Bibliotēka
80. stunda: Almas 15–16

80. stunda

Almas 15–16

Ievads

Pēc tam, kad Tas Kungs atbrīvoja Almu un Amuleku no ieslodzījuma, viņi devās sludināt ļaudīm Sidomas pilsētā. Tur viņi atrada ticīgos, kas bija bijuši izdzīti no Amonihas, tajā skaitā Zīzromu, kas savu grēku dēļ cieta fiziski un garīgi. Kad Zīzroms pasludināja savu ticību Jēzum Kristum, Alma viņu izdziedināja un kristīja. Alma nodibināja baznīcu Sidomā, un tad viņš kopā ar Amuleku atgriezās Zarahemlā. Piepildot Almas pravietojumu, lamanieši vienā dienā iznīcināja Amonihas pilsētu. Turklāt lamanieši sagūstīja dažus nefijiešus no apkārtējām zemēm. Izvēloties sekot Almas pravietiskajai vadībai, nefijiešu karapulks atguva gūstekņus un izdzina lamaniešus no šīs zemes. Miera perioda laikā Alma, Amuleks un daudzi citi stiprināja baznīcu visā nefijiešu zemē.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Almas 15

Alma izdziedina Zīzromu, nodibina baznīcu Sidomā un kopā ar Amuleku atgriežas Zarahemlā

Lai palīdzētu studentiem atcerēties galvenos cilvēkus un notikumus, kas pierakstīti Almas 11–14, uzrakstiet uz tāfeles šādus vārdus:

Zīzroms

Ontijas

Uguns

Alma

Amuleks

Amoniha

Dodiet studentiem vienu minūti laika, lai viņi censtos lietot visus uz tāfeles uzrakstītos vārdus un nosaukumus un apkopotu notikumus, kas aprakstīti Almas 11–14. (Jūs varat ierosināt, lai viņi izmanto nodaļas kopsavilkumus, kas var palīdzēt.) Pēc tam, kad daži studenti ir atbildējuši, izdzēsiet visus vārdus izņemot Zīzroms.

Paskaidrojiet, ka pēc Amonihas pamešanas Alma un Amuleks ieradās Sidomā, kur viņi atrada ticīgos, kas bija izdzīti no Amonihas, tajā skaitā Zīzromu. Aiciniet studentus klusi izlasīt Almas 15:3–5, meklējot vārdus un frāzes, kas raksturo Zīzroma stāvokli. Kad studenti stāsta par izlasīto, uzrakstiet viņus atbildes uz tāfeles zem vārda Zīzroms.

  • Kāpēc, jūsuprāt, Zīzroma vaina lika viņam ciest gan garīgi, gan fiziski? Kas ir jādara cilvēkiem šādā stāvoklī, lai viņu stāvoklis mainītos?

  • Kā palīdzību meklēja Zīzroms? (Skat. Almas 15:4.) Kāpēc, jūsuprāt, viņš sūtīja pēc Almas un Amuleka? (Atbildes var ietvert, ka viņš viņiem uzticējās un ka viņš zināja, ka viņi bija Dieva vīri un viņiem bija priesterības pilnvaras.)

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Almas 15:6–10. Lūdziet pārējos audzēkņus meklēt vārdus, kurus Alma teica, lai palīdzētu Zīzromam pielietot ticību Jēzum Kristum un Viņa Izpirkšanai.

  • Kāpēc, jūsuprāt, Zīzromam bija nepieciešams pielietot ticību Jēzum Kristum un Viņa Izpirkšanai, pirms viņš varētu tapt dziedināts?

Lūdziet studentiem klusi izlasīt Almas 15:11–12, lai uzzinātu, kas notika ar Zīzromu. Kad viņiem ir bijis pietiekami daudz laika to izlasīt, izdzēsiet visus vārdus un frāzes, kas uzrakstītas uz tāfeles zem vārda Zīzroms.

  • Kādus pierādījumus jūs redzat tam, ka Zīzroms nožēloja grēkus un saņēma Tā Kunga žēlastību? (Viņš tika dziedināts caur ticību Jēzum Kristum, viņš tapa kristīts, un viņš sāka sludināt evaņģēliju.)

Uz tāfeles uzrakstiet šādu principu: Ar ticību Jēzum Kristum mēs varam tikt dziedināti un stiprināti.

Norādiet, ka Alma kā priesterības vadītājs nepievērsa sev uzmanību. Viņa mērķis šajā Zīzroma pievēršanā bija palīdzēt Zīzromam pielietot ticību Jēzum Kristum un saņemt žēlastību caur Izpirkšanu. Lai atspoguļotu vienu veidu, kā mūsu priesterības vadītāji mums palīdz saņemt Izpirkšanas svētības, izlasiet šo eldera Džeja E. Džensena, no Septiņdesmitajiem, pieredzi:

„Laikā, kad es kalpoju par bīskapu, es pieredzēju Izpirkšanas svētības to Baznīcas locekļu dzīvēs, kas bija izdarījuši nopietnus pārkāpumus. …

Kāds jauns neprecēts pieaugušais satikās ar jaunu sievieti. Viņi ļāva savstarpējai pievilcībai iziet no kontroles. Viņš atnāca pie manis pēc padoma un palīdzības. Pamatojoties uz viņa atzīšanos un Gara iedvesmu, starp citām lietām, viņam nebija atļauts uz laiku baudīt Svēto Vakarēdienu. Mēs regulāri satikāmies, lai pārliecinātos, ka ir notikusi grēku nožēlošana, un pēc atbilstoša laika es viņu atkal pilnvaroju baudīt Svēto Vakarēdienu.

Sēžot uz paaugstinājuma Svētā Vakarēdiena sanāksmē, es pievērsu savu skatu viņam, kad viņš tagad cienīgi pieņēma Svēto Vakarēdienu. Es biju liecinieks tam, kā žēlastības, mīlestības un drošības rokas ieskāva viņu, kad Izpirkšanas dziedināšana sasildīja viņa dvēseli un atviegloja viņa nastu, kas rezultātā deva apsolīto piedošanu, mieru un laimi.” („Arms of Safety”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 49.)

Lieciniet, ka bīskapi un citi priesterības vadītāji var mums palīdzēt caur Jēzus Kristus Izpirkšanu saņemt žēlastību un spēku, kas mums ir nepieciešams.

Lai palīdzētu studentiem saprast, ka Baznīcas vadītāji kalpo cilvēku grupām un indivīdiem, lieciet viņiem pētīt Almas 15:13–18. Dodiet studentiem uzdevumu strādāt pāros. Lūdziet vienam studentam katrā pārī pētīt Almas 15:13–15, 17, meklējot veidus, kā Sidomas ļaudis tika svētīti caur Almas kalpošanu. Lūdziet otram studentam katrā pārī pētīt Almas 15:16, 18, meklējot veidus, kā Amuleks tika svētīts caur Almas kalpošanu. Pēc tam, kad viņiem ir bijis pietiekami daudz laika, aiciniet viņus paskaidrot viens otram, ko viņi ir atraduši.

Aiciniet pāriniekus domāt par trīs līdz pieciem veidiem, kādos šodien baznīcas vadītāji var palīdzēt cilvēku grupām un indivīdiem. Mudiniet studentus domāt par viņu pašu pienākumiem kā vadītājiem savos priesterības kvorumos un Jauno sieviešu klasēs. Lūdziet katrai pārniecībai dalīties savās idejās ar pārējiem audzēkņiem.

Almas 16:1–12

Lamanieši iznīcina Amonihu, bet nespēj uzveikt nefijiešus, kas seko Almas padomam

Lūdziet studentus domāt par kādu gadījumu, kad viņi ir jutušies pārsteigti vai pēkšņi nobiedēti. Jūs varat lūgt vienam vai diviem studentiem dalīties savās pieredzēs. Aiciniet studentus klusi izlasīt Almas 16:1–3, meklējot to, kā nefijieši Amonihā tika pārsteigti un kāpēc daži no viņiem, iespējams, bija nobijušies. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi atrada. (Ja nepieciešams, palīdziet viņiem saprast, ka lamanieši negaidīti uzbruka Amonihas pilsētai un iznīcināja tās iedzīvotājus, pirms nefijieši paspēja izveidot karapulku, lai viņiem uzbruktu.)

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 16:4–6 un lūdziet audzēkņus noteikt, kur taisnīgie nefijieši meklēja vadību. Lūdziet vēl kādu studentu skaļi nolasīt Almas 16:7–8, kamēr pārējie audzēkņi meklē rezultātus tai palīdzībai, kuru viņi saņēma.

  • Kā Almas pravietiskā vadība palīdzēja nefijiešiem?

  • Kādus principus mēs varam mācīties no šī pieraksta? (Studenti var atpazīt dažādus principus. Pārliecinieties, ka viņi saprot, ka, kad mēs cītīgi meklējam un sekojam Tā Kunga praviešu vadībai, Tas Kungs mūs stiprina un aizsargā. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)

  • Kā jaunieši tiek svētīti, kad viņi seko pravietiskai vadībai? (Lai palīdzētu studentiem atbildēt uz šo jautājumu, apsveriet iespēju lūgt viņiem atšķirt divas vai trīs sadaļas brošūrā Jaunatnes morāles stiprināšanai. Aiciniet viņus atbildēt uz šo jautājumu attiecībā uz katru jūsu izvēlēto sadaļu.)

Lūdziet studentus domāt par pieredzēm, kad pravietiska vadība ir viņiem palīdzējusi pieņemt pareizus lēmumus sarežģītās situācijās. Uzaiciniet dažus studentus dalīties savās atbildēs ar pārējiem. (Palīdziet viņiem saprast, ka viņi var nedalīties pārāk privātās pieredzēs.) Jūs varat arī dalīties pats savā pieredzē. Lai pastiprinātu patiesību, ka praviešu vārdi vienmēr piepildās, jūs varat norādīt, ka Almas 16:9–11 parāda Almas pravietojuma par Amonihas ļaudīm piepildījumu (skat. Almas 9:12).

Almas 16:13–21

Alma, Amuleks un citi izveido baznīcu starp nefijiešiem

Kad studenti beidz studēt Almas 16, mudiniet viņus meklēt piemērus tiem diviem principiem, kurus jūs esat uzrakstījis uz tāfeles. Apkopojiet Almas 16:13–15, paskaidrojot, ka Alma un Amuleks turpināja sludināt Dieva vārdu visā zemē un viņiem palīdzēja citi, „kas bija izraudzīti šim darbam” (Almas 16:15). Aiciniet studentus klusām izlasīt Almas 16:16–21, meklējot šī darba rezultātus. Pēc pietiekama laika lūdziet studentus pastāstīt par izlasīto. Pajautājiet viņiem, kā šie piemēri ilustrē vienu vai abus principus, kas uzrakstīti uz tāfeles.

Stundas noslēgumā mudiniet studentus pārrakstīt vienu no šiem principiem savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās. Aiciniet viņus uzrakstīt kopsavilkumu no tā, ko viņi ir šodien iemācījušies par šo principu. Lūdziet viņus arī pierakstīt, kā viņi plāno pielietot to, ko viņi ir iemācījušies.

Rakstvietu prasmīgas pārzināšanas atkārtojums

Šī stunda iezīmē šī kursa vidu. Lai palīdzētu studentiem nostiprināt savas zināšanas par prasmīgi pārzināmām rakstvietām, apsveriet iespēju uzdot viņiem viktorīnu vai pārbaudes darbu, lai noteiktu, cik labi viņi zina tās prasmīgi pārzināmās rakstvietas, kuras jau ir apgūtas seminārā. Jūs varat sagatavot vienkāršu mutisku vai rakstisku viktorīnu, piemēram, dodot norādi no semināra grāmatzīmes un liekot studentiem pierakstīt pareizo atsauci, vai arī jūs varat apsvērt iespēju pārskatīt dažas rakstvietas, kuras studenti ir iegaumējuši. Jūs varat studentus iepriekš brīdināt par testu vai pārbaudi, lai viņi varētu sagatavoties.

Piezīme: Ja jums nepietiek laika, lai šo aktivitāti pielietotu kā daļu no stundas, jūs to varat darīt citā dienā. Citas atkārtošanas aktivitātes skatiet pielikumā šīs rokasgrāmatas beigās.

Komentāri un skaidrojumi

Almas 15:3–5. Fiziskas ciešanas, kuras rodas no garīgas nekārtības

Kamēr Zīzroms nožēloja grēkus, viņa grēki „mocīja viņa prātu, līdz tas kļuva ārkārtīgi nomākts” (Almas 15:3). Prezidents Boids K. Pekers, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, runāja par to fizisko ciešanu, kuras radījis garīgs sajukums, realitāti:

„Es [reiz] jautāju ģimenes ārstam, cik daudz no viņa laika tika veltīts tikai fizisku vainu novēršanai. Viņam bija liela prakse, un pēc rūpīgas apdomāšanas, viņš atbildēja: „Ne vairāk kā 20 procentu. Pārējo laiku, man šķiet, es strādāju ar tādām problēmām, kas ļoti lielā mērā ietekmē manu pacientu fizisko labklājību, taču nerodas ķermenī.”

„Šīs fiziskās saslimšanas,” ārsts noslēgumā teica, „ir tikai simptomi cita veida grūtībām.”

Pēdējās paaudzēs cita pēc citas galvenās saslimšanas ir pakļautas kontrolei vai ārstēšanai. Dažas ļoti lielas vēl paliek, bet mēs tagad, šķiet, varam darīt kaut ko ar lielāko daļu no tām.

Ir vēl viena mūsu daļa, ne tik sataustāma, bet tikpat reāla kā mūsu fiziskais ķermenis. Šī netaustāmā mūsu daļa tiek raksturota kā prāts, emocijas, saprāts, temperaments un daudz kas cits. Ļoti reti to raksturo kā garīgu.

Taču cilvēkā ir gars; noliegt to nozīmē noliegt realitāti. Ir arī garīgas saslimšanas, un garīgas saslimšanas var radīt lielas ciešanas.

Cilvēka ķermenis un gars ir saistīti kopā.” („The Balm of Gilead”, Ensign, 1977. g. nov., 59.)