1. Nefija 11
Zemteksta piezīmes
Tēma

11. nodaļa

Nefijs redz Tā Kunga Garu, un vīzijā tiek parādīts dzīvības koks. Viņš redz Dieva Dēla māti un mācās par Dieva labvēlību. Viņš redz Dieva Jēra kristīšanu, kalpošanu un krustā sišanu. Viņš redz arī Jēra divpadsmit apustuļu aicinājumu un kalpošanu. Apmēram 600.–592. g. pr. Kr.

1 Jo notika, ka pēc tam, kad es biju vēlējies iepazīt lietas, kuras mans tēvs bija redzējis, un ticot, ka Tas Kungs bija spējīgs darīt tās man zināmas, kad es sēdēju, apārdomādams savā sirdī, es tiku baizrauts Tā Kunga Garā, jā, ļoti augstā ckalnā, ko es nekad iepriekš nebiju redzējis, un kur es nekad iepriekš nebiju spēris savu kāju.

2 Un Gars teica man: Lūk, ko tu vēlies?

3 Un es sacīju: Es vēlos redzēt tās lietas, kuras aredzēja mans tēvs.

4 Un Gars teica man: Vai tu tici, ka tavs tēvs redzēja akoku, par kuru viņš runāja?

5 Un es sacīju: Jā, tu zini, ka es aticu visiem sava tēva vārdiem.

6 Un, kad es biju runājis šos vārdus, Gars skaļā balsī iesaucās, sakot: Ozianna Tam Kungam, Visaugstākajam Dievam, jo Viņš ir Dievs pār visu azemi, jā, pat pār visu. Un svētīts tu esi, Nefij, tādēļ, ka tu btici Visaugstākā Dieva Dēlam; tādēļ tu ieraudzīsi tās lietas, kuras tu vēlējies.

7 Un lūk, šī lieta tiks dota tev par azīmi, kad pēc tam, kad tu būsi redzējis koku, kas nes augli, kuru tavs tēvs nobaudīja, tu ieraudzīsi arī cilvēku nolaižamies no debesīm, un Viņu tu skatīsi; un, kad tu Viņu būsi skatījis, tu bliecināsi, ka Tas ir Dieva Dēls.

8 Un notika, ka Gars man sacīja: Skaties! Un es skatījos un redzēju koku, un tas bija līdzīgs akokam, kuru mans tēvs bija redzējis, un tā skaistums bija daudz pārāks, jā, pārsniedza jebkādu skaistumu, un tā bbaltums pārsniedza uzsniguša sniega baltumu.

9 Un notika, kad es biju redzējis koku, es teicu Garam: Es redzēju, ka tu man parādīji koku, kas ir adārgāks par visu.

10 Un viņš man sacīja: Ko tu vēlies?

11 Un es viņam teicu: Uzzināt tā aizskaidrojumu. Jo es runāju ar viņu kā vīrs runā, jo es redzēju, ka viņš bija vīra bizskatā, taču tomēr es zināju, ka tas bija Tā Kunga Gars, un viņš runāja ar mani kā vīrs runā ar citiem.

12 Un notika, ka viņš teica man: Skaties! Un es skatījos, it kā es skatītos uz viņu, un es viņu neredzēju, jo viņš bija aizgājis prom no manis.

13 Un notika, ka es skatījos un redzēju lielo Jeruzālemes pilsētu un arī citas pilsētas. Un es ieraudzīju Nacaretes pilsētu, un aNacaretes pilsētā es ieraudzīju bjaunavu, un viņa bija ļoti daiļa un gaiša.

14 Un notika, ka es redzēju adebesis atvērtas, un eņģelis nāca lejā un nostājās manā priekšā, un viņš teica man: Nefij, ko tu redzi?

15 Un es sacīju viņam: Jaunavu, visdaiļāko un visskaistāko no visām citām jaunavām.

16 Un viņš teica man: Vai tu zini Dieva labvēlību?

17 Un es viņam sacīju: Es zinu, ka Viņš mīl Savus bērnus, tomēr es nezinu visu lietu nozīmi.

18 Un viņš man teica: Lūk, ajaunava, kuru tu redzi, ir Dieva Dēla bmāte miesā.

19 Un notika, ka es ieraudzīju, ka viņa tika aiznesta projām Garā, un, kad viņa bija tikusi aiznesta projām aGarā jau kādu laiku, eņģelis runāja uz mani, sacīdams: Skaties!

20 Un es skatījos un atkal ieraudzīju jaunavu, kas turēja abērnu savās rokās.

21 Un eņģelis man teica: Skati Dieva aJēru, jā, patiesi, Mūžīgā bTēva cDēlu! Vai tu zini tā dkoka nozīmi, kuru tavs tēvs redzēja?

22 Un es viņam atbildēju, sakot: Jā, tā ir Dieva amīlestība, kas izstaro cilvēku bērnu sirdīs, tādēļ tā ir pati kārojamākā no visām lietām.

23 Un viņš runāja uz mani, sacīdams: Jā, un pats lielākais aprieks dvēselei.

24 Un, kad viņš bija pateicis šos vārdus, viņš teica man: Skaties! Un es skatījos un redzēju Dieva Dēlu aejot starp cilvēku bērniem; un es redzēju daudzus krītam pie Viņa kājām un pielūdzam Viņu.

25 Un notika, ka es sapratu, ka amarga no dzelzs, ko mans tēvs bija redzējis, bija Dieva vārds, kas ved uz bdzīvā ūdens avotu jeb uz cdzīvības koku; šis ūdens ir Dieva mīlestības attēlojums. Un es sapratu, ka arī dzīvības koks bija Dieva mīlestības attēlojums.

26 Un eņģelis atkal man teica: Skaties un redzi Dieva alabvēlību!

27 Un es skatījos un aredzēju pasaules Pestītāju, par kuru mans tēvs bija runājis; un es arī redzēju bpravieti, kuram būs jāsagatavo ceļš Viņa priekšā. Un Dieva Jērs devās un tapa no viņa ckristīts; un, kad Viņš bija nokristīts, es ieraudzīju debesis atveramies, un Svētais Gars nāca lejā no debesīm un palika uz Viņa dbaloža izskatā.

28 Un es redzēju, ka Viņš devās projām, kalpojot ļaudīm, aspēkā un lielā godībā; un ļaužu pulki sapulcējās kopā, lai klausītos Viņā; un es redzēju, ka tie izdzina Viņu no sava vidus.

29 Un es arī redzēju adivpadsmit citus sekojot Viņam. Un notika, ka tie tika aiznesti Garā prom no mana vaiga, un es tos vairs neredzēju.

30 Un notika, ka eņģelis atkal uz mani runāja, sacīdams: Skaties! Un es skatījos un es redzēju atkal debesis atveramies, un es redzēju aeņģeļus nolaižamies pie cilvēku bērniem; un viņi tiem kalpoja.

31 Un viņš atkal runāja uz mani, sacīdams: Skaties! Un es skatījos un redzēju Dieva Jēru ejot starp cilvēku bērniem. Un es redzēju ļaužu pulkus, kas bija slimi un kas bija visādu sērgu, avelnu un bnešķīstu garu nomocīti; un eņģelis runāja un rādīja visu to man. Un viņi tika cdziedināti ar Dieva Jēra spēku, un velni un nešķīstie gari tika izdzīti.

32 Un notika, ka eņģelis runāja uz mani atkal, sacīdams: Skaties! Un es skatījos un redzēju Dieva Jēru, un Viņš bija ļaužu sagrābts; jā, mūžīgā Dieva Dēls tika pasaules atiesāts; un es redzēju un dodu liecību.

33 Un es, Nefijs, redzēju, ka Viņš tika pacelts pie akrusta un bnonāvēts par pasaules grēkiem.

34 Un, kad Viņš bija nonāvēts, es redzēju zemes ļaužu pulkus, un tie tika savākti kopā, lai cīnītos pret Jēra apustuļiem, jo tā tos divpadsmit aicinātos nosauca Tā Kunga eņģelis.

35 Un zemes ļaužu pulki sapulcējās kopā, un es redzēju, ka tie bija lielā un plašā aēkā, tādā pašā ēkā, kādu bija redzējis mans tēvs. Un Tā Kunga eņģelis runāja uz mani atkal, sacīdams: Skati pasauli un tās gudrību, jā, redzi, Israēla nams ir savākts kopā, lai cīnītos pret Jēra divpadsmit apustuļiem.

36 Un notika, ka es redzēju un dodu liecību, ka lielā un plašā ēka bija pasaules alepnums, un tā sabruka, un tās posts bija ļoti liels. Un Tā Kunga eņģelis runāja uz mani atkal, sacīdams: Tāda būs visu tautu, cilšu, valodu un tautību, kas cīnīsies pret Jēra divpadsmit apustuļiem, iznīcināšana.