Bibliotēka
3. stunda: Pestīšanas iecere

3. stunda

Pestīšanas iecere

Ievads

Prezidents Boids K. Pekers, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, deva norādījumus semināra skolotājiem katra mācību gada sākumā sniegt īsu pārskatu par pestīšanas ieceri:

„Īss laimes ieceres pārskats …, ja to sniedz pašā sākumā un ik pa laikam atkārto, jūsu studentiem būs neizmērojami vērtīgs. …

Jauni cilvēki vaicā „kāpēc?” — kāpēc mums ir pavēlēts darīt kaut ko, un kādēļ mums ir pavēlēts nedarīt kaut ko citu? Zināšanas par laimes ieceri — pat tikai kopsavilkums — var jaunajiem prātiem sniegt atbildes uz šiem „kāpēc”. …

… Sniedziet pamatinformāciju par visu ieceri — tikai ar dažām detaļām. … Ļaujiet viņiem saprast, par ko ir runa, tad viņiem būs atbildes uz „kāpēc”. …

… Ja jūs cenšaties sniegt atbildes uz „kāpēc”, izmantojiet [šo] paraugu: „Dievs deva viņiem baušļus pēc tam, kad bija tiem darījis zināmu pestīšanas ieceri.” [Almas 12:32; slīpraksts pievienots.]” („The Great Plan of Happiness” [BIS simpozijs par Mācību un Derībām/Baznīcas vēsturi, 1993. g. 10. aug.], 2–3, si.lds.org).

Atsaucoties uz Prezidenta Pekera padomu, šī stunda sniedz īsu pārskatu par pestīšanas ieceri tā, kā tā ir mācīta Svētajos Rakstos. Stunda ir koncentrēta uz Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu, kas ir „dižās un mūžīgās pestīšanas ieceres centrālais notikums, būtiskākais pamats un galvenā doktrīna” (Jeffrey R. Holland, „Missionary Work and the Atonement”, Ensign, 2001. g. marts, 8). Studentiem izprotot glābšanas ieceri, pieaugs viņu ticība Debesu Tēvam un Jēzum Kristum. Pieaugs viņu apņēmība ievērot baušļus, saņemt glābšanas priekšrakstus un būt uzticīgiem savām derībām.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Pestīšanas iecere Mormona Grāmatā

Paskaidrojiet, ka pirmslaicīgajā garu pasaulē mēs mācījāmies par mūsu Debesu Tēva ieceri mūsu pestīšanai (skat. Mozus 4:1– 2; Ābrahāma 3:22– 28). Caur šo ieceri mums būtu iespēja kļūt līdzīgiem Viņam un mūžīgi dzīvot Viņa klātbūtnē.

Uzrakstiet uz tāfeles Pestīšanas iecere ietver …

Lūdziet studentus pabeigt šo domu savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās vai studiju pierakstu kladēs.

Kad studenti ir pabeiguši, dalieties šādā pestīšanas ieceres definīcijā. Jūs varat to uzrakstīt uz tāfeles vai plakāta pirms stundas sākuma.

Pestīšanas iecere ir „Jēzus Kristus evaņģēlija pilnība, kas iecerēta, lai īstenotu cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi. Tā ietver Radīšanu, Krišanu un Izpirkšanu, kopā ar visiem Dieva dotajiem likumiem, priekšrakstiem un doktrīnām. Šī iecere rada iespēju visiem cilvēkiem tapt paaugstinātiem un dzīvot mūžīgi kopā ar Dievu” (Svēto Ralstu ceļvedis, „Pestīšanas iecere”, scriptures.lds.org).

Lūdziet studentus pacelt rokas, ja viņu pierakstītais jebkādā veidā sakrīt ar šo definīciju. Tad uzdodiet šādus jautājumus dažiem no studentiem, kuri pacēla savu roku:

  • Kas jūsu definīcijai ir kopīgs ar šo definīciju? Kāpēc jūs iekļāvāt šo domu savā definīcijā?

Dodiet studentiem uzdevumu — strādāt pa pāriem. Lūdziet vienu studentu katrā pārī izlasīt Almas 22:12–14 un otrajam studentam izlasīt 2. Nefija 2:25–28. (Jūs varētu uzrakstīt šos pantus uz tāfeles.) Lūdziet studentus sameklēt pestīšanas ieceres daļas, kas pieminētas viņu pantos. Kad studentiem ir bijis pietiekami laika izlasīt savus pantus, lūdziet partnerus pēc kārtas dalīties tajā, ko viņi ir atklājuši.

Uz tāfeles uzrakstiet šādas Svēto Rakstu atsauces: 2. Nefija 9:6; 2. Nefija 11:5; Almas 12:25; Almas 24:14; Almas 42:8; Almas 42:15. (Jūs varat pierakstīt šīs atsauces uz tāfeles pirms stundas sākuma.)

Paskaidrojiet, ka Mormona Grāmatā pravieši lieto dažādus nosaukumus, kas attiecināmi uz Debesu Tēva ieceri. Aiciniet studentus atvērt 2. Nefija 9:6 un lūdziet kādu no studentiem nolasīt šo pantu skaļi.

  • Kura frāze šajā pantā ir attiecināma uz Dieva ieceri? („Radītāja žēlsirdīgo ieceri”.) Uzrakstiet to uz tāfeles — blakus 2. Nefija 9:6.)

Lūdziet studentus klusām izlasīt pārējos pantus, kas uzrakstīti uz tāfeles, mekējot frāzes, kas attiecas uz Debesu Tēva ieceri. Kad kāds no studentiem atrod frāzi, kas attiecināma uz Debesu Tēva ieceri, aiciniet viņu uzrakstīt to uz tāfeles blakus pareizajai Svēto Rakstu atsaucei. Pabeigtajam sarakstam uz tāfeles vajadzētu izskatīties aptuveni šādi:

(Lai palīdzētu studentiem vairot pateicību par Mormona Grāmatas mācībām, jūs varat norādīt uz tādām frāzēm kā „glābšanas iecere”, „laimes iecere” un „pestīšanas iecere”, kas vairākas reizes ir minētas Mormona Grāmatā, bet nav minētas Bībelē.)

  • Ko šie nosaukumi uzsver Debesu Tēva iecerē? (Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka Debesu Tēva iecere ir radīta, lai sniegtu Viņa bērniem mūžīgo pestīšanu un laimi.)

Lieciniet, ka mēs nevaram atgriezties Dieva klātbūtnē un saņemt mūžīgo pestīšanu bez dievišķas palīdzības. Aiciniet studentus individuāli izlasīt Mosijas 3:17, meklējot pestīšanas ieceres centrālo būtni. Pēc tam, kad studenti ir izstāstījuši par saviem atklājumiem, lieciet kādam no studentiem skaļi nolasīt 2. Nefija 2:8. Uzsveriet, ka Jēzus Kristus ir centrālā būtne Pestīšanas iecerē un, pateicoties Viņa veiktajai Izpirkšanai, šī iecere darbojas visu Dieva bērnu labā. Palūdziet kādam no studentiem nolasīt šādu pravieša Džozefa Smita izteikumu:

Attēls
Pravietis Džozefs Smits

„Mūsu reliģijas pamatprincipi ir apustuļu un praviešu liecība par Jēzu Kristu — ka Viņš nomira, tika apglabāts un trešajā dienā augšāmcēlās, un uzkāpa Debesīs; un viss pārējais, kas attiecas uz mūsu reliģiju, tam ir tikai pielikumi” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2007], 50. lpp.).

Jūs varat paskaidrot, ka vārds pielikums attiecas uz objektu vai konceptu, kas saistīts ar kaut ko, kam ir lielāka nozīmē, piemēram, zars ir daļa no koka. Koks var dzīvot bez zara, bet zars nevar dzīvot, ja tas ir atdalīts no koka saknēm un stumbra. Prezidents Boids K. Pekers, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja, ka Jēzus Kristus Izpirkšanas doktrīna ir „kristiešu doktrīnas sakne”. Jūs varat zināt daudz par evaņģēliju, jo tas zarojas no tās saknes, taču, ja jūs zināt tikai zarus un šie zari neskar sakni, ja tie ir nogriezti no tās patiesības, tajos nebūs nedz dzīvības, nedz satura, nedz augšāmcelšanās” („The Mediator”, Ensign, 1977. g. maijs, 56).

Paskaidrojiet, ka Debesu Tēva plāns bieži tiek saukts par glābšanas ieceri, jo tā ietver mūsu glābšanu. Būdams tas, kas padarīja mūsu glābšanu iespējamu caur Izpirkšanu, Jēzus Kristus tiek saukts par Glābēju.

Uzrakstiet uz tāfeles Mūs ir jāglābj no …

Palūdziet kādam no studentiem skaļi nolasīt 2. Nefija 9:6–10 un tad palūdziet citu studentu skaļi nolasīt 3. Nefija 9:21–22 . Pārējos studentus aiciniet sekot līdzi, meklējot, kā pabeigt teikumu, kas uzrakstīts uz tāfeles. Jūs varat ierosināt, lai viņi atzīmē savus atklājumus savos Svētajos Rakstos.

Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atklājuši, un uzrakstiet viņu atbildes uz tāfeles. Pārliecinieties, ka viņi saprot, ka, pateicoties Jēzus Kristus veiktajai Izpirkšanai, visi cilvēki tiks izglābti no fiziskās nāves. Paskaidrojiet arī, ka caur Izpirkšanu mēs varam tikt izglābti no saviem grēkiem, pretējā gadījumā mēs nevarētu dzīvot Dieva klātbūtnē.

Nolasiet šādus pravieša Jēkaba vārdus: „Ak, cik liela ir mūsu Dieva labestība” (2. Nefija 9:10). „Ak, cik dižena ir Mūsu Dieva iecere!” (2. Nefija 9:13).

  • Kā Jēkaba vārdi 2.Nefija 9:6–10 palīdz jums saprast, kāpēc viņš tā izsaucās?

  • Saskaņā ar 2.Nefija 9:7, 9, kas notiktu, ja nebūtu Izpirkšanas? (Mūsu ķermeņi nomirtu un nekad vairāk neceltos, un mūsu gars nonāktu velna rokās.)

Atsaucieties uz pēdējo teikumu pestīšanas ieceres definīcijā, ar ko jūs dalījāties stundas sākumā: „Šī iecere rada iespēju visiem cilvēkiem tapt paaugstinātiem un dzīvot mūžīgi kopā ar Dievu.”

  • Kāpēc ir svarīgi saprast, ka iecere padara mūsu paaugstināšanu iespējamu, nevis stingri noteiktu? (Kad studenti atbild uz šo jautājumu, pārliecinieties, ka viņi saprot, ka mums ir rīcības brīvība, spēja izvēlēties un rīkoties pašiem. Mūsu paaugstināšana daļēji ir atkarīga no tā, kā mēs atsaucamies uz tām svētībām, kuras Dievs ir mums piedāvājis.)

Uz tāfeles uzrakstiet šādas Svēto Rakstu atsauces: 2. Nefija 2:25–28; 2. Nefija 31:17–20; Almas 34:15–16. Palūdziet studentus klusām izlasīt šīs rakstvietas un pierakstīt savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās to, kas, saskaņā ar šiem pantiem, mums ir jādara, lai saņemtu visu, ko Dievs mums piedāvā caur Savu pestīšanas ieceri.

Kad studentiem ir bijis pietiekami laika, lai pabeigtu šo uzdevumu, aiciniet viņus dalīties atbildēs citam ar citu. Kamēr viņi to dara, norādiet uz piemēriem par paklausību „Dieva dotajiem likumiem, priekšrakstiem un doktrīnām”, kas pieminēti definīcijā, ar ko jūs iepriekš dalījāties. (Piemēri šajos pantos ietver ticības izrādīšanu grēku nožēlošanai, kristības un Svētā Gara dāvanas saņemšanu.) Kad studenti ir beiguši dalīties, jūs varat uzdot šādus jautājumus:

  • Kā mūsu rīcība ietekmē mūsu spēju saņemt Izpirkšanas svētības? (Kamēr studenti atbild, meklējiet iespējas liecināt, ka, ja mēs izvēlamies dzīvot saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēliju un rīkoties atbilstoši Dieva plānam, mēs saņemam mūžīgo dzīvi caur Glābēja Izpirkšanu.)

  • Kā izpratne par pestīšanas ieceri var mums palīdzēt ievērot baušļus?

Lūdziet kādu no studentiem skaļi nolasīt 2. Nefija 2:25.

  • Kā pestīšanas ieceres ievērošana ir sniegusi jums prieku?

Stundas noslēgumā paskaidrojiet, ka, studējot Mormona Grāmatu, studenti apgūs daudzas citas doktrīnas, kas attiecināmas uz pestīšanas ieceri; šī stunda tikai sniedza īsu pārskatu. Iedrošiniet studentus studēšanas laikā raudzīties pēc visa, ko Dievs ir viņu labā darījis, pieņemot kā daļu no Viņa pestīšanas ieceres, un raudzīties pēc visa, kas viņiem ir nepieciešams, lai saņemtu Dieva iecerētās svētības pilnā apmērā. Lieciniet par patiesībām, kas ir pārrunātas šajā stundā.