Rakstot vēstuli Filemonam, apustulis Pāvils uzteica viņu par viņa ticību un mīlestību pret Glābēju un Baznīcas locekļiem. Viņš ieteica Filemonam uzņemt atpakaļ aizbēgušo vergu Onēzimu kā brāli Tai Kungā.
Pāvila vēstule Filemonam
Pāvils iesaka Filemonam uzņemt atpakaļ aizbēgušo vergu Onēzimu kā brāli Tai Kungā
Būdami Baznīcas locekļi, mēs bieži vien sastopamies ar neredzētiem cilvēkiem. Iztēlojies, ka tavai bīskapijai vai draudzei tikko ir pievienojies kāds jauns cilvēks. Uzraksti savā studiju dienasgrāmatā, ar kādām socializēšanās grūtībām varētu saskarties cilvēks, kurš pievienojas Baznīcai vai pārceļas uz jaunu bīskapiju vai draudzi. Ja tu pats pēdējo gadu laikā esi pievienojies Baznīcai vai pārcēlies uz jaunu bīskapiju vai draudzi, uzraksti par tevis pieredzētajām socializēšanās grūtībām.
Padomā par šādiem jautājumiem: Kā tu izturies pret jaunajiem bīskapijas vai draudzes locekļiem? Kā tu izturies pret Baznīcas locekļiem, kuru izturēšanās, intereses vai sociālais statuss atšķiras no tavējā?
Studējot apustuļa Pāvila vēstuli Filemonam, pievērs uzmanību patiesajiem principiem, kam tu varētu sekot saskarsmē ar citiem Baznīcas locekļiem.
Pāvils rakstīja Filemonam, kurš visdrīzāk bija grieķu izcelsmes jaunpievērstais, sava pirmā ieslodzījuma laikā, izciešot mājas arestu Romā. Filemonam 1:1–3 Pāvils iesāk savu vēstuli, sveicinot Filemonu un pārējos, tostarp draudzi, kas tikās Filemona mājās.
Ņem vērā: sakot, ka Filemons ir „atspirdzinājis svēto sirdis” (Filemonam 1:7), Pāvils gribēja teikt, ka Filemons ir iepriecinājis svēto sirdis.
Rakstot Filemonam, Pāvila galvenais mērķis bija atrisināt konfliktu, kas bija izcēlies starp Filemonu un viņa kalpu jeb vergu Onēzimu. Onēzims bija apzadzis Filemonu un aizbēdzis (skat. Filemonam 1:18). Jaunās Derības kristīgo ebreju kultūrā verdzība netika uzskatīta par ļaundarību, un, saskaņā ar romiešu likumiem, tā tika atļauta. Aizbēgušie vergi tika sodīti, spēcīgi šaustot, iezīmējot to pieres vai pat nogalinot. Pēc aizbēgšanas Onēzims bija iepazinies ar apustuli Pāvilu.
Izlasi Filemonam 1:8–12, pievēršot uzmanību tam, ko Pāvils izlūdzās jeb sirsnīgi lūdza Filemonam. Ņem vērā, ka 8. pantā minētā frāze pavēlēt tev to, kas klājas nozīmē — prasīt rīkoties atbilstoši jeb pienācīgi.
Ko tu domātu vai justu, izlasot Pāvila lūgumu, Filemona vietā?
Pievērs uzmanību frāzei „esmu dzemdinājis, būdams važās” (Filemonam 1:10). Viena no darbības vārda dzemdināt nozīmēm ir dot kādam dzīvību. Atrodoties ieslodzījumā, Pāvils palīdzēja Onēzimam sākt jaunu dzīvi kā Jēzus Kristus sekotājam.
Saskaņā ar Filemonam 1:13–14, Pāvils vēlējās paturēt Onēzimu pie sevis, lai tas varētu viņam palīdzēt, bet nevēlējās to darīt bez Filemona piekrišanas.
Izlasi Filemonam 1:15–16, pievēršot uzmanību tam, kā Pāvils mudināja Filemonu raudzīties uz attiecībām ar jaunpievērsto Onēzimu. Tu varētu atzīmēt vai pasvītrot to, ko esi uzgājis.
Kādēļ Filemonam varētu būt grūti uzlūkot Onēzimu kā „mīļotu brāli” (Filemonam 1:16)?
Viens no patiesajiem principiem, ko mēs varam mācīties no 16. panta, ir šāds: mēs esam brāļi un māsas evaņģēlijā.
Mēs visi esam Debesu Tēva gara bērni (skat. Ebrejiem 12:9) un līdz ar to arī brāļi un māsas. Bez tam, caur kristību un konfirmācijas priekšrakstiem, turpinot pielietot ticību Jēzum Kristum un pastāvīgi nožēlojot grēkus, mēs garīgi atdzimstam. Tādējādi mēs kļūstam par Jēzus Kristus dēliem un meitām (skat. Mosijas 5:7) un līdz ar to arī par brāļiem un māsām Viņa derības saimē. Dieva valstības ietvaros mēs esam kļuvuši līdztiesīgi, neatkarīgi no mūsu dzimuma, kultūras, vecuma, pagātnes un sabiedriskā stāvokļa.
Izlasi, ko saka prezidents Spensers V. Kimbals, pievēršot uzmanību tam, kā patiesā mācība par to, ka mēs esam brāļi un māsas evaņģēlijā, var ietekmēt mūsu izturēšanos citam pret citu un jo sevišķi pret jaunajiem Baznīcas locekļiem:
Attēls
Prezidents Spensers V. Kimbals
Es allaž jūtos pacilāts, lasot Pāvila vēstulīti Filemonam. Tā māca mums evaņģēlija sadraudzības principus un brālības garu. …
Redzot šo garu darbojamies visā Baznīcā, redzot, kā svētie uzņem, palīdz, atbalsta un lūdz par tiem, kuri ik dienas pievienojas mūsu Kunga valstībai, es jūtu iedvesmu un prieku. Turpiniet palīdzēt cits citam un daudziem citiem, kuri pievienosies Baznīcai! Uzņemiet tos, mīliet tos un dzīvojiet sadraudzībā.
Diemžēl dažkārt gadās, ka daži no mums to nedara, noraidot tos, kurus Tas Kungs pieņēmis caur kristīšanu. Ja jau Tas Kungs „nekaunas tos saukt par brāļiem” (Ebrejiem 2:11), tad … paņemsim savus brāļus un māsas pie rokas un ievedīsim tos savas gādības un mīlestības lokā.” („Always a Convert Church: Some Lessons to Learn and Apply This Year”, Ensign, 1975. g. sept., 4. lpp.)
Atbildi savā studiju dienasgrāmatā uz šiem jautājumiem:
Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi saprast, ka mēs visi esam brāļi un māsas evaņģēlijā?
Kā tu esi pieredzējis to, ka apkārtējie tiek uztverti kā brāļi un māsas evaņģēlijā? Ko šī mīlestība un laipnība deva?
Uzraksti vēstuli kādam savas bīskapijas cilvēkam, kuram varētu nākt par labu sajust, ka viņš ir mīlēts un pieņemts. Tu varētu uzteikt šī cilvēka talantus un pienesumu, sveicot viņu kā brāli vai māsu evaņģēlijā. Kad vēstule būs pabeigta, pieraksti tās kopsavilkumu savā studiju dienasgrāmatā.
Lai sagatavotos atpazīt vēl kādu patiesu principu, kas parādās Pāvila vēstulē Filemonam, padomā par to, kā tu juties, kad kāds bija tevi aizvainojis vai nodarījis tev pāri.
Izlasi Filemonam 1:17, pievēršot uzmanību tam, ko Pāvils iesaka Filemonam darīt aizbēgušā verga Onēzima labā.
Pāvils lūdz, lai Filemons uzņemtu Onēzimu atpakaļ savā saimē, neuzliekot tam bargus sodus, ko tolaik parasti piesprieda aizbēgušiem vergiem. No Pāvila norādījumiem Filemonam mēs mācāmies, ka Jēzus Kristus mācekļi ir žēlastīgi un piedodoši.
Kādēļ dažkārt ir grūti būt žēlastīgam un piedodošam?
Ņem vērā, ka būt žēlastīgam un piedodošam pret pāridarītājiem nenozīmē, ka mums allaž vajadzētu ļaut tiem izvairīties no savas rīcības sekām vai nekavējoties tiem atkal uzticēties. Tas nozīmē, ka mums vajadzētu izrādīt pret citiem līdzjūtību, nelolojot aizvainojumu vai dusmas. Ja tas iespējams, mēs varam arī ļaut saviem pāridarītājiem atgūt mūsu uzticēšanos.
Izlasi Filemonam 1:18–21, pievēršot uzmanību tam, ko Pāvils piedāvā izdarīt Onēzima labā.
Līdzīgi kā Pāvils, kurš aizlūdza par Onēzimu, Jēzus Kristus aizlūgs par mums un mūsu stāvokli Debesu Tēva priekšā (skat. M&D 45:3–5). Jēzus Kristus ir samaksājis garīgo parādu par mūsu grēkiem.
Kā atcerēšanās par to, ko Jēzus Kristus ir darījis mūsu labā, var palīdzēt mums būt žēlastīgiem un piedot citiem?
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz vienu vai vairākiem jautājumiem (lūdzu, neraksti neko pārāk privātu vai personisku):
Kad tev, līdzīgi kā Filemonam, ir nācies būt žēlastīgam un piedodošam? Kas tev palīdzēja būt žēlastīgam un piedot? Kā tu tiki svētīts par šādu rīcību?
Kad tev, līdzīgi kā Onēzimam, ir nācies saņemt kāda cita žēlastību un piedošanu? Kā tu lūdzi pēc šī cilvēka žēlastības un piedošanas? Kā tu tiki svētīts par šādu rīcību?
Kad tu, līdzīgi kā Pāvils, esi kalpojis par starpnieku tam, kurš tiecas pēc piedošanas, un tam, kuram nāktos būt žēlastīgam un piedot? Kā tu palīdzēji vainīgajam saņemt piedošanu un upurim — piedot?
Padomā, kā tu varētu izrādīt žēlastību un piedot citiem. Ja tu centīsies saņemt, pieņemt un dāvāt citiem piedošanu, Tas Kungs tev palīdzēs.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:
Es studēju Pāvila vēstuli Filemonam un pabeidzu to (datums).
Papildjautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: