Apustulis Pāvils deva padomu jūdu Baznīcas locekļiem — piedalīties māceklības sacīkstēs, sekojot Jēzus Kristus paraugam. Vēl viņš paskaidroja svētības, kas nāk, pateicoties tam, ka pieņemam Tā Kunga pārmācību. Jēkabs, būdams Jēzus Kristus apustulis, iedrošināja izkaisīto Israēla namu būt pacietīgiem savās ciešanās un meklēt gudrību no Debesu Tēva. Jēkabs arī mācīja viņiem pretoties kārdinājumam, būt vārda darītājiem, kalpot citiem un palikt garīgi šķīstiem.
Pāvils sniedz padomu svētajiem — piedalīties dzīves sacīkstēs ar ticību un pacietību
Atvēlētajā vietā apraksti, ar kādām grūtībām varētu nākties saskarties skrējējam, skrienot garās distances sacīkstēs:
Attēls
jauns vīrietis skrien
Kas varētu motivēt skrējēju turpināt skriet, pat ja viņš vai viņa saskaras ar grūtībām?
Kādā ziņā dzīve, esot Jēzus Kristus māceklim, ir salīdzināma ar izturības sacīkstēm? Ar kādām grūtībām mums, Jēzus Kristus mācekļiem, varētu nākties saskarties? Ar kādām grūtībām tev, Jēzus Kristus māceklim, ir nācies saskarties?
Studējot Vēstules ebrejiem 12. nodaļu, meklē patiesus principus, kas tev palīdzēs turpināt sekot Jēzum Kristum pat tad, kad tas kļūst grūti.
Izlasi Ebrejiem 12:1, izzinot, ko apustulis Pāvils ieteica svētajiem darīt, lai sekmīgi piedalītos māceklības sacīkstēs.
Iztēlojies, ka tu skrien sacīkstēs ar mugursomu, kas pilna ar akmeņiem. Kā šī mugursoma varētu ietekmēt tavu skriešanu?
Kādā ziņā tavi grēki varētu būt kā akmeņi mugursomā? Iztēlojies, kā tu justos, ja novilktu šo mugursomu pēc tam, kad kādu laiku būtu ar to skrējis.
Apdomā, ko nozīmē — pacietīgi skriet māceklības sacīkstēs.
Izlasi Ebrejiem 12:2–4, meklējot, ko Pāvils teica svētajiem darīt, lai atmestu grēkus un pacietīgi izturētu pretestību. Vārds pārestība3. pantā attiecināms uz pretestību.
Viens princips, ko mēs varam mācīties no Pāvila mācītā svētajiem, ir šāds: vēršot uzmanību uz Jēzus Kristus piemēru, mēs varam rast spēku, lai atmestu savus grēkus un pacietīgi izturētu pretestību.
Attēls
Kristus krustā sišana
Vēlreiz izlasi Ebrejiem 12:2–4, meklējot to, kāda ir Glābēja loma mūsu dzīvē.
Ko, tavuprāt, Pāvils ar to domāja, kad raksturoja Jēzu kā mūsu „ticības iesācēju un piepildītāju” 2. pantā? Tu vari atzīmēt, kādu pretestību Glābējs izcieta mirstībā.
Pāvils teica svētajiem, ka Jēzus Kristus bija ar mieru ciest nāvi pie krusta un paciest pasaules kaunu, jo zināja, kādu prieku Viņš gūs, ja paliks uzticīgs Debesu Tēvam.
Attēls
Elders Nīls A. Maksvels
Elders Nīls A. Maksvels, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja, ka „mācīšanās nicināt pasaules kaunu nozīmē — domāt, ka tas ir kaut kas nesvarīgs, un tas arī nozīmē nepaļaušanos kārdinājumam (skat. M&D 20:22)” (Lord, Increase Our Faith [1994], 99).
Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma par Glābēja izturību teica: „Jēzus nepadevās. Viņš neatkāpās. Viņa labestība ļāva ticībai triumfēt pat visdziļāko ciešanu brīdī. Paļāvība, ar kādu Viņš dzīvoja, pavēstīja Viņam, ka, neskatoties uz Viņa sajūtām, dievišķā līdzjūtība nekad nav nepieejama, ka Dievs vienmēr ir uzticīgs, ka Viņš nekad nebēg, ne arī pieviļ mūs” („Neviens nebija ar Viņu” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. maijs, 88. lpp.).
Padomā par to, kā raudzīšanās uz Jēzus Kristus piemēru var tev palīdzēt, sastopoties ar ciešanām un šķēršļiem. Apdomā, kā raudzīšanās uz Glābēja piemēru varētu tevi iedvesmot atmest savus grēkus un izrādīt vairāk pacietības pret sevi un citiem.
Attēls
zēns saņem pārmācību
Kā tu reaģē, ja tev aizrāda uz kļūdām?
Padomā par kādu reizi, kad kāds tev aizrādīja. Kā tu reaģēji uz šo aizrādījumu? Kāpēc dažkārt ir grūti pieņemt aizrādījumu no kāda?
Kādi, tavuprāt, varētu būt iemesli tam, ka cilvēki varētu censties mums aizrādīt, sevišķi tad, ja viņi zina, ka mums varētu nepatikt viņu aizrādījumi?
Piedaloties māceklības sacīkstēs, mēs varam sagaidīt, ka saņemsim pārmācību vai aizrādījumu.
Izlasi Ebrejiem 12:6–9, meklējot, kas mūs pārmācīs un — kāpēc. Frāze nelikumīgi bērni8. pantā attiecas uz tiem, kas dzimuši ārlaulībā un netiek uzskatīti par likumīgiem mantiniekiem. (Ebrejiem 12:9 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Tu varētu to atzīmēt īpašā veidā, lai turpmāk viegli varētu atrast.)
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:
Kādā ziņā Debesu Tēva pārmācība varētu norādīt uz Viņa mīlestību pret Saviem bērniem?
Kā Debesu Tēvs varētu mūs pārmācīt?
Kaut arī Debesu Tēvs mūs var pārmācīt dažādos veidos, mums jābūt uzmanīgiem, lai nesāktu domāt, ka ikviens pārbaudījums vai ciešanas, ko mēs pieredzam, nāk no Dieva.
Ebrejiem 12:10 Pāvils atzina: lai arī mūsu zemes vecāki reizēm pārmāca mūs nepilnīgā veidā, Debesu Tēva pārmācība ir pilnīga un domāta mūsu labumam.
Izlasi Ebrejiem 12:10–11, izzinot to, kādas svētības tiek gūtas, kad pazemīgi pakļaujamies Dieva pārmācībai. Frāze „svētuma dalībnieki” 10. pantā attiecināma uz kļūšanu līdzīgiem Dievam.
Ievēro 11. pantā, ko Pāvils mācīja par to, kā mēs varētu justies brīdī, kad tiekam pārmācīti. Ja atceramies, ka Debesu Tēvs zina to, kas mums ir vislabākais, tas mums var palīdzēt pieņemt pārmācību tad, kad tā tiek dota. Viens princips, ko mēs varam mācīties no šiem pantiem, ir šāds: ja mēs pieņemam Debesu Tēva pārmācību, tad mēs varam kļūt līdzīgi Viņam un gūt mieru, ko sniedz taisnīgums.
Ja tev ir piekļuve internetam, noskaties Mormon Messages video „The Will of God” (3:02), kas ir pieejams vietnē LDS.org. Šajā video ir attēlota mīlestība un gudrība, ar kādu Debesu Tēvs mūs pārmāca.
Padomā par kādu reizi, kad tu sajuti, ka Debesu Tēvs tevi pārmāca. Kā tu reaģēji? Uz atsevišķas papīra lapas tu varētu uzzīmēt kādu zīmi, kas tev atgādinātu turpmāk pakļauties Debesu Tēva pārmācībai. Novieto šo zīmi tādā vietā, kur tā tev atgādinātu par Pāvila mācībām vēstulē ebrejiem.
Ebrejiem 12:12–29 Pāvils teica svētajiem, ka tiem ir jāpalīdz citiem Baznīcas locekļiem palikt uzticīgiem, lai viņi nezaudētu Dieva svētības. Vēl viņš paskaidroja, ka tie svētie, kas paliks uzticīgi un kalpos Dievam, saņems nepārspējamu godību un iemantos vietu Dieva valstībā.
Izlasi Ebrejiem 12:9, pievēršot uzmanību papildus mācībām, ko mēs varam uzzināt par mūsu Debesu Tēvu. Pieraksti savā studiju dienasgrāmatā, ko esi atradis. Atbildi arī uz šādu jautājumu: „Kādēļ ir svarīgi ticēt, ka mēs esam Dieva bērni?”
Pāvils noslēdza savu vēstuli ebreju svētajiem, sniedzot tiem padomus par dažādām tēmām. Izlasi Ebrejiem 13:1–9, 17, meklējot, kādus padomus Pāvils deva svētajiem.
No tā, ko tu izlasīji, kurš no padomiem, tavuprāt, ir visnoderīgākais mūsdienās? Kāpēc?
Apdomā, kurus Pāvila padomus tu varētu labāk īstenot savā dzīvē.
Ebrejiem 13:10–25 Pāvils mācīja to, ka pēc tam, kad Jēzus Kristus bija paveicis Izpirkšanu, dzīvnieku upurēšana vairs nebija nepieciešama (skat. 3. Nefija 9:18–20). Tā vietā svētie varēja slavēt Dievu un darīt labus darbus.
Jēkabs mudina izkaisīto Israēlu meklēt gudrību no Dieva un būt vārda darītājiem
Vai tu jebkad esi vēlējies, kaut būtu gudrāks vai labāk izprastu Debesu Tēva gribu attiecībā uz sevi? Apdomā savas dzīves situācijas, kurās tu vēlētos vairāk gudrības.
Džozefs lasīja Jēkaba vēstuli un atklāja, kā var atrast atbildes uz saviem jautājumiem. Jēkabs bija Jēzus Kristus apustulis un bīskaps Jeruzālemē. Kristietībā arī valda uzskats, ka Jēkabs bija Marijas un Jāzepa dēls un līdz ar to Jēzus Kristus pusbrālis.
Izlasi Jēkaba v. 1:1–4, pievēršot uzmanību tam, ko Jēkabs mācīja Israēla namam par viņu grūtībām un ciešanām. Svēto Rakstu ceļvedī, Džozefa Smita veiktajā Jēkaba v. 1:2 tulkojumā, frāze „dažādās kārdināšanās” ir aizstāta ar frāzi „daudzās ciešanās”.
Pievērs uzmanību vārdam izturība (pacietība) Jēkaba v. 1:3–4. Kāpēc ir svarīgi būt pacietīgam grūtību un ciešanu laikā?
Izlasi Jēkaba v. 1:5–6, pievēršot uzmanību tam, kas Džozefam Smitam palīdzēja atrast atbildes uz saviem jautājumiem. Var būt noderīgi zināt, ka 5. pantā vārds devīgi nozīmē — brīvi un dāsni un nepārmezdams nozīmē — nenosodot vai nekritizējot. (Jēkaba v. 1:5–6 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Tu varētu to atzīmēt īpašā veidā, lai turpmāk viegli varētu atrast.)
Savā studiju dienasgrāmatā ieraksti vienu vai divus principus, ko tu vari mācīties no Jēkaba v. 1:5–6.
Ko, tavuprāt, nozīmē — „lū[gt] ticībā, nemaz nešaub[oties]” (Jēkaba v. 1:6)?
Padomā par reizēm, kad Debesu Tēvs ir dāsni atbildējis uz tavām lūgšanām pēc tam, kad tu esi lūdzis Viņu ticībā. Apdomā, kā tu varētu pielietot Jēkaba v. 1:5–6 noteiktos principus, lai rastu gudrību un atbildes uz saviem jautājumiem.
Kā rakstīts Jēkaba v. 1:7–11, Jēkabs brīdināja par nepastāvību uzskatos vai svārstību uzticībā un solījumos Tam Kungam. Viņš arī brīdināja bagātniekus par problēmām, kas var rasties bagātības dēļ.
Jēkaba v. 1:12–21 Jēkabs mācīja: Mēs parādām savu mīlestību pret To Kungu, pretojoties kārdinājumam, kas ir viena no prasībām, lai saņemtu mūžīgās dzīves vainagu. Vēl viņš mācīja, ka visas labās dāvanas nāk no Dieva un ka svētajiem vajag atmest „visu netīrību” un saņemt Tā Kunga vārdus „lēnprātībā” (Jēkaba v. 1:21).
Izlasi Jēkaba v. 1:22, meklējot, ko Jēkabs mudināja svētos darīt ar Dieva vārdu.
Apdomā, kā Džozefs Smits ņēma vērā šo padomu. Padomā, kā tu rīkosies atbilstoši tam, ko iemācījies, studējot šo stundu.
Izlasi Jēkaba v. 1:27, meklējot veidus, kā tu vari būt vārda darītājs. Jēkaba lietotais vārds kalpošana šajā kontekstā norāda uz uzticības izrādīšanu Dievam.
Jēkaba v. 1:5–6 iegaumēšana tev palīdzēs visa mūža garumā, kad tev radīsies jautājumi par evaņģēliju vai kad tu meklēsi Tā Kunga palīdzību lēmumu pieņemšanā, vai arī kad tu mācīsi evaņģēliju citiem.
Velti dažas minūtes, lai censtos iegaumēt Jēkaba v. 1:5–6. Atceries bieži pārskatīt iegaumētās prasmīgi pārzināmās rakstvietas, lai neaizmirstu to, ko esi iemācījies.
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: