Korintā Pāvils tika daudzu jūdu atraidīts, bet viņam veicās starp citticībniekiem. Efezā kāds taisnīgs laulāts pāris, Akvila un Priskilla, palīdzēja Apollam, jūdam no Aleksandrijas, izprast Dieva ceļu. Pāvils sludināja par Svēto Garu, darīja brīnumus un izvairījās no nevaldāma pūļa teātrī — Efezā.
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādiem jautājumiem:
Nosauc dažus veidus, kā tu esi piedalījies Tā Kunga darbā?
Ar kādiem izaicinājumiem tu esi saskāries, cenšoties darīt Tā Kunga darbu?
Studējot Ap. d. 18. nodaļu, meklē principu, kas tev var palīdzēt, kad tu centies darīt Tā Kunga darbu.
Ap. d. 18:1–5 mēs uzzinām, ka Pāvils devās prom no Atēnām un ceļoja uz Korintu, kur mācīja sinagogā. Izlasi Ap. d. 18:6, meklējot, ar kādām grūtībām Pāvils saskārās, Korintā mācot jūdus par Jēzu Kristu.
Ko Pāvils plānoja darīt, kad jūdi sinagogā bija noraidījuši viņa vēstījumu?
Izlasi Ap. d. 18:7–10, meklējot, kas varēja sniegt Pāvilam iedrošinājumu. Tu varētu atzīmēt 10. pantā, ko Tas Kungs apsolīja Pāvilam, ja viņš turpinās sludināt evaņģēliju Korintā.
No šiem pantiem mēs varam mācīties: Ja mēs dzīvojam cienīgi, Tas Kungs būs ar mums, kad darām Viņa darbu. Tu vari uzrakstīt šo principu savu Svēto Rakstu lappuses malā, līdzās Ap. d. 18:9–10.
Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons
Prezidents Tomass S. Monsons iedrošināja: „Daži no jums, iespējams, pēc dabas esat kautrīgi un uzskatāt sevi par nepiemērotiem, lai pieņemtu aicinājumu. Atcerieties, ka šis nav tikai jūsu vai mans darbs. Šis ir Tā Kunga darbs, un, kad mēs strādājam Tā Kunga uzdevumā, mēs esam tiesīgi saņemt Tā Kunga palīdzību. Atcerieties, ka Tas Kungs dos mums spējas, lai mēs varētu panest mums uzliktās nastas” („Mācīties, darīt, būt” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 62. lpp.).
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:
Kādēļ ir svarīgi zināt, ka Tas Kungs būs ar tevi, kad tu darīsi Viņa darbu?
Kad Tas Kungs ir bijis ar tevi, kad tu darīji Viņa darbu? Kā tu zināji, ka Viņš bija ar tevi?
Ap. d. 18:11–17 rakstīts, ka Pāvils turpināja sludināt Korintā pusotru gadu. Kamēr viņš bija Korintā, jūdi centās vest Pāvilu tiesas priekšā to lietu dēļ, kuras viņš mācīja, bet soģis atteicās tiesāt šo gadījumu, tādējādi piepildot Tā Kunga doto apsolījumu Pāvilam.
Akvila un Priskilla palīdz Apollam izprast Dieva ceļu
Ap. d. 18:18–23 mēs uzzinām, ka kāds vīrs un sieva, Akvila un Priskilla, ceļoja kopā ar Pāvilu uz Efezu. Atstājis šo pāri Efezā, Pāvils ceļoja uz Jeruzālemes apgabalu un tad uz ziemeļiem, uz Antiohiju, kur viņš pabeidza savas otrās misijas ceļojumu. Šis misijas ceļojums ilga trīs gadus. Šajā laikā Pāvils bija ceļojis aptuveni 3000 jūdzes (aptuveni 4828 km).
Pēc kāda laika Pāvils pameta Antiohiju un uzsāka savas trešās misijas ceļojumu (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, Karšu un vietu nosaukumu rādītājs, karte nr. 13 „Apustuļa Pāvila misijas ceļojumi”). Šajā ceļojumā viņš vēlreiz apceļoja reģionus, kur viņš iepriekš bija nodibinājis Baznīcas draudzes, un stiprināja mācekļus.
Izlasi Ap. d. 18:24–25, meklējot, kas notika Efezā pēc tam, kad Pāvils bija devies projām.
Pazīstot „tikai Jāņa kristību” (25. pants), Apollam trūka pilnīgas izpratnes par Jēzu Kristu un Viņa misiju. Izlasi Ap. d. 18:26, izzinot, ko Akvila un Priskilla darīja, izdzirdējuši Apolla mācību.
Frāze — „viņam vēl skaidrāk izstāstīja Dieva ceļu” (26. pantā) nozīmē to, ka Akvila un Priskilla mācīja Apollam vairāk par Jēzu Kristu un Viņa evaņģēliju, kas papildināja Apolla zināšanas un sapratni.
Izlasi Ap. d. 18:27–28, meklējot pierādījumus tam, ka Akvila un Priskilla palīdzēja Apollam daudz skaidrāk izprast Dieva ceļu.
Kad Pāvils uzsāka savas trešās misijas ceļojumu, viņš pārstaigāja Galatijas zemi un Frīģiju (skat. Ap. d. 18:23) un pēc tam atgriezās Efezā. Izlasi Ap. d. 19:2–6, meklējot, kā Pāvils palīdzēja ļaudīm Efezā skaidrāk izprast Dieva ceļu.
Attēls
Grieķu drupas
Grieķu teātra drupas Efezā, kur sludināja apustulis Pāvils
Kādu doktrīnu Pāvils palīdzēja labāk izprast mācekļiem Efezā?
Lasot tālāk sniegto apgalvojumu, kas tika publicēts pravieša Džozefa Smita vadībā, noskaidro, kāpēc šiem cilvēkiem Efezā bija nepieciešams atkārtoti kristīties: „Šķiet, … ka kāds jūdu sektants bija kristījis [ļaudis] līdzīgi Jānim [Kristītājam], taču bija piemirsis viņiem pateikt, ka bija jānāk vēl kādam, kuru sauc Jēzus Kristus, lai kristītu ar uguni un Svēto Garu, — kas parādīja šiem pievērstajiem, ka viņu pirmā kristīšana bija nelikumīga, un, kad viņi izdzirdēja šo ziņu, viņi labprāt kristījās, un pēc tam, kad viņiem tika uzliktas rokas, viņi saņēma dāvanas, saskaņā ar apsolījumu” („Baptism”, Times and Seasons, 1842. g. 1. sept., 904. lpp.).
No šī stāsta mēs mācāmies: lai kristīšana būtu spēkā esoša, tai jābūt izpildītai caur pilnvarotu Dieva kalpu, un, lai kristīšana būtu pilnīga, pēc tās ir jāseko Svētā Gara saņemšanai.
Attēls
Pravietis Džozefs Smits
Pravietis Džozefs Smits mācīja, ka pēc kristīšanas ir jāveic „roku uzlikšana Svētā Gara dāvināšanai”: „Tikpat labi jūs varat kristīt smilšu maisu cilvēka vietā, ja vien tas netiek darīts ar nolūku — saņemt grēku atlaišanu un Svēto Garu. Kristīšana ar ūdeni ir tikai daļa no kristībām, un tā nav neko vērta bez otras daļas, tas ir, kristīšanas ar Svēto Garu” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010], 96. lpp.).
Ap. d. 19:7–10 mēs uzzinām, ka Pāvils turpināja sludināt Efezā vairāk nekā divus gadus. Izlasi Ap. d. 19:11–12, meklējot, kādus brīnumus Dievs darīja caur Pāvilu.
Viena doktrīna, ko mēs varam mācīties no šī pieraksta, ir šāda: Viens no veidiem, kā Dievs parāda Savu spēku, sajūtams caur Viņa pilnvarotajiem kalpiem.
Izlasi Ap. d. 19:13–16, meklējot, kas notika, kad daži jūdi mēģināja izdzīt ļaunos garus, kā to bija darījis Pāvils.
Tā kā Skevas dēliem nebija priesterības pilnvaru rīkoties Jēzus Kristus vārdā, ļaunais gars neatpazina jeb neatzina viņu pilnvaras, kaut arī viņi apgalvoja, ka pārstāv Glābēju.
Izlasi Ap. d. 19:17–20, meklējot, ko daudzi cilvēki darīja, kad uzzināja par šo notikumu. 19. pantā minētās „burvju mākslas” attiecas uz dažādām burvestībām un citām ļaunām nodarbēm.
Kā šie cilvēki parādīja savu ticību Jēzum Kristum?
No šiem pantiem mēs varam mācīties šādu principu: atzīstoties savās ļaunajās nodarbēs un atmetot tās, mēs parādām savu ticību Jēzum Kristum.
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Kādus upurus cilvēkam var nākties nest, lai atbrīvotos no grēka, kurā viņš vai viņa ir atzinies?
Apdomā, vai ir kādi grēki, kurus Tas Kungs vēlas, lai tu atzītu un atmestu. Izvēlies rīkoties saskaņā ar jebkādiem pamudinājumiem, ko tu varēji sajust šīs stundas laikā.
Elku dievietes Artemīdas pielūdzēji nostājas pret Pāvilu un izraisa pilsētā nemierus
Ap. d. 19:21–41 mēs uzzinām, ka daļa uzņēmējdarbības Efezā bija saistīta ar Artemīdas, romiešu elku dievietes, pielūgšanu. Tā kā Pāvils mācīja pret elku dievu pielūgšanu, amatnieki, kas izgatavoja elku tēlus Artemīdas pielūgsmei, noskaņoja cilvēkus pret Pāvilu. Pūlis aizveda līdzi divus no Pāvila ceļabiedriem uz pilsētas teātri, kurā varēja sapulcēties līdz pat 24 000 cilvēku. Pāvils vēlējās uzrunāt pūli, taču daži mācekļi un pārvaldnieki viņu pārliecināja neiet iekšā teātrī. Pilsētas rakstvedis galu galā pūli nomierināja un tas izklīda. Aizsardzība, ko saņēma Pāvils un viņa ceļabiedri, ir piemērs tam, ka Dieva darbs turpināsies, pat saskaroties ar ļauniem protestiem un vajāšanām.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: