Almas 21
Zemteksta piezīmes

Hide Footnotes

Tēma

Apraksts par Ārona un Mulokija, un viņu brāļu sludināšanu lamaniešiem.

Ietver no 21. līdz 25. nodaļai.

21. nodaļa

Ārons māca amalekiešiem par Kristu un Viņa veikto Izpirkšanu. Ārons un viņa brāļi tiek ieslodzīti cietumā Midonijā. Pēc viņu atbrīvošanas viņi māca sinagogās un daudzus pievērš ticībai. Lamonijs dāvā ticības brīvību ļaudīm Ismaēla zemē. Apmēram 90.–77. g. pr. Kr.

1 Tad, kad Amons un viņa brāļi aizšķīrās lamaniešu zemes robežās, lūk, Ārons devās savā ceļā uz zemi, ko lamanieši sauca par Jeruzālemi, saukdami to pēc savu tēvu dzimtās zemes; un tā bija tālu līdz pat Mormonas robežām.

2 Tad nu lamanieši un amalekieši, un aAmulona tauta bija uzcēluši lielu pilsētu, kura tika saukta par Jeruzālemi.

3 Tad nu lamanieši paši bija diezgan cietsirdīgi, bet amalekieši un amulonieši bija vēl cietsirdīgāki; tādēļ viņi veicināja to, ka lamanieši nocietināja savas sirdis, ka viņi kļuva vēl stiprāki ļaundarībās un savās negantībās.

4 Un notika, ka Ārons nāca Jeruzālemes pilsētā un vispirms sāka sludināt amalekiešiem. Un viņš sāka sludināt tiem viņu sinagogās, jo viņi bija uzcēluši sinagogas pēc Nehora akārtas; jo daudzi no amalekiešiem un amuloniešiem bija pēc Nehora kārtas.

5 Tādēļ, kad Ārons iegāja vienā no viņu sinagogām, lai sludinātu ļaudīm, un kad viņš runāja uz tiem, lūk, piecēlās kāds amalekietis un sāka strīdēties ar viņu, sacīdams: Kas tas ir, par ko tu liecināji? Vai tu esi redzējis kādu aeņģeli? Kāpēc eņģeļi neparādās mums? Lūk, vai šī tauta nav tikpat laba kā tava tauta?

6 Tu arī saki, ka, ja vien mēs nenožēlosim grēkus, mēs iesim bojā. Kā tu zini mūsu siržu domas un vēlmes? Kā tu zini, ka mums ir iemesls nožēlot grēkus? Kā tu zini, ka mēs neesam taisnīgi ļaudis? Redzi, mēs esam uzcēluši svētnīcas, un mēs sapulcējamies kopā, lai pielūgtu Dievu. Mēs ticam, ka Dievs izglābs visus cilvēkus.

7 Tad Ārons sacīja uz viņu: Vai tu tici, ka Dieva Dēls nāks, lai atpestītu cilvēci no tās grēkiem?

8 Un tas vīrs sacīja uz viņu: Mēs neticam, ka tu zini tādas lietas. Mēs neticam šīm muļķīgajām paražām. Mēs neticam, ka tu zini par nākamajām alietām, nedz arī mēs ticam, ka tavi tēvi un arī mūsu tēvi zināja par tām lietām, par kurām viņi runāja, par to, kas nāks.

9 Tad Ārons sāka atklāt viņiem Rakstus par Kristus atnākšanu un arī par mirušo augšāmcelšanos, un ka cilvēcei nebūtu anekādas pestīšanas, kā vien caur Kristus nāvi un ciešanām, un bIzpirkšanu ar Viņa asinīm.

10 Un notika, kad viņš sāka izskaidrot tiem šīs lietas, tie bija nikni uz viņu un sāka viņu izsmiet; un tie negribēja klausīties vārdos, ko viņš runāja.

11 Tādēļ, kad viņš redzēja, ka tie neklausīsies viņa vārdos, viņš aizgāja no to sinagogas un nāca pāri uz ciematu, kas tika saukts par Ani-Anti, un tur viņš atrada Mulokiju, sludinot tiem vārdu; un arī Amahu un viņa brāļus. Un viņi ar daudziem strīdējās par vārdu.

12 Un notika, ka viņi redzēja, ka ļaudis nocietina savas sirdis, tādēļ viņi aizgāja un nāca pāri uz Midonijas zemi. Un viņi sludināja vārdu daudziem, un nedaudzi ticēja vārdiem, ko viņi mācīja.

13 Neskatoties uz to, Ārons un zināms skaits no viņa brāļiem tika saņemti ciet un iemesti cietumā, un pārējie no viņiem aizbēga no Midonijas zemes uz apkārtējiem apgabaliem.

14 Un tie, kas tika iemesti cietumā, aizcieta daudz ko, un viņi tika atbrīvoti ar Lamonija un Amona roku, un viņi tika pabaroti un apģērbti.

15 Un viņi atkal devās darīt zināmu vārdu, un tā viņi pirmo reizi tika atbrīvoti no cietuma; un tā viņi bija izcietuši.

16 Un viņi gāja visur, kur vien viņi tika vadīti ar Tā Kunga aGaru, sludinādami Dieva vārdu katrā amalekiešu sinagogā vai katrā lamaniešu sapulcē, kur vien viņi tika ielaisti.

17 Un notika, ka Tas Kungs sāka viņus svētīt, tiktāl ka viņi daudzus veda pie patiesības atziņas; jā, viņi apārliecināja daudzus par to grēkiem un par to tēvu paražām, kas nebija pareizas.

18 Un notika, ka Amons un Lamonijs atgriezās no Midonijas zemes Ismaēla zemē, kas bija viņu mantojuma zeme.

19 Un ķēniņš Lamonijs neļāva, lai Amons tam kalpotu jeb ka viņš būtu tā kalps.

20 Bet viņš lika, lai tiktu uzceltas sinagogas Ismaēla zemē; un viņš lika, lai šī tauta jeb tauta, kas bija viņa pakļautībā, sapulcētos kopā.

21 Un viņš priecājās par tiem, un viņš mācīja tiem daudzas lietas. Un viņš arī paziņoja tiem, ka viņi bija tauta, kas bija pakļauta viņam, un ka viņi ir brīva tauta, ka viņi netiks ķēniņa, viņa tēva, apspiesti; jo viņa tēvs bija ļāvis tam, ka viņš var valdīt pār tautu, kas bija Ismaēla zemē un visā apkārtējā zemē.

22 Un viņš arī paziņoja tiem, ka tie var abrīvi pielūgt To Kungu, savu Dievu, pēc savas vēlēšanās katrā vietā, kur tie ir, ja tas ir tai zemē, kas bija zem ķēniņa Lamonija valdīšanas.

23 Un Amons sludināja ķēniņa Lamonija tautai; un notika, ka viņš mācīja tiem visas lietas, kas piederas taisnīgumam. Un viņš skubināja tos ik dienu ar visu centību; un tie klausīja viņa vārdiem, un tie bija dedzīgi Dieva baušļu turēšanā.