Pāvils sludināja evaņģēliju Mazāzijā (tagadējā Turcijā) un, atrazdamies Milētā, pilsētā netālu no Efezas, viņš brīdināja par atkrišanu, kas būs nākotnē, un iedrošināja priesterības vadītājus iedvesmot Baznīcas locekļus. Pēc tam viņš ceļoja uz Jeruzālemi, kur viņu vajāja un arestēja. Stāvot uz Antonijas cietokšņa pakāpieniem (pie militārās bāzes, kur uzturējās romiešu karaspēks), Pāvils dalījās savā pievēršanās stāstā.
Pāvils kalpo Mazāzijā un ceļo uz Jeruzālemi, kur viņu piekauj un arestē
Padomā par kādu reizi, kad tev ir nācies uz vairākām dienām, nedēļām vai mēnešiem atstāt savu ģimeni, draugus vai citus tuvus cilvēkus.
Kādas tev un tiem, kurus tu atstāji, bija sajūtas pirms tavas došanās prom?
Ko jūs atvadoties teicāt cits citam?
Savā trešajā misijas ceļojumā Pāvils bija Maķedonijā, Grieķijā un Mazāzijā (skat. Bībeles karti nr. 13, „Apustuļa Pāvila misijas ceļojumi”). Šī ceļojuma laikā viņš sajutu iedvesmu atgriezties Jeruzālemē. Pa ceļam viņš apstājās, lai sludinātu un atvadītos no Baznīcas locekļiem. Naktī, pirms došanās uz Troadu, Pāvils ilgi runāja ar svētajiem.
Izlasi Ap. d. 20:9–12, izzinot, kas notika ar jaunieti, vārdā Eutihs, kad Pāvila sprediķa laikā viņš iegrima miegā. Tu vari atzīmēt savos Svētajos Rakstos to, kā Pāvils parādīja mīlestību un rūpes par šo jaunieti.
Kā Pāvila rīcība bija līdzīga Glābēja rīcībai Viņa kalpošanas laikā?
Sava trešā misijas ceļojuma ietvaros Pāvils trīs gadus, kalpodams cilvēkiem, aizvadīja Efezā. Ap. d. 20:13–17 mēs uzzinām, ka ceļā uz Jeruzālemi Pāvils apstājās Milētā, netālu no Efezas, un nosūtīja ziņu Baznīcas vadītājiem Efezā, aicinot uz tikšanos.
Izlasi Ap. d. 20:18–23, meklējot, ko Pāvils paskaidroja par savu misionāra kalpošanu.
Tiem, kurus Pāvils mācīja, viņš teica, ka „neko, kas jums noderīgs, neesmu noklusējis” (Ap. d. 20:20). Ievēro Ap. d. 20:21, kā Pāvils mācīja to, kas ir vissvarīgākais, — viņš liecināja, ka ikvienam ir jānožēlo grēki un jātic Tā Kunga, Jēzus Kristus, Vārdam.
Saskaņā ar 22.–23. pantu, Pāvils bija gatavs saskarties ar jebkādām ciešanām, kas viņu sagaidīja Jeruzālemē. Jeruzāleme Pāvilam bija īpaši bīstama vieta, jo jūdu vadītāji uzlūkoja viņu par nodevēju, tāpēc ka viņš sludināja Jēzus Kristus evaņģēliju. Tomēr viens no iemesliem, kādēļ Pāvils vēlējās doties uz Jeruzālemi, bija Tā Kunga Gars, kurš viņam norādīja tā darīt.
Izlasi Ap. d. 20:24–27, meklējot, ko Pāvils, būdams Tā Kunga kalps, bija gatavs darīt. Tu vari atzīmēt to, ko viņš teica 24. pantā.
No Ap. d. 20:24–27 mēs mācāmies, ka patiesi Tā Kunga kalpi uzticīgi veic savus pienākumus un, to darot, sajūt prieku. Tu vari pierakstīt šo patieso principu savos Svētajos Rakstos vai studiju dienasgrāmatā.
Apdomā, ko tas tev nozīmē — pilnībā nodoties kalpošanai Dievam.
Kā tu vari pielietot šo principu savā dzīvē?
Padomā par kādu notikumu savā dzīvē vai kāda tev pazīstama cilvēka dzīvē, kad tu vai šis cilvēks izvēlējās kalpot Tam Kungam ar visu savu spēku un izturību un, tā darot, izjuta lielu prieku. Savā studiju dienasgrāmatā īsumā apraksti šo pieredzi un to, ko tu no tās esi mācījies.
Pirms došanās uz Jeruzālemi Pāvils vēl pēdējo reizi apciemoja Baznīcas vadītājus Efezā. Ja tu būtu Pāvila vietā un zinātu, ka tev vairs nebūs iespēju satikt šos Baznīcas vadītājus, kādu padomu tu viņiem dotu, atvadoties no viņiem?
Izlasi Ap. d. 20:28–31 un noskaidro, par ko Pāvils brīdināja šos Baznīcas vadītājus.
Pāvila teiktajā vilki ir metafora, kas raksturo neuzticīgos Baznīcas locekļus un cilvēkus, kas maldina uzticīgus Baznīcas locekļus.
Pāvils atgādināja Baznīcas vadītājiem, ka „svētīgāk ir dot nekā ņemt” (Ap. d. 20:35), un pēc kopīgas lūgšanas viņš atvadījās un uzsāka savu ceļojumu uz Jeruzālemi (skat. Ap. d. 20:36–38).
Ap. d. 21:1–10 mēs uzzinām, ka Pāvils turpināja savu ceļojumu uz Jeruzālemi un laiku pa laikam apstājās dažādos apgabalos, lai pavadītu laiku ar Baznīcas locekļiem. Kad viņš apstājās Tiras pilsētā, daži mācekļi, būdami satraukti par Pāvila drošību, mudināja viņu nedoties uz Jeruzālemi (skat. Ap. d. 21:4).
Cezarejā pravietis, vārdā Agabs, pravietoja par to, kas Jeruzālemē notiks ar Pāvilu.
Izlasi Ap. d. 21:11, izzinot, ko Agabs pravietoja par to, kas Jeruzālemē notiks ar Pāvilu. Izlasi
Ap. d. 21:12–14, meklējot, kā Pāvils un viņa pārinieki reaģēja uz šo pravietojumu.
Kas Pāvila atbildē jums liekas īpašs?
Ne visiem kalpiem Tas Kungs ir lūdzis upurēt savu dzīvību. Tomēr patiesi Tā Kunga kalpi ir gatavi darīt Dieva gribu, lai ko tas viņiem prasītu.
Atbildi uz jautājumiem savā studiju dienasgrāmatā:
Kādi upuri no tevis varētu tikt prasīti kā no Tā Kunga kalpa?
Kad tu esi bijis gatavs darīt Tā Kunga gribu, neskatoties ne uz ko? Kāpēc tu biji ar mieru to darīt?
Ap. d. 21:17–40 mēs uzzinām, ka, ierodoties Jeruzālemē, Pāvils sniedza atskaiti par savu misionāra kalpošanu vietējiem Baznīcas vadītājiem. Viņš devās uz templi, un, kad kāda jūdu grupu viņu ieraudzīja, atpazīstot Pāvilu no viņa misionāra ceļojumiem, tā paziņoja, ka Pāvils ir viltus skolotājs, kurš māca pret Mozus likumu un templī pretlikumīgi ir ievedis citticībniekus. Šīs apsūdzības dēļ cilvēku pūlis izvilka Pāvilu no tempļa un sāka viņu sist. Romiešu karavīri iejaucās un aizveda viņu uz nopratināšanu, un Pāvils prasīja karavīriem atļauju — uzrunāt cilvēkus.
Pāvils pastāsta par savu pievēršanu un liecina par Jēzu Kristu
Tikt pievērstam nozīmē — tikt izmainītam. Padomā, kā ūdeni var pārvērst vai izmainīt, lai to varētu izmantot dažādu mērķu īstenošanai. (Piemēram, ūdeni var pārvērst par ledu vai tvaiku.) Apdomā, kādas izmaiņas notiek, pievēršoties evaņģēlijam.
Izlasi Ap. d. 22:1–5, izzinot, kā Pāvils sevi raksturoja, kad, stāvēdams uz cietokšņa kāpnēm, Jeruzālemē uzrunāja jūdus.
Izlasi Ap. d. 22:6–21, kā Pāvils dalījās savā pievēršanas stāstā. Pēc tam saskaņo tālāk dotos jautājumus ar pareizajām atbildēm, pierakstot pareizās atbildes burtu brīvajā vietā, līdzās attiecīgajam jautājumam. (Pēc tam, kad esi pabeidzis, tu vari salīdzināt savas atbildes ar tām, kas atrodamas šīs stundas beigās.)
Pāvila pievēršana
____ 1. Kas notika ar Pāvilu ceļā uz Damasku? (Skat. Ap. d. 22:6–8, 14.)
____ 2. Ko, saskaņā ar norādījumiem, Pāvilam vajadzēja darīt? (Skat. Ap. d. 22:10–11.)
____ 3. Ko Pāvils satika Damaskā, un ko Pāvils atguva? (Skat. Ap. d. 22:12–13.)
____ 4. Ko Ananija pravietoja par Pāvilu? (Skat. Ap. d. 22:14–15.)
____ 5. Kā Pāvils parādīja savu ticību Jēzum Kristum? (Skat. Ap. d. 22:16; skat. arī Ap. d. 9:18.)
A) Viņam bija jādodas uz Damasku.
B) Viņš satika Ananiju, taisnīgu vīru, un atguva savu redzi.
C) Viņš tika kristīts un piesauca Tā Kunga Vārdu.
D) Viņš tika aicināts būt par Jēzus Kristus liecinieku.
E) Viņš redzēja gaismu, dzirdēja Jēzus Kristus balsi un redzēja Viņu vīzijā.
Pāvils ieklausījās Jēzus Kristus vārdos un paklausīja tiem, un sāka mainīties. Galatiešiem 1:17–18 mēs uzzinām, ka Pāvils pēc šīs ievērojamās vīzijas trīs gadus aizvadīja Arābijā, kur, visticamāk, garīgi gatavojās un pilnveidojās, pirms atgriezās Damaskā, un pēc tam devās uz Jeruzālemi, lai satiktu Pēteri.
Padomā, cik krasi izmainījās Pāvila dzīve, pateicoties tam, ka viņš tika pievērsts Glābējam. Pāvila pievēršana mums māca: ja mēs paklausām Jēzus Kristus vārdiem, mēs varam piedzīvot pilnīgu pievēršanos.
Māsa Bonija L. Oskarsone, Jauno sieviešu vispārējā prezidente, paskaidroja, kā mūsu paklausība Kristus vārdiem ir saistīta ar patiesu pievēršanos:
Attēls
Bonija L. Oskarsone
„Patiesa pievēršanās ir vairāk nekā tikai zināšanas par evaņģēlija principiem un ietver pat vairāk nekā tikai liecību pa šo principu patiesumu. Ir iespējams — būt ar liecību, bet nedzīvot saskaņā ar to. Būt patiesi pievērstam nozīmē — rīkoties saskaņā ar savu ticību un ļaut tai radīt mūsos jeb mūsu sirdī varenu pārmaiņu [skat. Mosijas 5:2]. …
… Pievēršana notiek tad, kad mēs uzcītīgi skaitām lūgšanas, studējam Svētos Rakstus, apmeklējam Baznīcu un esam cienīgi, lai piedalītos tempļa priekšrakstos. Pievēršana notiek, kad mēs rīkojamies saskaņā ar taisnīgajiem principiem, kurus iemācāmies savās mājās un Baznīcas klasēs. Pievēršana iegūstama, kad mēs dzīvojam šķīstu un tikumīgu dzīvi un baudām Svētā Gara sadraudzību. Pievēršana iegūstama, kad mēs saprotam Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu, atzīstam Viņu par savu Glābēju un Pestītāju un ļaujam Izpirkšanai darboties savā dzīvē” („Topiet pievērsti!” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. nov., 76.–78. lpp.).
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti sev vēstuli par to, ko tu vari darīt, lai kļūtu patiesi pievērsts Glābējam.
Attēls
Pāvils tiek sasiets
Romieši sasēja Pāvilu.
Ap. d. 22:22–30 mēs uzzinām, ka pēc tam, kad Pāvils bija pastāstījis savu pievēršanās stāstu, viņa klausītāji paziņoja, ka viņš ir jānonāvē. Pāvilu aizveda uz Jeruzālemi pie romiešu armijas komandiera, kurš nolēma Pāvilu pērt ar pletni jeb šaustīt, kas parasti bija soda mērs ar mērķi — pazemot noziedzniekus un no viņiem iegūt informāciju. Tomēr, kad romiešu komandieris uzzināja, ka Pāvils ir romietis, viņi nolēma viņu nešaustīt, bet tā vietā aizvest viņu jūdu augstās padomes, sinedrija, priekšā. Saistīt vai pērt ar pletni romiešu pilsoni „bez tiesas sprieduma” bija pret romiešu likumiem (Ap. d. 22:25).
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: