Mosijas 21–22

Ievads

Pēc tam, kad Limhija tautai trīs reizes neizdevās atbrīvoties no lamaniešu jūga, viņi beidzot pievērsās Tam Kungam, lai Viņš viņus izglābtu. Pēc tam Amons un viņa brāļi ieradās Lehija–Nefija zemē. Pēc derības noslēgšanas — kalpot Tam Kungam, Limhija tauta izbēga no lamaniešu jūga, un Amons viņus aizveda uz Zarahemlu.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mosijas 21:1–22

Pēc tam, kad Limhija tauta saceļas pret lamaniešiem un trīs reizes tiek sakauta, viņi pazemojas Tā Kunga priekšā, un viņiem sāk veikties.

Uzrakstiet uz tāfeles vārdus gūsts un atbrīvošana.

Kādi tēli nāk jūsu prātā, kad jūs domājat par šiem vārdiem?
Kādas emocijas nāk jūsu prātā, kas saistās ar šiem vārdiem?
Kas šiem vārdiem varētu būt kopīgs ar glābšanas ieceri?

Paskaidrojiet, ka Mosijas 21.–24. nodaļa satur pierakstus par divām cilvēku grupām, kas atradās lamaniešu gūstā un galu galā tika Tā Kunga atbrīvotas. Mosijas 21.–22. nodaļā mēs lasām par Limhiju un viņa tautu, kas nonāca gūstā savu nekrietnību dēļ. Viņu fiziskais gūsts atspoguļoja viņu garīgo gūstu, kurā viņi bija nonākuši savu grēku dēļ. Apraksts par otro grupu, kas ir atrodams Mosijas 23.–24. nodaļā, tiks aplūkots nākamajā stundā. Tajā ir stāstīts par Almas tautu, kas pieredzēja gūstu un ciešanas pēc tam, kad bija tapuši kristīti. Abi stāsti māca svarīgas patiesības par Tā Kunga spēku — atbrīvot mūs no grēka un ciešanām. Mudiniet studentus apdomāt Tā Kunga spēku — atbrīvot mūs no grēka, kad viņi studēs par Mosijas 21.–22. nodaļā minētās tautas gūstu un atbrīvošanu.

Aiciniet studentus pie sevis izlasīt Mosijas 21:2–6. Palūdziet viņiem noteikt vārdus un frāzes, kas raksturo to, ko Limhijs un viņa tauta pieredzēja un kādas bija viņu sajūtas. Lai uzsvērtu sarežģīto stāvokli, kurā Limhija tauta bija nonākusi, jūs varētu mudināt studentus iezīmēt frāzi Mosijas 21:5 — „nebija nekāda veida, kā tie varētu atbrīvoties”.

Kādas iezīmes Mosijas 21:6 liek noprast, ka tauta vēl nebija pazemojusies un pievērsusies Tam Kungam?
Ko Limhija tauta ierosināja, lai gūtu atvieglojumu savās ciešanās?

Rezumējiet Mosijas 21:7–12, pastāstot studentiem, ka Limhija tauta devās kaujā trīs reizes, lai atbrīvotos no lamaniešu jūga, taču katru reizi tika sakauta un cieta lielus zaudējumus.

Kāda varētu būt ļaužu reakcija pēc viņu trešā neveiksmīgā atbrīvošanās mēģinājuma?

Aiciniet dažus studentus pa dažiem pantiem skaļi nolasīt Mosijas 21:13–16, lai uzzinātu, kāda bija cilvēku reakcija. Apsveriet iespēju uzdot dažus vai visus no tālāk dotajiem jautājumiem:

Kā cilvēki mainījās pēc savas trešās sakāves?
Saskaņā ar Mosijas 21:15, kāpēc Tas Kungs bija lēns uzklausīt viņu lūgšanas?
Ko Abinadijs bija pateicis tautai Mosijas 11:23–25, kas viņiem būtu jādara, pirms Tas Kungs uzklausītu viņu lūgšanas par atbrīvošanu?
Lai arī tauta netika nekavējoties atbrīvota no gūsta, kā Tas Kungs svētīja viņus, kad viņi sāka nožēlot grēkus? (Studentiem sniedzot savas atbildes, apsveriet iespēju mudināt viņus iezīmēt frāzi „maz pamazām sāka veikties” Mosijas 21:16.)
Ko tas māca par to, ko Tas Kungs darīs, kad cilvēki pazemosies, sāks nožēlot grēkus un piesauks Viņu pēc palīdzības?

Rezumējiet Mosijas 21:16–22, paskaidrojot, ka atlikušajā laikā, kamēr Limhija tauta bija jūgā, Tas Kungs bija viņiem labvēlīgs un viņi necieta izsalkumu. Tur arī „vairs nebija lielu nemieru starp lamaniešiem un Limhija ļaudīm” (Mosijas 21:22).

Aiciniet studentus formulēt principus, ko viņi ir apguvuši no Limhija tautas apraksta. Lai arī studenti varētu formulēt dažādus principus, pārliecinieties, ka viņi saprot, ka tad, kad mēs pazemojamies, piesaucam To Kungu un nožēlojam savus grēkus, Viņš uzklausīs mūsu lūgšanas un Savā laikā atvieglinās mūsu grēku nastu. (Jūs varētu uzrakstīt šo principu uz tāfeles. Jūs varētu arī aicināt studentus uzrakstīt to savos Svētajos Rakstos, blakus Mosijas 21:15–16, vai savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās, vai klases pierakstu kladēs.)

Kā, jūsuprāt, gaidīšana uz To Kungu, lai viņš atbrīvo mūs no mūsu grēku nastas, varētu nākt mums par labu?

Lai palīdzētu studentiem pielietot to, ko viņi ir apguvuši, dodiet viņiem brīdi laika, lai apdomātu tālāk dotos jautājumus un uzrakstītu atbildes savās Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatās. (Jūs varētu uzrakstīt šos jautājumus uz tāfeles.)

Ko jūs darāt, lai meklētu Tā Kunga spēku, kas var atbrīvot jūs no jūsu grēkiem?
Kā jums „maz pamazām [ir sācis] veikties”, kad esat meklējuši Tā Kunga palīdzību?

Mosijas 21:23–22:16

Limhijs, Amons un Gideons sadarbojas kopā, lai palīdzētu tautai izbēgt no jūga un atgriezties Zarahemlā

Piezīme: Jūs varētu atgādināt studentiem, ka Mosijas 7. un 8. nodaļa satur aprakstu par Amonu un viņa brāļiem, kad viņi atrada ķēniņu Limhiju un viņa tautu. Nākamajās 14 nodaļās, no Mosijas 9. līdz 22. nodaļai, ir aprakstīta Limhija tautas vēsture, kas sākas aptuveni 80 gadu pirms Amons atrada viņus. Šī vēsture beidzas ar dažu notikumu pārstāstīšanu, kas ir aplūkoti iepriekšējās nodaļās. Šī iemesla dēļ liela Mosijas 21:23–30 satura daļa tika aplūkota stundās Mosijas 7–8 un Mosijas 18. Lai palīdzētu studentiem atcerēties notikumus, kas pierakstīti Mosijas 21:23–30, varētu būt noderīgi īsumā pārskatīt Mosijas 7.–24. nodaļā aprakstītos ceļojumus pielikumā, šīs rokasgrāmatas beigās.

Atgādiniet studentiem, ka Limhija tauta atzina, ka viņu ciešanas ir izraisījis tas, ka viņi noraidīja Tā Kunga aicinājumu nožēlot grēkus (skat. Mosijas 12:1–2; 20:21). Nonākuši pie atziņas par saviem grēkiem, Limhija tauta sāka grēku nožēlošanas un pievēršanās procesu. Dalieties šādā grēku nožēlošanas definīcijā:

„[Grēku nožēlošana] ir būtiska jūsu laimei šajā dzīvē un visā mūžībā. Grēku nožēlošana ir daudz vairāk nekā savu nepareizo rīcību atzīšana. Tā ietver sevī prāta un sirds izmaiņas. … Tā ietver novēršanos no grēka un vēršanos pie Dieva pēc piedošanas. To motivē mīlestība pret Dievu un sirsnīga vēlēšanās paklausīt Viņa baušļiem” (True to the Faith: A Gospel Reference [2004], 132).

Aiciniet studentus pie sevis izlasīt Mosijas 21:32–35. Lieciet viņiem noteikt vārdus un frāzes, kas norāda uz to, ka Limhijs un viņa tauta bija nožēlojuši grēkus un pievērsuši savas sirdis Tam Kungam. Jūs varētu ieteikt, lai viņi iezīmē šos vārdus un frāzes. Aiciniet dažus studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši. (Viņu atbildēm vajadzētu ietvert to, ka Limhijs un daudzi no viņa tautas bija stājušies derībā — kalpot Dievam un turēt Viņa baušļus, ka viņi vēlējās tapt kristīti un ka viņi bija ar mieru kalpot Dievam no visas sirds.)

Tālāk dotā aktivitāte palīdzēs studentiem saprast, ka Tas Kungs palīdzēja Limhija tautai izbēgt no jūga, kad viņi turēja godā savu derību — kalpot Viņam un ievērot Viņa baušļus. Pirms stundas uzrakstiet uz tāfeles šādus jautājumus un Svēto Rakstu norādes:

Kā Amona un viņa brāļu ierašanās bija atbilde uz Limhija tautas lūgšanām? (Skat. Mosijas 7:14–15, 18–20; 21:14–15, 22–24.)

Papildus tam, lai meklētu Tā Kunga palīdzību lūgšanā, ko Limhija tauta darīja Gideona vadībā, lai atbrīvotos no jūga? (Skat. Mosijas 21:36; 22:1–10.)

Kādas iezīmes šajos pantos norāda uz to, ka Tas Kungs palīdzēja Limhija tautai droši izglābties? (Skat. Mosijas 22:11–16; 25:15–16.)

Sadaliet studentus trīs grupās. Lieciet katrai grupai sagatavoties atbildēt uz vienu jautājumu, kas redzams uz tāfeles, studējot attiecīgās Svēto Rakstu rakstvietas. Pēc dažām minūtēm aiciniet vienu studentu no katras grupas pastāstīt viņu sagatavotās atbildes. Šajā brīdī jūs arī varētu likt studentiem savās diagrammās ar nosaukumu „Mosijas 7.–24. nodaļā aprakstīto ceļojumu pārskats” pievienot uzrakstu „Limhija tauta izglābjas”. (Pabeigtu diagrammu skatiet pielikumā, šīs rokasgrāmatas beigās.) Jūs arī varētu likt studentiem ieskatīties Mormona Grāmatas grāmatzīmē, lai noteiktu, kas galu galā notika ar Limhija tautu (skat. Mosijas 22:13–14).

Attēls

Mosijas 7.–24. nodaļā aprakstītie ceļojumi

Vērsiet uzmanību uz to, ka, lai arī mums varētu nebūt nepieciešama atbrīvošana no fiziska jūga, kā tas bija Limhija tautai, mums visiem ir nepieciešama atbrīvošana no grēka.

Ko jūs esat uzzinājuši no Mosijas 21.–22. nodaļas, kas dotu iedrošinājumu jebkuram, kam būtu nepieciešamība pieredzēt Tā Kunga spēku atbrīvošanā no grēka?

Noslēdziet ar savu liecību par Tā Kunga spēku, ar ko Viņš spēj atbrīvot mūs no grēka. Uzsveriet, ka tad, kad mēs pazemojamies, piesaucam To Kungu un nožēlojam savus grēkus, Viņš uzklausīs mūsu lūgšanas un Savā laikā atvieglinās mūsu grēku nastu.

Komentāri un skaidrojumi

Mosijas 21:15, 29–30. Grēka radītās ciešanas var būt noderīgas

Kad mēs grēkojam un atsakāmies nožēlot grēkus, kā to darīja ķēniņa Limhija tauta, mēs sev nodarām vēl lielākas sāpes — dažreiz fiziskas, taču vienmēr garīgas. Elders Kents F. Ričardss, no Septiņdesmitajiem, paskaidroja, kā sāpes var būt nepieciešama mūsu garīgās dziedināšanas un izaugsmes daļa:

„Sāpes ir dziedināšanas procesa mēraukla. Tās bieži vien māca mums pacietību. …

Elders Orsons F. Vitnijs rakstīja: „Nevienas sāpes, ko mēs izciešam, nevienas likstas, ar kurām saskaramies, neiet zudumā. Tās veicina tādu īpašību attīstīšanu un pilnveidošanu kā pacietība, ticība, gara spēks un pazemība. … Tieši caur bēdām un ciešanām, smagu darbu un nelaimēm mēs gūstam tās mācības, kuras esam nākuši šeit iegūt.”

Līdzīgi elders Roberts D. Heilzs ir teicis:

„Sāpes noved jūs līdz pazemībai, kas ļauj jums apdomāt. Tā ir pieredze, par kuru esmu pateicīgs, ka to izturēju. …

Es esmu sapratis, ka fiziskas sāpes un ķermeņa dziedināšana … ir ārkārtīgi līdzīga garīgām sāpēm un dvēseles dziedināšanai grēku nožēlošanas procesā”” („The Atonement Covers All Pain”, Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 15).

Mosijas 21:15–16. Kā jūs izturaties ciešanu laikā?

Elders Ričards G. Skots, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, mācīja par izturēšanos, no kuras mums būtu jācenšas izvairīties, un par izturēšanos, ko mums būtu jācenšas pilnveidot savu ciešanu laikā:

„Tas Kungs dos atvieglojumu ar dievišķu spēku, kad jūs meklēsit atbrīvošanu pazemībā un ticībā Jēzum Kristum.

Nesakiet: „Neviens mani nesaprot; es nevaru to atrisināt vai saņemt nepieciešamo palīdzību.” Šādi izteikumi ir neveiksmei lemti. Neviens nevarēs jums palīdzēt, ja jūs neizrādīsiet ticību un nepieliksiet pūles no savas puses. Tas vajadzīgs jūsu personīgajai izaugsmei. Netiecieties pēc dzīves, kas būtu brīva no neērtībām, sāpēm, grūtībām, izaicinājumiem vai bēdām, jo tie ir līdzekļi, ko mīlošais Debesu Tēvs lieto, lai veicinātu mūsu personīgo izaugsmi un sapratni. Kā atkārtoti apgalvots Rakstos, jūs saņemsit palīdzību, ja izrādīsit ticību Jēzum Kristum. … Ticība Kristum nozīmē, ka mēs uzticamies Viņam un Viņa mācībām. Tas ved pie cerības, un cerība nes žēlsirdību, Kristus tīro mīlestību — to mierīgo sajūtu, kas gūstama, kad sajūtam Viņa rūpes, Viņa mīlestību un Viņa spējas izārstēt mūs vai atvieglināt mūsu nastas ar Savu dziedinošo spēku” („To Be Healed”, Ensign, 1994. g. maijs, 8).