Apustulis Jānis redzēja, kā tiek atvērts septītais zīmogs un uzzināja savu misiju — piedalīties Israēla sapulcināšanā pēdējās dienās. Jānis redzēja, ka neskatoties uz daudzajām sērgām, iznīcību un sodiem, kas nāks pār Zemes iedzīvotājiem, taisnīgie tiks pasargāti no daudziem.
Apskati Jāņa atklāsmes grāmatai pievienoto tabulu. Ievēro, cik daudz pantu attiecas uz notikumiem no pirmajiem sešiem zīmogiem salīdzinājumā ar to, cik daudz pantu attiecas uz notikumiem no septītā zīmoga.
Attēls
Jāņa vīzija par septiņiem zīmogiem
Apustulis Jānis rakstīja vairāk par notikumiem, kas ir saistīti ar septīto 1000 gadus ilgo periodu, nekā par notikumiem, kas saistīti ar kādu no citiem 1000 gadus ilgajiem periodiem. Viņš īpaši rakstīja par notikumiem, kas norisināsies laikā starp septītā zīmoga atvēršanu un Jēzus Kristus Otro atnākšanu.
Kāpēc, tavuprāt, Jānis tik daudz rakstīja par notikumiem, kas risināsies, atverot septīto zīmogu?
Jāņa atkl. 8:1–6 apraksta, kā Glābējs atver septīto zīmogu. Jānis redzēja septiņus eņģeļus, kuriem bija dotas septiņas bazūnes. „Sendienās bazūnes tika izmantotas, lai celtu trauksmi, signalizētu [armijai] doties kaujā vai paziņotu par karaliskas personas ierašanos. Tātad, bazūnes skaņa vēstī vai ziņo par kaut ko nozīmīgu” (Džeralds N. Lands, „Seeing the Book of Revelation as a Book of Revelation”, Ensign, 1987. g. dec., 50. lpp.).
Jāņa atkl. 8:1–6 bazūņu skaņas signalizēs sākumu dažādām sērgām un iznīcībai, kas ievadīs Jēzus Kristus Otro atnākšanu un Viņa valdīšanu Tūkstošgadē.
Izlasi katru no rakstvietām, kas izskaidro notikumus, kas ir saistīti ar pirmo sešu bazūņu skaņām. Lasot meklē atbildes uz attiecīgajiem jautājumiem.
Pirmā — Jāņa atkl. 8:7. Kas notika, kad pēc pirmā eņģeļa bazūnes skaņām uz zemes sāka krist „krusa un uguns”?
Otrā — Jāņa atkl. 8:8–9. Kādas trīs lietas tika ietekmētas, atskanot trešajai bazūnei?
Trešā — Jāņa atkl. 8:10–11. Kas notika, kad no debesīm nokrita liela zvaigzne? (Ņem vērā, ka vērmeles ir augs, kas tiek izmantots, lai simbolizētu „nelaimi vai skumjas”.)
Ceturtā — Jāņa atkl. 8:12. Kādas trīs lietas tika daļēji aptumšotas pēc ceturtās bazūnes atskanēšanas?
Piektā — Jāņa atkl. 9:1–3. Kas iznāca no bezdibeņa, kad piektais eņģelis to atvēra?
Sestā — Jāņa atkl. 9:13–16, 18. Cik daudz kareivju piedalījās lielajā kaujā, ko Jānis redzēja pēc sestās bazūnes atskanēšanas? Kāda daļa cilvēces, pēc viņa redzētā, tika šajā kaujā nogalināta?
Izlasi Jāņa atkl. 9:20–21, meklējot, kā reaģēs ļaunie, kas pārdzīvos šīs nelaimes.
Jāņa atklāsmes grāmatas 10. nodaļā ir pārtraukums aprakstā par septītās bazūnes skaņām un ar to saistītajām nelaimēm. Šajā nodaļā mēs lasām, ka norādījumus Jānim deva cits eņģelis.
Attēls
salds, rūgts
Kādas dzīves pieredzes var uzskatīt par saldām un rūgtām?
Jēzus Kristus svētīja apustuli Jāni, lai viņš varētu dzīvot līdz Viņa Otrajai atnākšanai un vest cilvēkus pie Viņa (skat. Jāņa 21:20–24; Mācības un Derību 7:1–4). Jāņa misija ir palīdzēt sapulcināt Israēla bērnus. Kā šī misija ir pielīdzināma gan saldai, gan rūgtai garšai?
Savā studiju dienasgrāmatā, izmantojot Jāņa atkl. 10:8–11, atbildi uz vienu vai abām situācijām:
Esmu dzirdējis par to, cik grūti ir kalpot misijā. Man ir bijušas grūtības pieņemt noraidījumu. Es neesmu pārliecināts, vai vēlos kalpot.
Es esmu centies darīt to, kas ir pareizi. Es lasu Svētos Rakstus, lūdzu un cenšos dalīties ar evaņģēliju, bet dažas lietas manā dzīvē joprojām nav kārtībā, — un es nekad iepriekš neesmu palīdzējis nevienam pievienoties Baznīcai. Varbūt es padošos.
Jānis redz Jeruzālemē nogalinātus divus praviešus un dzird septītās bazūnes skaņas.
Jāņa atklāsmes grāmatas 11. nodaļa tiek ievadīta ar apustuļa Jāņa aprakstu par notikumiem, kas risināsies laikā starp septītā bazūnes skaņām un Jēzus Kristus Otro atnākšanu. Šajā laikā ļaunajiem būs lielāka vara un kontrole pār zemi, un karaspēks centīsies ieņemt Jeruzālemi, kas ir daļa Armagedona lielās un pēdējās kaujas.
Jānis aprakstīja Jeruzālemes pilsētu un to, kā citticībnieki (tie, kas nenoslēdz un neievēro derības ar To Kungu) bija to ieņēmuši 42 mēnešus, kas ir trīs ar pusi gadi.
Izlasi Jāņa atkl. 11:3–6, meklējot, ko divi Glābēja liecinieki izdarīs īsi pirms Viņa Otrās atnākšanas.
Šiem diviem praviešiem, līdzīgi kā Ēlijam un Mozum, būs spēks un vara aizslēgt debesis un šaustīt zemi ar mocībām. Uguns, kas izies no šo divu liecinieku mutēm, varētu būt līdzība viņu sniegto liecību spēkam (skat. Jeremijas 5:14; 20:9).
Izlasi Jāņa 11:7–12, meklējot, kas notiks ar šiem diviem praviešiem. Pievērs uzmanību tam, kā reaģēs ļaunie.
Izlasi Jāņa atkl. 11:13–15, meklējot, kas notiks pēc tam, kad šie divi pravieši būs augšāmcēlušies no mirušajiem un uzkāpuši debesīs.
Kas valdīs pār „pasaules valstību” pēc septītās bazūnes izskanēšanas (Jāņa atkl. 11:15)?
Jāņa atkl. 11:16–19 mēs lasām, ka 24 vecaji, kas sēdējā blakus Dieva tronim, pielūdza un pateicās Dievam par taisnīgo atalgošanu un ļauno sodīšanu.
Atsauc atmiņā no iepriekšējās mācību stundas principu, kas ir atrodams Jāņa atklāsmes grāmatas 7. nodaļā: Ja mēs ticībā izturēsim mūsu pārbaudījumus un tapsim šķīsti caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu, mēs varēsim baudīt celestiālo godību kopā ar Dievu. Padomā par notikumiem septītā zīmoga atvēršanas laikā, par kuriem tu šodien studēji. Savā studiju dienasgrāmatā pieraksti, kā šie principi var sniegt mierinājumu un mieru tiem, kuriem būs jāpiedzīvo dažas no briesmīgajām nelaimēm, kas notiks pirms Tā Kunga Otrās atnākšanas.
Elders Nīls L. Andersens no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, ka, neskatoties uz mūsdienu nelaimēm, mēs varam gaidīt Glābēja atnākšanu ar godbijību un priekpilnām gaidām:
Attēls
Elders Nīls L. Andersens
„Mēs dzīvojam, brāļi un māsas, laikā — pirms Tā Kunga Otrās atnākšanas —, kuru ticīgie ir gaidījuši gadsimtiem ilgi. Mēs dzīvojam karu un karu daudzināšanas laikā, dabas katastrofu laikā, — laikā, kad pasauli plosa apjukums un nemieri.
Taču mēs dzīvojam arī dižajā Atjaunošanas laikā, kad evaņģēlijs tiek pasludināts visai pasaulei, — laikā, par kuru Tas Kungs apsolīja, ka Viņš „cels … šķīstus ļaudis” [Mācības un Derību 100:16] un apbruņos viņus „ar taisnību un Dieva spēku” [1. Nefija 14:14].
Mēs līksmojam par šo laiku un cerībā lūdzam Dievu, lai spētu drosmīgi stāties pretim savām grūtībām un nenoteiktībai. Dažu cilvēku grūtības ir smagākas nekā citu, taču neviens nav no tām pasargāts. …
Lai arī Tas Kungs mūs ir vairākkārt mierinājis, ka „mums nevajag bīties” [Mācības un Derību 10:55], grūtību brīžos reizēm nav viegli saglabāt skaidru perspektīvu un redzēt pāri šīs pasaules robežām. …
Mūsu ticība aug, kad mēs gaidām to brīnišķīgo dienu, kad Glābējs atgriezīsies uz Zemes. Domas par Viņa atnākšanu saviļņo manu dvēseli. Tas būs aizraujoši! Tās apmērs un grandiozums, tās plašums un lieliskums pārsniegs jebko, ko mirstīgā acs jebkad ir redzējusi vai piedzīvojusi. …
… Mēs godbijībā nometīsimies ceļos, „un Tas Kungs runās ar savu balsi, un visi zemes gali dzirdēs to” [Mācības un Derību 45:49]. „Un tā būs … kā lielu ūdeņu balss, un kā skaļa pērkona balss.” [Mācības un Derību 133:22]. „Un Tas Kungs, … Glābējs, stāvēs Savu ļaužu vidū.” [Mācības un Derību 133:25]” („Lai nāk Tava valstība” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 119.–120., 122. lpp.).
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: