Glābējs mācīja Martu un Mariju viņas namā. Vēlāk Viņš mācīja Saviem mācekļiem daudzus patiesus principus par lūgšanu un brīdināja par liekulību un mantkārību.
Savā studiju dienasgrāmatā uzskaiti tik daudzas izvēles, kuras tu izdarīji vakardien, cik vien vari pagūt vienā minūtē. Kad esi pabeidzis, aplūko visu sarakstu un atzīmē dažas labās izvēles, kuras tu izdarīji. Kādas varētu būt situācijas, kurās mums būtu jāizvēlas starp divām labām izvēlēm?
Studējot Lūkas 10:38–42, meklē Glābēja mācīto principu, kas mūs var vadīt mūsu lēmumos, — īpaši tad, kad mums ir jāizvēlas starp vairākām labām izvēlēm.
Būdams Jūdejā, Jēzus ceļoja uz Betāniju, kas atradās netālu no Jeruzālemes, un apmeklēja Martas, Marijas un Lācara namu.
Izlasi Lūkas 10:38–40, meklējot, ko Marija un Marta izvēlējās darīt, kamēr Glābējs bija namā.
Jēzus laikā viesmīlība bija ļoti svarīga. Marta centās darīt to, ko parasti no viņas kā namamātes sagaidīja. Viņa pievērsās tādām laicīgām jeb fiziskām rūpēm kā maltītes gatavošana un pasniegšana.
Ievēro, ka Lūkas 10:40 teikts, ka Marta jutās „aizņemta” jeb apgrūtināta, un viņa vēlējās, lai Marija viņai palīdzētu.
Ko Glābējs bija domājis, sacīdams: „Bet tikai vienas lietas vajag, Marija sev izraudzījusies labo daļu” (Lūkas 10:42)?
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
To ir paskaidrojis elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma: „Martas „[rūpes] un [zūdīšanās] par daudzām lietām” ir slavējamas (Lūkas 10:41), taču evaņģēlija mācīšanās no Dižā Skolotāja bija vairāk vajadzīga” („Labs, labāks, vislabākais”, Ensign vai Liahona, 2007. g. nov., 104. lpp.).
Kad Glābējs teica, ka „labā daļa”, ko Marija bija izvēlējusies, „viņai netaps atņemta” (Lūkas 10:42), Viņš, iespējams, norādīja, ka, izvēloties ieklausīties Glābējā, nevis pievērsties laicīgām jeb pasaulīgām lietām, Marija saņems garīgas svētības, kas ir mūžīgas.
Viens princips, ko mēs varam mācīties no Glābēja teiktajiem vārdiem Martai, ir šāds: ja mēs izvēlēsimies veltīties garīgām lietām, nevis laicīgām rūpēm, tad saņemsim paliekošas svētības.
Atvēlētajā vietā uzraksti dažus situāciju piemērus, kur cilvēks varētu izvēlēties veltīties garīgām lietām, nevis citiem labiem, bet mazāk nozīmīgiem jautājumiem, rūpēm vai aktivitātēm:
Elders Oukss arī mācīja:
„Apsverot dažādas iespējas, mums ir jāatceras, ka ar to vien nepietiek, ka kaut kas ir labs. Citas izvēles ir labākas un vēl citas ir vislabākās. …
Padomājiet, kā mēs izmantojam savu laiku, kad izdarām izvēli — skatīties televizoru, spēlēt video spēles, izmantot internetu vai lasīt grāmatas vai žurnālus. Protams, ir labi nodoties pilnvērtīgai izklaidei vai iegūt interesantu informāciju. Taču ne visas šādas lietas ir tā vērtas, lai atdotu daļu savas dzīves to iegūšanai. Dažas lietas ir labākas, un citas ir vislabākās. Kad Tas Kungs lika, lai mēs tiektos mācīties, Viņš teica: „Meklējiet labākajās grāmatās gudrības vārdus” (M&D 88:118; uzsvērums pievienots). …
Daži individuālā vai ģimenes laika izmantošanas veidi ir labāki, un citi ir vislabākie. Dažas labas lietas mums ir jānoliek malā, lai izvēlētos citas, kas ir labākas vai vislabākās, jo tās attīsta ticību Kungam Jēzum Kristum un stiprina mūsu ģimenes” („Labs, labāks, vislabākais”, 104.–105., 107. lpp.).
Pārskati izvēļu sarakstu, ko tu uzrakstīji pirmajā uzdevumā, un apzīmē katru no savām pozitīvajām izvēlēm kā „labu”, „labāku” vai „vislabāko”. Pēc tam savā studiju dienasgrāmatā izpildi šos uzdevumus:
Uzraksti par kādu gadījumu, kad tu tiki svētīts, izvēloties garīgās lietas likt augstāk par laicīgajām raizēm.
Izvēlies vismaz vienu garīgo lietu, kurai tu vēlies pievērst lielāku vērību, un uzraksti mērķi — ko tu darīsi, lai padarītu šo garīgo lietu par augstāku prioritāti savā dzīvē.
Iedomājies, ka tu esi pilna laika misionārs un māci kādu klausītāju, kurš ir vairākas reizes lūdzis Dievu un domā, ka Debesu Tēvs nav atbildējis. Šis klausītājs prāto, vai viņam vajadzētu turpināt lūgt. Ko tu teiktu, lai palīdzētu šim cilvēkam?
Studējot Lūkas 11. nodaļu, meklē patiesus principus, kas varētu palīdzēt kādam, kuram šķiet, ka Dievs nav atbildējis uz viņa vai viņas lūgšanām.
Saskaņā ar Lūkas 11:1–4, pēc klausīšanās Glābēja lūgšanā viens no Viņa mācekļiem jautāja, vai Viņš varētu iemācīt viņiem lūgt, un Glābējs tā arī darīja. Tad Tas Kungs izmantoja līdzības, lai mācītu papildu patiesus principus par lūgšanu. Ievēro, ka Džozefa Smita veiktajā Lūkas 11:4 tulkojumā teikts: „Un neļauj mums tikt ievestiem kārdināšanā, bet atbrīvo mūs no ļaunuma” (skat. Joseph Smith Translation, Luke 11:4; slīpraksts pievienots). Debesu Tēvs nekad nevedīs kādu no Saviem bērniem kārdināšanā.
Izstudē Lūkas 11:5–13, meklējot, ko Tas Kungs mācīja par lūgšanu.
Džozefa Smita tulkojums sniedz papildu ieskatu Glābēja mācībās par lūgšanu. Mēs mācāmies: pirms Viņš deva līdzību, kas sākas Lūkas 11:5, „Viņš sacīja uz tiem: Jūsu Debesu Tēvs nepievils jūs, dodot jums to, ko vien jūs lūgsit Viņam. Un Viņš stāstīja līdzību, sacīdams …” (skat. Joseph Smith Translation, Luke 11:5). Mēs arī uzzinām par „labajām dāvanām”, par kurām Viņš runāja: „Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Debesu Tēvs dos labas dāvanas caur Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?” (skat. Joseph Smith Translation, Luke 11:14).
Saskaņā ar Lūkas 11:8, kāpēc otrs draugs atsaucās uz pirmā drauga lūgumu pēc maizes? (Vārds neatlaidība šajā pantā attiecas uz cilvēka neatlaidību, kurš lūdza pat tad, kad viņa draugs sākotnēji noraidīja viņa lūgumu.)
Ar Savām līdzībām Lūkas 11:5–13 Glābējs mācīja: ja mēs, būdami nepilnīgi, vēlamies izpildīt to lūgumus, kurus mēs mīlam un kuri mums rūp, tad „cik daudz vairāk [mūsu] Tēvs no debesīm dos … tiem, kas Viņu lūdz” (Luke 11:13).
Kāds ir lūgšanas mērķis? „Lūgšana ir darbība, ar kuru Tēva griba un bērna griba tiek savstarpēji saskaņotas. Lūgšanas mērķis nav izmainīt Dieva gribu, bet nodrošināt mums un citiem tās svētības, kuras Dievs ir gatavs mums dāvāt, bet kuras mums ir jālūdz, lai tās iegūtu. Lai mēs saņemtu svētības, mums nepieciešams veikt kādu darbu vai pielikt pūles no savas puses. Lūgšana ir kā darba paveids un noteikts līdzeklis, lai iegūtu augstākās no visām svētībām” (skat. Bible Dictionary, „Prayer”).
Pamatojoties uz apgūto Lūkas 11:5–13, pabeidz šādu principu: Ja mēs neatlaidīgi lūgsim un meklēsim Debesu Tēva svētības grūtību laikā, tad Viņš Savā laikā un Savā veidā … .
Lai saprastu šo principu, mums jāpatur prātā arī tas, ka ne visas svētības no Debesu Tēva tiek saņemtas tā, kā mēs sagaidām, vēlamies vai uzreiz atpazīstam.
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti par kādu gadījumu, kad tu saņēmi atbildi uz savām lūgšanām pēc neatlaidīgas Debesu Tēva svētību meklēšanas.
Lūkas 11:14–54 rakstīts, ka Jēzus izdzina ļauno garu no kāda vīra, deva padomu ļaudīm klausīties Dieva vārdu un norāja farizejus un rakstu mācītājus par viņu garīgo zināšanu trūkumu un ļaundarību.
Apdomā šos jautājumus: Vai tu kādreiz esi vēlējies kaut ko tik ļoti, ka domāji par to visu laiku? Kādas negatīvas sekas uz mums var atstāt šādas vēlmes?
Lūkas 12:1–13 mēs lasām: „Kad daudz tūkstošu ļaužu sapulcējās” (Lūkas 12:1), Jēzus mācīja Savus mācekļus sargāties no liekulības. Viņš tiem mācīja, ka visas apslēptās lietas kādu dienu tiks atklātas un ka Dievs pazīst un uzrauga Savus bērnus. Viņš arī runāja par to, ka Viņa mācekļiem vajag apliecināt Viņa vārdu cilvēku priekšā, un par zaimošanas grēku. Tad kāds vīrs jautāja Glābējam, vai Viņš parunātu ar šī vīra brāli un pārliecinātu brāli dalīties mantojumā ar viņu.
Izlasi Lūkas 12:14–15, meklējot Glābēja atbildi uz šo lūgumu.
Kādu brīdinājumu Viņš deva ļaudīm?
Mantkārība nozīmē pārmērīgu vēlmi pēc kaut kā. No Tā Kunga padoma mēs varam mācīties šādu patiesu principu: Tas Kungs ir pavēlējis mums netīkot pēc pasaulīgajām mantām. Viņš mācīja, ka dzīvē ir kas vairāk par fiziskajām lietām, kuras mēs iegūstam, un ka cilvēka vērtība nav atkarīga no tā, cik daudz mantas tam pieder.
Pēc tam, kad Glābējs bija brīdinājis Savus mācekļus izvairīties no mantkārības, Viņš izstāstīja līdzību, lai izskaidrotu šī baušļa nozīmīgumu. Izlasi Lūkas 12:16–19, meklējot, cik reizes stāstā minētais vīrs lieto vārdus: es un mans. Tu vari atzīmēt katru gadījumu.
Ko par šī vīra rūpēm mums māca vārdu — es un mans — biežais lietojums?
Kā mēs varam tikt kārdināti — būt tādi kā šis vīrs?
Izlasi Lūkas 12:20–21, meklējot, ko Dievs ir teicis par cilvēka alkatību un mantkārību.
Izlasi vai savos Svētajos Rakstos atzīmē eldera M. Rasela Balarda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu: „Vissvarīgākās lietas ir tās, kas pastāv visilgāk” („What Matters Most Is What Lasts Longest”, Ensign vai Liahona, 2005. g. nov., 44. lpp.).
Ja līdzībā minētais bagātnieks zinātu, ka viņš tajā naktī nomirs un nevarēs sev līdzi paņemt savas bagātības, ko, tavuprāt, viņš būtu darījis citādāk dienu pirms savas nāves? Apdomā, kā bauslis — neiekārot pasaulīgās bagātības — varētu attiekties uz tevi.
Lūkas 12:22–30 mēs lasām, ka Tas Kungs uzsvēra, ka Viņa mācekļiem nevajag pārmērīgi raizēties par savām laicīgajām vajadzībām. Šis norādījums tika dots apustuļiem un tiem, kas tika aicināti kalpot par pilna laika misionāriem. Izlasi Lūkas 12:31–32, meklējot, ko Glābējs ieteica Saviem mācekļiem meklēt tā vietā, lai koncentrētos uz savām savtīgajām vēlmēm (skat. arī Jēkaba gr. 2:18–19).
Džozefa Smita veiktajā Lūkas 12:31 tulkojumā mēs uzzinām, ka Tas Kungs deva norādījumu Saviem mācekļiem: „Tādēļ tiecieties nostiprināt Dieva valstību” (skat. Joseph Smith Translation, Luke 12:34; slīpraksts pievienots). „Dieva valstība” attiecas uz Jēzus Kristus Baznīcu. „Baznīcas mērķis ir sagatavot tās locekļus dzīvot mūžīgi celestiālajā valstībā jeb Debesu valstībā” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Dieva valstība jeb Debesu valstība”, scriptures.lds.org). Glābējs apsolīja Saviem apustuļiem un misionāriem: ja viņi tieksies nostiprināt Dieva valstību, Viņš palīdzēs nodrošināt viņu vajadzības un dos viņiem vietu Savā valstībā.
Savā studiju dienasgrāmatā ieraksti šādu principu: Ja mēs centīsimies darīt savu daļu, nostiprinot Dieva valstību un Viņa taisnību, Dievs palīdzēs nodrošināt mūsu vajadzības un sagatavos mums vietu Savā valstībā.
Apdomā, kā tu vari tiekties nostiprināt Dieva valstību. (To apdomājot, atceries principu, kas tika noteikts iepriekš šajā stundā, — par lielāku veltīšanos garīgajām lietām, nevis laicīgajām raizēm.)
Lūkas 12:35–59 mēs lasām, ka Glābējs mācīja Saviem sekotājiem sagatavoties Viņa Otrajai atnākšanai. Viņš palīdzēja viņiem saprast, ka „no katra, kam daudz dots, daudz prasīs” (Lūkas 12:48), un Viņš paskaidroja, ka Viņa evaņģēlijs izraisīs lielu šķelšanos ļaužu starpā.
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: