Ievads Mateja evaņģēlijā
Kādēļ studēt šo grāmatu?
Dažas no visiemīļotākajām Bībeles rakstvietām ir atrodamas Mateja evaņģēlijā, tai skaitā Kalna sprediķis, vairākas līdzības, mācības un Jēzus Kristus veiktie brīnumi. Studējot šo grāmatu, tu vairāk uzzināsi par Jēzus Kristus kalpošanu un vēstījumu, kā arī stiprināsi savu liecību par Jēzu Kristu kā pasaules Glābēju un apsolīto Mesiju, par kuru runāja visi svētie pravieši.
Kas sarakstīja šo grāmatu?
Šīs grāmatas autors ir Matejs, kurš ir pazīstams arī kā Levijs, Alfeja dēls. Viņš bija muitnieks jeb nodokļu vācējs, pirms viņa dzīve uz visiem laikiem mainījās, kad viņš atsaucās uz Jēzus Kristus aicinājumu — Viņam sekot. (Skat. Mateja 9:9; Marka 2:14; Lūkas 5:27–28; Svēto Rakstu ceļvedis, „Matejs”.) Pēc pievēršanās evaņģēlijam Matejs kļuva par vienu no Glābēja Divpadsmit apustuļiem (skat. Mateja 10:2–4). Apustulis Matejs bija aculiecinieks daudziem notikumiem, kurus viņš aprakstīja. To apliecina viņa evaņģēlijam dotais nosaukums Džozefa Smita tulkojumā: „Svētā Mateja liecība.”
Kad un kur šī grāmata tika sarakstīta?
Mēs precīzi nezinām, kad Mateja evaņģēlijs tika sarakstīts, bet, visticamāk, tas tika sarakstīts pirmā gadsimta otrajā pusē pēc Kristus. Mēs nezinām, kur Matejs to sarakstīja.
Kam un kādēļ šī grāmata tika sarakstīta?
Šķiet, ka Matejs to rakstīja jūdiem, lai parādītu, ka Jēzus Kristus piepildīja Vecās Derības pravietojumus attiecībā uz Mesiju (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Matejs”). Kad Matejs pierakstīja Jēzus Kristus dzīvi, vēstījumu un darbus, viņš bieži vien atsaucās uz Vecās Derības pravietojumiem, izmantojot frāzi „ka piepildītos” (piemēram skat. Mateja 4:14; 8:17; 13:35; 21:4).
Šajā evaņģēlijā Matejs 12 reizes izmantoja terminu „Dāvida Dēls”, liecinot, ka Jēzus Kristus bija likumīgais ķēniņa Dāvida troņmantinieks un pravietojumu par Mesiju piepildītājs. Matejs, rakstot Jēzus Kristus ģenealoģiju, atklāja, ka Viņš ir cēlies no Dāvida, Jūdas un Ābrahāma (skat. Mateja 1:1–3), un parādīja, ka Jēzum bija tiesības valdīt un ka Viņam vajadzēja piepildīt apsolījumus, ko Dievs bija devis Israēla tautai.
Kādas ir šīs grāmatas raksturiezīmes?
Lai gan liela daļa no Mateja evaņģēlija ir atrodama arī Marka un Lūkas evaņģēlijos — apmēram 42 procenti —, Mateja evaņģēlijs ir unikāls. Galvenā tēma Mateja evaņģēlijā ir tā, ka Jēzus Kristus ieradās, lai nodibinātu Savu valstību uz Zemes. Matejs vairākas reizes pieminēja „Debesu valstību”, un viņš ir vienīgais evaņģēlija autors, kurš ir ietvēris Jēzus mācības, kurās pieminēta „draudze” (skat. Mateja 16:18; 18:17).
Mateja evaņģēlijs mums palīdz arī saskatīt paralēles starp Mozus un Jēzus Kristus kalpošanu. Piemēram, abi zīdaiņa vecumā tika izglābti no ķēniņa mēģinājuma viņus nogalināt (skat. 2. Mozus 2:1–10; Mateja 2:13–18), abi izgāja no Ēģiptes, abi nodeva cilvēkiem Dieva likumu kalnā (skat. 2. Mozus 19.–20. nodaļa; Mateja 5.–7. nodaļa), un abi nāca atbrīvot savas tautas.
Satura izklāsts
Mateja 1.–4. nodaļa. Matejs izklāsta Jēzus Kristus ģenealoģiju un dzimšanu. Gudrie vīri meklē jūdu Ķēniņu. Saņemot sapnī norādījumus, Jāzeps aizved Mariju un bērniņu Jēzu uz Ēģipti un vēlāk — uz Nācareti. Jānis Kristītājs sludina grēku nožēlošanas evaņģēliju un krista Jēzu Kristu. Glābējs tiek kārdināts tuksnesī. Viņš uzsāk Savu laicīgo kalpošanu — mācot un dziedinot.
Mateja 5.–7. nodaļa. Jēzus Kristus māca Kalna sprediķi.
Mateja 8.–12. nodaļa. Glābējs dziedina spitālīgo, nomierina vētru, izdzen ļaunos garus, uzceļ Jaira meitu no mirušajiem un atdod redzi aklajam. Viņš pilnvaro Divpadsmit apustuļus darīt to, ko Viņš pats ir darījis, un sūta viņus sludināt evaņģēliju. Jēzus paziņo, ka Jānis Kristītājs ir kas vairāk, nekā tikai pravietis. Glābējs dziedina sabatā.
Mateja 13.–15. nodaļa. Jēzus māca, izmantojot līdzības. Jānis Kristītājs tiek nogalināts. Jēzus pabaro vairāk nekā 5000 cilvēku. Jēzus staigā pa Galilejas jūru, un Pēteris nāk Viņam pretī pa jūru. Rakstu mācītāji un farizeji iztaujā Jēzu.
Mateja 16.–18. nodaļa. Pēc tam, kad Pēteris ir liecinājis, ka Jēzus ir Mesija, Glābējs norāda, ka Viņš nodos Dieva valstības atslēgas Pēterim un pārējiem apustuļiem. Jēzus Kristus tiek apskaidrots kalnā, kur Pēteris, Jēkabs un Jānis saņem priesterības atslēgas. Jēzus dod norādījumus Saviem mācekļiem, kā vadīt Baznīcu, un māca, ka Dievs mums nepiedos, ja mēs nepiedosim citiem.
Mateja 19.–23. nodaļa. Glābējs māca par laulības mūžīgo dabu. Viņš ieiet Jeruzalemē un iztīra templi. Izmantojot līdzības, Jēzus atklāj jūdu vadītāju ļaunos nolūkus, kuri Viņam izrādīja pretestību. Viņš sēro par Jeruzalemes gaidāmo iznīcību.
Mateja 24.–25. nodaļa; Džozefs Smits — Mateja ev. Jēzus Kristus pravieto par Jeruzālemes iznīcināšanu. Viņš māca, kā Viņa sekotāji var sagatavoties Viņa atgriešanās laikam.
Mateja 26.–27. nodaļa. Jēzus bauda Pashā mielastu ar Saviem mācekļiem un ievieš Svēto Vakarēdienu. Viņš cieš Ģetzemanes dārzā un tiek nodots, arestēts un tiesāts jūdu un romiešu amatpersonu priekšā, un tiek sists krustā. Viņš mirst un tiek apglabāts.
Mateja 28. nodaļa. Augšāmceltais Glābējs parādās Saviem mācekļiem. Viņš pilnvaro apustuļus izplatīt Viņa evaņģēliju visām tautām.