāfeles.

  • Kā jums šķiet, kādas svētības varētu nākt pār mūsu klasi, ja mēs visi dzīvotu tā, kā dzīvoja šie ļaudis? Kādas svētības, jūsuprāt, varētu ienākt jūsu ģimenē? Kā jums šķiet, kādas svētības varētu sagaidīt jūsu bīskapiju vai draudzi?

Aiciniet studentus pastāstīt par laiku, kad viņi ir bijuši daļa no kādas grupas, kas ir bijusi vienota taisnīgumā, tādas kā viņu ģimene, kvorums vai klase, vai draugu loks. Arī jūs varētu dalīties savā pieredzē.

  • Kā jūsu centieni būt taisnīgam ietekmē jums apkārt esošo cilvēku laimi un labklājību? (Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka mūsu pievēršanās un tikumīgā rīcība ietekmē ne tikai mūsu pašu laimi, bet arī citu cilvēku laimi un labklājību. Kad ģimenes, kvoruma, klases vai citas grupas locekļi ir vienoti taisnīgumā, viņi var piedzīvot lielāku laimi, nekā viņi spētu pieredzēt vieni paši.)

  • Kā viena cilvēka grēki var ietekmēt pārējos grupas locekļus, kas cenšas būt taisnīgi?

Iedrošiniet studentus stiprināt savu pievēršanos Tam Kungam un palīdzēt apkārtējiem darīt to pašu. Lai palīdzētu studentiem šajā izaicinājumā, lūdziet viņus pārskatīt vārdus un frāzes, ko viņi uzrakstīja uz savām lapām. Aiciniet viņus izvēlēties vienu vai divas frāzes, kas raksturo tādu dzīvesveidu, kādu viņi vēlētos pieredzēt. Dodiet viņiem dažas minūtes, lai ierakstītu savās piezīmju grāmatiņās vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās to, kā viņi meklēs iespējas dzīvot šādā veidā. Sniedziet savu liecību par laimi, kas gūstama no patiesas pievēršanās un vienotības taisnīgumā.

4. Nefija 1:19–49

Nefijieši kļuva aizvien ļaunāki, līdz atlika pavisam nedaudz taisnīgu cilvēku

  • Kā jums šķiet, kas varētu iznīcināt tādu sabiedrību, kāda bija aprakstīta 4. Nefija 1:1–18?

Ļaujiet studentiem pie sevis izlasīt 4. Nefija 1:20, 23–24, meklējot, kas apdraudēja cilvēku vienotību un laimi. Varat ieteikt tiem pasvītrot atrastās atbildes. Pēc tam, kad viņi būs pastāstījuši, ko ir atraduši, uzrakstiet uz tāfeles šādu prezidenta Henrija B. Airinga, no Augstākā prezidija, apgalvojumu. (Šis apgalvojums ir atrodams: „Our Hearts Knit as One”, Ensign vai Liahona, 2008. gada novembris, 70.) Jūs varētu aicināt studentus ierakstīt šo apgalvojumu savos Svētajos Rakstos, līdzās 4. Nefija 1:24.

„Lepnība ir liels ienaidnieks vienotībai” (prezidents Henrijs B. Airings).

  • Kādos veidos, jūsuprāt, lepnība ir ienaidnieks vienotībai?

Palūdziet kādam studentam nolasīt šādu prezidenta Dītera F. Uhtdorfa, no Augstākā prezidija, izteikumu. Lūdziet klasi saklausīt veidu, kā lepnība var iznīcināt vienotību.

Attēls
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs

„Savā saknē lepnība ir salīdzināšanas grēks, kaut arī parasti tas sākas ar: „Skatieties, cik brīnišķīgs es esmu un cik lieliskas lietas esmu paveicis!”, šķiet, vienmēr tas beidzas ar: „Tādējādi es esmu labāks par jums!””

„Kad mūsu sirdis ir pilnas lepnības, mēs izdarām nāves grēku, jo pārkāpjam divus svarīgus baušļus [skat. Mateja 22:36–40]. Tai vietā, lai godātu Dievu un mīlētu savu tuvāko, mēs atklājam īsto objektu, ko godājam un mīlam, — tēlu, ko redzam spogulī.” („Pride and the Priesthood”, Ensign vai Liahona, 2010.g. nov., 56.)

  • Ņemot vērā prezidenta Uhtdorfa izteikumu, kā lepnība var iznīcināt vienotību?

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt no 4. Nefija 1:24–35, 38–45. Palūdziet klasei sekot līdzi, meklējot, kāda bija lepnības ietekme uz cilvēkiem. Jūs varat ierosināt, lai studenti atzīmē atrasto. (Viņu atbildes varētu būt šādas: dārga apģērba valkāšana, sabiedrības dalīšanās pa klasēm vai noslēgtām draugu grupām, baznīcu celšana peļņas nolūkos, patiesās baznīcas noliegšana, ticīgo vajāšana, slepenu organizāciju veidošana un ļaunums.)

Lūdziet katram studentam pa vienam pateikt vienu lietu, ko viņš ir atradis. (Studenti var atkārtot cits cita atbildes.) Kad studenti atbild, uzrakstiet katra studenta atbildi uz vienas no krāsainajām lapām, ko pirms stundas nolikāt malā. Iedodiet studentam krāsaino lapiņu apmaiņā pret viņa (vai viņas) balto lapu ar cilvēku laimes un vienotības aprakstu. Atkārtojiet šo procesu, līdz visi studenti ir samainījuši savas baltās lapas pret krāsainajām.

Lūdziet studentiem paraudzīties apkārt, lai pārliecinātos, ka ikvienam klasē ir krāsainā lapa ar lepnības attēlojumu. Aiciniet viņus apdomāt, kā jutās trīs Kristus mācekļi, kad tie redzēja lepnību un ļaunumu izplešamies starp cilvēkiem, kas reiz bija tik laimīgi un vienoti.

  • Kādus principus mēs varam iemācīties no šiem pantiem? (Lai arī studenti varētu izmantot dažādus vārdus, viņiem vajadzētu noteikt šādu principu: „Lepnības grēks izraisa šķelšanos un noved pie ļaunuma.” Jūs varētu uzrakstīt šo patiesību uz tāfeles.)

  • Kā dažu cilvēku lepnība var ietekmēt visas grupas laimi?

Lasot tālākos piemērus, aiciniet studentus apdomāt, kā viena cilvēka lepnība varētu ietekmēt citus cilvēkus:

  1. Par spīti ģimenes iedrošinājumam, vecākais brālis nolemj labāk sekot savtīgām interesēm, nevis kalpot misijā.

  2. Kāda sieviete no Jauno sieviešu biedrības vai kāds no Ārona priesterības kvoruma apzināti traucē stundas norisi, atsakās piedalīties stundā un pretojas norādījumu ievērošanai.

  3. Jauna sieviete vai vīrietis pastāvīgi ķircina vai noniecina citu savas draugu grupas biedru.

Aiciniet studentus padomāt par brīžiem, kad viņi ir redzējuši, kā lepnība iedragā laimi un vienotību.

Aiciniet studentus apsvērt savas lomas dažādajās grupās, kurām viņi pieder, tādas kā viņu ģimenes, kvorumi vai klases, bīskapijas vai draudzes un semināru klases. (Jūs varētu pieminēt vēl citas grupas, kurām pieder jūsu studenti.) Lūdziet viņus apdomāt, vai viņi ir darījuši vai dara jebko, kas liecina par lepnību viņu attiecībās ar citiem cilvēkiem šajās grupās. Iedrošiniet viņus nožēlot (izdarīto) un meklēt veidus, kā pārvarēt lepnību un veicināt vienotību un taisnīgumu šajās grupās. Mudiniet viņus apdomāt uzrakstīto: kā viņi plāno dzīvot līdzīgi Lehija pēcnācējiem, kas bija pievērsti Tam Kungam.

Sniedziet savu liecību: ja mēs cenšamies kļūt patiesi pievērsti Jēzum Kristum un dzīvot ar citiem vienotībā, mēs varam piedzīvot laimi, kāda ir aprakstīta 4. Nefija 1:1–18.

Komentāri un skaidrojumi

4. Nefija 1:1–2. „Visi ļaudis bija pievērsti Tam Kungam”

Prezidents Merions G. Romnijs, no Augstākā prezidija, izskaidroja pievēršanās procesu:

„Pievēršanās tiek īstenota caur dievišķu piedošanu, kas atlaiž grēkus. Secība ir aptuveni šāda. Patiess meklētājs sadzird vēsti. Lūgšanā viņš jautā Tam Kungam, vai tā ir patiesa. Svētais Gars viņam liecina. Tā ir liecība. Tas, kura liecība ir pietiekami stipra, nožēlo grēkus un paklausa baušļiem. Caur šādu paklausību viņš saņem dievišķu piedošanu, kas atlaiž grēkus. Tādā veidā viņš ir pievērsts atjaunotajai dzīvei. (Conference Report, 1963. g. okt., 24.)

4. Nefija 1:1–18. Vajadzība pēc vienotības

Prezidents Henrijs B. Airings, no Augstākā prezidija, mācīja:

„Tā Kunga pravieši vienmēr aicinājuši būt vienotiem. Nepieciešamība, lai šī dāvana tiktu mums dāvāta, un izaicinājums to saglabāt pieaugs no dienas uz dienu, kad mēs tiksim sagatavoti mūsu brīnišķīgajam liktenim. …

… No pieredzes mēs zinām, ka prieks rodas, kad esam svētīti ar vienotību. Kā mūsu Debesu Tēva gara bērni, mēs ilgojamies pēc tā prieka, kas mums reiz bija ar Viņu pirms šīs dzīves. Savā mīlestībā pret mums Viņš vēlas dāvāt mums šo svēto vēlmi pēc vienotības.

Viņš nevar to piešķirt mums individuāli. Prieks par vienotību, ko Viņš mums vēlas dāvāt, nav vientuļš. Mums tas jāmeklē un jāiegūst kopā ar citiem. Tāpēc nav brīnums, ka Dievs mudina mūs pulcēties, lai Viņš varētu mūs svētīt. Viņš vēlas, lai mēs apvienojamies ģimenēs. Viņš ir izveidojis klases, bīskapijas un draudzes un pavēlējis mums bieži sanākt kopā. Šajās sanākšanās, kuras Dievs mums izveidojis, ir mūsu lielās iespējas. Mēs varam lūgt un strādāt vienotībai, kas sniegs mums prieku un vairos mūsu spēku kalpot.” („Our Hearts Knit as One”, Ensign vai Liahona,2008. g. nov., 68, 69.)