1. daļa: 4. diena

Ieskats Jaunajā Derībā un tās vēsturiskajā kontekstā

Ievads

Jaunā Derība ir pieraksts par Jēzus Kristus laicīgo dzīvi, Viņa mācībām un īstenoto Izpirkšanu, Viņa Baznīcas dibināšanu, kā arī Viņa apustuļu agrīno kalpošanu un mācībām. Šajā stundā tu izzināsi Jaunās Derības vēsturisko kontekstu un tā laika kultūru, ieskaitot zināšanas par to, kādēļ daudzi ebreji noraidīja Jēzu kā Mesiju jeb Glābēju. Tu mācīsies arī par tiem, kas pazemīgi pieņēma Kristu kā Glābēju un izvēlējās Viņam sekot.

Jaunās Derības vēsturiskais konteksts

fragments no gleznas Stefana nomētāšana ar akmeņiem

Uzliec plaukstu uz labajā pusē esošā attēla. Spriežot pēc kreisajā pusē esošā attēla, — kas šajā zīmējumā notiek? Atklāj attēlu labajā pusē.

Kā tas, ka redzi visu zīmējumu, palīdz tev saprast, kas tur notiek?

Vīrs ar zilo galvassegu ir Stefans — Jēzus Kristus māceklis. Izlasi Apustuļu darbu 7. nodaļas kopsavilkumu, lai uzzinātu, kādi notikumi ir atainoti šajā zīmējumā.

Padomā, kā visa zīmējuma atklāšana ir saistīta ar Svēto Rakstu izprašanu.

Šis uzdevums ilustrē to, cik svarīgi ir izprast Svēto Rakstu kontekstu. Konteksts sniedz informāciju par apstākļiem, kas saistās ar konkrēto Svēto Rakstu fragmentu, notikumu vai stāstu. Iepazīstot Jaunās Derības vēsturisko kontekstu un tā laika kultūru, tu varēsi daudz labāk izprast un pielietot tajā ietvertās mācības.

Turpmākajās stundas sadaļās ir ietverta informācija, kas palīdzēs tev labāk izprast Jaunās Derības kontekstu.

Ebreju reliģiskie vadītāji Glābēja kalpošanas laikā

Mormona Grāmatas pravietis Jēkabs pierakstīja pravietojumu, kas palīdz mums izprast apstākļus, kādos norisinājās Jēzus Kristus laicīgā kalpošana. Izlasi 2. Nefija 10:3–5, pievēršot uzmanību vārdiem un frāzēm, kuras Jēkabs izmantojis, lai raksturotu ebreju garīgo stāvokli Glābēja kalpošanas laikā.

Vārds viltus priesterība 2. Nefija 10:5 apzīmē sludināšanu ar mērķi „gūt peļņu un pasaules slavu”, nevis tiekties pēc Dieva ļaužu labuma (2. Nefija 26:29). Viltus priesterībā pirmām kārtām bija vainojami ebreju ļaunie, reliģiskie vadītāji, kuri vedināja ļaudis maldu ceļos.

Mozus likuma pielikumi un citas nepatiesas filosofijas

Lai labāk saprastu, kā tieši reliģiskie vadītāji vedināja ļaudis maldu ceļos, apvelc lielāku apli ap doto apli, kas simbolizē Mozus likumu, un nosauc to par mutisko likumu.

aplī ierakstīti vārdi Mozus likums

Mozus likumā ir ietverti baušļi un mācības, ko Dievs deva senajai Israēla tautai caur pravieti Mozu. Ebreju mācītāji pievienoja tam savus pašu likumus un likuma interpretācijas. Šie papildus likumi un interpretācijas, kas tiek dēvētas par mutisko likumu jeb mutisko tradīciju, tika radīti nolūkā — novērst Dieva likuma pārkāpumus. Piemēram, saskaņā ar mutisko likumu, sabata dienā bija aizliegts atsiet mezglu ar abām rokām. Tas tika uzskatīts par darbu un līdz ar to par sabata dienas neievērošanu. Taču mezgla atsiešana ar vienu roku bija atļauta.

1. Savā studiju dienasgrāmatā ieraksti, kādu kaitējumu, tavuprāt, varētu nest likumi, ko ļaudis pievienojuši Dieva baušļiem.

Elders Brūss R. Makonkijs

Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja, ka „gan iepriekšējās paaudzēs, gan mūsu Kunga kalpošanas laikā” daži no ebreju reliģiskajiem vadītājiem „pievienoja skaidrajiem un vienkāršajiem tīrās reliģijas principiem pulka savu interpretāciju; viņi piepušķoja tam papildus rituālus un ceremonijas, pārvēršot priekpilno un līksmo pielūgsmes veidu apspiedošā, ierobežojošā, depresīvā rituālu un ceremoniju sistēmā. Viņu rokās Tā Kunga likuma dzīvais gars kļuva par nedzīvo ebreju rituālisma burtu” (The Mortal Messiah: From Bethlehem to Calvary, 4. sēj. [1979–1981], 1:238.).

Saskaņā ar eldera Makonkija teikto, kā ebreju reliģiskie vadītāji bija mainījuši Dieva likumu, pievienojot tam savas interpretācijas?

Jēzus dienās ebreji bija atkrituši no ticības. Kaut arī viņiem vēl aizvien bija Ārona priesterības pilnvaras un priekšraksti, daudzi ebreji bija atkrituši no patiesās ticības īstenošanas, kā Dievs to bija atklājis Mozum (skat.M&D 84:25–28). Ebreju vadītāju pievienotās mutiskās tradīcijas bija kļuvušas prioritāras, nostumjot malā tīro reliģiju un rakstīto Dieva vārdu.

Izlasi Mateja 12:14, pievēršot uzmanību tam, ko farizeji vēlējās nodarīt Jēzum tāpēc, ka Viņš neievēroja viņu mutiskos likumus jeb tradīcijas.

Pakļautība un gaidas pēc Mesijas, kas atbrīvos Israēlu

Papildus maldu tradīcijām, daudzi ebreji noraidīja Jēzu arī tādēļ, ka tiem bija maldīgi priekšstati par gaidāmo Mesiju.

2. Izlasi šo rindkopu un atbildi uz dotajiem jautājumiem studiju dienasgrāmatā.

   Izņemot īsu neatkarības periodu, Jaunās Derības laikos ebreji jau vairāk nekā 500 gadu bija dzīvojuši pakļautībā. 160 gadus pirms Kristus piedzimšanas notika Makabeju (patrioriski noskaņotas ebreju dzimtas) vadīta sacelšanās, kas ļāva iegūt neatkarību. Taču līdz Kristus piedzimšanai Roma jau atkal bija pakļāvusi Israēlu. Roma par Israēla pārvaldītāju iecēla ķēniņu Hērodu, kurš bija ieprecējies Makabeju dzimtā. Ebrejiem nepatika būt romiešu pārvaldībā un viņi dedzīgi gaidīja apsolīto Mesiju, kurš, kā viņi uzskatīja, atbrīvos tos no romiešiem. Tā kā daudzi ebreji gaidīja Mesiju, kurš atbrīvos tos no pakļautības, viņi noraidīja Jēzu Kristu kā savu Glābēju.

   1. Ko daudzi ebreji sagaidīja no Mesijas?

   2. Kādēļ šīs maldīgās gaidas vedināja daudzus ebrejus noraidīt Jēzu kā Mesiju?

Daudzi ebreji bija pazemīgi un pieņēma Jēzu kā Mesiju jeb Glābēju

Lai gan daži ebreji noraidīja Jēzu Kristu, citi, kuri bija pazemīgi un sajuta Svēto Garu, atzina Jēzu kā Mesiju jeb Glābēju.

Izlasi Lūkas 2:25–33, pievēršot uzmanību tam, ko darīja un sacīja taisnīgais vīrs, vārdā Sīmeans, kad Jāzeps un Marija atnesa jaundzimušo Jēzu uz templi.

Saskaņā ar Lūkas 2:30–32, kādēļ Jēzus tika sūtīts pasaulē?

No šiem pantiem mēs varam mācīties, ka Jēzus Kristus tika sūtīts, lai nestu pestīšanu visiem cilvēkiem.

3. Pieraksti savā studiju dienasgrāmatā, ko Jēzus Kristus darīja, lai visi cilvēki varētu tikt pestīti.

Jānis kristī Jēzu

Jānis Kristītājs tika Dieva aicināts, lai sagatavotu cilvēkus Jēzus Kristus atnākšanai. Nākamajā dienā pēc Jēzus kristīšanas Jānis liecināja par Viņu, sakot: „Redzi, Dieva Jērs!” (Jāņa 1:36.) Izlasi Jāņa 1:37–42, pievēršot uzmanību tam, ko divi no Jāņa mācekļiem darīja, dzirdot viņa liecību par Jēzu.

Ko Andrejs darīja, kad bija dzirdējis Jāni Kristītāju liecinām, ka Jēzus ir Mesija? Kādēļ, tavuprāt, viņš tik dedzīgi gribēja dalīties šajās ziņās ar savu brāli — Sīmani Pēteri?

Saskaņā ar Jāņa 1:43–44, Glābējs aicināja par savu mācekli vīru, vārdā Filips. Izlasi Jāņa 1:45–46, pievēršot uzmanību tam, ko Filips darīja, uzzinot, ka Jēzus ir Mesija.

Uz ko Filips aicināja Nātānaēlu?

Pamatojoties uz šiem piemēriem no Jaunās Derības, pabeidz doto principu: Tuvojoties Jēzum Kristum, mums būs lielāka vēlme .

Kādēļ, tavuprāt, mums būs lielāka vēlme aicināt citus nākt pie Kristus, ja mēs paši tuvosimies Viņam?

Prezidents Henrijs B. Airings

Prezidents Henrijs B. Airings no Augstākā prezidija atklāja, ka ir kāda diža svētība, ko mēs saņemam, aicinot citus nākt pie Jēzus Kristus: „Ja jūs no visas sirds aicināsiet cilvēkus nākt pie Kristus, jūsu sirdis mainīsies. … Palīdzot citiem nākt pie Viņa, jūs atklāsit, ka arī paši esat Viņam tuvojušies.” („Come unto Christ”, Ensign, 2008. g. marts, 52. lpp.)

4. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

   1. Kādēļ, tavuprāt, aicinot citus nākt pie Kristus, mēs paši varēsim vēl vairāk tuvoties Viņam?

   2. Kurš ir aicinājis tevi tuvoties Glābējam un Viņa evaņģēlijam? Kā tas ir tevi svētījis?

   3. Padomā, kuru tu varētu aicināt nākt pie Jēzus Kristus. Ko tu vari darīt, lai aicinātu citus nākt pie Viņa?

Šogad, studējot Jauno Derību, tu jutīsi Glābēja nerimstošo aicinājumu — nākt pie Viņa. Pieņemot šo aicinājumu, tu tiksi piepildīts ar vēlmi —palīdzēt arī citiem nākt pie Viņa.

5. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es izstudēju mācību stundu „Ieskats Jaunajā Derībā un tās vēsturiskajā kontekstā” un pabeidzu to (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju:

Nākamajā lappusē esošā tabula var palīdzēt tev labāk izprast Jēzus Kristus dzīves apraksta kontekstu, studējot Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa evaņģēlijus.

Jēzus Kristus dzīves pārskats