Apustulis Pāvils vērš uzmanību uz Korintas svēto bažām par to, ka izmaksas par viņa dzīvošanu tiek segtas no Baznīcas resursiem. Viņš paskaidroja, ka viņa sludināšanas nolūks ir nest Dieva bērniem glābšanu. Viņš mudināja viņus izvairīties no grēkošanas, kā arī neaizvainot citus cilvēkus to reliģiskās pārliecības dēļ.
Pāvils sludina, lai viņš un tie, kuri viņā klausās, varētu saņemt glābšanu
Vai tev ir gadījies no rīta ar grūtībām piecelties un tamdēļ nokavēt ko svarīgu? Ko tu jūti, kad saproti, ka esi palaidis garām ko svarīgu vai ka tev neizdevās kaut ko sasniegt tāpēc, ka nebiji sagatavojies?
Iespēja būt cienīgiem, lai iegūtu mūžīgo dzīvi, ir pats svarīgākais, pie kā mums šajā dzīvē ir jāstrādā.
Uzraksti savā studiju dienasgrāmatā, kādēļ tu vēlies iemantot mūžīgo dzīvi.
Gluži tāpat kā mūsu aizgulēšanās no rīta var likt mums nokavēt ko svarīgu vai pat neļaut sasniegt ko nozīmīgu, arī noteikta uzvedība var liegt mums sasniegt to, kas ir pats svarīgākais — mūžīgā dzīve. Studējot 1. korintiešiem 9. nodaļu, meklē principu, kas var tev palīdzēt uzzināt, kā tu noteikti varēsi iegūt mūžīgo dzīvi.
1. korintiešiem 9:1–21 Pāvils sniedza atbildes uz dažādiem Korintas svēto jautājumiem. Viņš rakstīja: lai gan viņš pamatoti varētu saņemt atbalstu no Baznīcas locekļiem, lai nosegtu savas laicīgās dzīves izmaksas, viņš nav uz to paļāvies. Viņš paskaidroja, ka, pielāgojoties dažādiem apstākļiem, bet nepazeminot evaņģēlija standartus, viņš spēja palīdzēt pieņemt evaņģēliju jūdiem, citticībniekiem un visiem tiem, kas bija evaņģēlijā vāji.
Izlasi 1. korintiešiem 9:22, meklējot, kāpēc Pāvils sludināja evaņģēliju labprātīgi.
Padomā, kad tu esi gatavojies vai trenējies kādam notikumam. Cik noslogota bija tava gatavošanās vai treniņa programma? Kā darbošanās, lai sasniegtu mērķi, tevi motivē?
Pāvils paskaidroja, ka sportisti var pārvarēt kārdinājumu netrenēties, koncentrējoties uz savu mērķi. Izlasi 1. korintiešiem 9:24–25, meklējot, kādas sporta sacīkstes Pāvils izmantoja par piemēru, mācot Korintas svētos.
Kāda rakstura iezīme jeb īpašība, saskaņā ar Pāvila vārdiem, ir nepieciešama skrējējiem, lai gūtu panākumus?
Būt atturīgam visā nozīmē — attīstīt pašsavaldīšanos un paškontroli. Pāvila apzīmējums — neiznīcīgs vainags, kas izturēs mūžīgi, — ir mūžīgā dzīve.
No 1. korintiešiem 9:25 mēs varam apgūt šādu principu: Lai iegūtu mūžīgo dzīvi, mums ir jāiemācās savaldīties visās lietās. Taču galu galā mūžīgo dzīvi mēs iegūstam tikai caur Jēzus Kristus „nopelniem un žēlastību, un labvēlību” (2. Nefija 2:8), nevis caur pašsavaldīšanos.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:
Kāpēc, tavuprāt, ir nepieciešams attīstīt pašsavaldīšanos, lai iegūtu mūžīgo dzīvi?
Kādās dzīves jomās mums visiem ir nepieciešams attīstīt pašsavaldīšanos, lai iegūtu mūžīgo dzīvi?
Izlasi 1. korintiešiem 9:26–27, meklējot, kā Pāvils raksturo savus pūliņus, attīstot pašsavaldīšanos. Vārds „norūdīt” 27. pantā nozīmē — stingri disciplinēt.
Ko, tavuprāt, Pāvils domāja, sakot 27. pantā: „Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams”?
Apdomā šo prezidenta Brigama Janga izteikumu:
Attēls
Prezidents Brigams Jangs
„Jūs nevarat iemantot mūžīgo dzīvi, ja nespējat kontrolēt savas tieksmes ar garu, kas dzīvo jūsos, — šo pašu garu, ko deva mūsu Tēvs Debesīs. Es runāju par jūsu garu Tēvu, par tiem gariem, ko Viņš ir ievietojis šajos tempļos [ķermeņos]. Šiem tempļiem ir jābūt pilnībā paklausīgiem garam, vai arī jūsu ķermeņi nevarēs tikt uzcelti, lai iemantotu mūžīgo dzīvi. … Turpiniet censties ar uzcītību, līdz jūs varēsiet kļūt pilnībā paklausīgi Kristus likumam” (skat. Teachings of Presidents of the Church: Brigham Young (1997. g.), 204. lpp.).
„Ja gars pakļaujas ķermenim, tad tas [gars] kļūst samaitāts, bet, ja ķermenis pakļaujas garam, tas [ķermenis] kļūst šķīsts un svēts” (Teachings: Brigham Young,205. lpp.).
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Ko tu vari darīt, lai palīdzētu savam ķermenim pakļauties garam?
Pāvils sniedz Korintas svētajiem brīdinājumu — izvairīties no grēka un neaizvainot citus
Attēls
Prezidents Džeimss E. Fausts
Prezidents Džeimss E. Fausts no Augstākā prezidija ir sniedzis brīdinājumu: „Viens no lielākajiem mītiem dzīvē ir tāds, ka [cilvēki] domā, ka viņi ir neuzvarami. Pārāk daudz cilvēku uzskata, ka viņi ir [veidoti] no tērauda — ir pietiekami stipri, lai pārvarētu jebkādu kārdinājumu. Viņi maldina sevi, domājot, ka „tas nevar notikt ar mani” („It Can’t Happen to Me”, Ensign, 2002. g. maijs, 46. lpp.).
Padomā par situācijām, kad cilvēki nostāda sevi kārdinājuma priekšā, domājot, ka viņi ir pietiekami stipri, lai to pārvarētu.
Kā rakstīts 1. korintiešiem 10:1–5, Pāvils atsaucās uz to, ko Israēla bērni piedzīvoja Mozus dzīves laikā, kam vajadzēja viņus padarīt garīgi stiprus. Lai gan Tas Kungs viņus tuksnesī svētīja, un viņi pieredzēja daudzus brīnumus, Tas Kungs nebija apmierināts ar daudziem, un viņi tika sodīti.
Izlasi 1. korintiešiem 10:6–11, meklējot, ko Pāvils vēlējās, lai Korintas svētie mācītos no seno israēliešu parauga.
Lai gan senie israēlieši pieredzēja daudzas svētības, viņi izvēlējās padoties kārdinājumam. Pauls vēlējās brīdināt Korintas svētos par to, lai viņi censtos neatkārtot seno israēliešu grēkus.
Izlasi 1. korintiešiem 10:13, meklējot, ko Pāvils mācīja par kārdinājumu. Tu varētu atzīmēt to, ko atradi.
Ko no šī panta mēs varam mācīties par kārdinājumu?
Apdomā šo jautājumu: Ja Dievs neļauj, lai mēs tiktu kārdināti vairāk, kā spējam izturēt, kāpēc senie israēlieši padevās kārdinājumam?
Izlasi 1. korintiešiem 10:14, meklējot, kā Pāvils mācīja Korintas svētajiem rīkoties. Elku pielūgšana bija grēks, ko ar grūtībām centās pārvarēt gan senie israēlieši, gan Korintas svētie.
No 1. korintiešiem 10:13–14 mēs varam mācīties, ka Dievs nodrošinās veidu, kā mums izvairīties no kārdinājuma, taču mums ir jāizvēlas nošķirt sevi no kārdinājuma.
Izlasi Almas 13:28, meklējot, ko mēs varam darīt, lai nodalītu sevi no kārdinājuma. Tu varētu uzrakstīt šo mijnorādi savos Svētajos Rakstos blakus 1. korintiešiem 10:13–14.
Savā studiju dienasgrāmatā izpildi šos uzdevumus:
Balstoties uz to, ko esi apguvis no 1. korintiešiem 10:13–14 un Almas 13:28, uzraksti virsrakstu avīzei vai saukli reklāmas afišai, kas paustu cilvēkiem to, kā viņi var izvairīties no kārdinājuma.
Kā, nemitīgi attīstot sevī pazemību, uzmanoties un lūdzot, mēs varam nošķirt sevi no kārdinājuma?
Tu ne vienmēr varēsi izvairīties no kārdinājuma. Šī iemesla dēļ mums ir jānolemj tagad, kā mēs rīkosimies, nonākot saskarsmē ar kārdinājumu. Apdomā šādus prezidenta Spensera V. Kimbala izteikumus:
Attēls
Prezidents Spensers V. Kimbals
„Pareizus lēmumus visvieglāk ir pieņemt tad, kad mēs tos pieņemam labu laiku iepriekš, paturot prātā galvenos mērķus; tas mums aiztaupa daudz ciešanu (kad mums ir jāpieņem lēmums), kad mēs esam noguruši un tiekam stipri kārdināti. …
… Laiks, kad nolemt, ka mēs neapmierināsimies ne ar ko mazāku — par iespēju mūžīgi dzīvot ar savu Tēvu, ir tagad, lai ikvienu izvēli, ko mēs veicam, noteiktu mūsu apņemšanās — neļaut nekam traucēt mums šo augstāko mērķi sasniegt” (Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball, (2006. g.), 108.–109. lpp.).
„Attīstiet pašdiscipilnīnu, lai jums nevajadzētu atkārtoti nolemt un izlemt vēlreiz, ko darīt, kad saskaraties ar to pašu kārdinājumu atkal un atkal. Attiecībā uz dažām lietām ir jānolemj tikai vienreiz!
Cik tā ir brīnišķīga svētība — nemocīties atkal un atkal par lēmuma pieņemšanu saistībā ar kārdinājumu. To darot, jūs patērējat laiku un ļoti riskējat” (Teachings: Spencer W. Kimball,109. lpp.).
„Laiks, kad pārstāt darīt ļaunumu, ir brīdī, pirms to sākat darīt. Labas dzīves noslēpums slēpjas aizsardzībā un spējā savlaicīgi novērst ļauno. Tie, kuri pakļaujas ļaunumam, parasti ir arī tie, kas izvēļu dēļ nonāk viegli ievainojamā situācijā” (Teachings: Spencer W. Kimball,109. lpp.).
Padomā, kurš kārdinājums tev sagādā vislielākās grūtības. Ko tu vari darīt, lai izvairītos no kārdinājuma, pirms vēl esi ar to saskāries?
Atvēli laiku, lai izlasītu vienu tēmu no brošūras Jaunatnes morāles stiprināšanai, kas palīdzēs tev uzzināt, kā nošķirt sevi no kārdinājuma. Balstoties uz izlasīto, apdomā, vai vēlies uzrakstīt mērķi un kādu laiku nēsāt to līdzi, lai palīdzētu sev izvairīties no kārdinājuma.
1. korintiešiem 10:15–33 Pāvils sniedza Korintas svētajiem padomu — cienīt to, kā citi piekopj savu reliģiju, taču nepazemināt savas reliģijas standartus, un viņš vēlreiz rakstīja, ka viņš sludina, lai palīdzētu daudziem cilvēkiem iegūt glābšanu.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: