1. Nefija 6. un 9. nodaļa

Ievads

Nefijs paziņoja: „Jo mans patiesais nolūks ir, lai es varētu pārliecināt cilvēkus nākt pie Ābrahāma Dieva un Īzāka Dieva, un Jēkaba Dieva un tapt izglābtiem” (1. Nefija 6:4). Viņš veica divu veidu pierakstus: uz Nefija mazajām plāksnēm un Nefija lielajām plāksnēm. Tas Kungs pavēlēja viņam veikt saīsinājumu no Lehija pierakstiem uz mazajām plāksnēm (skat. 2. Nefija 5:28–31). Vēlāk Mormons tika iedvesmots iekļaut mazās plāksnes Mormona Grāmatas apkopošanas laikā (skat. Mormona vārdi 1:6–7). Ne Nefijs, ne Moronijs nezināja, kāpēc tā jādara, bet abi sekoja Tā Kunga norādījumiem.

Ieteikumi stundas mācīšanai

1. Nefija 6

Nefijs raksta, lai pārliecinātu visus nākt pie Jēzus Kristus

Parādiet dažas atbilstošas grāmatas vai filmas, kas ir populāras mūsdienu jauniešu vidū. Pajautājiet studentiem, kāds, viņuprāt, bija katras grāmatas vai filmas autoru un veidotāju radīšanas nolūks. Paceliet Mormona Grāmatu. Pastāstiet studentiem, ka 1. Nefija 6. nodaļā Nefijs paskaidro savu pierakstu veidošanas nolūku, kas galu galā kļuva par daļu no Mormona Grāmatas.

Aiciniet studentus izlasīt 1. Nefija 6:3–6 un atrast vārdus un frāzes, kas atspoguļo Nefija pierakstu veidošanas nolūku. (Jūs varat ierosināt, lai studenti atzīmē šos vārdus un frāzes.)

Kādēļ ir svarīgi, ka Nefijs pierakstīja lietas, „kas ir patīkamas Dievam”, nevis lietas, „kas ir patīkamas pasaulei”?
Kā jūs formulētu Nefija nolūku saviem vārdiem? (Varētu būt noderīgi paskaidrot, ka frāze „Ābrahāma Diev[s] un Īzāka Diev[s], un Jēkaba Diev[s]” attiecas uz Jēzu Kristu. Jūs varētu iedrošināt studentus savos Svētajos Rakstos blakus 1. Nefija 6:4 uzrakstīt Jēzus Kristus. Jūs varētu arī paskaidrot, ka vārds Jehova arī attiecas uz Jēzu Kristu. [Skat. 1. Nefija 19:10; 2. Nefija 11:4, 6–7; skat. arī Svēto Rakstu ceļvedis, „Jēzus Kristus.”])

Lai palīdzētu studentiem saprast, ka Mormona Grāmata ir vēl viena liecība par Jēzu Kristu, aiciniet viņus vērsties pie tēmu alfabētiskā rādītāja un apskatīt visus ierakstus, kas saistās ar Jēzu Kristu. Palūdziet viņiem atrast, kā Mormona Grāmata māca par Glābēja misiju.

Uzaiciniet kādu studentu uzrakstīt uz tāfeles šo patiesību: Viens no Mormona Grāmatas nolūkiem ir pārliecināt visus cilvēkus nākt pie Jēzus Kristus.

Kā izpratne par Nefija rakstīšanas nolūku varētu ietekmēt to, kā jūs šogad plānojat studēt Mormona Grāmatu?

Padalieties, kā Mormona Grāmata ir palīdzējusi jums tuvināties Debesu Tēvam un Glābējam. Aiciniet studentus padalīties, kā Mormona Grāmata ir ietekmējusi viņu dzīves un tuvinājusi Debesu Tēvam un Jēzum Kristum. Mudiniet viņus dažu nākamo dienu laikā dalīties savās sajūtās par Mormona Grāmatu un liecībā par Jēzu Kristu ar kādu draugu vai ģimenes locekli.

1. Nefija 9. nodaļa

Nefijs veic pierakstus uz divu veidu plāksnēm

Parādiet klasei vēstures grāmatu un norādiet laika periodu, ko tā aptver. Tad parādiet klasei personīgo vēstures pierakstu vai dienasgrāmatu, kas aptver daļu no tā paša laika perioda. (Ja ir piemēroti, izlasiet no dienasgrāmatas kādu garīgu pieredzi.)

Kā šie abi teksti atšķiras vēstures pierakstīšanas pieejā?
Vai viens teksts ir vērtīgāks par otru? Kādā veidā? (Katrs ir vērtīgs dažādu iemeslu dēļ.)
Kā šos tekstus var salīdzināt ar Mormona Grāmatu?

Paskaidrojiet, ka 1. Nefija 9:1–5 Nefijs stāsta par savām pūlēm veikt pierakstus uz divu veidu plāksnēm.

Uz vienām plāksnēm, kuras tagad ir pazīstamas kā Nefija lielās plāksnes, viņš pierakstīja „savas tautas vēsturi” (1. Nefija 9:2). Šī vēsture iekļāva „aprakst[u] par ķēniņu valdīšanu un kariem, un [viņa] tautas ķildām” (1. Nefija 9:4). Tas bija pirmais pieraksts, ko Nefijs veica, taču tas nav iekļauts mūsu pašreizējā Mormona Grāmatā.

Uz otrām plāksnēm, kuras tagad ir pazīstamas kā Nefija mazās plāksnes, viņš pierakstīja „par kalpošanu [savai] tautai” (1. Nefija 9:3). Jums varētu rasties vajadzība paskaidrot, ka vārds kalpošana attiecas uz reliģiskajām mācībām un aktivitātēm. Nefija pieraksts uz mazajām plāksnēm šobrīd ir atrodams 1. Nefija un 2. Nefija grāmatās.

Lai palīdzētu studentiem atšķirt mazās plāksnes no lielajām, viņiem lasot 1. Nefija 9. nodaļu, uzrakstiet uz tāfeles: šīs plāksnes = mazās plāksnes un tās otrās plāksnes = lielās plāksnes. (Jūs varētu ieteikt studentiem uzrakstīt šos vārdus savos Svētajos Rakstos blakus attiecīgajiem pantiem.) 1. Nefija 9. nodaļā frāze „šīs plāksnes” vienmēr ir attiecināma uz mazajām plāksnēm. Frāze „tās otrās plāksnes” attiecas uz lielajām plāksnēm.

Palūdziet kādam studentam nolasīt priekšā 1. Nefija 9:3, 5–6.

Kādēļ Nefijs veidoja mazās plāksnes kā pielikumu lielajām plāksnēm? Kā šie skaidrojumi parāda Nefija ticību Tam Kungam?

Paskaidrojiet, ka aptuveni 1000 gadus vēlāk pravietis Mormons veica saīsinājumu — visu viņa tautas veikto pierakstu saīsināto versiju. Tas kļuva par to, ko mēs šodien pazīstam kā Mormona Grāmatu. Veidojot šo saīsinājumu, viņš atrada Nefija mazās plāksnes un iekļāva tās savā pierakstā.

Uzaiciniet kādu studentu nolasīt priekšā Mormona vārdus 1:3–7. Paskaidrojiet, ka Mormons uzrakstīja šos vārdus aptuveni 385. g. pēc Kr. — laikā, kad notika pēdējā kauja starp nefijiešiem un lamaniešiem. Kad studenti lasa šos pantus, aiciniet viņus uzmeklēt Mormona sniegtos iemeslus, kāpēc viņš iekļāva Nefija mazās plāksnes savā saīsinājumā.

Izlasiet šo eldera Mārvina Dž. Eštona, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu:

Attēls

Elders Mārvins Dž. Eštons

„Dažreiz, kad mums tiek lūgts būt paklausīgiem, mēs nezinām — kāpēc, bet zinām tikai to, ka Tas Kungs tā ir pavēlējis. … Nefijs sekoja norādījumiem, lai arī viņš pilnībā neizprata gudro nolūku. Viņa paklausība bija par iemeslu svētībām visai cilvēcei visā pasaulē” („Who Will Forfeit the Harvest?” Ensign, 1978. g. nov., 51).

Uzsveriet, ka no Nefija un Mormona piemēriem mēs mācāmies to, ka mums ir jāpaklausa Dieva pavēlēm un jāseko Gara pamudinājumiem, pat ja mēs pilnībā neizprotam to iemeslus.

Kādēļ ir svarīgi paklausīt Tā Kunga pavēlēm un sekot Gara pamudinājumiem, pat ja mēs pilnībā neizprotam to iemeslus?
Kad jūs esat bijuši paklausīgi Tam Kungam vai sekojuši kādam noteiktam iespaidam, pilnībā neizprotot tā iemeslus?
Kā mēs varam attīstīt lielāku pārliecību un drosmi, lai būtu uzticīgi Dieva norādījumiem?

Lieciniet — ja mēs paklausām Dieva pavēlēm un Svētā Gara pamudinājumiem, mūsu izpratne par to nolūkiem pieaugs un Tas Kungs mūs svētīs par mūsu paklausību.

Aiciniet kādu studentu nolasīt priekšā šo paskaidrojumu. (Jūs varētu iedot katram studentam nelielu eksemplāru, lai viņi varētu sekot līdzi un ievietot to savos Svētajos Rakstos, lai vēlāk uz to atsauktos.)

Vismaz daļa no Tā Kunga gudrā nolūka (skat. 1. Nefija 9:5; Mormona vārdi 1:7), liekot Nefijam veikt divu veidu pierakstus, kļuva acīmredzama, kad Džozefs Smits tulkoja Mormona Grāmatu. Džozefs sākotnēji tulkoja Mormona saīsinājumu no Nefija lielajām plāksnēm. Martins Heriss, kurš palīdzēja Džozefam, gribēja parādīt tulkojumu savai sievai un ģimenei. Pravietis negribīgi ļāva Martinam aizņemties manuskripta 116 lappuses, kas līdz tam laikam jau bija pabeigtas. Šīs 116 lappuses no Martina tika nozagtas, un tā rezultātā plāksnes, Urīms un Tumīms, un tulkošanas dāvana uz laiku tika Džozefam Smitam atņemti (skat. M&D 3:14).

Kad Džozefs Smits izgāja cauri nožēlošanas periodam (skat. M&D 3:10), Tas Kungs teica, lai viņš netulko atlikušo daļu (skat. M&D 10:30). Tā vietā Viņš pavēlēja tulkot Nefija mazās plāksnes (skat. M&D 10:41), kas ietvēra to pašu laika posmu. Viņš paziņoja Džozefam, ka tie, kas paņēma 116 lappuses, ir tās pārveidojuši un plāno izmantot, lai apšaubītu šo darbu (skat. M&D 10:10–19). Tas Kungs bija paredzējis šos notikumus pirms vairākiem simtiem gadu un nodrošinājis otru pierakstu, lai izjauktu Sātana ieceri. (Skat. History of the Church, 1:20–23; M&D 10:38–46.)

Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 1. Nefija 9:6. Palūdziet viņiem atpazīt mācību, ko Nefijs atklāj šajā pantā. Palūdziet kādam studentam uz tāfeles uzrakstīt šo principu: Dievs zina visas lietas un sagatavo ceļu, lai paveiktu Savu darbu pilnībā.

Kādēļ ir noderīgi zināt, ka „Tas Kungs zina visas lietas no paša iesākuma”? (1. Nefija 9:6; skat. arī 2. Nefija 9:20; Mormona vārdi 1:7.)
Kā šī mācība var ietekmēt jūsu dzīvesveidu? (Kad studenti būs atbildējuši uz šo jautājumu, jūs varētu padalīties savās domās par to, kā šī mācība ir stiprinājusi jūsu ticību, cerību un uzticību Dievam.)
Kā šī mācība var jums palīdzēt, saskaroties ar pārbaudījumiem? (Iespējamā atbilde varētu būt tāda, ka mēs varam rast mierinājumu pārliecībā, ka Dievs var redzēt mūsu pārbaudījumu un izaicinājumu iznākumu, pat ja mēs to nespējam. Un caur Svēto Garu Viņš var sniegt mums spēku, mierinājumu un vadību, lai mēs pārvarētu un izturētu dzīves grūtības.)

Paudiet savu pārliecību, ka Dievs zina visas lietas, ieskaitot to, kas ir labākais katram Viņa bērnam. Palīdziet studentiem saskatīt, ka dzīves laikā viņi sastapsies ar pavēlēm un saņems iedvesmu no Dieva, ko sākumā varētu pilnībā neizprast. Viņu paklausība Tā Kunga baušļiem un Svētā Gara pamudinājumiem svētīs viņu pašu un citu cilvēku dzīvi.

Komentāri un skaidrojumi

1. Nefija 6:4. „Ābrahāma Diev[s] un Īzāka Diev[s], un Jēkaba Diev[s]”

Prezidents Ezra Tafts Bensons paskaidroja — kad Svētie Raksti atsaucas uz Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievu, tie atsaucas uz Jēzu Kristu: „Mums ir jāpatur prātā, kas bija Jēzus, pirms Viņš piedzima. Viņš bija visu lietu Radītājs, varenais Jehova, nokautais Jērs pirms pasaules radīšanas, Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievs. Viņš bija un ir Israēla Svētais” („Five Marks of the Divinity of Jesus Christ”, Ensign, 2001. g. dec., 10).

1. Nefija 9:6. Dievs zina visas lietas no paša iesākuma

Mēs varam iegūt pārliecību par to, ka Dievs zina visas lietas. „Bez zināšanām par visām lietām Dievs nespētu izglābt nevienu Savas radības daļu, jo tieši saprāts un zināšanas, kas Viņam piemīt par visām lietām no paša iesākuma līdz beigām, dod iespēju Viņam sniegt šo izpratni Savām radībām — mūžīgās dzīves dalībniekiem. Un, ja cilvēku prātos nebūtu šīs domas, ka Dievam ir visas zināšanas, viņiem nebūtu iespējams pielietot ticību Viņam” (Lectures on Faith [1985. g.], 51–52).