Bibliotēka
17. daļa, 3. diena: Apustuļu darbu 2. nodaļa


17. daļa: 3. diena

Apustuļu darbu 2. nodaļa

Ievads

Vasarsvētku dienā mācekļi tika piepildīti ar Svēto Garu un saņēma valodu dāvanu, kad viņi sludināja evaņģēliju. Pēteris pavēstīja, ka Jēzus ir „Kungs un Kristus” (skat. Ap. d. 2:36), un aicināja ļaudis nožēlot grēkus, tapt kristītiem un saņemt Svētā Gara dāvanu. Tajā dienā aptuveni 3000 cilvēku tika pievērsti un kristīti un turpināja būt uzticīgi Baznīcā.

Ap. d. 2:1–13

Vasarsvētkos Jēzus Kristus mācekļi tiek piepildīti ar Svēto Garu

Padomā par kādu nesenu reizi, kad tev bija iespēja uzstāties Baznīcā ar runu, mācīt stundu vai dalīties ar kādu evaņģēlijā. Ar kādām grūtībām tu saskaries, uzstājoties, mācot vai liecinot par Jēzus Kristus evaņģēliju citiem?

Studējot Ap. d. 2:1–13, meklē patiesu principu, kas varētu tev palīdzēt, kad tu jūties satraukts vai nobijies saistībā ar mācīšanu vai liecināšanu citiem par atjaunoto evaņģēliju.

Apmēram nedēļu pēc tam, kad Glābējs bija uzkāpis debesīs, jūdi no daudzām tautām atnāca uz Jeruzālemi, lai piedalītos Vasarsvētku mielastā un pielūgtu Dievu pie tempļa, un pateiktos Tam Kungam. „Kā daļu no Mozus likuma, Vasarsvētkus jeb pirmās ražas svētkus svinēja piecdesmit dienas pēc Pashā svētkiem (3. Mozus 23:16). Vasarsvētkos svinēja ražas novākšanu, un Vecajā Derībā tie tiek saukti par Pļaujas svētkiem un Nedēļu svētkiem” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Vasarsvētki”, scriptures.lds.org).

Izlasi Ap. d. 2:1–4, meklējot, ko Jēzus Kristus mācekļi pieredzēja Vasarsvētku dienā.

Frāze „uguns mēles”, ja to uztver burtiski, nozīmē šķeltas jeb zarotas mēles jeb to, kas līdzinās uguns liesmai. Kad Svētais Gars tika izliets pār mācekļiem, „uguns mēles” (Ap. d. 2:3) bija Gara klātbūtnes izpausme.

Jānis Kristītājs Svētā Gara saņemšanu bija pielīdzinājis kristībām ar uguni (skat. Mateja 3:11; Lūkas 3:16). Senajā Israēlā uguns bieži vien simbolizēja Dieva klātbūtni. Uguns mēļu tēls, kas tika izmantots, lai raksturotu dievišķo uguni Vasarsvētku dienā, simbolizēja to, ka mācekļi saņēma Glābēja solīto Svētā Gara dāvanu (skat. Ap. d. 1:8).

Izlasi Ap. d. 2:5–8, meklējot, kas notika, kad mācekļi tika piepildīti ar Svēto Garu. Iztēlojies, ka esi šī notikuma liecinieks.

Pārlasi Ap. d. 2:9–11 un izskaiti, cik daudz dažādas cilvēku grupas vai tautības dzirdēja mācekļus runājam mēlēs ar Svētā Gara spēku. Pievienotajā kartē atrodi dažas pieminētās vietas.

Attēls
karte, Vidusjūras reģiona austrumu daļa

Ievēro, ka katra no šīm grupām dzirdēja „Dieva lielos darbus” sludinām savā dzimtajā valodā (Ap. d. 2:11). Kādos veidos mūsdienās cilvēki visā pasaulē var dzirdēt evaņģēlija patiesības savā dzimtajā valodā?

Pateicoties tam, ka mācekļi bija piepildīti ar Svēto Garu, viņi spēja dalīties Jēzus Kristus evaņģēlija patiesībās ar citiem — pat to cilvēku, kurus viņi mācīja, dzimtajās valodās. Viena patiesība, ko mēs varam mācīties no šī pieraksta, ir šāda: kad tapsim piepildīti ar Svēto Garu, Viņš palīdzēs mums mācīt un liecināt citiem.

Šo patiesību apliecina fakts, ka Svētais Gars mums palīdz mācīt evaņģēliju tiem, kas runā citā valodā, nevis mūsu dzimtajā valodā.

Lai labāk izprastu, ko nozīmē — būt piepildītam ar Svēto Garu, aplūko sniegto zīmējumu un iztēlojies, ka mēģini ieliet glāzēs ūdeni. Ievēro, kāpēc varētu būt grūti piepildīt katru glāzi.

Attēls
glāžu zīmējums

Padomā, kā glāzes varētu salīdzināt ar cilvēkiem un ūdeni — ar Svēto Garu. Ko varētu simbolizēt šķēršļi, kas kavē piepildīt glāzes? Kāda uzvedība un attieksme var liegt mums tapt piepildītiem ar Svēto Garu?

  1. Atbildi uz jautājumiem savā studiju dienasgrāmatā:

    1. Ko tu vari darīt, lai tiktu piepildīts ar Svēto Garu un Viņš varētu tev palīdzēt mācīt un liecināt citiem?

    2. Kādos veidos Svētais Gars ir palīdzējis tev mācīt evaņģēliju vai dalīties liecībā ar citiem?

    3. Kā Svētā Vakarēdiena pieņemšana ļauj Svētajam Garam būt ar mums?

Ap. d. 2:12–13 mēs lasām, ka daži jūdi bija izbrīnīti par to, ka tie dzirdēja mācekļus runājam mēlēs, kamēr citi izsmēja mācekļus, apgalvojot, ka tie bija dzēruši par daudz vīna.

Ap. d. 2:14–47

Pēteris liecina par Jēzu Kristu un māca ļaudis par to, kā saņemt pestīšanu

Izlasi Ap. d. 2:14, meklējot, kurš sāka mācīt ļaužu pulku.

Iedomājies sevi apustuļa Pētera vietā, stāvot ļaužu pulka priekšā. Kādas evaņģēlija patiesības tu mācītu un par ko liecinātu? Kāpēc?

Kā pierakstīts Ap. d. 2:15–35, Pēteris paziņoja, ka valodu dāvanas saņemšana un citas Gara izpausmes mācekļu vidū bija pravieša Joēla pravietojuma viens no piepildījumiem (skat. Joēla 3:1–5). Tad Pēteris mācīja un liecināja ļaudīm, izmantojot ķēniņa Dāvida vārdus un psalmus.

Elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, ka Joēla 3:1–5 ir tādas rakstvietas piemērs, kam var būt vairākas nozīmes un piepildījumi:

Attēls
Elders Dalins H. Oukss

„Daudziem no pravietojumiem un doktrinārajām rakstvietām Svētajos Rakstos ir vairākas nozīmes. …

[Viens] uzskatāms piemērs pravietojumam ar vairākām nozīmēm ir Joēla grāmatā, kas runā par to, ka pēdējās dienās Tas Kungs izlies Savu garu pār visu miesu un ka mūsu dēli un meitas pravietos (skat. Joēla 3:1). Vasarsvētku dienā apustulis Pēteris paziņoja, ka notikumi, kam viņi bija liecinieki, bija „pravieša Joēla vārd[u]” (Ap. d. 2:16) piepildījums. Tūkstoš astoņsimt gadu vēlāk eņģelis Moronijs citēja šo pašu pravietojumu un teica, ka „tas viss vēl nav piepildījies, bet drīz piepildīsies” [Džozefs Smits — Vēsture 1:41]” („Scripture Reading and Revelation”, Ensign, 1995. g. janv., 8. lpp.).

Gan Pēteris, gan Moronijs nekļūdījās, sacīdami, ka Joēla pravietojumam ir piepildījums, nozīme un pielietojums gan Vasarsvētku dienā, gan pēdējās dienās.

  1. Izlasi Ap. d. 2:22–24, 29–33, 36 un savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādiem jautājumiem:

    1. Par kādām svarīgām patiesībām Pēteris mācīja un liecināja?

    2. Kas Pētera liecībā jūdiem uz tevi atstāj īpašu iespaidu?

Apdomā, ko Pēteris teica un darīja naktī, kad Glābējs tika sagūstīts un kad viņam tika jautāts par viņa attiecībām ar Jēzu (skat. Lūkas 22:54–62).

Padomā par to, kā Pētera vārdi un rīcība Vasarsvētku dienā atšķīrās no gadījuma, kad viņš trīs reizes noliedza to, ka pazīst Jēzu. Kā tu domā, kas izraisīja šādas izmaiņas Pēterī?

Izlasi Ap. d. 2:37, meklējot, kā Pētera vārdi ietekmēja ļaužu pulku. (Ap. d. 2:36–38 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Tu varētu atzīmēt prasmīgi pārzināmās rakstvietas atšķirīgā veidā, lai tu tās viegli varētu atrast.)

Ievēro frāzi „sāpīgi ķēra viņu sirdis” Ap. d. 2:37. Frāze sāpīgi ķēra nozīmē — „iedūrās”, kas liecina, ka cilvēki izjuta skumjas un nožēlu, jo jūdi kā cilvēki un tauta bija situši krustā savu Kungu, Jēzu Kristu. Pēteris nenorādīja, ka jūdi no dažādām tautībām, kurus viņš mācīja Vasarsvētku dienā, bija atbildīgi par Glābēja sišanu krustā.

Saskaņā ar Ap. d. 2:37, kādu jautājumu ļaudis uzdeva? Apdomā, kā šis jautājums apliecināja to, ka ļaudis sāka pieredzēt sirds pārmaiņas.

Izlasi Ap. d. 2:38–41, meklējot, ko Pēteris mudināja cilvēkus darīt. Vārds samaitātā nozīmē nepakļāvīga, neķītra vai negodīga.

Saskaņā ar Ap. d. 2:41, kā cilvēki reaģēja uz Pētera mācībām un aicinājumu nožēlot grēkus un tapt kristītiem?

Attēls
ļaužu pulks kristībās pie upes

Daudzi cilvēki pieņēma patiesību un tika kristīti.

Izlasi Ap. d. 2:42–47, meklējot, ko jaunpievērstie Jēzus Kristus evaņģēlijam darīja pēc tam, kad bija pieņēmuši patiesību ar Svētā Gara spēku un tika kristīti?

Kā šo cilvēku rīcība parādīja, ka viņi bija patiesi pievērsti?

Frāze „maizes laušana” (Ap. d. 2:42) attiecas uz Svētā Vakarēdiena priekšrakstu, un frāze „viss tiem bija kopīgs” (Ap. d. 2:44) attiecināma uz to, ka svētie dzīvoja saskaņā ar ziedošanās likumu, kas sevī ietvēra rūpes par trūcīgajiem un nabadzīgajiem viņu vidū.

Atceries: pirms šie jūdi dzirdēja un rīkojās saskaņā ar Pētera vārdiem, viņi nebija pieņēmuši Jēzu kā savu Glābēju un nedzīvoja pēc Viņa mācībām. Padomā, cik daudz šie cilvēki bija izmainījušies.

Viens princips, ko mēs varam mācīties no Ap. d. 2:37–47, ir šāds: kad mēs uzņemsim Dieva vārdu ar Svētā Gara spēku, mūsu sirdis izmainīsies un mēs kļūsim pievērsti Jēzum Kristum.

  1. Izpildi šos uzdevumus savā studiju dienasgrāmatā:

    1. Uzraksti, kas cilvēkam ir jādara, lai saņemtu Dieva vārdu ar Svētā Gara spēku.

    2. Uzdod ģimenes loceklim, draugam vai kaimiņam šādu jautājumu un pieraksti viņa vai viņas atbildi (tu varētu uzrakstīt arī savu atbildi uz šo jautājumu): Kā Gars ir palīdzējis tev mainīties un kļūt pievērstam Jēzum Kristum, kad tu esi centies mācīties evaņģēlija patiesības un dzīvot saskaņā ar tām?

  2. Dažas minūtes padomā, ko tu vari darīt, lai Dieva vārdus un mācības pieņemtu ar Svētā Gara spēku. Kādas konkrētas izmaiņas tu vari veikt, tiecoties rīkoties pēc saņemtajiem pamudinājumiem? Pieraksti savas domas un sajūtas savā studiju dienasgrāmatā. Nospraud mērķi — ko tu šonedēļ darīsi, lai Dieva vārdus un mācības pieņemtu ar Svētā Gara spēku.

Attēls
prasmīgi pārzināmās rakstvietas ikona
Prasmīgi pārzināmā rakstvieta — Ap. d. 2:36–38

Vēlreiz izlasi Ap. d. 2:38, meklējot, kādu svētību Pēteris solīja cilvēkiem, ja tie nožēlotu grēkus un taptu kristīti.

Šajā pantā mēs mācāmies: kad mums ir ticība Jēzum Kristum, kad mēs nožēlojam grēkus un topam kristīti, mēs esam gatavi saņemt Svētā Gara dāvanu. Kā grēku nožēlošana un kristīšana sagatavo cilvēku saņemt Svētā Gara dāvanu? Mormona Grāmatā mēs mācāmies, ka mēs tiekam „iesvētīti, pieņemot Svēto Garu” (3. Nefija 27:20), un ka caur Svēto Garu mēs varam saņemt savu grēku piedošanu (skat. 2. Nefija 31:17).

  1. Salīdzini Ap. d. 2:36–38 ar ceturto Ticības apliecinājumu. Atrodi Ap. d. 2:36–38 vārdus, kas parāda vai māca evaņģēlija galvenos principus un priekšrakstus. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti katra vārda pirmo burtu no Ap. d. 2:38 (piemēram, B P t a: A n g u l k …). Tad izmanto uzrakstīto kā palīgu šīs prasmīgi pārzināmās rakstvietas panta iegaumēšanā. Deklamē šo pantu, līdz esi to iegaumējis. Iztēlojies, ka tu uzaicini kādu cilvēku tapt kristītam, lai arī viņš vai viņa varētu baudīt savā dzīvē Svētā Gara dāvanu.

  2. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

    Es izstudēju Apustuļu darbu 2. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).

    Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: