Jānis Kristītājs sludināja „grēku nožēlas kristību uz grēku piedošanu” (Marka 1:4). Kad Jānis bija kristījis Jēzu, Glābējs sāka sludināt evaņģēliju un darīt brīnumus ar dievišķu spēku un pilnvarām. Viņš izdzina nešķīstos garus un dziedināja spitālīgo. Ziņas par Viņa darbiem izplatījās pa visu Galileju.
Palūdz diviem vai vairāk cilvēkiem (ģimenes locekļiem, draugiem, klasesbiedriem u. c.) dalīties ar tevi savā liecībā par Jēzu Kristu. Tu varētu dot viņiem laiku apdomāties un sagatavoties, pirms viņi dalās ar tevi savā liecībā. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti īsu kopsavilkumu par patiesībām, kurās viņi dalījās.
Apdomā šos jautājumus:
Kāpēc ir vērtīgi dzirdēt liecības no vairākiem cilvēkiem, nevis tikai no viena cilvēka?
Kāpēc, tavuprāt, varētu būt vērtīgi studēt Marka liecību, kad tu jau esi studējis Mateja liecību?
Izlasi Marka 1:1–4, 9–11, meklējot notikumu, ar kuru Marks sāka savu pierakstu par Glābēja dzīvi.
Marka pieraksts par Glābēja dzīvi atšķiras no Mateja pieraksta. Tas sākas pēkšņi, sižets strauji attīstās, ir uzsvērts Glābēja dievišķums, koncentrējoties uz Viņa darbiem un brīnumiem. Marks veica savu pierakstu, visdrīzāk, pamatojoties uz to, ko bija uzzinājis no apustuļa Pētera. Daudzi pētnieki uzskata, ka tas tika uzrakstīts mūsu ēras 66.– 73. gadā, kad kristieši visā Romas impērijā cieta no smagām vajāšanām.
Marka 1:12–20 mēs lasām, ka pēc tam, kad Jēzus bija gavējis 40 dienas, Viņu kārdināja velns (skat. arī Mateja 4:1–11). Viņš sludināja grēku nožēlošanu arī Galilejā un aicināja mācekļus sekot Viņam.
Ar kādām briesmām varētu sastapties karavīrs ienaidnieka teritorijā?
Izlasi šo izteikumu, ko teicis prezidents Boids K Pekers no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Prezidents Boids K. Pekers
„Ņemot vērā visu, kas notiek pasaulē, tai skaitā morāles standartu pazemināšanos, jūs, jaunie cilvēki, augat ienaidnieka teritorijā.
No Svētajiem Rakstiem mēs zinām, ka debesīs bija karš un ka Lucifers sacēlās, un ka viņš kopā ar saviem sekotājiem „tika nomests uz zemi” [Jāņa atkl. 12:9]. Viņš ir apņēmies sagraut mūsu Debesu Tēva ieceri, un viņš tiecas kontrolēt visu cilvēku prātus un rīcību” („Padoms jauniešiem” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 16. lpp.).
Attēls
karavīri ar ķiverēm zem sargtorņa
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: No tā, ko mācīja prezidents Pekers un no tavām paša pieredzēm, kādā ziņā tava dzīve šeit, uz Zemes, ir kā atrašanās ienaidnieka teritorijā?
Padomā par brīžiem savā dzīvē, kad juties nomākts ļaunu ietekmju un apkārt esošu kārdinājumu dēļ. Studējot Marka 1:21–37, meklē patiesu principu, kas tev palīdzēs, saskaroties ar ļaunām ietekmēm un kārdinājumiem.
Izlasi Marka 1:21–22, meklējot, ko Jēzus darīja Kapernaumā un kāda bija jūdu reakcija.
Kāpēc jūdus izbrīnīja Glābēja mācības?
Rakstu mācītāji, kas minēti 22. pantā, tika uzskatīti par Mozus likuma zinātājiem. „Dažreiz [viņi] [tika] saukti arī par bauslības mācītājiem. Viņi izstrādāja likuma detaļas un pielāgoja to sava laika apstākļiem” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Rakstu mācītājs”, scriptures.lds.org). Sludinot viņi bieži citēja iepriekšējos likuma pārzinātājus. Turpretī Jēzus runāja ar spēku un pilnvarām no Sava Tēva. Turklāt Viņš bija diženais Jehova, kurš bija devis Mozus likumu. Džozefa Smita tulkojums māca, ka „Viņš mācīja tos kā tāds, kas saņēmis pilnvaras no Dieva, un nevis kā tāds, kas saņēmis pilnvaras no rakstu mācītājiem” (skat. Joseph Smith Translation, Matthew 7:37).
Kamēr Jēzus mācīja sinagogā, Viņu uzrunāja kāds cilvēks, kurš bija nešķīsta jeb ļauna gara apsēsts. Izlasi Marka 1:23–26, meklējot, ko nešķīstais gars zināja par Jēzu.
Ja iespējams, tu vari noskatīties video „Jesus Heals a Possessed Man” (1:48) no cikla The Life of Jesus Christ Bible Videos, kas ir pieejams vietnē LDS.org, meklējot, ko nešķīstais gars zināja par Jēzu.
Ļaunie gari, kas tiecas sagrābt fiziskos ķermeņus, ir Lucifera sekotāji. Pirms izraidīšanas no debesīm, viņi mita Debesu Tēva un Jēzus Kristus klātbūtnē.
Ja tu tolaik būtu atradies sinagogā un redzējis notiekošo, ko tu domātu par Jēzu?
Izlasi Marka 1:27–28, meklējot, kāda bija cilvēku reakcija, kad viņi redzēja, ka Jēzus no cilvēka izdzina ļauno garu.
Viens patiess princips, ko mēs varam mācīties no šī pieraksta, ir šāds: Glābējam ir vara pār velnu un viņa sekotājiem.
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Kā zināšanas par to, ka Glābējam ir vara pār velnu un viņa sekotājiem, var tev palīdzēt, kad tu jūties nomākts ļaunu ietekmju un apkārt esošu kārdinājumu dēļ?
Izlasi tālāk doto izteikumu, ko teicis prezidents Džeimss E. Fausts no Augstākā prezidija, un atzīmē, ko mēs varam darīt, lai saņemtu lielāku spēku pretoties velnam:
Attēls
Prezidents Džeimss E. Fausts
„Pravietis Džozefs Smits … sacīja: „Ļaunajiem gariem ir noteiktas robežas, ierobežojumi un likumi, kas tos pārvalda” [skat. History of the Church, 4:576]. Tādēļ Sātans un viņa eņģeļi nav visuvareni. …
… Sātana plānus var izjaukt visi tie, kas nāk pie Kristus, būdami paklausīgi evaņģēlija derībām un priekšrakstiem. Dievišķā Skolotāja pazemīgajiem sekotājiem nevajag būt velna pieviltiem. Sātans neatbalsta, neiedvesmo un nesvētī. Tos, kurus viņš ir sagrābis, viņš atstāj kaunā un postā. Dieva Garam piemīt atbalstoša un pacilājoša ietekme” („Serving the Lord and Resisting the Devil”, Ensign, 1995. g. sept., 6., 7. lpp.).
Attēls
Pravietis Džozefs Smits
Pravietis Džozefs Smits mācīja: „Mēs nācām uz šo Zemi, lai varētu iegūt ķermeni un to tīru stādītu Dieva priekšā celestiālajā valstībā. Diženais laimes princips pieprasa saņemt ķermeni. Velnam nav ķermeņa, un tas ir viņa sods. Viņš priecājas, ja var iekļūt cilvēka ķermenī, un, kad Glābējs to izdzina, tas lūdza atļauju ieiet cūku pulkā [skat. Marka 5:1–13], tā parādot, ka labāk izvēlas cūkas ķermeni, nekā paliek vispār bez ķermeņa. Visām būtnēm, kurām ir ķermeņi, ir vara par tām, kurām ķermeņa nav” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010. g.], 209. lpp.).
Izlasi Marka 1:28, meklējot, kas notika pēc tam, kad Glābējs bija izdzinis ļauno garu.
Sīmanis Pēteris bija precējies, un Marka 1:29–31 mēs lasām, ka Glābējs dziedināja viņa sievasmāti no drudža. Marka 1:32–39 mēs lasām, ka Jēzus dziedināja daudzus citus, kuri bija slimi, izdzina daudzus ļaunos garus un turpināja sludināt visā Galilejā.
Senatnē cilvēku, kas bija slims ar lepru, sauca par spitālīgo. „Spitālība jeb lepra ir hroniska slimība, kas bojā ādu, nervus, acis, kaulus un ķermeņa locekļus. Ja slimība netiek ārstēta, tās upuri paliek arvien slimāki, līdz piedzīvo sāpīgu nāvi. Senajā Israēlā spitālīgie tika izolēti [spiesti dzīvot ārpus pilsētas], viņiem tika pavēlēts saukt: „Nešķīsts!”, lai brīdinātu ikvienu, kas tiem tuvojās, un tika uzskatīts, ka viņi izplatīja savu nešķīstību ikvienam, ar ko nonāca saskarē (skat. 3. Mozus 13:45–46)” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 103. lpp.).
Iztēlojies, ka tu esi lepras slimnieks, kas dzīvoja Jēzus Kristus laikā. Ja tu būtu slims ar spitālību, kā tas ietekmētu tavu dzīvi?
Izlasi Marka 1:40, meklējot, ko darīja spitālīgais, kad ieraudzīja Glābēju. (Vārds lūgdams šeit nozīmē — lūgdamies jeb ļoti lūdzot.)
Kā spitālīgais parādīja savu ticību Jēzum Kristum?
Frāze „ja Tu gribi” nozīmē, ka šis vīrs atzina, ka viņa dziedināšana ir atkarīga no Glābējs gribas. Izlasi Marka 1:41–42, meklējot, kā Glābējs atbildēja uz šī vīra lūgumu.
Pārdomā šādus jautājumus:
Ja tu būtu spitālīgs, ko tev nozīmētu Glābēja pieskāriens? Kāpēc?
Kā izmainītos tava dzīve, ja Jēzus Kristus būtu tevi dziedinājis no spitālības?
Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs
Lasot, ko ir teicis elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma, atzīmē, kā, pēc viņa teiktā, spitālību var salīdzināt ar grēku (skat. 3. Mozus 14. nod.): „Papildus tam, ka spitālīgie bija izstumti no sabiedrības, Bībeles laikos spitālība simbolizēja grēku un nešķīstību, uzsverot, ka, tāpat kā šī ļaunā slimība saēd un iznīcina fizisko ķermeni, arī grēks saēd un samaitā cilvēka garīgo pusi. … Vecajā Derībā bija gadījumi, kad dumpīgas personas — Mirjama, Gehazis un Usija — tika nolādētas ar spitālību kā sodu par viņu ļaunajiem darbiem” (The Mortal Messiah: From Bethlehem to Calvary, 4 sēj. [1979–1981], 2:45).
Svarīgi atzīmēt, ka slimības, tādas kā spitālība, neizraisa grēks. Taču starp spitālības sekām un grēka sekām pastāv zināma līdzība. Vēlreiz izlasi Marka 1:40–42. Šoreiz vārdu spitālīgs aizstāj ar vārdu grēcinieks un spitālība — ar grēks. Lasot meklē, kā mēs varam salīdzināt šī spitālīgā dziedināšanu ar mūsu attīrīšanu no grēka.
Lasot šos pantus šādā veidā, kuri vārdi norāda uz piedošanu?
Kā mēs varam pielīdzināt to, ko darīja spitālīgais, lai tiktu attīrīts no spitālības, tam, kas ir jādara mums, lai mēs tiktu attīrīti no grēka?
Viens no principiem, ko mēs varam mācīties, pielīdzinot spitālīgā dziedināšanu attīrīšanai no grēka, ir šāds: ja mēs izrādīsim ticību un nāksim pie Glābēja, Viņš izrādīs līdzjūtību pret mums un attīrīs mūs no grēka. Tu vari uzrakstīt šo patieso principu savu Svēto Rakstu lappuses malā, līdzās Marka 1:40–42.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:
Kādā veidā mums ir jāizrāda ticība un jānāk pie Glābēja, lai Viņš varētu attīrīt mūs no grēkiem?
Vēlreiz apdomā, kāda bija spitālīgā dzīve pirms un pēc viņa dziedināšanas. Ja cilvēki nāk pie Jēzus Kristus, lai tiktu šķīstīti no grēka, kā tas var izmainīt viņu dzīvi?
Kad tu esi redzējis izmaiņas kāda cilvēka dzīvē, kad viņš vai viņa caur Kristus Izpirkšanas spēku ir ticis šķīstīts no grēka?
Pārdomā, no kādiem grēkiem tev ir jātop šķīstītam. Nākot pie Glābēja, izrādot ticību Viņam caur lūgšanu, grēku nožēlošanu un paklausību, Viņš var darīt tevi šķīstu.
Izlasi Marka 1:43–45, meklējot, kādus norādījumus Glābējs deva dziedinātajam spitālīgajam. Mozus likums noteica, ka tiem, kas tika dziedināti no spitālības, vajadzēja atrādīt sevi tempļa priesterim. Pēc tam, kad priesteris bija paziņojis, ka spitālīgais ir dziedināts, tika nests upuris, ar ko spitālīgais tika pasludināts šķīsts, ļaujot tam atkal pilntiesīgi būt savā ģimenē un kopienā.
Ko šis vīrs darīja pēc tam, kad Glābējs piekodināja, lai viņš to nestāsta citiem?
Kas notika, kad šis vīrs izplatīja ziņas par savu dziedināšanu?
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:
Es izstudēju Marka 1. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).
Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: