Ievads 1. vēstulē Timotejam
Kādēļ studēt šo vēstuli?
Pirmajā vēstulē Timotejam tu vari lasīt par to, kā Pāvils ieteica Timotejam, kurš ir Efezas Baznīcas vadītājs, pārliecināties, lai Baznīcā tiktu mācīta skaidra doktrīna, nepieļaujot, lai tautā iecienītās maldu mācības novērstu ļaužu uzmanību no evaņģēlija mācībām. Viņš mācīja Timotejam par bīskapa un diakona amatiem, iztirzājot prasības, kurām būtu jāatbilst tiem, kuri kalpo šajos amatos. Pāvils arī pastāstīja, kādu pateicību izjūt par to žēlastību, ko saņēmis no Jēzus Kristus, topot pievērsts. Pirmā vēstule Timotejam var palīdzēt daudz skaidrāk apzināties, cik būtiski ir tas, lai Baznīcā tiktu mācīta skaidra doktrīna. Tā var palīdzēt daudz labāk novērtēt Glābēja žēlastību, kā arī bīskapu un citu Baznīcas vadītāju būtisko lomu.
Kas sarakstīja šo vēstuli?
Pirmo vēstuli Timotejam sarakstīja Pāvils (skat. 1. Timotejam 1:1).
Kad un kur šī vēstule tika uzrakstīta?
Pāvila pirmā vēstule Timotejam, visdrīzāk, tika uzrakstīta laikā starp 64. un 65. g. pēc Kr., kad Pāvils atradās Maķedonijā (skat. Svēto Rakstu ceļvedi, „Pāvila vēstules”, scriptures.lds.org; 1. Timotejam 1:3). Pirms šīs vēstules uzrakstīšanas Pāvils tika atbrīvots no sava divus gadus ilgā ieslodzījuma (mājas aresta) Romā un, visdrīzāk, daudz ceļoja, apmeklējot apvidus, kur pirms tam tika nodibinājis Baznīcas draudzes (skat. Svēto Rakstu ceļvedi, „Pāvila vēstules”).
Kam un kādēļ šī vēstule tika rakstīta?
Pāvils rakstīja šo vēstuli Timotejam, ar kuru bija kopīgi kalpojis sava otrā misijas ceļojuma laikā (skat. Ap. d. 16:1–3). Pēc kopīgās misijas Timotejs turpināja būt par uzticīgu misionāru un Baznīcas vadītāju (skat. Ap. d. 19:22; Filipiešiem 2:19), kā arī par vienu no Pāvila uzticamākajiem biedriem (skat. 1. korintiešiem 4:17). Pāvils dēvēja Timoteju par savu „īsto dēlu ticībā” (1. Timotejam 1:2). Timoteja tēvs bija grieķu citticībnieks, bet viņam bija taisnīga ebreju māte un vecmāmiņa, kuras bija mācījušas viņu un palīdzējušas apgūt Svētos Rakstus (skat. Ap. d. 16:1; 2. Timotejam 1:5; 3:15).
Laikā, kad tika rakstīta šī vēstule, Timotejs kalpoja par Efezas Baznīcas vadītāju (skat. 1. Timotejam 1:3). Pāvils savā vēstulē pieminēja, ka daži Baznīcas locekļi apšauba Timoteja vadītāja spējas, jo viņš vēl ir jauns (skat. 1. Timotejam 4:12). Pāvils bija nodomājis apciemot Timoteju, bet nebija drošs, vai tas būs iespējams (skat. 1. Timotejam 3:14; 4:13). Pāvils uzrakstīja Timotejam šo vēstuli, lai palīdzētu jaunajam Baznīcas vadītājam daudz labāk izprast savus pienākumus.
Kādas ir šīs vēstules raksturiezīmes?
Pāvila vēstules, kas zināmas kā 1. un 2. vēstule Timotejam un vēstule Titam, bieži tiek dēvētas par pastorālajām vēstulēm, jo tajās ir ietverti Pāvila padomi draudžu ganiem jeb Baznīcas vadītājiem (skat. Svēto Rakstu ceļvedi, „Pāvila vēstules”). Latīņu vārds pastor nozīmē „gans”.
Pāvils ieteica Timotejam noteiktas vadlīnijas, kā atrast cienīgus kandidātus bīskapu un diakonu amatiem (skat. 1. Timotejam 3. nodaļa). Sniedzot šīs vadlīnijas, viņš uzsvēra Baznīcas vadītāju pienākumu — gādāt par Baznīcas locekļu laicīgajām un garīgajām vajadzībām (skat. 1. Timotejam 5. nodaļa). Pāvils norādīja arī uz vispārpieņemto, bet maldīgo askētisma ideju — uzskatu, ka garīgā izaugsme ir sasniedzama caur stingru pašaizliedzību. Viņš, piemēram, brīdināja, ka daži Baznīcas locekļi atkritīs un izplatīs uzskatu, ka laulība būtu jāaizliedz (skat. 1. Timotejam 4:1–3). Lai neitralizētu šo un citas kaitējošās atkritēju mācības, Pāvils deva Timotejam norādījumu — mācīt skaidru mācību (skat. 1. Timotejam 1:3–4, 10; 4:1–6, 13, 16).
Īss satura izklāsts
1. Timotejam 1. nodaļa. Pāvils brīdina par maldu mācībām. Viņš slavē To Kungu, Jēzu Kristu, kurš ir dāvājis viņam lielu žēlastību, glābjot viņu. Pāvils saka, ka ir „pirmais” (1. Timoteja 1:15) jeb sliktākais no grēciniekiem, pamatojoties uz to, ka pirms savas pievēršanās tika vajājis kristiešus. Pāvils apgalvo, ka Kristus žēlastība palīdzēs arī citiem.
1. Timotejam 2.–3. nodaļa. Pāvils māca par vajadzību pēc lūgšanas un pienācīgas pielūgsmes. Viņš māca, ka Jēzus Kristus ir izpircis mūs visus un tagad ir mūsu Starpnieks Tēva priekšā. Viņš norāda, kā vīriem un sievām būtu jāizturas, pielūdzot Dievu. Viņš dod vadlīnijas attiecībā uz prasībām bīskapa un diakona amata kandidātiem. Viņš paskaidro, ka dievbijības noslēpums ir Jēzus Kristus nākšana pasaulē, Viņa nevainojamā dzīve uz Zemes un Viņa pacelšanās godībā.
1. Timotejam 4. nodaļa. Pāvils brīdina Timoteju, ka daži cilvēki tiks maldināti ar viltus mācībām attiecībā uz nestāšanos laulībā un noteiktas diētas ievērošanu. Viņš runā par laulības nozīmi un Dieva radītā pieņemšanu pateicībā. Pāvils māca Timotejam, kā tikt galā ar esošajām un gaidāmajām maldu mācībām.
1. Timotejam 5.–6. nodaļa. Pāvils sniedz Timotejam vadlīnijas, lai palīdzētu gādāt par veco ļaužu, jauniešu, atraitņu, elderu un vergu vajadzībām. Viņš raksturo viltus mācītājus. Viņš brīdina, ka „visa ļaunuma sakne ir mantas kārība” (1. Timotejam 6:10), un sniedz Timotejam norādījumus par to, kā svētie var iegūt mūžīgo dzīvi.