106. stunda

Helamana 1–2

Ievads

Pēc Pahorana nāves starp nefijiešiem izcēlās strīdi par to, kas būs nākamais augstākais soģis. Ar tautas balsi iecelts tika viņa dēls Pahorans. Taču Kiškumens, kurš darbojās slepeno savienību vadīts, noslepkavoja jauno augstāko soģi. Izmantojot strīdus un šķelšanos, lamanieši iekaroja galvaspilsētu Zarahemlu. Nefijieši atguva Zarahemlu, un Kiškumens tika nonāvēts, cenšoties nogalināt Helamanu (Helamana dēlu), jauno augstāko soģi.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Helamana 1

Strīdi sašķeļ nefijiešus un ļauj lamaniešiem iekarot Zarahemlu

Pirms stundas sākuma uz tāfeles uzrakstiet:

Helamana 1:1–4. Kas starp nefijiešiem izraisīja strīdus un šķelšanos?

Helamana 1:5–8. Kas tika iecelts par augstāko soģi, un kā viņa divi brāļi uz to reaģēja?

Stundas ievadā uzdodiet studentiem aprakstīt atšķirības starp jautājuma izrunāšanu un strīdēšanos par jautājumu. Ja studentiem ir nepieciešama palīdzība saprast šīs atšķirības, aiciniet viņus apdomāt šādas situācijas un noteikt, kuras no tām ir strīdi. (Viņiem vajadzētu norādīt uz otro un trešo situāciju.)

1. Savas nostājas paskaidrošana ar draudzīgu pārliecināšanu un faktiem.

2. Necieņas izrādīšana pret personu, kuras uzskati atšķiras no jūsējiem.

3. Sajūta, ka uzvara strīdā ir svarīgāka par otra cilvēka labklājību.

Studējot Helamana 1, aiciniet studentus raudzīties pēc briesmām, ko izraisa strīdi. Mudiniet viņus izvērtēt, kas viņu dzīvēs varētu liecināt par strīdiem.

Aiciniet studentus, lasot pie sevis Svēto Rakstu pantus, kurus esat uzrakstījis uz tāfeles, meklēt atbildes uz attiecīgajiem jautājumiem. Aiciniet viņus pastāstīt, ko ir atraduši.

Uzzīmējiet uz tāfeles ceļu un nosauciet to strīdi.

ceļš

Paskaidrojiet, ka strīdi var būt kā ceļš, kas noved pie citiem grēkiem un negatīvām sekām. Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Helamana 1:9.

Aiciniet studentus noteikt, pie kā beigās noveda strīdi starp nefijiešiem. (Slepkavība.) Uz tāfeles, kaut kur, jūsu uzzīmētajā ceļā, ierakstiet slepkavība.

Aiciniet studentus pie sevis izlasīt Helamana 1:10–12 un noteikt, ko Kiškumens un tie, kas viņu sūtīja, izdarīja, lai noslēptu viņa paveikto slepkavību.

• Kāpēc Kiškumens un viņa sekotāji gribēja paturēt savus darbus slepenībā?

• Kādi ir daži mūsdienu piemēri par cilvēkiem, kuri mēģina paturēt savas netaisnīgās rīcības slepenībā? (Atbildēs varētu būt: melošana vecākiem vai intervijās ar bīskapu vai draudzes prezidentu.)

• Kāpēc tas nebūtu gudri — palīdzēt kādam citam slēpt viņa vai viņas grēkus?

Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Helamana 1:18–21. Lūdziet studentus sekot līdzi un noteikt citas nefijiešu strīdu sekas. Studentiem stāstot, ko viņi ir atraduši, lūdziet, lai viņi savas atbildes uzraksta uz tāfeles, uz uzzīmētā ceļa. Jūs varētu viņus arī aicināt ieteikt un uzrakstīt citas strīdu sekas, kuras viņi ir redzējuši.

Rezumējiet Helamana 1:22–30, paskaidrojot, ka pēc tam, kad lamanieši ieņēma Zarahemlu, nefijieši viņus sakāva kaujā, kurā bija daudz bojāgājušo.

Aiciniet studentus apkopot principus par strīdiem, kurus viņi ir apguvuši, studējot Helamana 1. Viens no principiem, uz kuru studenti varētu norādīt, ir tas, ka strīdi mūs padara neaizsargātus grūtību priekšā. Jūs varētu to uzrakstīt uz tāfeles.

Lai palīdzētu studentiem labāk saprast šo principu un pielietot to savās dzīvēs, apsveriet iespēju uzdot dažus no šiem jautājumiem:

• Ja jaunā sieviete ir strīdējusies ar vecākiem par viņas draugiem, kā tas var ietekmēt viņas attieksmi pret viņas vecāku padomiem citās viņas dzīves jomās?

• Ja bērnu starpā ir bijuši strīdi, kā tas var ietekmēt viņu uzvedību ilgtermiņa attiecībās? Kā tas var ietekmēt visu ģimeni?

• Kā strīdi bīskapijā vai draudzē var padarīt Baznīcas locekļus neaizsargātus pret Sātana uzbrukumiem?

• Ja jaunajam vīrietim ir dusmas pret kādu citu viņa priesterības kvorumā, kā viņa sajūtas var ietekmēt viņa rīcību baznīcā? Kā tās var ietekmēt viņa baznīcas apmeklējumus?

• Kā strīdi var mūs vājināt, kad mēs saskaramies ar kārdinājumu?

Aiciniet studentus ieteikt citas situācijas, kurās strīdi var padarīt mūs grūtībās vājus un viegli ievainojamus.

Dodiet studentiem laiku padomāt par savas dzīves jomām, kurās viņi, iespējams, veicina strīdēšanos. Aiciniet viņus noteikt vienu konkrētu rīcību, ar kuru viņi var izvairīties no strīdiem.

Helamana 2

Helamans kļūst par augstāko soģi, un viņa kalps novērš Kiškumena mēģinājumu viņu noslepkavot

• Kāpēc ir labāk mainīt netaisnīgu rīcību, nevis to slēpt?

• Kādēļ kāds vēlētos slēpt to, ko kāds cits ir izdarījis?

Aiciniet studentus pie sevis izlasīt Helamana 2:3–4 un Mācība un Derības 58:43.

• Ņemot vērā šos pantus, kāda ir atšķirība starp to, kā Tas Kungs vēlas, lai mēs rīkotos ar grēku, un to, kā Gadiantona laupītāji rīkojās ar grēku?

Paskaidrojiet, ka Helamana 2 mēs lasām par Kiškumena mēģinājumu noslepkavot Helamanu, nākamo augstāko soģi. Aiciniet studentus iztēloties, ka viņi ir žurnālisti, kam ir jāziņo par mēģinājumu noslepkavot augstāko soģi. Aiciniet viņus pa pāriem izlasīt Helamana 2:2–9 un uzrakstīt ievadrakstu, lai īsi izklāstītu, kas notika. Palūdziet vairākiem studentus nolasīt savus ievadrakstus visai klasei.

Aiciniet studentus pie sevis izlasīt Helamana 2:10–11, meklējot darbības, kādas Helamans pielietoja pret Gadiantona laupītājiem. Lūdziet studentiem izveidot kopsavilkumu par šiem pantiem.

Paskaidrojiet, ka Gadiantona grupējums ir slepeno savienību piemērs. Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Helamana 2:12–14. Lūdziet, lai klase noskaidro, kāda ietekme slepenajām savienībām bija uz nefijiešiem.

• Ko no šiem pantiem mēs varam mācīties par slepeno savienību briesmām? (Kad studenti atbild, pārliecinieties, ka šī patiesība tiek saprasta: slepenās savienības var novest pie tautas iznīcināšanas. Jūs varat paskaidrot, ka vēl bez tā, ka nefijieši gandrīz tika iznīcināti, slepenās savienības noveda pie iznīcināšanas jarediešus, par kuriem studenti lasīs Etera grāmatā; skat. Etera 8:20–21.)

Doktrīnu un principu atpazīšana

Ir reizes, kad studenti izklāsta mācības un principus tad, kad atbild uz jautājumiem vai sniedz kopsavilkumu par to, ko viņi ir iemācījušies no Svētajiem Rakstiem. Tā kā dažreiz viņi nenojauš, ka izklāsta patiesības pamatus, būtu noderīgi tos pierakstīt uz tāfeles vai mudināt studentus tos pierakstīt pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās.

Izlasiet eldera M. Rasela Balarda, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu. Lūdziet studentus saklausīt slepeno savienību piemērus mūsdienās:

Elders M. Rasels Balards

„Mormona Grāmata māca, ka slepenās savienības, kas nodarbojas ar noziedzību, rada nopietnus pārbaudījumus ne tikai atsevišķām personām un ģimenēm, bet veselām civilizācijām. Starp mūsdienu slepenajām savienībām ir grupējumi, narkotiku karteļi un organizētās noziedzības ģimenes. …

Ja mēs nebūsim uzmanīgi, mūsdienu slepenās savienības var iegūt varu un ietekmi tikpat ātri un pilnīgi, kā tās to izdarīja Mormona Grāmatas laikos. …

… [Velns] izmanto slepenās savienības, tostarp grupējumus, „no paaudzes paaudzē, atbilstoši tam, kā viņš spēj ietekmēt cilvēku bērnu sirdis”. [Helamana 6:30.] Viņa mērķis ir iznīcināt atsevišķas personas, ģimenes, kopienas un tautas. [Skat. 2. Nefija 9:9.] Mormona Grāmatas laikos, viņam zināmā mērā veicās. Un viņam iet pārāk labi mūsdienās. Tieši tāpēc mums ir tik svarīgi … turēties pie patiesības un pareizā, darot to, ko varam, lai palīdzētu saglabāt sabiedrības drošību.” („Standing for Truth and Right”, Ensign, 1997. g. nov., 38.)

Aiciniet studentus pārdomāt to, kā viņi var pielietot eldera Balarda mācību. Aiciniet viņus pierakstīt pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās to, ko viņi darīs, lai izvairītos no jebkādas slepeno savienību formas, un ko viņi darīs, lai „turētos pie patiesības un pareizā” savās kopienās.

Komentāri un skaidrojumi

Helamana 1:1–21. Strīdi ir iznīcinoši

Helamana grāmata stāsta par laiku, kad starp nefijiešiem bija liela bezdievība. Gadiantona laupītāji plauka, un cilvēki piedzīvoja bezdievību, iznīcību un grēku nožēlošanu, lai atkal atgrieztos pie bezdievības. Kā aprakstīts Helamana grāmatas pirmajā nodaļā, daudzas no šīm problēmām sākās ar strīdiem. Bija cilvēki, kas strīdus uzskatīja par mazu grēku. Tomēr šie divi paziņojumi no pēdējo dienu praviešiem uzsver šī grēka nopietnību:

Prezidents Džeimzs E. Fausts, no Augstākā prezidija, brīdināja: „Tur kur ir strīdi, Tā Kunga Gars atkāpjas, neatkarīgi no tā, kurš ir pie vainas.” („What I Want My Son to Know before He Leaves on His Mission”, Ensign, 1996. g. maijs, 41.)

Elders Džozefs B. Virtlins, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, brīdināja: „Korupcijas, negodīguma, nesaskaņu, strīdu un citu ļaunumu grēki šajā pasaulē nav nejauši. Tās ir liecības par sātana un viņa sekotāju nežēlīgo kampaņu. Viņš izmanto katru viņam pieejamo rīku un ierīci, lai maldinātu, mulsinātu un novestu neceļos.” („Deep Roots”, Ensign,1994. g. novembris, 76.)

Kā pretstatu strīdus iznīcinošajai ietekmei, prezidents Henrijs B. Airings, no Augstākā prezidija, uzsvēra vienotību un mieru, ko sniedz Tā Kunga Gars:

„Tur, kur cilvēkiem ir šis Gars, mēs varam sagaidīt harmoniju. Gars mūsu sirdīs liecina par patiesību, kas vieno tos, kuriem ir šī liecība. Dieva Gars nekad neizraisa strīdus (skat. 3. Nefija 11:29). Tas nekad nerada starp cilvēkiem nevienlīdzības sajūtas, kuras noved pie nesaskaņām (skat. Džozefs F. Smits, Gospel Doctrine, 13. izdevums [1963], 131). Tas noved pie personīgā miera un vienotības ar apkārtējiem. Tas vieno dvēseles. Vienota ģimene, vienota Baznīca un miers pasaulē ir atkarīgs no dvēseļu vienotības.” („That We May Be One”, Ensign, 1998. g. maijs, 67.)

Papildideja stundas pasniegšanai

Helamana 2:3–4. Ienaidnieks vēlas, lai mēs grēku turētu slepenībā

Aiciniet studentus pie sevis izlasīt Helamana 2:3–4 un Mosijas 26:29.

• Ņemot vērā šos pantus, kāda ir atšķirība starp to, kā Gadiantona grupējums rīkojās ar grēku, un to, kā Tas Kungs vēlas, lai mēs rīkotos ar grēku?

• Kā grēku slēpšana var novest cilvēku pie garīgas iznīcināšanas?

Uzaiciniet kādu no studentiem nolasīt eldera Ričarda G. Skota, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu. Mudiniet klasi klausīties, kādas negatīvas sekas ir grēku slēpšanai.

Ja jūs esat nopietni sagrēkojuši, jūs neradīsiet paliekošu mierinājumu un komfortu tajā, ko esat izdarījuši. Grēka slēpšana aiz atrunām, var likties, atrisina problēmu, bet tā nav. Kārdinātāja nolūks ir publiskot jūsu apkaunojošāko rīcību jums vissliktākajā brīdī. Meli veido sistēmu, kas jūs saista un kļūst par jūsu slazdu, ko Sātans izmantos lai jums kaitētu.” („Finding Forgiveness”, Ensign, 1995. g. maijs, 77.)

Izlasiet par eldera D. Toda Kristofersona, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, pieredzi:

„Jaunībā es reiz biju zināmā mērā nolaidīgs, kas radīja nelielu savainojumu vienam no maniem brāļiem. Tajā laikā es neatzinos savā muļķībā, un neviens nekad neuzzināja par manu lomu šajā atgadījumā. Vairākus gadus vēlāk es lūdzu, lai Dievs man atklātu jebko manā dzīvē, ko nepieciešams mainīt, lai es varētu vairāk tuvoties Viņam, un manā prātā nāca šis atgadījums. Es par to biju aizmirsis, taču Gars man čukstēja, ka tas ir neatrisināts pārkāpums, kurā man nepieciešams atzīties. Es piezvanīju savam brālim, atvainojos un lūdzu viņa piedošanu, ko viņš nekavējoties un devīgi piedeva. Mans apkaunojums un nožēla būtu bijusi mazāka, ja es būtu atvainojies tad, kad atgadījums notika.

Man tas šķiet interesanti un svarīgi, ka Tas Kungs nav aizmirsis par notikumu tālā pagātnē, ko pat es biju aizmirsis. Grēki neatrisinās paši no sevis vai vienkārši neizzūd. Mūžības skatījumā grēki netiek „paslaucīti zem paklāja”. Tos ir jāatrisina, un brīnišķīgi ir tas, ka, pateicoties Glābēja Izpirkšanas labvēlībai, tos var atrisināt daudz laimīgākā un mazāk sāpīgā veidā, nekā tad, ja tieši tiktu apmierinātas taisnības prasības.” („Vienmēr atcerēties Viņu”, Liahona, 2011. g. aprīlis, 25.)

Aiciniet studentus apsvērt iespēju lūgt To Kungu viņiem atklāt jebko viņu dzīvēs, kas ir jāizlabo, lai viņi varētu vairāk tuvoties Viņam. Mudiniet viņus nožēlot jebkurus grēkus, uz kuriem Svētais Gars varētu norādīt. Paskaidrojiet, ka, ja viņiem ir jānožēlo nopietni grēki, piemēram, seksuāli pārkāpumi vai pornogrāfija, viņiem būs jāvēršas pēc palīdzības pie bīskapa vai draudzes prezidenta. Ja viņiem ir jautājumi par šiem grēkiem, viņiem ir jārunā ar viņu bīskapu vai draudzes prezidentu, vai saviem vecākiem. Lieciniet par piedošanu un mieru, kuru mēs varam saņemt tad, kad apzināmies un nožēlojam savus grēkus.