Bibliotēka
16. daļa, 1. diena: Jāņa evaņģēlija 16. nodaļa


16. daļa: 1. diena

Jāņa evaņģēlija 16. nodaļa

Ievads

Pēc Pashā mielasta Jēzus Kristus turpināja mācīt Savus mācekļus. Viņš tiem pastāstīja, ka drīz dosies pie Sava Tēva un ka nāks Svētais Gars jeb Aizstāvis, kurš viņus vadīs visā patiesībā. Jēzus pareģoja pats Savu nāvi un augšāmcelšanos un paziņoja, ka ir uzvarējis pasauli.

Jāņa 16:1–15

Jēzus izskaidro Svētā Gara lomu

Iedomājies, ka tu pirmo reizi ceļo pa skaistu, taču bīstamu zemi. Tavs pavadonis ir kāds tuvs un pieredzējis draugs. Kad tu ceļojuma laikā nonāc īpaši lielās grūtībās, tu atklāj, ka tavs draugs vairs nav līdzās un tu esi viens un apmaldījies. Kādas bažas un sajūtas tevi pārņemtu šādā situācijā?

Vai tev kādreiz ir bijušas līdzīgas raizes un sajūtas, pieredzot grūtības vai vientulības brīžus? Studējot Jāņa evaņģēlija 16. nodaļu, pievērs uzmanību principiem, kas tev var palīdzēt uzzināt, kā atrast vadību un mieru tad, kad tev tas ir nepieciešams.

Kad Jēzus Kristus ar Saviem mācekļiem bija pavadījis aptuveni trīs gadus, Viņš teica, ka Viņam jādodas projām (skat. Jāņa 14:28). Jāņa 16:1–4 mēs varam uzzināt, ka pēc tam, kad Jēzus ar Saviem mācekļiem bija pabeidzis Pashā mielastu, Viņš tiem teica, ka pienāks laiks, kad pasaule viņus ienīdīs un ka cilvēki ticēs, ka kalpo Dievam, viņus nogalinot.

Izlasi Jāņa 16:5–6 un pievērs uzmanību tam, ko Jēzus pateica Saviem mācekļiem un kā viņi jutās.

Izlasi Jāņa 16:7 un pievērs uzmanību, ko Jēzus apsolīja sūtīt pēc tam, kad Viņš būs devies projām.

Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs

Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja: „Kamēr Jēzus pats bija kopā ar mācekļiem, pastāvīga Gara vadība nebija vajadzīga, kas kļuva nepieciešama tad, kad Jēzus devās prom” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965.–1973. g.], 1:753. lpp.).

Jāņa 16:8–12 Jēzus paskaidroja, ka viena no Svētā Gara lomām ir „likt pasaulei izprast grēku” (Jāņa 16:8). Izlasi Jāņa 16:13 un pievērs uzmanību pārējām lomām, kas Aizstāvim bija jāpilda mācekļu dzīvēs pēc tam, kad Jēzus viņus atstāja.

Izsakot savas domas par Jāņa 16:9–11, elders Makonkijs paskaidroja: „Šie ir sarežģīti panti, kas līdz mums ir nonākuši tik koncentrētā un saīsinātā veidā, ka tos ir grūti izskaidrot. Galvenā būtība ir šāda: Kad jūs saņemsiet Gara vadību, lai runātu uz citiem to, ko Viņš jums atklāj, tad jūsu mācības tiesās pasauli par tās grēkiem un spriedīs tai taisnību un tiesu. Pasaule tiks tiesāta par grēku, ka tā ir Mani atraidījusi, ka tā nav ticējusi jūsu Gara iedvesmotajai liecībai, ka Es esmu Dieva Dēls, caur kuru nāk pestīšana. Viņi tiks tiesāti par to, ka ir noraidījuši jūsu liecību par Manu taisnību, pieņemot, ka Es esmu zaimotājs, krāpnieks un blēdis, kad patiesībā Es esmu devies pie Sava Tēva, ko Es nevarētu darīt, ja vien visi Mani darbi nebūtu patiesi un taisnīgi. Viņi tiks tiesāti par nepatiesu spriedumu, atraidot jūsu liecību citu reliģiju dēļ un izvēloties sekot Sātanam, šīs pasaules valdniekam, kurš pats visu savu reliģiju un filozofiju dēļ tiks tiesāts un atzīts par vainīgu savos pārkāpumos.” (Doctrinal New Testament Commentary, 1:754).

Kādu labumu mācekļi guva no Svētā Gara vadības un Viņa sniegtajām atklāsmēm?

Kādu patiesību par Svēto Garu mēs varam mācīties no Jāņa 16:13?

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

    1. Kā Svētais Gars mūs vada patiesībā?

    2. Kā Svētais Gars mums var darīt zināmus gaidāmos notikumus?

Caur Svēto Garu Dievs var sniegt pārliecību, cerību, vīziju, brīdinājumus un vadību turpmākajai dzīvei.

Attēls
Elders Dalins H. Oukss

Izlasi tālāk sniegto eldera Dalina H. Ouksa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu un pievērs uzmanību tam, kā tu vari ieaicināt Svēto Garu, lai Viņš tevi vadītu tavā dzīvē: „Kas mums ir jādara, lai Svētais Gars būtu mūsu pavadonis? Mums katru nedēļu ir jānožēlo grēki un jāatjauno mūsu derības, pieņemot Svēto Vakarēdienu ar nenoziedzīgām rokām un šķīstām sirdīm, kā tas mums ir pavēlēts (skat. M&D 59:8–9, 12). Tikai šādā veidā uz mums varēs attiekties dievišķais solījums, ka „Viņa Gars [varēs] vienmēr būt [ar mums]” (M&D 20:77). Šis Gars ir Svētais Gars, kura misija ir mūs mācīt, vadīt patiesībā un liecināt par Tēvu un Dēlu (skat. Jāņa 14:26; Jāņa 15:26; Jāņa 16:13; 3. Nefija 11:32, 36)” („Be Not Deceived”, Ensign vai Liahona, 2004. g. nov., 46. lpp.).

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

    1. Kad tu esi jutis, ka Svētais Gars tevi vada patiesībā vai dara zināmas nākamās lietas?

    2. Kā tu zināji, ka tas ir Svētais Gars, kurš tevi vada?

Apdomā, kādas izvēles tev vajadzētu veikt, lai Svētais Gars kļūtu par tavu pavadoni. Centies dzīvot tā, lai Viņa vadība būtu tavā dzīvē.

Jāņa 16:13 Jēzus mācīja, ka Svētais Gars „nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs”. Izlasi Jāņa 16:14–15 un pievērs uzmanību, kura vārdā Svētais Gars runās uz mums.

Pamatojoties uz to, ko mācījies šajos pantos, pabeidz tālāk sniegto mācību: Svētais Gars atklāj patiesību un norādījumus, kas nāk no .

Kāpēc ir svarīgi saprast, ka tad, kad ar mums runā Svētais Gars, Viņš runā Debesu Tēva un Jēzus Kristus vārdā?

„[Svētā Gara] sazināšanās ar jūsu garu ir daudz skaidrāka, nekā jebkura sazināšanās, ko jūs varat veikt caur savām dabiskajām maņām” (Uzticīgi ticībai [2005. g.], 160. lpp.). Tas nozīmē, ka Svētais Gars ir visnozīmīgākais pavadonis, izzinot patiesību. Viņa ietekme ir daudz svarīgāka par fiziskiem pierādījumiem, citu cilvēku viedokļiem vai pasaules spriedumiem. Glābēja mācekļiem vajadzēja iemācīties paļauties uz Svēto Garu kā uz pavadoni Tā Kunga fiziskās prombūtnes laikā, tāpat kā mums vajag paļauties uz Svēto Garu mūsdienās.

Jāņa 16:16–33

Glābējs runā par Savu nāvi un augšāmcelšanos un paziņo, ka ir uzvarējis pasauli

Padomā, kad tev ir nācies atvadīties no kāda drauga vai ģimenes locekļa uz ilgu vai nezināmu laika periodu. Ko tu atvadoties teici, lai mierinātu gan sevi, gan viņu?

Izlasi Jāņa 16:16 un pievērs uzmanību tam, ko Jēzus teica mācekļiem, lai viņus mierinātu, dodoties projām.

Jāņa 16:17–19 mēs varam lasīt, ka mācekļi nesaprata, ko Jēzus domā, sakot, ka Viņš dosies projām, bet viņi atkal redzēsies.

Izlasi Jāņa 16:20–22, pievēršot uzmanību tam, kā, saskaņā ar Tā Kunga teikto, Viņa mācekļi jutīsies, kad vairs nebūs kopā ar Jēzu, un kā viņi jutīsies tad, kad atkal Viņu redzēs. Būtu noderīgi zināt, ka frāze „sieva, kas dzemdē” 21. pantā attiecas uz sievieti, kura ir stāvoklī un kurai ir sākušās dzemdības.

Saskaņā ar šo pantu, kā mācekļi jutīsies, kad Jēzus vairs nebūs ar viņiem? Kā, pēc Viņa solītā, viņi jutīsies tad, kad atkal Viņu redzēs?

Jēzus zināja, ka Viņa mācekļi Viņu atkal redzēs pēc tam, kad Viņš tiks augšāmcelts. Lai gan Jēzus zināja, ka viņi ļoti sēros par Viņa nāvi, Viņš arī zināja, ka prieks, ko viņi pieredzēs Viņa Augšāmcelšanās dienā, ilgs mūžīgi.

Jāņa 16:23–32 mēs varam lasīt, ka Jēzus Saviem mācekļiem mācīja lūgt tieši Debesu Tēvu Viņa (Jēzus Kristus) vārdā (skat. Jāņa 16:23) un apliecināja, ka Tēvs mīl gan viņus, gan Jēzu. Viņš apliecināja, ka viņu lūgšanas, kas tiks paustas Debesu Tēvam, tiks atbildētas.

Izlasi Jāņa 16:33, pievēršot uzmanību vārdiem un frāzēm, ko Glābējs izmantoja, lai mierinātu Savus mācekļus. Tu vari pasvītrot izlasīto.

Kāpēc mēs varam būt laimīgi un izjust mieru pasaulē, kas ir pilna ar ciešanām, grēku un nāvi?

No Jāņa 16:33 mēs varam mācīties, ka, pateicoties tam, ka Jēzus Kristus ir uzvarējis pasauli, mēs varam turēt drošu prātu un sajust mieru. Ko, tavuprāt, nozīmē, ka Jēzus Kristus ir uzvarējis pasauli?

Jēzus Kristus, būdams Tēva Vienpiedzimušais Dēls, nodzīvoja dzīvi bez grēka, pārvarot katru pasaulīgu kārdinājumu. Viņš piedzīvoja arī visas sāpes un ciešanas un izpirka visu Debesu Tēva bērnu grēkus. Caur Savu dzīvi, ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos Viņš pārvarēja visus šķēršļus, lai mēs varētu kļūt šķīsti, rast mieru un atkal dzīvot kopā ar mūsu Tēvu Debesīs un tiem, kurus mīlam.

  1. Atbildi uz tālāk sniegto jautājumu savā studiju dienasgrāmatā: Kā zināšanas, ka Jēzus Kristus ir uzvarējis pasauli, tev palīdz turēt drošu prātu un sajust mieru?

Izlasi tālāk sniegto prezidenta Tomasa S. Monsona izteikumu, pievēršot uzmanību skaidrojumam, kāpēc mēs varam turēt drošu prātu, neskatoties uz šīs pasaules pārbaudījumiem un grūtībām:

Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons

„Turēsim drošu prātu, dzīvojot savu dzīvi. Kaut arī mēs dzīvojam aizvien bīstamākos laikos, Tas Kungs mūs mīl un par mums rūpējas. Viņš vienmēr ir mūsu pusē, kad mēs darām to, kas ir pareizi. Viņš mums palīdzēs grūtā brīdī. … Mūsu dzīves var tikt piepildītas ar prieku, kad mēs dzīvojam pēc Jēzus Kristus evaņģēlija mācībām.

Tas Kungs pamācīja: „Turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!” [Jāņa 16:33]. Cik gan lielu laimi šīm zināšanām būtu mums jāsniedz! Viņš dzīvoja mūsu dēļ, un Viņš nomira mūsu dēļ. Viņš samaksāja par mūsu grēkiem. Vienmēr sekosim Viņa paraugam. Izrādīsim Viņam lielu pateicību, pieņemot Viņa upuri un dzīvojot tā, lai sagatavotos atgriezties un kādu dienu dzīvotu kopā ar Viņu” („Dievs lai ir ar jums, līdz mēs atkal tiksimies” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 110.–111. lpp.).

Apdomā šo jautājumu: Kad zināšanas par to, ka Jēzus Kristus ir uzvarējis pasauli, tev ir palīdzējušas turēt drošu prātu un sajust mieru?

Centies turēt drošu prātu un dzīvot saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēliju. To darot, tu sajutīsi mieru un cerību, kas ir pieejama caur Tā Kunga Izpirkšanas upuri un Augšāmcelšanos.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

    Es studēju Jāņa evaņģēlija 16. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).

    Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: