Kad Jēzus bija pārlaidis nakti Betānijā, Viņš atgriezās templī. Pa ceļam Viņš nolādēja vīģes koku. Ebreju garīgie vadītāji nāca pie Viņa uz templi un iztaujāja par Viņam piemītošo varu. Jēzus viņus norāja un mācīja vairākas līdzības, kurās tika attēlots, kādas sekas cilvēkus piemeklēs, noraidot vai pieņemot Viņu un Viņa evaņģēliju.
Jēzus nolād vīģes koku un norāj ebreju garīgos vadītājus
Reizēm ēdiens, izklaides veidi, produkti un pat cilvēku dzīves nav tik labas, kā izskatās.
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti par kādu reizi, kas esi atklājis, ka kaut kas nav tik labs, kā sākumā izlikās.
Mateja 21. nodaļā tiek aprakstīts brīdis, kad Jēzus Kristus sastapās ar ko tādu, kas nebija tik labs, kā izskatījās. Turpinot studēt šo nodaļu, meklē patiesības, kas tev var palīdzēt dzīvot taisnīgāk.
Pēc tam, kad Jēzus bija veicis savu triumfālo ieiešanu Jeruzālemē un attīrījis templi, Viņš palika Betānijā — mazā pilsētā netālu no Jeruzālemes. Izlasi Mateja 21:18–22, pievēršot uzmanību tam, ko Glābējs izdarīja nākamajā dienā, no Betānijas dodoties atpakaļ uz Jeruzālemes templi.
Attēls
vīģes koka zars ar lapām
Lapas parasti norāda uz to, ka kokam ir augļi. Pavasarī (kad Glābējs redzēja, ka vīģes kokam nav augļu) vīģes kokiem parasti jau ir nogatavojušās pirmās vīģes. Ja tiem augļu nav, tad tas nozīmē, ka tajā gadā kokiem augļu nebūs. Izskatījās, ka šajos pantos aprakstītajam kokam bija jādod augļi, bet tam to nebija.
Viens no iemesliem, kāpēc Glābējs nolādēja vīģes koku, bija tāpēc, lai mācītu Saviem mācekļiem par liekulību un samaitātajiem ebreju garīgajiem vadītājiem. Daudzi no šiem vadītājiem izlikās, ka seko Dievam, bet viņi nedeva patiesus augļus jeb neveica taisnīgus darbus. Viņi bija liekuļi.
Vārdu liekulis no grieķu valodas var tulkot kā „aktieris”, kas attiecināms uz tādu cilvēku, kurš izliekas, kaut ko pārspīlē vai ir viltīgs un nepastāvīgs savā rīcībā. Tas Kungs atmaskoja [tos, kas ir maldinoši] attiecībā uz to, kā tie ārēji [ievēro baušļus], to sirdīm esot augstprātīgām un nepatiesām” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014], 68).
Mateja 21:23–27 mēs lasām, ka daži no šiem jūdu garīgajiem vadītājiem tuvojās Glābējam templī un prasīja, ar kādu varu Viņš ir veicis Savu triumfālo ieiešanu Jeruzālemē un attīrījis templi. Glābējs atbildēja, pajautājot viņiem, vai Jāņa Kristītāja kristība (jeb kalpošana) bija no Dieva vai no cilvēka. Šie vadītāji neatbildēja uz Glābēja jautājumu, baidoties sevi notiesāt vai apvainot cilvēkus, kuri bija pieņēmuši Jāni kā pravieti. Glābējs sacīja: ja viņi neatbildēs uz Viņa jautājumu, tad Viņš arī neatbildēs uz viņu jautājumiem, un pēc tam pastāstīja trīs līdzības, kas attēlo samaitāto ebreju, garīgo vadītāju, rīcību.
Pirmajā līdzībā tika aprakstītas divu dēlu dažādās atbildes viņu tēvam. Izlasi Mateja 21:28–30, pievēršot uzmanību, kuram dēlam ebreju garīgie vadītāji līdzinājās vairāk.
Izlasi Mateja 21:31–32, pievēršot uzmanību tam, ko Glābējs caur šo līdzību mācīja samaitātajiem ebreju garīgajiem vadītājiem. (Var būt noderīgi zināt, ka muitnieki bija nodokļu vācēji, bet netikles — prostitūtas. Ebreju garīgie vadītāji uz šīm abām cilvēku grupām raudzījās kā uz zemāk stāvošām, uzskatot viņus par grēciniekiem.)
Kā muitnieki un netikles, kas ticēja Jānim Kristītājam, līdzinājās pirmajam dēlam līdzībā?
No šīs līdzības mēs mācāmies: lai ieietu Dieva valstībā, mums ir jāpaklausa Debesu Tēvam un patiesi jānožēlo savi grēki, nevis tikai jāsaka vai jāizliekas, ka mēs paklausām Viņam.
Izlasi dotos scenārijus un tad studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādiem diviem jautājumiem:
Kāds jaunietis saviem vecākiem bieži saka, ka apmeklē Baznīcas pasākumus, taču patiesībā dodas ciemos pie drauga. Kad viņš atrodas Baznīcas vadītāju un skolotāju vidū, viņš runā un rīkojas tā, it kā viņš ievērotu Debesu Tēva baušļus, taču, atrodoties citur, apzināti pārkāpj vairākus baušļus.
Kāda jauniete ar savām labākajām draudzenēm aprunā vairākas skolas meitenes, bet viņu klātbūtnē izliekas par viņu draudzenēm. Viņa regulāri apmeklē baznīcu un pieņem Svēto Vakarēdienu, bet dievkalpojumu laikā bieži saviem draugiem sūta īsziņas, kurās apsmej apkārt esošos cilvēkus.
Ko tu teiktu šiem jauniešiem, lai palīdzētu viņiem mainīt savu uzvedību?
Papildus dotajiem piemēriem, vai ir vēl kādi citi veidi, kādos mēs varam sajust kārdinājumu izlikties, ka paklausām Debesu Tēvam, bet patiesībā to nedarām?
Turpinot studēt Mateja 21. nodaļu, pievērs uzmanību tam, ko tu vari darīt, lai izvairītos no līdzināšanās vīģes kokam, kuram nav augļu.
Jēzus māca līdzības par ļaunajiem strādniekiem un ķēniņa dēla kāzām
Attēls
vīnogu ķekars
Izlasi Mateja 21:33–41 un aizpildi tālāk doto tabulu ar to, ko, tavuprāt, attēlo pēdējie trīs simboli. Var būt noderīgi zināt, ka strādnieki ir aprūpētāji un aizsargi, kuri atbild par to, lai vīnadārzā būtu augļi. (Kad esi pabeidzis, salīdzini savas atbildes ar tām, kas atrodamas šīs stundas beigās.)
Savā studiju dienasgrāmatā apkopo, ko, tavuprāt, Jēzus attēloja ar šo līdzību.
Elders Brūss R. Makonkijs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, Glābēja līdzību par ļaunajiem strādniekiem raksturoja šādi:
Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs
„[Dieva] darbi ar cilvēkiem kopš Ādama radīšanas līdz pat Cilvēka Dēla Otrajai atnākšanai ir apkopoti līdzībā par ļaunajiem strādniekiem.
Nama tēvs ir pats Dievs; Viņa vīnadārzs ir pasaule un tās iedzīvotāji; un strādnieki, kas ir nozīmēti darbā vīnadārzā, ir cilvēku garīgie pārraugi. Tie, kas tiek nomētāti akmeņiem, šaustīti, vajāti un nogalināti, ir pravieši un gaišreģi, kas sūtīti kalpot viņu vidū; un Kunga Dēls, kas tiek nokauts un izmests no vīnadārza, protams, ir Jēzus” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 1:593–594).
Ar šo līdzību Jēzus Kristus attēloja, ka gadsimtu gaitā vairāki israēliešu vadītāji bija noraidījuši Dieva praviešus un ka Viņš zināja, ka pašreizējie ebreju vadītāji grasījās nogalināt Viņu.
Izlasi Mateja 21:43, pievēršot uzmanību, kam tiks dota Dieva valstība (domājot Jēzus Kristus Baznīcu un evaņģēlija svētības) pēc tam, kad ebreju garīgie vadītāji to būs noraidījuši.
Džozefa Smita Mateja 21:53 tulkojumā (Svēto Rakstu ceļvedī) tiek skaidrots, ka tauta, kurai tiks dota Dieva valstība, būs citticībnieki. Dažkārt ar [vārdu citticībnieki tiek apzīmēti ļaudis, kas nav israēliešu izcelsmes, dažkārt ļaudis, kas nav jūdu izcelsmes, un dažkārt tautas, kas ir bez evaņģēlija, pat ja tur daļēji ļaudīs ir israēliešu asinis” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Citticībnieki”, scriptures.lds.org). Valstības nodošana citticībniekiem aizsākās tad, kad apustuļi pēc Glābēja Augšāmcelšanās viņiem pirmo reizi sludināja evaņģēliju. Tā tika nodota arī pēdējās dienās, kad caur pravieti Džozefu Smitu, kurš dzīvoja citticībnieku tautā, tika atjaunots evaņģēlijs.
Mēs, Jēzus Kristus Baznīcas locekļi, esam to vidū, kuriem ir piešķirta Dieva valstība. Tādējādi, saskaņā ar Glābēja mācībām Mateja 21:43, mums kā Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem ir atbildība nest taisnības augļus.
Savā studiju dienasgrāmatā uzzīmē vīģes koku ar augļiem. Apzīmē šo augļus ar vārdiem, kas apraksta taisnīgos darbus, ko mums, Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem, vajadzētu darīt. Padomā par to, kāpēc ir svarīgi, lai mēs nestu šādus augļus. Tad uzraksti par kādu reizi, kad esi redzējis, kad kāds Baznīcas loceklis ir patiesi nesis kādu no šiem taisnīgajiem augļiem.
Mateja 21:45–46 apraksta, ka augstie priesteri un farizeji kļuva dusmīgi, kad saprata, ka ļaunie strādnieki līdzībā simbolizē viņus. Tomēr viņi neuzdrošinājās aizskart Glābēju, jo viņi baidījās no tā, kā rīkosies cilvēki, ja viņi to darīs.
Mateja 22:1–10 mēs lasām, ka Jēzus Kristus stāstīja līdzību, kurā Viņš evaņģēlija svētības salīdzināja ar kāzu mielastu, ko ķēniņš sagatavoja savam dēlam. Cilvēki, kuri uz mielastu tika aicināti pirmie (kurus simbolizē daudzi ebreji, tai skaitā viņu garīgie vadītāji), atteicās nākt. Tie, kuri tika aicināti nākamie (kurus simbolizē citticībnieki), izvēlējās nākt un baudīt mielastu.
Izlasi Mateja 22:11–14, pievēršot uzmanību tam, kas notika kāzu mielastā.
Kāpēc šis viesis tika padzīts no mielasta?
Ķēniņš pildīja kādu senu paražu, saviem viesiem dodot tīras un piemērotas drēbes, ko uzvilkt uz kāzām. Tomēr šis cilvēks izvēlējās nevilkt ķēniņa dotās drēbes. Svētajos Rakstos tīras drēbes un tērps bieži simbolizē to cilvēku taisnīgumu un šķīstību, kuri tādi ir kļuvuši, pateicoties Jēzus Kristus Izpirkšanai (skat. 3. Nefija 27:19).
Džozefa Smita Mateja 22:14 tulkojumā tiek piebilsts, ka visi, kuri būs mielastā, valkās kāzu drēbes. Citiem vārdiem sakot, ne visi, kuri atzīst Glābēju un pieņem ielūgumu — būt par daļu no Viņa valstības, tiks aicināti un būs gatavi un cienīgi, lai mūžīgi dzīvotu kopā ar Viņu un Debesu Tēvu. Šī līdzība var attiekties uz cilvēkiem, kuri vēl nav pievienojušies Baznīcai — Dieva valstībai uz Zemes —, kā arī uz cilvēkiem, kuri ir pievienojušies Baznīcai, taču nav pienācīgi sagatavojušies mūžīgajai dzīvei kopā ar Dievu.
Apdomā, ko tu pašlaik dari, lai pieņemtu Debesu Tēva aicinājumu — saņemt visas evaņģēlija svētības. Pielietojot šajā stundā apgūto, tu vari palīdzēt sev sagatavoties visu šo svētību saņemšanai.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: