Bibliotēka
119. stunda: 3. Nefija 8.–10. nodaļa


119. stunda

3. Nefija 8.–10. nodaļa

Ievads

Trīsdesmit trīs gadus pēc Glābēja piedzimšanas zīmes ieraudzīšanas nefijieši sāka raudzīties pēc zīmes par Glābēja nāvi, kuru bija pravietojis Samuēls-lamanietis. Lai gan tika sniegtas daudzas zīmes, ļaužu vidū parādījās šaubas un strīdi. Nākamā gada laikā Samuēla pravietojums piepildījās. Pēc lielām vētrām, zemestrīcēm un citām katastrofām, kas radīja lielus postījumus, trīs dienas zemi nosedza tumsa. Cilvēki, kas izdzīvoja postījumos, tumsā dzirdēja Jēzus Kristus balsi. Viņš tos aicināja nožēlot grēkus un atgriezties pie Viņa. Kad tumsa pazuda, cilvēku sēras pārvērtās priekā un Jēzus Kristus slavināšanā.

Ieteikumi stundas mācīšanai

3. Nefija 8:1–18

Lielie postījumi norāda uz Jēzus Kristus nāvi, piepildot Samuēla-lamanieša pravietojumu

Sāciet stundu, uzdodot šādu jautājumu:

  • Vai jūs zināt kādas zīmes, kas jau ir piepildījušās, norādot uz to, ka Glābēja Otrā Atnākšana ir tuvu? (Jūs varētu norādīt, ka daudzi pravietojumi, tādi kā evaņģēlija Atjaunošana, pravieša Ēlijas atnākšana un evaņģēlija sludināšana visā pasaulē, jau ir piepildījušies vai tiek piepildīti.)

  • Kā jūs jūtaties, kad atpazīstat kādu skaidru zīmi par to, ka Glābēja Otrā Atnākšana tuvojas?

Paskaidrojiet, ka mēs dzīvojam laikā, kas līdzinās laikam, tieši pirms Jēzus Kristus apmeklēja nefijiešus. Tieši tāpat kā nefijieši raudzījās pēc zīmēm, kuras pravietoja Samuēls-lamanietis, kas norādīja uz Jēzus Kristus nāvi un Augšāmcelšanos, mums ir jāraugās pēc zīmēm attiecībā uz Glābēja Otro Atnākšanu.

Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 3. Nefija 8:3–4, meklējot, cik atšķirīgi daži nefijieši attiecās pret zīmēm. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi atrada. (Lai gan cilvēki raudzījās pēc zīmēm „ar lielu nopietnību”, to vidū pastāvēja „liela šaubīšanās un vārdu maiņa”.)

  • Kādā ziņā 3. Nefija 8:3–4 aprakstītā situācija līdzinās stāvoklim mūsdienu pasaulē?

  • Kā mēs varam stiprināt savu ticību Jēzum Kristum pat tad, kad daudzi apkārtējie pauž šaubas?

Pajautājiet studentiem, vai viņi jebkad ir piedzīvojuši viesuļvētru, zemestrīci vai kādas citas dabas katastrofas. Kad studenti sniedz savas atbildes, aiciniet viņus dalīties tajā, kādas bija viņu sajūtas šīs pieredzes laikā un pēc tās.

Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā 3. Nefija 8:5–7. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kas notika 34. gadā pēc Jēzus Kristus piedzimšanas. Tad aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 3. Nefija 8:8–18, meklējot, kas notika ar pilsētu iedzīvotājiem. Aiciniet studentus pastāstīt to, ko viņi atrada. Atgādiniet studentiem, ka Samuēls-lamanietis pravietoja par šīm lietām (skat. Helamana 14:20–27). Uzsveriet to, ka visi pravieša vārdi tiks piepildīti, un to, ka Dievs sauks ļaunos pie atbildības par to darbiem.

3. Nefija 8:19–25

Trīs dienas zemi pārklāj tumsa

Paskaidrojiet: kad vētras un zemestrīces mitējās, trīs dienas zemi pārklāja tumsa. Uz brīdi izslēdziet klasē gaismu. Tad pajautājiet studentiem, vai viņi jebkad ir bijuši pilnīgi tumšā vietā, piemēram, alā vai istabā bez logiem.

  • Kā jūs jutāties, atrodoties šādā vietā?

Norādiet, ka tumsa, kas trīs dienas pārklāja zemi, atšķīrās no tumsas, kas rodas, izslēdzot gaismu vai atrodoties telpā bez logiem. Palūdziet studentiem patstāvīgi izlasīt 3. Nefija 8:19–23, meklējot frāzes, kas raksturo nefijiešu piedzīvoto tumsu. (Iespējamās atbildes ir: „bieza tumsa”, „tumsas migla” un „nekāda gaisma”.)

Palūdziet studentiem patstāvīgi izlasīt 3. Nefija 8:23–25, meklējot, kādu iespaidu tumsa atstāja uz tiem nefijiešiem, kuri izdzīvoja postījumos. Aiciniet studentus pastāstīt to, ko viņi atrada.

3. Nefija 9:1–14

Jēzus Kristus tumsā aicina tos, kuri izdzīvoja postījumos, nožēlot grēkus un nākt pie Viņa

Uzrakstiet uz tāfeles šādus jautājumus. Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 3. Nefija 9:1–12, meklējot atbildes uz šiem jautājumiem:

Kādēļ notika iznīcināšana?

Kā Sātans reaģēja uz šo iznīcināšanu?

Ko tas māca par Sātanu un to, kā viņš izturas pret saviem sekotājiem?

Nolasiet klases priekšā 3. Nefija 9:13–14. Aiciniet studentus sekot līdzi, meklējot Glābēja aicinājumu tiem, kuri tika pasargāti no iznīcināšanas. Palūdziet studentus iedomāties nefijiešus, kuri pilnīgā tumsā klausās Glābēja balsī. Viņi tika „saudzēti tāpēc, ka [bija] taisnīgāki nekā” tie, kas tika iznīcināti, taču viņiem joprojām bija jānožēlo grēki un jāmainās (skat. 3. Nefija 9:13; 10:12).

  • Kā, jūsuprāt, jutās nefijieši, kad sadzirdēja šo Glābēja aicinājumu? Kāpēc?

Aiciniet kādu studentu nolasīt šo eldera C. Skota Grova, no Septiņdesmitajiem, izteikumu:

„Jēzus Kristus ir mūsu dvēseļu diženais Dziedinātājs. …

Kad mēs grēkojam, Sātans saka, ka mēs esam pazuduši. Turpretī mūsu Izpircējs piedāvā pestīšanu visiem neatkarīgi no tā, ko mēs esam nepareizi izdarījuši, — pat jums un man.” („Izpirkšanas brīnums”, Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 109.)

Apstipriniet, ka Glābēja aicinājums 3. Nefija 9:13 — nākt pie Viņa un tapt dziedinātiem — ir sniegts katram no mums. Lai Glābējs mūs dziedinātu, mums ir jāpieņem Viņa aicinājums nākt pie Viņa, jānožēlo savi grēki un jātop pievērstiem. Aiciniet studentus padomāt par tiem savas dzīves aspektiem, kuriem ir nepieciešama Glābēja dziedināšana. Tad aiciniet viņus atbildēt uz šo jautājumu savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās:

  • Kas jums ir jāizdara, lai jūs varētu saņemt Glābēja dziedināšanu savā dzīvē?

3. Nefija 9:15–22

Glābējs pasludina, ka caur Viņa upuri Mozus likums ir piepildīts

Izlasiet priekšā 3. Nefija 9:19. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko pēc Jēzus Kristus vārdiem, Viņš vairs no nefijiešiem nepieņems. Būtu lietderīgi studentiem atgādināt, ka nefijieši tajā laikā dzīvoja pēc Mozus likuma. Kā daļu no Mozus likuma, Tas Kungs pavēlēja Saviem ļaudīm upurēt dzīvniekus kā simbolu tam upurim, ko sniegs Glābējs caur Savu veikto Izpirkšanu.

Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 3. Nefija 9:20, meklējot, ko Glābējs sacīja par to, kas tagad nefijiešiem ir jāupurē. Aiciniet viņus pastāstīt, ko ir atraduši.

  • Ko, jūsuprāt, nozīmē upurēt kā ziedojumu „salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu”?

  • Kādas svētības Glābējs apsola tiem, kuri nāk pie Viņa ar salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu?

Paskaidrojiet, ka elders D. Tods Kristofersons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja vienu veidu, kā mēs varam izprast frāzes „salauztu sirdi” un „nožēlas pilnu garu”. Nolasiet šo izteikumu, palūdzot studentiem saklausīt, kādus vārdus elders Kristofersons izmantoja, lai mums palīdzētu izprast šīs frāzes:

Attēls
Elders D. Tods Kristofersons

„Jūs varat sniegt Tam Kungam savas salauztās jeb nožēlas pilnās sirdis un sava nožēlas pilnā jeb pakļāvīgā gara dāvanu. Patiesībā tā ir sevis dāvināšana — tā, kas jūs esat un par ko kļūstat.

Vai ir kas tāds jūsos vai jūsu dzīvē, ka ir nešķīsts vai necienīgs? Kad jūs no tā atbrīvojaties, tā ir dāvana Glābējam. Vai ir kāds labs paradums vai rakstura īpašība, kas pietrūkst jūsu dzīvē? Kad jūs to pieņemat un padarāt par rakstura sastāvdaļu, jūs sniedzat dāvanu Tam Kungam.” („When Thou Art Converted”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 12.)

  • Kādus vārdus elders Kristofersons izmanto, lai palīdzētu mums izprast frāzi „salauzta sirds”? (Nožēlas pilna.) Ko, jūsuprāt, nozīmē — nožēlas pilna sirds?

  • Kādu vārdu elders Kristofersons izmanto, lai palīdzētu mums izprast frāzi „nožēlas pilns gars”? (Pakļāvīgs.) Kā jūs raksturotu cilvēku ar pakļāvīgu garu?

Palūdziet studentiem patstāvīgi izlasīt 3. Nefija 9:21–22, meklējot Glābēja sniegto aprakstu, kā mums būtu jānāk pie Viņa. Aiciniet viņus pastāstīt, ko ir atraduši. Parādiet attēlu ar mazu bērnu, iespējams, kādu no jūsu ģimenes.

  • Kā jūs iedomājaties mazu bērnu nākam pie Glābēja? Kā tas jums palīdz izprast, kā mums būtu jānāk pie Glābēja?

Uz tāfeles uzrakstiet:

Ja mēs nāksim pie Kristus ar salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu, Viņš …

Palūdziet studentiem pārskatīt 3. Nefija 9:13–15, 19–22, meklējot, kā ir iespējams pabeigt uz tāfeles uzrakstīto teikumu. Aiciniet viņus pastāstīt, ko ir atraduši. Iespējamās atbildes: Viņš mūs dziedinās (skat. 3. Nefija 9:13), sniegs mūžīgo dzīvi (skat. 3. Nefija 9:14) un mūs pieņems (skat. 3. Nefija 9:22). Kad studenti būs snieguši savas atbildes, papildiniet teikumu uz tāfeles: Ja mēs nāksim pie Kristus ar salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu, Viņš mūs pieņems, dziedinās un sniegs mums mūžīgo dzīvi.

3. Nefija 10. nodaļa

Tas Kungs apsola sapulcināt Savu tautu, kā vista sapulcina savus cālēnus

Sniedziet 3. Nefija 10:1–3 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka pēc tam, kad cilvēki bija dzirdējuši Glābēja balsi, viņi bija tik izbrīnīti, ka klusēja vairāku stundu garumā. Tad Viņš atkal uzrunāja tautu.

Palūdziet vairākiem studentiem pēc kārtas nolasīt priekšā 3. Nefija 10:4–6. Norādiet, ka Glābējs šajos pantos runā par Israēla namu, Viņa derības ļaudīm.

  • Kādā ziņā Glābējs līdzinās vistai, kas sargā savus cālēnus no briesmām? Kādēļ Glābējs nesapulcināja un neaizsargāja visu Israēla namu? (Viņi nenāca pie Viņa.)

  • Ko Glābējs apsolīja tiem, kuri nožēlos grēkus un atgriezīsies pie Viņa? (Viņš viņus sapulcinās, kā vista sapulcina savus cālēnus.)

Palūdziet studentiem atbildēt uz šo jautājumu rakstveidā savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās. (Jūs varētu uzrakstīt šo jautājumu uz tāfeles vai lēni nolasīt, lai studenti varētu to pierakstīt.)

  • Kad jūs esat sajutuši Glābēja aicinājumu saņemt Viņa gādību un aizsardzību?

Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā 3. Nefija 10:9–11. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kas notika pēc tam, kad Glābējs bija runājis ar cilvēkiem. Jūs varētu pabeigt stundu, liecinot par to, ka Glābējs ir žēlīgs pret visiem, kas nāk pie Viņa ar salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu. Jūs varētu arī paskaidrot, ka nākamajā stundā studenti pārrunās Glābēja apciemojumu pie ļaudīm un to, kā Viņš personīgi kalpoja katram no viņiem.

Komentāri un skaidrojumi

3. Nefija 9:2. „Velns smejas un viņa eņģeļi priecājas”

Elders Roberts D. Heilzs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja par velna reakciju uz mūsu grēkošanu:

„„Ādams krita, lai cilvēki varētu būt; un cilvēki ir, lai viņi varētu gūt prieku.” [2. Nefija 2:25.]

Dažreiz mēs piemirstam, ka mūsu Debesu Tēvs vēlas, lai katrs no mums gūtu šo prieku. Taču, padodoties kārdinājumam un grēkam, mēs nesaņemam šo prieku. Un padošanās ir tieši tas, ko Sātans vēlas, lai mēs darītu.

Reiz man bija iespēja pavadīt prezidentu Spenseru V. Kimbalu uz kādu tālu zemi. Mums izrādīja dažādas apkārtnes ievērojamās vietas, ieskaitot katakombas — to cilvēku apbedījumu vietas, kurus bija vajājuši fanātiski kristieši. Kāpjot tur augšā pa tumšajām, šaurajām kāpnēm, prezidents Kimbals man sniedza neaizmirstamu mācību. Viņš pavilka aiz manas žaketes apakšas un sacīja: „Mani vienmēr ir uztraucis tas, ko dara velns, izmantojot Glābēja vārdu.” Tad viņš sacīja: „Robert, velns nevar gūt prieku, ja vien tu un es negrēkojam.”

Kad es pārdomāju šo piezīmi un studēju Svētos Rakstus, es sāku saprast, ko visdrīzāk prezidents Kimbals ar to bija domājis. … Tie ir mūsu grēki, kas liek velnam smieties, mūsu bēdas, kas sniedz viņam neīstu prieku.

Lai gan velns smejas, viņa vara ir ierobežota. Daži no jums varētu atcerēties senu parunu: „Velns lika man to darīt.” Šodien es gribu pilnīgi droši paziņot, ka velns nevar mums likt kaut ko darīt. Viņš tiešām gaida pie mūsu durvīm, kā tas ir rakstīts Svētajos Rakstos, un viņš katru dienu mums seko. Ik dienu, atstājot mājas, pieņemot katru lēmumu, mēs izvēlamies virzīties viņa virzienā vai arī mūsu Glābēja virzienā. Taču velnam ir jādodas prom, ja mēs viņam to liekam. Viņš mūs nevar ietekmēt, ja vien mēs viņam to ļaujam, un viņš to zina! Vienīgās reizes, kad viņš var ietekmēt mūsu prātus un ķermeņus — mūsu pašu garus — ir tad, kad mēs to viņam ļaujam. Citiem vārdiem sakot, mums nav jāpakļaujas viņa kārdinājumiem.” („To Act for Ourselves: The Gift and Blessings of Agency”, Ensign vai Liahona, 2006. g. maijs, 5–6.)

3. Nefija 9:19–20. „Salauzta sirds un nožēlas pilns gars”

Elders Nīls A. Maksvels, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, paskaidroja, ko nozīmē sniegt Tam Kungam salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu:

„Dzīvnieka novietošana uz altāra nekad nav bijis patiess, personisks upuris. Tā vietā šāds upuris ir gatavība nolikt uz altāra mūsos esošās dzīvnieciskās tieksmes un ļaut tās paņemt! Šāds ir „[upuris] Tam Kungam … salauzta sirds un nožēlas pilns gars” (M&D 59:8).” („Deny Yourselves of All Ungodliness”, Ensign, 1995. g. maijs, 68.)