Savas dzīves pēdējās nedēļas sākumā Jēzus triumfāli iegāja Jeruzālemē. Atrodoties tur, Viņš otro reizi attīrīja templi un dziedināja aklos un tizlos, kas nāca pie Viņa.
Padomā par kādu aktivitāti, ko būtu nozīmīgi veikt kopā ar taviem draugiem vai ģimenes locekļiem. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti īsu rindkopu par to, ko tu teiktu vai darītu, lai pārliecinātu savus draugus vai ģimenes locekļus piedalīties šajā aktivitātē.
Daudziem cilvēkiem ir ļoti maz zināšanu par Jēzu Kristu un Viņa evaņģēliju, un mums ir pienākums — palīdzēt citiem mācīties par Viņu. Studējot Mateja 21:1–11, apdomā, ko tu varētu darīt, lai palīdzētu citiem — vēlēties vairāk uzzināt par Jēzu Kristu.
Aplūko šajā stundā ietverto lappusi „Jēzus Kristus pēdējā nedēļa, Izpirkšana un augšāmcelšanās” Šis īsais pārskats par Glābēja mirstīgās dzīves pēdējo nedēļu sniedz kopsavilkumu notikumiem, kas noveda līdz Viņa nāvei un Augšāmcelšanai. Tas var izskaidrot un padziļināt tavu izpratni par stāstiem, mācībām, doktrīnām un principiem, kas saistīti ar Jēzus Kristus laicīgās kalpošanas pēdējo nedēļu.
Mateja 21. nodaļā aprakstīti notikumi, kas noritēja piecas dienas pirms Glābēja krustā sišanas, un tie aizsākās ar Viņa triumfālo ieiešanu Jeruzālemē. Atceries: kad Jēzus un Viņa apustuļi no Jērikas devās uz Jeruzālemi, viņiem sekoja daudz ļaužu (skat. Mateja 20:17–18, 29).
Izlasi Mateja 21:1–5, meklējot, ko Jēzus norādīja darīt diviem no Saviem mācekļiem.
Pravietojums, kas pieminēts Mateja 21:4–5, ir atrodams Caharijas 9:9–10. Apsver iespēju uzrakstīt šo mijnorādi savu Svēto Rakstu lappuses malā, līdzās Mateja 21:4–5. Šis pravietojums bija par apsolīto Mesiju jeb „iesvaidīto pravieti, priesteri, ķēniņu un Atbrīvotāju, kura atnākšanu jūdi dedzīgi gaidīja” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Mesija”, scriptures.lds.org). Var būt noderīgi zināt, ka Bībeles laikā ēzelis „bija jūdu augstdzimušo simbols. … Jāšana uz ēzeļa … parādīja, ka Jēzus nāca kā mierpilns un „vienkāršs” Glābējs, nevis kā iekarotājs uz kara zirga” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014], 64. lpp.).
Izlasi Mateja 21:6–8, meklējot, ko „daudz ļaužu” (8. pants), kad Jēzus iejāja Jeruzālemē, darīja, lai ar cieņu atzītu Jēzu par Mesiju.
Jāņa evaņģēlijā teikts, ka ļaužu pulks lietoja „palmu zarus” (Jāņa 12:13). Palmu zari bija jūdu miera un uzvaras pār ienaidniekiem simbols. Paklājs, ko ļaudis salika no zariem un drēbēm, bija žests, kuru izmantoja, lai godinātu augstdzimušos vai iekarotājus. To darot, ļaužu pulks atzina un sveica Jēzu kā Atbrīvotāju un Ķēniņu.
Aplūko attēlu Kristus svinīgā ienākšana Jeruzālemē (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009], nr. 50; skat. arī vietnē LDS.org). Iztēlojies, ka esi viens no ļaužu pulka. Izlasi Mateja 21:9 un iztēlojies, ka tu sauc kopā ar citiem.
Attēls
Triumfālā ierašanās
Ievēro, ka cilvēki atkārtoja vārdu Ozianna, kas nozīmē —„izglāb mūs” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Ozianna”). Apsver iespēju — uzrakstīt šo definīciju Mateja 21:9 pamalē.
Daļa no ļaužu pulka izsauciena piepildīja mesiānisko pravietojumu, kas atrodams Psalmu 118:25–26. Apsver iespēju — uzrakstīt šo mijnorādi savu Svēto Rakstu lappuses malā, līdzās Mateja 21:9. Karaliskais un mesiāniskais tituls „Dāvida Dēls” (Mateja 21:9) bija veltīts Dāvida troņa mantiniekam. To sakot, ļaudis paziņoja, ka Jēzus ir Mesija, kuru ir izvēlējies un sūtījis Dievs, lai atbrīvotu un vadītu Savu tautu.
Iztēlojies, ka tu tolaik dzīvoji Jeruzālemē. Kādas domas vai sajūtas tev varētu rasties, ja tu būtu bijis liecinieks Glābēja triumfālajai ienākšanai?
Tajā laikā Jeruzālemē bija tūkstošiem citu cilvēku, kas svinēja Pashā svētkus. Izlasi Mateja 21:10–11, meklējot, kāda ietekme ļaužu pulka uzvedībai bija uz citiem ļaudīm Jeruzālemē.
Kādus jautājumus uzdeva citi ļaudis, redzot ļaužu pulka uzvedību?
Šis pieraksts ilustrē šādu principu: Kad mēs publiski atzīstam un runājam par Jēzu Kristu, mēs varam citiem palīdzēt — rast vēlmi uzzināt vairāk par Viņu.
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti, kādos apstākļos ārpus Baznīcas sanāksmēm mēs varam publiski atzīt un runāt par Jēzu Kristu. Pēc tam uzraksti piemērotus veidus, kā tu varētu publiski atzīt un runāt par Jēzu Kristu tā, lai palīdzētu citiem — vēlēties uzzināt vairāk par Viņu.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz vienu vai abiem jautājumiem:
Kad kāda cilvēka centieni — publiski atzīt un runāt par Jēzu Kristu — ir vedinājuši tevi vēlēties uzzināt vairāk par Viņu?
Kad tu (vai kāds tev zināms cilvēks) ir palīdzējis kādam citam vēlēties uzzināt vairāk par Jēzu Kristu tāpēc, ka jūs publiski atzināt un runājāt par Viņu?
Meklē un izmanto iespējas atbilstoši atzīt Jēzu Kristu un runāt par Viņu.
Apdomā domas un sajūtas, kādas tev bijušas templī. Ja tu nekad neesi bijis templī, iztēlojies, kādas domas un sajūtas tev varētu būt tajā.
Kā notiekošais templī mums palīdz sajust, ka tā ir svēta vieta?
Pēc tam, kad Glābējs iegāja Jeruzālemē, Viņš devās uz templi.
Attēls
Hēroda templis rakursā no Eļļas kalna
Izlasi Mateja 21:12–13, meklējot, ko daži cilvēki darīja, kas aizvainoja Debesu Tēvu un Jēzu Kristu.
Viesiem, kas apmeklēja Jeruzālemi Pashā svētku laikā, vajadzēja nopirkt dzīvniekus, ko pielūgšanas laikā upurēt templī. Naudas mijēji mainīja romiešu un citas valūtas pret tempļa naudu, lai varētu nopirkt dzīvniekus, un citi tirgotāji pārdeva nepieciešamos dzīvniekus. Lai gan šie darījumi bija nepieciešami un kalpoja labam mērķim, tomēr tas, kur un kā notika tirgošanās, nepauda cieņu un godbijību. Turklāt Mateja 21:13 pauž, ka naudas mijējus un tirgotājus vairāk interesēja gūt finansiālu peļņu, nevis pielūgt Dievu un palīdzēt to darīt citiem.
Ņem vērā, ka Jāņa 2:16 tempļa šķīstīšanas pirmajā reizē Jēzus nosauca templi par „Mana Tēva namu”. Mateja 21:13 tempļa šķīstīšanas otrajā reizē Jēzus nosauca templi par Savu namu.
Viena patiesā mācība par templi, ko mēs varam mācīties no Glābēja vārdiem un rīcības Mateja 21:12–13, ir šāda: Tā Kunga nams ir svēta vieta, un Viņš vēlas, lai mēs to uztvertu ar godbijību.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:
Kā mēs varam izrādīt godbijību Tā Kunga namam?
Kas mums ir jādara, lai mēs būtu cienīgi un varētu ieiet templī?
Izlasi Mateja 21:14, meklējot, ko Glābējs darīja templī pēc tā otrreizējās šķīstīšanas.
Varētu būt noderīgi zināt, ka vārds „tizli” Mateja 21:14 attiecas uz cilvēkiem, kuri ir kropli vai kuriem ir kādi kustību traucējumi.
No tā, ko Tas Kungs izdarīja neredzīgo un tizlo labā, kas nāca pie Viņa templī, mēs varam mācīties šādu patiesu principu: Kad mēs apmeklējam templi, Tas Kungs var mūs dziedināt.
Kā, tavuprāt, Tas Kungs var mūs dziedināt, kad mēs apmeklējam templi?
Attēls
Prezidents Džeimss E. Fausts
Prezidents Džeimss E. Fausts, no Augstākā prezidija, liecināja par dziedināšanu, ko mēs varam gūt, apmeklējot templi: „Tas Kungs ir nodrošinājis daudzus ceļus, kā varam saņemt [Viņa] dziedinošo ietekmi. Es esmu pateicīgs, ka Tas Kungs ir atjaunojis tempļa darbu uz Zemes. Tā ir svarīga pestīšanas darba daļa gan dzīvo, gan mirušo glābšanai. Mūsu tempļi ir svētnīca, kur mēs varam nolikt malā lielu daļu pasaulīgo rūpju. Mūsu tempļi ir miera un klusuma vietas. Šajās svētītajās svētnīcās Dievs „dziedina salauztas sirdis un remdē ļaužu sāpes” (Psm. 147:3.)” („Spiritual Healing”, Ensign, 1992. g. maijs, 7. lpp.)
Dziedināšana, kuru piedzīvojam, kad pielūdzam templī, var būt tūlītēja, kā tas bija aklajiem un tizlajiem Mateja 21:14, vai arī tā var notikt laika gaitā.
Apdomā, kad tu vai kāds, kuru tu pazīsti, ir piedzīvojis Tā Kunga dziedinošo ietekmi, pielūdzot templī.
Kā pierakstīts Mateja 21:15–16, augstie priesteri un rakstu mācītāji nebija iepriecināti par to, ko Jēzus izdarīja templī un ka ļaudis sauca Viņam „Ozianna”. Jēzus norādīja, ka tas, ka ļaudis Viņu publiski atzina, piepildīja pravietojumu (skat. Psalmi 8:2).
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:
Es studēju Mateja 21:1–16 un pabeidzu šo stundu (datums).
Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju:
