Almas 12
Zemteksta piezīmes

Hide Footnotes

Tēma

12. nodaļa

Alma runā ar Zīzromu. Dieva noslēpumi var tikt doti tikai ticīgajiem. Cilvēki tiek tiesāti par savām domām, ticību, vārdiem un darbiem. Ļaunie cietīs garīgu nāvi. Šī mirstīgā dzīve ir pārbaudes stāvoklis. Pestīšanas iecere nes augšāmcelšanos un, caur ticību,—grēku piedošanu. Tiem, kuri ir nožēlojuši grēkus, ir tiesības uz žēlastību caur Vienpiedzimušo Dēlu. Apmēram 82. g. pr. Kr.

1 Tad Alma, redzēdams, ka Amuleka vārdi bija apklusinājuši Zīzromu, jo viņš redzēja, ka Amuleks bija pieķēris to amelojot un krāpjot, lai viņu nogalinātu, un redzēdams, ka tas sāka trīcēt aiz savas vainas bapziņas, viņš vēra savu muti un sāka runāt uz to, un apstiprināt Amuleka vārdus, un izskaidrot tālākās lietas jeb atklāt Rakstus tālāk par to, ko Amuleks bija darījis.

2 Tad nu vārdus, ko Alma runāja uz Zīzromu, dzirdēja ļaudis visapkārt; jo pūlis bija liels, un viņš runāja šādā veidā:

3 Tagad Zīzrom, redzēdams, ka tu esi pieķerts savos melos un viltībā, jo tu esi melojis ne tikai cilvēkiem, bet tu esi melojis Dievam; jo lūk, Viņš zina visas tavas adomas, un tu redzi, ka tavas domas ir darītas zināmas mums ar Viņa Garu;

4 un tu redzi, ka mēs zinām, ka tava iecere bija ļoti viltīga iecere, kas attiecas uz velna viltību, melot un apkrāpt šos ļaudis, lai tu varētu sacelt viņus pret mums, lai zaimotu mūs un padzītu,—

5 tad tā bija tava aienaidnieka iecere, un viņš tevī ir izrādījis savu varu. Tagad es gribu, lai jūs atcerētos, ka to, ko es saku tev, es saku visiem.

6 Un lūk, es saku jums visiem, ka tās bija ienaidnieka lamatas, ko viņš bija izlicis, lai noķertu šo tautu, lai viņš varētu jūs pakļaut sev, lai viņš varētu sasaistīt jūs savās avažās, lai viņš varētu saķēdēt jūs mūžīgai iznīcībai, saskaņā ar sava gūsta varu.

7 Tagad, kad Alma bija runājis šos vārdus, Zīzroms sāka trīcēt vēl vairāk, jo viņš arvien vairāk un vairāk pārliecinājās par Dieva varu; un viņš arī bija pārliecināts, ka Alma un Amuleks zināja par viņu, jo viņš bija pārliecinājies, ka tie zināja viņa sirds domas un vēlmes; jo viņiem bija dota vara, lai tie varētu zināt par šīm lietām saskaņā ar pravietojuma garu.

8 Un Zīzroms sāka cītīgi viņus iztaujāt, lai viņš varētu zināt vairāk par Dieva valstību. Un viņš sacīja Almam: Ko nozīmē tas, ko Amuleks runāja par mirušo augšāmcelšanos, ka visi augšāmcelsies no mirušajiem, gan taisnie, gan netaisnie, un tiks atvesti, lai stātos Dieva priekšā, lai tiktu tiesāti par saviem darbiem?

9 Un tad Alma sāka izskaidrot to viņam, sacīdams: Daudziem ir dots zināt Dieva anoslēpumus, tomēr tiem ir stingri pavēlēts, lai tie tos neizpaustu, bizņemot to Viņa vārda daļu, ko Viņš dāvā cilvēku bērniem, atbilstoši tai uzmanībai un uzcītībai, ko tie Viņam pievērš.

10 Un tādēļ tas, kas anocietina savu sirdi, tas saņem bmazāku vārda daļu; un tas, kas cnenocietina savu sirdi, tam tiek ddota lielāka vārda daļa, līdz viņam tiek dots zināt Dieva noslēpumus, līdz viņš tos zina pilnībā.

11 Un tie, kas nocietina savu sirdi, tiem tiek dota mazāka vārda adaļa, līdz viņi bneko nezina par Viņa noslēpumiem; un tad viņus saņem gūstā velns un pēc savas gribas ved tos uz iznīcību. Tad tas ir tas, kas ir domāts ar celles dvažām.

12 Un Amuleks skaidri runāja par anāvi un par uzcelšanu no šīs mirstības nemirstības stāvoklī, un par atvešanu Dieva tiesas priekšā, lai tiktu btiesāti par mūsu darbiem.

13 Tad, ja mūsu sirdis ir bijušas nocietinātas, jā, ja mēs esam nocietinājuši savas sirdis pret vārdu tiktāl, ka tas netiek atrasts mūsos, tad mūsu stāvoklis būs drausmīgs, jo mēs tiksim notiesāti.

14 Jo mūsu avārdi mūs notiesās, jā, visi mūsu darbi notiesās mūs; mēs netiksim atrasti neaptraipīti; un mūsu domas arī notiesās mūs; un šādā drausmīgā stāvoklī mēs neuzdrīkstēsimies paraudzīties uz mūsu Dievu; un mēs būtu priecīgi, ja mēs varētu pavēlēt klintīm un bkalniem krist pār mums, lai capslēptu mūs no Viņa vaiga.

15 Bet tas nevar būt; mums ir jānāk un jāstāv Viņa priekšā Viņa godībā un Viņa spēkā, un Viņa varā, varenībā un kundzībā, un jāatzīst sev par mūžīgu akaunu, ka visi Viņa bsodi ir taisnīgi; ka Viņš ir taisns visos Savos darbos un ka Viņš ir žēlīgs pret cilvēku bērniem, un ka Viņam ir visa vara izglābt katru cilvēku, kas tic Viņa Vārdam un nes grēku nožēlošanai atbilstošu augli.

16 Un tagad lūk, es saku jums, tad nāk nāve, tieši otrā anāve, kas ir garīgā nāve; tad ir laiks, ka tas, kas nomirst savos grēkos laicīgajā bnāvē, cmirs arī garīgā nāvē; jā, viņš nomirs attiecībā uz lietām, kas piederas taisnīgumam.

17 Tad ir laiks, kad viņu mocības būs kā uguns un sēra ajūra, kuras liesmas paceļas mūžīgi mūžos; un tad ir laiks, kad viņi tiks saķēdēti mūžīgai iznīcībai, atbilstoši Sātana varai un gūstam, jo viņš ir pakļāvis tos pēc savas gribas.

18 Tad, es saku jums, viņiem būs tā, it kā anekādas pestīšanas nebūtu bijis; jo viņi nevar tikt pestīti saskaņā ar Dieva taisnību; un viņi nevar bnomirt, tā kā vairs nav satrūdēšanas.

19 Tad notika, kad Alma bija pabeidzis runāt šos vārdus, ka ļaudis vēl vairāk izbrīnījās.

20 Bet bija kāds Antiona, kas bija galvenais valdnieks starp tiem, kas iznāca un sacīja viņam: Kas tas ir, ko tu sacīji, ka cilvēks uzcelsies no nāves un tiks izmainīts no šī mirstīgā stāvokļa anemirstīgā, ka dvēsele nekad nevarēs nomirt?

21 Ko nozīmē Raksti, kas saka, ka Dievs nolika aķerubus un liesmojošu zobenu bĒdenes dārza austrumos, lai mūsu pirmie vecāki neieietu un nebaudītu dzīvības koka augli, un nedzīvotu mūžīgi? Un tā mēs redzam, ka nebija nekādu iespēju, ka viņi varētu dzīvot mūžīgi.

22 Tad Alma sacīja viņam: Tas ir tas, ko es jau grasījos izskaidrot. Tad mēs redzam, ka Ādams akrita, nobaudot aizliegto baugli, saskaņā ar Dieva vārdu; un tā mēs redzam, ka līdz ar viņa Krišanu visa cilvēce kļuva par czudušu un kritušu tautu.

23 Un tad lūk, es saku jums, ka, ja Ādamam būtu bijis iespējams abaudīt dzīvības koka augli tajā laikā, tad nebūtu nāves un vārds būtu tukšs, padarot Dievu par meli, jo Viņš teica: bJa tu ēdīsi, tu mirdams mirsi.

24 Un mēs redzam, ka anāve nāk pār cilvēci, jā, nāve, kas ir laicīgā nāve, par kuru runāja Amuleks; tomēr bcilvēkam tika dāvāts laiks, kurā viņš varētu nožēlot grēkus; tādēļ šī dzīve kļūst par pārbaudes stāvokli; laiku, lai csagatavotos satikt Dievu; laiku, lai sagatavotos tam bezgalīgajam stāvoklim, par ko mēs runājām, kas ir pēc mirušo augšāmcelšanās.

25 Tad, ja nebūtu apestīšanas ieceres, kas bija nolikta no pasaules radīšanas, nebūtu nekādas baugšāmcelšanās no mirušajiem; bet pestīšanas iecere bija nolikta, kas īsteno augšāmcelšanos no mirušajiem, par kuru tika runāts.

26 Un tad lūk, ja būtu bijis iespējams, ka mūsu pirmie vecāki varētu iet un baudīt adzīvības koka augli, tad viņi būtu mūžīgi nelaimīgi, bez sagatavošanās stāvokļa; un tā bpestīšanas iecere tiktu izjaukta, un Dieva vārds būtu tukšs, bez jebkādām sekām.

27 Bet, lūk, tas tā nebija; bet cilvēkiem tika anoteikts, ka viņiem jāmirst; un pēc nāves viņiem jānāk uz btiesu, patiesi uz to pašu tiesu, par kuru mēs runājām, kas ir gals.

28 Un, kad Dievs bija noteicis, ka visam tam ir jānāk pār cilvēku, lūk, tad Viņš redzēja, ka bija nepieciešams, lai cilvēks zinātu par tām lietām, ko Viņš tiem ir noteicis.

29 Tādēļ Viņš sūtīja aeņģeļus runāt ar viņiem, kas lika cilvēkiem skatīt Viņa godību.

30 Un kopš tā laika tie sāka piesaukt Viņa Vārdu; tādēļ Dievs arunāja ar cilvēkiem un darīja tiem zināmu bpestīšanas ieceri, kas bija sagatavota no pasaules cradīšanas; un to Viņš darīja zināmu tiem atbilstoši to ticībai un grēku nožēlošanai, un viņu svētajiem darbiem.

31 Tādēļ Viņš cilvēkiem deva abaušļus, jo vispirms tie bija pārkāpuši bpirmos baušļus, kas attiecās uz laicīgām lietām, un kļuvuši kā dievi, czinādami labu un ļaunu, nostādījuši sevi tādā stāvoklī vai tikuši nostādīti tādā stāvoklī, lai drīkotos pēc savas gribas un patikas—vai nu darītu ļaunu vai darītu labu.

32 Tādēļ Dievs deva viņiem baušļus pēc tam, kad bija adarījis zināmu tiem pestīšanas ieceri, lai viņi nedarītu ļaunu, par ko sods bija otrā bnāve, kas bija mūžīga nāve attiecībā uz lietām, kas piederas taisnīgumam; jo pār tādiem pestīšanas iecerei nav varas, jo ctaisnības darbi nevar tikt iznīcināti, saskaņā ar augstāko Dieva labestību.

33 Bet Dievs aicināja visus cilvēkus Sava Dēla Vārdā (tā bija tā pestīšanas iecere, kas bija nolikta), sacīdams: Ja jūs nožēlosit savus grēkus un nenocietināsit savas sirdis, tad Es būšu žēlīgs pret jums caur Savu Vienpiedzimušo Dēlu;

34 tādēļ katram, kas nožēlo grēkus un nenocietina savu sirdi, tam būs tiesības uz ažēlastību caur Manu Vienpiedzimušo Dēlu savu grēku bpiedošanai, un tie ieies Manā catdusā.

35 Un katrs, kas nocietinās savu sirdi un darīs nekrietnības, lūk, Es zvēru Savās dusmās, ka viņš nenāks Manā atdusā.

36 Un tagad, mani brāļi, lūk, es saku jums, ka, ja jūs nocietināsit savas sirdis, jūs neieiesit Tā Kunga atdusā; tāpēc jūsu nekrietnības tā kaitina Viņu, ka Viņš sūta Savas dusmas pār jums kā apirmajā izaicinājuma reizē, jā, saskaņā ar Viņa vārdu, pēdējā izaicinājumā tāpat kā pirmajā, jūsu dvēseļu mūžīgai biznīcībai; tā, saskaņā ar Viņa vārdu, jūsu pēdējai nāvei tāpat kā pirmajai.

37 Un tad, mani brāļi, redzot, ka mēs zinām šīs lietas un tās ir patiesas, nožēlosim grēkus un nenocietināsim savas sirdis, lai mēs aneizaicinātu To Kungu, mūsu Dievu, izgāzt Savas dusmas pār mums šajos otrajos baušļos, kurus Viņš mums devis; bet ieiesim Dieva batdusā, kas ir sagatavota saskaņā ar Viņa vārdu.