Ievads Etera grāmatā
Kādēļ studēt šo grāmatu?
Studējot Etera grāmatu, studenti mācīsies par jarediešiem — cilvēku grupu, kas ceļoja uz rietumu puslodi un dzīvoja tur daudzus gadsimtus pirms Lehija tautas ierašanās. Studenti mācīsies svarīgus principus par lūgšanu, atklāsmi un saistību starp ticības Jēzum Kristum pielietošanu un garīgu zināšanu saņemšanu. Viņi arī mācīsies par praviešu lomu, mudinot cilvēkus nožēlot grēkus, un par sekām, kas nāk pār tiem, kas noliedz Jēzu Kristu un Viņa praviešus.
Kas sarakstīja šo grāmatu?
Moronijs saīsināja šo grāmatu no 24 zelta plāksnēm, kuras sauc par Etera plāksnēm. Grāmata nosaukta pravieša Etera vārdā, kurš bija pēdējais jarediešu pravietis un kurš izveidoja pierakstu par viņu vēsturi (skat. Etera 15:33–34). Aptuveni 500 gadus, pirms Moronijs izveidoja savu svēto pierakstu kopsavilkumu, daži no Limhija ļaudīm, izpētot Zarahemlas zemi, atrada Etera plāksnes (skat. Mosijas 8:7–11; Etera 1:2). Nefijiešu pravieši un pierakstu glabātāji nodeva Etera plāksnes no rokas rokā, līdz tās nonāca Moronija īpašumā. Moronijs pateica, ka viņš savā saīsinājumā neiekļāva pat „simto daļu” no šiem pierakstiem (Etera 15:33).
Kam un kādēļ šī grāmata tika sarakstīta?
Tā kā Moronijs saīsināja Etera plāksnes pēc jarediešu un viņa paša tautas iznīcināšanas, viņš bija šo grāmatu paredzējis ļaudīm mūsu dienās. Moronijs pamācīja pēdējo dienu citticībniekus nožēlot grēkus, kalpot Dievam un nepieļaut slepenas savienības (skat. Etera 2:11–12; 8:23). Viņš arī pierakstīja Jēzus Kristus vārdus, aicinot „visus zemes galus” nožēlot grēkus, nākt pie Viņa, tapt kristītiem un saņemt zināšanas, kas netiek dotas pasaulei neticības dēļ (skat. Etera 4:13–18).
Kur un kad tā tika sarakstīta?
Eters pabeidza šo savas tautas pierakstu pēdējās lielās kaujas laikā un pēc tās, kad dzīvi palika tikai divi jaredieši — viņš un Koriantumrs (skat. Etera 13:13–14; 15:32–33). Tad viņš paslēpa savus pierakstus „tādā veidā, ka Limhija ļaudis tos atrada” (skat. Etera 15:33; skat. arī Mosijas 8:7–9). Moronijs saīsināja Etera plāksnes laika posmā no 400. gada pēc Kristus līdz 421. gadam pēc Kristus (skat. Mormona 8:3–6; Moronija 10:1). Moronijs rakstīja, ka jaredieši tika iznīcināti šajā „ziemeļu zem[ē]” (Etera 1:1), norādot, ka laikā, kad viņš saīsināja viņu pierakstus, viņš varēja būt bijis zemē, kur viņi tika iznīcināti.
Kādas ir šīs grāmatas raksturiezīmes?
Atšķirībā no citām grāmatām Mormona Grāmatā, Etera grāmata neatstāsta Lehija pēcnācēju vēsturi. Grāmatā aprakstīts, kā jaredieši nāca no Bābeles torņa un ceļoja uz apsolīto zemi, kur ar laiku tika iznīcināti. Etera grāmata ir otrais liecinieks pierakstam par nefijiešiem, kas ilustrē, ka „katra tauta, kurai [apsolītā zeme] piederēs, kalpos Dievam, vai arī tiks aizmēzta … kad viņi ir nobrieduši nekrietnībā” (Etera 2:9).
Jēzus Kristus pirmsmirstīgā parādīšanās Jareda brālim „ir ierindojama starp dižākajiem pierakstītās vēstures mirkļiem”. Šis notikums „uz mūžu padarīja Jareda brāli par vienu no dižākajiem Dieva praviešiem” (Džefrijs R. Holands, Christ and the New Covenant: The Messianic Message of the Book of Mormon [1997], 17). Moronija pieraksts par šo vīziju sniedz spēcīgu liecību par Jēzu Kristu un māca specifiskas mācības par garīgo ķermeņu būtību (skat. Etera 3:4–17).
Satura izklāsts
Etera 1–3 Tas Kungs nosargā jarediešu valodu pie Bābeles torņa un apsola tos vest uz izraudzītu zemi un padarīt tos par lielu tautu. Viņš ved tos uz jūras krastu un dod norādījumus izgatavot baržas savam ceļojumam pāri okeānam. Tas Kungs atklāj Sevi un „visas lietas” (Etera 3:26) Jareda brālim.
Etera 4–5 Moronijs aizzīmogo Jareda brāļa pierakstus. Viņš pieraksta Jēzus Kristus paskaidrojumu, ka šie pieraksti tiks atklāti tiem, kas pielieto ticību Viņam. Moronijs māca, ka trīs pēdējo dienu liecinieki pievienosies Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam, liecinot par Mormona Grāmatu.
Etera 6–11 Jaredieši ceļo uz apsolīto zemi. Ļaudis vairojas un sāk izplatīties pa zemi. Taisnīgu un bezdievīgu ķēniņu pēctecība valda pār daudzām paaudzēm. Jaredieši gandrīz tiek iznīcināti slepenu savienību dēļ. Daudzi pravieši brīdina ļaudis nožēlot grēkus, taču ļaudis viņus noraida.
Etera 12 Moronijs māca, ka, pirms cilvēks var saņemt garīgu liecību, ir nepieciešama ticība. Viņš pauž Tam Kungam savas raizes, ka citticībnieki nākotnē izsmies viņa vājību, pierakstot svētos pierakstus, un viņš pieraksta Tā Kunga atbildi. Moronijs brīdina pēdējo dienu lasītājus tiekties pēc Jēzus Kristus.
Etera 13–15 Moronijs pārrunā Etera pravietojumu par Jauno Jeruzālemi. Pēc tam, kad jaredieši noraida Eteru, viņš liecina un pieraksta viņu pilnīgu iznīcību.