43. stunda: Jēkaba 1 – Jēkaba 2:11

43. stunda

Jēkaba 1 – Jēkaba 2:11

Ievads

Pēc Nefija nāves nefijieši jaunā ķēniņa valdīšanas laikā sāka „zināmā mērā nodoties ļauniem darbiem” (Jēkaba 1:15). Nefijs iesvētīja Jēkabu un viņa brāli Jāzepu par priesteriem un skolotājiem savai tautai, un viņi uzcītīgi strādāja, lai pārliecinātu ļaudis nožēlot grēkus un nākt pie Kristus. Jēkabs paklausīja Nefija pavēlei pierakstīt svētas mācības, atklāsmes un pravietojumus uz mazajām plāksnēm.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Jēkaba 1:1–8

Jēkabs pieraksta svētas patiesības un strādā, lai palīdzētu citiem nākt pie Jēzus Kristus

Lūdziet studentiem nosaukt dažādus priesterības vadītāju amatus. (Atbildes var ietvert: pravieši un apustuļi, augstāki pilnvarotie, staba prezidenti, bīskapi un kvorumu prezidenti.) Aiciniet dažus studentus īsi dalīties, kā priesterības vadītāji ir svētījuši viņu dzīvi caur priesterības kalpošanu.

Paskaidrojiet, ka Nefijs iesvētīja savus jaunākos brāļus, Jēkabu un Jāzepu, par priesteriem un skolotājiem savai tautai (skat. 2. Nefija 5:26; Jēkaba 1:18). Kad Nefija dzīve tuvojās beigām, viņš uzticēja Jēkabam atbildību par plāksnēm, kas ietvēra pierakstu par viņu tautu.

Aiciniet studentus klusām izlasīt Jēkaba 1:1–4. Lūdziet viņus noteikt, ko Nefijs pavēlēja Jēkabam pierakstīt uz plāksnēm un kāpēc. (Jūs varat ieteikt, lai studenti atzīmē Nefija norādījumus Jēkabam.) Kad studentiem ir bijis pietiekams laiks, lai izlasītu pantus, aiciniet dažus no viņiem pastāstīt klasei, ko viņi ir atklājuši.

Ja studenti to nepiemin, norādiet uz Jēkaba 1:4 pēdējo frāzi — „mūsu tautas labumam”.

Ko nozīmē izteikums „mūsu tautas labumam”? (Viņu ieguvumam.)

Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Jēkaba 1:5–6. Lūdziet audzēkņus noteikt, ko Tas Kungs atklāja Jēkabam un Jāzepam, kas varētu viņiem palīdzēt mācīt savu tautu. (Jūs varat paskaidrot, ka „lielās raizes” attiecas uz viņu lielajām bažām par savu tautu.)

Ko Tas Kungs atklāja Jēkabam un Jāzepam? (Viņš tiem parādīja, kas notiks ar nefijiešiem nākotnē, un Viņš aprakstīja Kristus atnākšanu.)
Kā šīs zināšanas ir varējušas palīdzēt Jēkabam un Jāzepam mācīt savu tautu?

Uz tāfeles uzrakstiet vārdu pārliecināt. Lūdziet studentus klusām izlasīt Jēkaba 1:7–8, meklējot, par ko Jēkabs un Jāzeps gribēja pārliecināt savu tautu. Aiciniet vairākus studentus uzrakstīt uz tāfeles vienu no Jēkaba un Jāzepa pamudinājumiem.

Aiciniet studentus norādīt uz vienu vai divām rīcībām no saraksta, kas uzrakstīts uz tāfeles, ko viņi vēlētos labāk saprast. Kad studenti norāda uz šīm rīcībām, pajautājiet, vai citi studenti var palīdzēt tās izskaidrot. Šajā diskusijā var būt noderīgas šādas definīcijas:

„Ieiet viņa atdusā” — tas nozīmē baudīt mieru šajā dzīvē un saņemt „[Dieva] godības pilnību” nākamajā dzīvē (M&D 84:24).

„Uzlūkot [Kristus] nāvi” — viena definīcija vārdam „uzlūkot” ir uzmanīgi skatīties vai novērtēt. Kad Jēkabs rakstīja, ka viņš gribēja pārliecināt savu tautu, lai tā „ticētu Kristum un uzlūkotu Viņa nāvi”, ar to viņš varēja būt domājis, ka viņš vēlējās, lai viņi rūpīgi novērtētu Jēzus Kristus Izpirkšanu, apzinātos tās nozīmību un iegūtu personīgu liecību par to.

„Nest Viņa krustu” — šis izteikums ir attiecināms uz mūsu gatavību atteikties no bezdievības un pasaulīgās iekāres un ievērot Tā Kunga baušļus (skat. Izvilkumi no Džozefa Smita veiktā Bībeles tulkojuma, Mateja 16:26; Lūkas 9:23; 2. Nefija 9:18). Tas ir attiecināms arī uz mūsu gatavību izturēt līdz galam un upurēties, sekojot Kristum.

„Paciest pasaules izsmieklu” — šis izteikums attiecas uz baušļu ievērošanu par spīti pasaules spiedienam, pazemojumiem un pretestībai, ar ko bieži saskaras Jēzus Kristus mācekļi.

Lūdziet studentus apkopot to, ko viņi ir iemācījušies no Jēkaba 1:1–8 par priesterības vadītāju atbildību. Kad studenti dalās savās idejās, uzsveriet, ka priesterības vadītāji uzcītīgi strādā, lai palīdzētu mums nākt pie Kristus. (Jūs varat uzrakstīt šo principu uz tāfeles.)

Kā mūsu priesterības vadītāji strādā, lai palīdzētu mums nākt pie Kristus?

Dodiet studentiem dažas minūtes laika, lai savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās ierakstītu to, kā pravieši vai citi priesterības vadītāji ir palīdzējuši viņiem vienā vai divās jomās no Jēkaba 1:7–8. Aiciniet dažus studentus dalīties ar to, ko viņi pierakstīja. (Atgādiniet, ka viņiem nav jādalās ar to, kas ir pārāk personīgs vai privāts.)

Jēkaba 1:9–2:11

Jēkabs brīdina ļaudis par viņu ļaundarībām

Mudiniet studentus visas stundas laikā pārdomāt šādu jautājumu:

Kāpēc Baznīcas vadītāji mūs brīdina par grēku?

Jēkabs pierakstīja, ka pēc viņa brāļa Nefija nāves cilvēki sāka nodoties atsevišķiem nekrietniem paradumiem. Aiciniet studentus klusām izlasīt Jēkaba 1:15–16. Aiciniet viņus noteikt trīs jomas, kas satrauca Jēkabu. (Kad studenti ir atbildējuši, jūs varat uz tāfeles uzrakstīt vārdus: „nešķīstība, pasaulīgums” un „lepnība”.)

Lieciet studentiem klusām izlasīt Jēkaba 1:17–19, meklējot, ko darīja Jēkabs un Jāzeps, lai palīdzētu savai tautai. Lūdziet viņus pastāstīt par atklāto. Aiciniet kādu no studentiem uzrakstīt viņu atbildes uz tāfeles.

Ko, jūsuprāt, nozīmē — „saņemt uzdevumus no Tā Kunga”? (Jēkaba gr. 1:17.) (Mācīties to, ko Tas Kungs vēlas, lai mēs darītu.)

Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt eldera Džefrija R. Holanda, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu. Aiciniet audzēkņus klausīties, kā Baznīcas vadītāji tiecas uzzināt savu uzdevumu no Tā Kunga, kad viņi gatavojas uzstāties Vispārējā konferencē:

Attēls

Elders Džefrijs R. Holands

„Iespējams, jūs to jau zināt (bet, ja nē, jums tas būtu jāzina), ka ar retiem izņēmumiem neviens vīrietis vai sieviete, kas uzstājas [Vispārējā konferencē], nesaņem konkrētu tēmu. Katram ir jāgavē un jālūdz, jāstudē un jāmeklē, jāsāk un jāapstājas, un atkal jāsāk, līdz viņš vai viņa ir pārliecināts, ka šajā konferencē šajā laikā tieši šī ir tā tēma, kuru Tas Kungs vēlas, lai runātājs prezentē — neatkarīgi no personīgajām vēlmēm vai privātām izvēlēm. … Katrs ir raudājis, uztraucies un patiesi meklējis Tā Kunga norādījumus, lai Tas vadītu viņa vai viņas domas un izpausmes.” („An Ensign to the Nations”, Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 111.)

Ko dara Vispārējas konferences runātāji, lai meklētu savu uzdevumu no Tā Kunga?
Kāpēc ir svarīgi saprast, ka Baznīcas vadītāji cenšas mums mācīt to, ko Tas Kungs vēlas, lai mēs zinātu? Kā varētu mainīties mūsu attieksme, ja, klausoties runātāju, mēs to paturam prātā?
Atbilstoši Jēkaba 1:19, kāda bija Jēkaba un Jāzepa atbildība? (Kad studenti atbild, pārliecinieties, ka viņi saprot, ka priesterības vadītājiem ir dievišķi dota atbildība — mācīt Dieva vārdu un brīdināt no grēka. Jūs varat uzrakstīt šo patiesību uz tāfeles.)
Kāpēc vecāki un Baznīcas vadītāji, kuri brīdina mūs no grēcīgām domām un uzvedības, ir svētība?
Kādus vārdus izmantoja Jēkabs, lai pateiktu, kā viņiem ir jāmāca? Kādas varētu būt sekas, ja viņi neizpildītu savus pienākumus?

Lūdziet studentus domāt par to, kā viņi justos, ja viņi, tāpat kā Jēkabs, būtu vadītāji un tiktu iedvesmoti aicināt cilvēkus nožēlot nešķīstību, pasaulīgumu un lepnību. Sadaliet audzēkņus pāros. Aiciniet partnerus pēc kārtas nolasīt viens otram Jēkaba 2:1–3, 6–7, 10–11. Lūdziet viņus atrast izteikumus, kas norāda uz Jēkaba sajūtām, apzinoties savu uzdevumu — aicināt cilvēkus nožēlot grēkus. Pēc pietiekoša laika aiciniet vairākus studentus dalīties savās atbildēs ar pārējiem audzēkņiem.

Kā šie izteikumi raksturo Jēkaba sajūtas, apzinoties uzdevumu — aicināt savu tautu nožēlot grēkus? (Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka, lai gan Jēkabs uzskatīja, ka viņa pienākums ir sarežģīts, viņš to pildīja, jo rūpējās par savu tautu un vēlējās paklausīt Dieva pavēlēm.)

Noslēgumā lieciet studentiem ierakstīt savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās, (1) ko pēdējā laikā viņiem ir iemācījuši Baznīcas vadītāji un kā viņi to var pielietot savā dzīvē vai (2) kā viņi savos aicinājumos stundā vai kvorumu prezidijos, savos mājskolotāju pienākumos vai citās vadīšanas iespējās var pielietot to, ko viņi ir iemācījušies šodien. (Jūs varat uzrakstīt šos norādījumus uz tāfeles.) Iedrošiniet studentus sekot priesterības vadītāju padomam. Noslēgumā lieciniet par tiem principiem, kas mācīti šajā stundā.

Komentāri un skaidrojumi

Jēkaba 1:18. „Iesvētīti par priesteriem un skolotājiem”

Prezidents Džozefs Fīldings Smits paskaidroja izteikuma „priesteri un skolotāji” nozīmi no Jēkaba 1:18:

„Nefijieši pildīja pienākumus ar Melhisedeka priesterības spēku no Lehija dienām līdz laikam, kad pie viņiem nāca Glābējs. Tā ir patiesība, ka Nefijs „iesvētīja Jēkabu un Jāzepu” par priesteriem un skolotājiem nefijiešu zemē, bet tas fakts, ka vārdi priesteri un skolotāji tika lietoti daudzskaitlī, norāda, ka nevienā gadījumā tā nebija norāde uz konkrētu amatu, bet tas bija vispārējs uzdevums mācīt, vadīt un dot norādījumus tautai.” (Answers to Gospel Questions, comp. Joseph Fielding Smith Jr., 5 sēj. [1957.–1966. g.], 1:124.)

Jēkaba 1:19. „Mēs turējām godā mūsu amatus Tam Kungam”

Prezidents Tomass S. Monsons paskaidroja, ko nozīmē turēt godā aicinājumu:

„Ko nozīmē — turēt godā aicinājumu? Tas nozīmē — piešķirt tam lielāku cieņu un nozīmīgumu, padarīt to godājamu un slavējamu visu cilvēku acīs, paaugstināt un stiprināt to, ļaut debesu gaismai spīdēt caur to, lai citi cilvēki varētu to saskatīt.

Un kā cilvēks tur godā aicinājumu? Vienkārši pildot tam uzticēto kalpošanu. Elders tur godā ordinēto eldera aicinājumu, apgūstot savus pienākumus un tad pildot tos. Tāpat to dara arī diakons, skolotājs, priesteris, bīskaps un katrs, kam ir amats priesterībā.” („The Sacred Call of Service”, Ensign vai Liahona, 2005. g. maijs, 54.)

Jēkaba 1:19;2:2. „Ar savu pašu galvām atbildēdami par ļaužu grēkiem”

Cilvēkiem, kuriem Baznīcā ir vadītāja pienākumi, ir nopietna atbildība. Jēkabs mācīja, ka tad, kad vadītāji atsakās mācīt Dieva vārdu tiem, kurus viņi ir aicināti vadīt, viņi daļēji kļūst atbildīgi par šo cilvēku grēkiem. Runājot ar priesterības brāļiem, prezidents Džons Teilors precīzi izskaidroja to atbildību, kuru raksturoja Jēkabs:

„Ja jūs neturat godā savus aicinājumus, Dievs jūs uzskatīs par atbildīgiem par tiem, kurus jūs būtu varējuši izglābt, ja būtu pildījuši savu pienākumu.” (Teachings of Presidents of the Church: John Taylor [2001], 164.)

Prezidents Hjūdžs B. Brauns, no Augstākā prezidija, vēlāk paskaidroja šo prezidenta Teilora izteikumu:

„Tas ir rosinošs izteikums. Ja bezdarbības vai nolaidības grēku dēļ es zaudēju to, kas man varētu būt nākamajā dzīvē, ir jācieš man pašam un neapšaubāmi — arī maniem tuviniekiem. Taču, ja es neizpildu savu bīskapa, staba prezidenta, misijas prezidenta vai kāda no Baznīcas augstākajiem pilnvarotajiem uzdevumu — ja kāds no mums neizpilda uzdevumu mācīt, vadīt, norādīt un palīdzēt glābt tos, kurus mēs vadām un kuri ir mūsu atbildībā, tad Tas Kungs uzskatīs mūs par atbildīgiem, ja viņi pazudīs mūsu nolaidības dēļ.” (Conference Report, 1962. g. okt., 84.)

Jēkaba 2:8. „Dieva vārds … dziedē ievainotu dvēseli”

Kad evaņģēlija apguvējus mulsina vai apgrūtina jauna informācija, ir labāk, ka viņi meklē atbildes no Dieva, kurš zina visu, nevis veic vispārējus meklējumus internetā vai lasa materiālus, kas vērsti pret mormoņiem. Vēršanās tieši pie Dieva parāda mūsu ticību Viņam un ļauj mums saņemt atbildes caur Svēto Garu. Mums arī vajadzētu vērsties pie Svētajiem Rakstiem un pēdējo dienu apustuļu un praviešu vārdiem, kas var sniegt atbildes uz sarežģītiem jautājumiem un dziedēt rētas. Šie panti māca, kur mums būtu jāvēršas un kas mums būtu jādara, kad mums ir izaicinoši jautājumi vai bažas:

Jēkaba 2:8 — „Dieva vārds … dziedē ievainotu dvēseli.”

Jēkaba v. 1:5–6 — „Bet ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, … un viņam taps dots. Bet lai tas lūdz ticībā.”

Moronija 10:5 — „Un ar Svētā Gara spēku jūs varēsit zināt patiesību par visu.”