Almas 49–51

Ievads

Moronija sagatavošanās aizstāvībai bija būtiska, lai aizsargātu nefijiešus no viņu ienaidniekiem. Nefijiešiem veicās, aizstāvot sevi pret lamaniešiem, līdz viņus novājināja dumpošanās un bezdievība starp pašu ļaudīm. Moriantons un ķēniņa piekritēji centās izraisīt ļaudīs šķelšanos un strīdus. Moronijs centās likvidēt šķelšanos un nodibināt mieru.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Almas 49; 50:1–24

Nefijieši veido nocietinājumus, plaukst un nosargā savas brīvības

Nolasiet audzēkņiem šādu scenāriju un uzdodiet ar to saistītus jautājumus (vai sagatavojiet paši savu scenāriju un jautājumus):

Kāds jauns vīrietis jutās noguris, taču nevēlējās doties pie miera, tādēļ viņš sāka pārlūkot internetu. Viņš juta kārdinājumu apskatīt lapas, kas satur pornogrāfiskus attēlus.

Kā šis jaunais vīrietis varēja būt sagatavojies, lai izvairītos no šī kārdinājuma?
Ko viņš varētu darīt, lai izvairītos no kārdinājuma nākotnē?

Paskaidrojiet studentiem, ka, studējot Almas 49–51, viņi var meklēt, kā virsnieka Moronija veiktā sagatavošanās pret lamaniešiem var tikt salīdzināta ar sagatavošanos, kas mums ir jāveic pret Sātana kārdinājumiem mūsdienās.

Paskaidrojiet, ka, kamēr Amalikija uzkurināja lamaniešu karapulku, lai dotos kaujā, virsnieks Moronijs nostiprināja nefijiešu pilsētas. Aiciniet studentus klusi izlasīt Almas 49:1, 6–7. Lūdziet viņus apdomāt, kā virsnieka Moronija sagatavošanās stāties pretī lamaniešiem var tikt pielīdzināta mūsu nepieciešamībai sagatavoties Sātana uzbrukumiem. Aiciniet studentus klusi izlasīt Almas 49:2–4; 50:1–6, meklējot, kā nefijieši sagatavojās lamaniešu uzbrukumiem nākotnē.

Ja jūs būtu lamaniešu kareivji, kā jūs varētu būt jutušies, kad pirmo reizi ieraudzītu šos nocietinājumus?

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Almas 49:8–12–8. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā lamanieši reaģēja uz nefijiešu sagatavošanos.

Ko lamanieši darīja, kad viņi redzēja, ka Amoniha bija nocietināta? (Viņi atkāpās.)

Lūdziet kādu studentu skaļo nolasīt šo prezidenta Džeimsa E. Fausta, no Augstākā prezidija, izteikumu:

„Sātans ir mūsu lielākais ienaidnieks, un viņš strādā nakti un dienu, lai mūs iznīcinātu. Taču mums nav jākļūst paralizētiem bailēs no Sātana spēka. Viņam nav spēka pār mums, ja vien mēs to pieļaujam. Viņš patiesībā ir gļēvs, un, ja mēs stāvēsim nelokāmi, viņš atkāpsies.” („Be Not Afraid”, Ensign, 2002. g. okt., 4.)

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Almas 49:18–20, 23. Lūdziet audzēkņus sekot līdzi un apdomāt, kā viņi varētu pielietot nefijiešu sagatavošanos cīņai kā paraugu, lai palīdzētu mums sagatavoties mūsu garīgajām cīņām pret Sātanu.

Virsnieks Moronijs strādāja, lai aizsargātu nefijiešus no lamaniešiem. Kā strādā mūsu vadītāji, lai aizsargātu un aizstāvētu mūs no pretinieka?
Ko mēs varam darīt, lai uzceltu augstus garīgus mūrus pret Sātana kārdinājumiem? (Atbildes var ietvert: jēgpilnas ikdienas lūgšanas, ikdienas Svēto Rakstu studēšana, regulāra baznīcas apmeklēšana, kalpošana citiem un gavēšana.)

Apdomājiet iespēju aicināt studentus atbildēt uz šādiem jautājumiem savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās. (Jūs varat uzrakstīt šos jautājumus uz tāfeles pirms stundas sākuma.)

Kā jūs raksturotu savus ikdienas centienus stiprināt savas garīgās aizsardzības mūrus?
Izvēlēties vienu lietu no tā, ko jūs darāt, lai stiprinātu sevi garīgi, un vienu lietu, ko jūs nedarāt. Ko jūs varat darīt, lai palielinātu efektivitāti šai darbībai, lai stiprinātu sevi pret ļaunumu?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 49:28–30. Lūdziet audzēkņus atpazīt, kas vēl bez Moronija strādāja, lai aizsargātu nefijiešus pret lamaniešiem. Uzsveriet, ka, palīdzot nefijiešiem palikt uzticīgiem, Helamans un viņa brāļi palīdzēja viņiem saņemt Tā Kunga svētības un aizsardzību.

Dodiet studentiem laiku studēt Almas 50:10–12. Tad lieciet kopā ar klasesbiedriem pārrunāt tālāk sniegtos scenārijus. (Ja iespējams, sagatavojiet izdales materiālu ar scenārijiem pirms stundas. Ja tas nav iespējams, nolasiet pēc kārtas scenārijus, dodot pietiekami daudz laika katra scenārija pārrunāšanai.)

Moronijs „centās iznīcināt lamaniešu varu”. Kā jauna sieviete varētu „iznīcināt” tenkošanu, kad viņa sapulcējas kopā ar draudzenēm uz pusdienām?
Moronijs stiprināja līniju jeb robežu starp nefijiešiem un lamaniešiem. Kā jauns vīrietis un jauna sieviete stiprina līniju starp Šķīstības likuma ievērošanu un amorālu attiecību uzsākšanu?
Moronija karapulks būvēja nocietinājumus, lai nodrošinātu savus ļaudis pret ienaidniekiem. Kāds jauns vīrietis apzinās, ka viņš pārāk daudz laika pavada, izmantojot sociālos medijus (tiešsaistē vai sūtot ziņas). Šī uzvedība, šķiet, mazina viņa rūpēšanos par savu ģimeni, un viņš nepilda savus pienākumus mājās. Ko viņš var darīt, lai stiprinātu un nodrošinātu savas attiecības ar ģimeni?

Aiciniet dažus studentus apkopot, ko viņi ir iemācījušies no virsnieka Moronija rīcībām par to, kā mēs varam aizsargāt sevi pret pretinieka uzbrukumiem. Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka, ja mēs sagatavojamies, mēs varam stāties pretī pretinieka uzbrukumiem (kārdinājumiem). Jūs varat uzrakstīt šo principu uz tāfeles.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 50:1. Pavaicājiet audzēkņiem:

Ko vēl bez Moronija sagatavošanās panākumiem mēs varam mācīties no šī panta? (Moronijs „nepārstāja” sagatavošanos; viņš turpināja stiprināt savu aizsardzību pat tad, kad nešķita, ka būtu kāds tūlītējs apdraudējums.)

Lai palīdzētu studentiem novērtēt nepieciešamību pēc garīgas stiprināšanas, nolasiet šādu prezidenta Henrija B. Airinga, no Augstākā prezidija, izteikumu:

Attēls

Prezidents Henrijs B. Airings

„Kad apkārtesošie spēki palielinās, lai kāds arī garīgs spēks pretoties kārdinājumiem reiz bija pietiekams, tagad tāds vairs nebūs. Un, lai kāds garīga spēka pieaugums mums reiz šķita iespējams, tagad mums tiks dota lielāka izaugsmes iespēja. Gan nepieciešamība pēc garīga spēka, gan iespēja to iegūt pieaugs tādā pakāpē, kādu mēs nespējam iedomāties apdraudējuma laikā.” („Always”, Ensign, 1999. g. okt., 9.)

Uz tāfeles uzrakstiet:

Es sagatavošos stāties pretī kārdinājumam, …

Es stāvēšu nelokāms, kad …

Aiciniet studentus pabeigt šos izteikumus savās pierakstu kladēs vai Svēto Rakstu pierakstu dienasgrāmatās. Kad studenti ir pabeiguši rakstīt, nolasiet šādu prezidenta Ezra Tafta Bensona izteikumu. (Jūs varat ierosināt, lai studenti pieraksta šo izteikumu savos Svētajos Rakstos līdzās Almas 50:10–12.)

„Ir labāk sagatavoties un nedarīt to, kas ir nepareizs, nekā labot izdarīto un nožēlot to.” (The Teachings of Ezra Taft Benson [1988], 285.)

Kāpēc, jūsuprāt, šīs izteikums ir patiess? Kad jūs esat redzējuši piemēru principam, kuru šis izteikums māca?

Paskaidrojiet, ka nefijiešu sagatavošanās noveda līdz dažiem liela uzplaukuma un miera gadiem. Norādiet, ka, kamēr Amalikija nolādēja Dievu par to, ka tika sakauts, nefijieši „pateicās Tam Kungam, savam Dievam” (Almas 49:28).

Aiciniet studentus iztēloties, ka viņiem ir draugs, kurš dzīvo nikna kara zonā. Viņš domā, ka ir neiespējami atrast mieru un laimi apkārt valdošā haosa dēļ. Uz tāfeles uzrakstiet šo Svēto Rakstu atsauci: Almas 50:18–23. Aiciniet studentus izlasīt šo rakstvietu un sagatavot atbildi, kuru varētu sniegt savam draugam. Palūdziet dažiem studentiem dalīties ar sagatavoto atbildi. Viena patiesība, kuru viņi var ietvert savās atbildēs, ir, ka uzticība Dievam sniedz laimi, pat atrodoties nemiera zonā. (Jūs varat uzrakstīt šo principu uz tāfeles.) Palīdziet studentiem saprast, ka šī patiesība attiecas ne tikai uz karu, bet arī uz personīgiem izaicinājumiem, piemēram, finansiālām grūtībām, darba zaudējumu, tuvinieka nāvi, sarežģītām attiecībām ar ģimenes locekļiem un dabas katastrofām.

Saskaņā ar Almas 50: 18–23, kāpēc nefijieši pieredzēja laimes periodu?
Kad jūs esat jutuši, ka Tas Kungs sniedz jums Savu spēku un svētības par to, ka esat paklausīgi, un par sevis stiprināšanu pret kārdinājumu?
Kad Tas Kungs ir svētījis jūs vai kādu, kuru jūs pazīstat, ar labklājību, mieru un laimi grūtos brīžos? (Kad studenti ir atbildējuši, apsveriet iespēju dalīties piemērā no savas dzīves.)

Almas 50:25–40; 51

Nefijiešu aizsardzība ir novājināta, un Moronijs cīnās ar sacelšanos savā tautā

(Piezīme: Ņemot vērā šīs stundas apjomu līdz šim brīdim, jūs varat īsi apkopot atlikušo materiālu. Ja jūs to darāt, paskaidrojiet, ka Almas 50:25–40 ietver pierakstu par Moriantona dumpošanas un nāvi un augstākā soģa Pahorana iecelšanu. Almas 51 stāsta par grupu, kuru sauca par ķēniņa piekritējiem, kuri centās mainīt likumu, lai ļautu ķēniņam valdīt pār nefijiešiem. Viņiem tas neizdevās. Savās dusmās par šo neizdošanos, ķēniņa piekritēji atteicās ņemt ieročus, kad Amalikija un lamanieši nāca, lai uzsāktu karu pret nefijiešiem. Saskaņā ar likumu Moronijs pieprasīja, lai viņi ņemtu ieročus vai arī tiktu tiesāti. Amalikijas karapulks ieņēma daudzas nefijiešu pilsētas un nogalināja daudzus nefijiešus. Kad Amalikija centās ieņemt Pārpilnības zemi, viņš satika Teankumu un viņa karapulku. Teankums nogalināja Amalikiju un neļāva lamaniešu karapulkam virzīties uz priekšu.)

Uz tāfeles uzrakstiet šādu izteikumu: Vienoti mēs gūstam panākumus, sašķelti mēs ciešam neveiksmi.

Aiciniet studentus klusi izlasīt Almas 50:25–26, meklējot vārdu katrā pantā, kas raksturo šķelšanās starp nefijiešiem iemeslu.

Kas radīja šķelšanos starp nefijiešiem?

Apkopojiet atlikušo Almas 50, paskaidrojot, ka Moriantons un viņa ļaudis centās pamest nefijiešus un aizbēgt uz zemi ziemeļos. Moronijs baidījās, ka šī šķelšanās novedīs līdz nefijiešu brīvības zaudēšanai. Viņš nosūtīja karapulku, kuru vadīja vīrs vārdā Teankums, lai tie neļautu Moriantonam aiziet. Teankuma karapulks neļāva Moriantona ļaudīm sasniegt savu mērķi, un Moriantons tika nogalināts. Atlikusī viņa ļaužu daļa „noslēdza derību ievērot mieru” (Almas 50:36). Neilgi pēc Moriantona sacelšanās nefijiešos izveidojās bīstama politiska šķelšanās. Daži no nefijiešiem vēlējās gāzt Pahoranu no soģa vietas un viņa vietā iecelt ķēniņu. Pārējie ļaudis vēlējās saglabāt soģu sistēmu.

Aiciniet studentus meklēt Almas 51:5–6 šo divu pretējo grupu nosaukumus (ķēniņa piekritēji un brīvības piekritēji). Dodiet studentiem mirkli laika, lai Almas 51:8 noteiktu ķēniņa piekritēju motīvus.

Uz tāfeles uzrakstiet šo patiesību: Šķelšanās un strīdi iznīcina mūsu mieru.

Kā šis princips ir redzams Almas 50 un 51 pierakstos par šķelšanos un strīdu?
Ko jūs varētu darīt savā ģimenē, starp saviem draugiem un savā kopienā, lai izkliedētu strīdus?
Kad jūs esat redzējuši, ka svētības, kas nāk no vienotības, stiprina ģimeni, kvorumu vai klasi?

Lieciniet par tām patiesībām, kuras jūtat iedvesmu uzsvērt. Atgādiniet studentiem, ka dažas nākamās stundas dos viņiem vairāk iespēju atpazīt principus un mācīties no kara starp nefijiešiem un lamaniešiem.