Svētais Gars vadīja Pāvilu un viņa biedrus, lai viņi sludinātu evaņģēliju Maķedonijā (Grieķijas ziemeļos). Pēc tam, kad Pāvils izdzina nešķīsto garu no kādas verdzenes, viņš un Sīla tika sisti un apcietināti. Tajā naktī viņi brīnumainā kārtā tika atbrīvoti no cietuma, pēc kā viņi kristīja cietuma sargu un viņa saimi. Pāvils un Sīla mācīja evaņģēliju arī Tesalonīkē (Tesalonikā) un Berojā. Neticīgo vajāts šajās pilsētās, Pāvils bija spiests bēgt uz Atēnām, kur Marsa kalnā viņš mācīja ļaudis par Dieva patieso dabu.
Pāvils un viņa biedri sludina evaņģēliju Maķedonijā
Pamudinājums ir no Svētā Gara saņemta sajūta vai iedvesma kaut ko teikt vai darīt.
Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons
Prezidents Tomass S. Monsons atstāstīja kādu pieredzi, kad viņš bija ņēmis vērā pamudinājumu — apmeklēt slimnīcā kādu draugu un dot viņam priesterības svētību. Tā rezultātā tika izglābta viņa drauga dzīvība. Prezidents Monsons teica, ko viņš tajā dienā iemācījās: „Nekad, nekad, nekad neatlieciet rīkošanos saskaņā ar pamudinājumu” („The Spirit Giveth Life”, Ensign, 1997. g. jūn., 5. lpp.).
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti: Nekad neatliec rīkošanos saskaņā ar pamudinājumu, ko saņem no Tā Kunga. Zem šī izteikuma uzraksti par to, ko pozitīvu tu vari gūt, ja pastāvīgi seko Svētā Gara pamudinājumiem.
Studējot Ap. d. 16. nodaļu, meklē principu, kas tev var palīdzēt dziļāk izprast Svētā Gara pamudinājumu uzklausīšanas nozīmību.
Ap. d. 16:1–5 mēs lasām, ka Pāvils, Sīla un Timotejs apmeklēja vairākas Baznīcas draudzes, lai paziņotu Baznīcas vadītāju Jeruzālemē pieņemtos lēmumus, kam bija ietekme uz visu Baznīcu un kas stiprināja Baznīcas locekļus viņu ticībā.
Izlasi Ap. d. 16:6–10, meklējot, kā Pāvils un viņa ceļabiedri (visticamāk, arī Lūka) zināja, kurp viņiem jāiet. Tu vari atvērt Bībeles karti nr. 13 „Apustuļa Pāvila misijas ceļojumi” un atrast vietas, uz kurām Pāvils devās.
Ievēro Ap. d. 16:10, ka Pāvils un viņa ceļabiedri paklausīja Garam un „tūdaļ” atsaucās Pāvila saņemtajai vīzijai.
Ap. d. 16:11–13 mēs lasām, ka Pāvils un Sīla ceļoja daudzas dienas, līdz nonāca Filipos, kādā Maķedonijas pilsētā. Sabatā viņi pameta pilsētu, lai lūgtu Dievu netālu no upes krasta, un uzsāka sarunu ar sievietēm, kas tur bija sapulcējušās.
Izlasi Ap. d. 16:14–15, meklējot, kā sieviete, vārdā Lidija, atsaucās uz Pāvila mācībām. Frāze „purpura pārdevēja” 14. pantā nozīmē to, ka Lidija pārdeva purpura krāsu, kas bija ļoti dārga, un, iespējams, norāda uz to, ka viņa bija turīga un ietekmīga sieviete.
Kādas frāzes Ap. d. 16:14 norāda uz to, ka Lidija bija gatava pieņemt evaņģēliju?
No Pāvila pieredzes mēs varam mācīties: ja mēs sekojam Dieva atklāsmei, mēs varam tikt vadīti pie tiem, kas ir gatavi pieņemt evaņģēliju.
Izlasi tālāk doto eldera Dalina H. Ouksa, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu un atzīmē, ko viņš ieteica mums darīt, lai tiktu vadīti pie tiem, kas ir gatavi pieņemt evaņģēliju:
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„Mums jālūdz pēc Tā Kunga palīdzības un vadības, lai mēs varētu būt darbarīki Viņa rokās un kalpotu tam, kurš tagad ir gatavs, — tam, kuram Viņš vēlas, lai mēs šodien palīdzētu. Tad nu mums ir jābūt modriem, lai sadzirdētu un ņemtu vērā Svētā Gara pamudinājumus par to, kā mums jārīkojas tālāk.
Pamudinājumi nāks. Mēs to zinām no neskaitāmām personīgām pieredzēm, ka Tas Kungs Savā paša veidā un Savā paša laikā sagatavo cilvēkus Viņa evaņģēlija pieņemšanai. Šie cilvēki meklē, un, kad mēs cenšamies viņus atrast, Tas Kungs atbildēs uz viņu lūgšanām, atbildot arī uz mūsējām. Viņš iedvesmos un vadīs tos, kas vēlas un no sirds meklē vadību tam, kā, kur, kad un ar ko dalīties evaņģēlijā” („Sharing the Gospel”, Ensign, 2001. g. nov., 8. lpp.).
Padomā par kādu gadījumu, kad tu vai kāds, kuru tu pazīsti, uzklausīja Svētā Gara pamudinājumus un atrada kādu, kas bija gatavs pieņemt evaņģēliju, vai kad kāds sekoja Svētā Gara pamudinājumiem un atrada tevi, kad tu biji gatavs pieņemt evaņģēliju. Izklāsti šo pieredzi savā studiju dienasgrāmatā.
Centies ievērot eldera Ouksa sniegto padomu, lūdzot Tā Kunga palīdzību un tad sekojot Gara pamudinājumiem, lai dalītos evaņģēlijā ar apkārtējiem cilvēkiem.
Pāvils un Sīla tiek apcietināti un vēlāk atbrīvoti
Izlasi Ap. d. 16:16–18, meklējot, ko Pāvils darīja, kad viņš sastapās ar kādu jaunu verdzeni (Ap. d. 16:16), kura bija nešķīsta gara apsēsta. Zīlēšana (Ap. d. 16:16) ir „jebkāda māņticīga rīcība, cenšoties noskaidrot nākotnes notikumu gaitu. Šādi paradumi ir atklāti visās tautās un visos laikmetos; Svētajos Rakstos tie bieži tiek nosodīti” (skat. Bible Dictionary, „Divination”).
Izlasi Ap. d. 16:19–21, meklējot, kā verdzenes kungi reaģēja uz Pāvila rīcību.
Saskaņā ar Ap. d. 16:19, kāpēc viņi bija neapmierināti?
Ap. d. 16:22–24 mēs uzzinām, ka pilsētas pārvaldnieki pavēlēja, lai Pāvils un Sīla tiktu šaustīti rīkstēm un apcietināti.
Pārzīmē šo tabulu savā studiju dienasgrāmatā. Izlasi tabulā dotās rakstvietas un uzzīmē tajā vienkāršu zīmējumu, attēlojot to, kas aprakstīts katrā no rakstvietām.
Ievēro Ap. d. 16:31, kā Pāvils un Sīla atbildēja uz cietuma sarga jautājumu: „Kas man jādara, lai es tiktu pestīts?” (Ap. d. 16:30.) Ko izdarīja cietuma sargs, lai parādītu savu ticību Jēzum Kristum?
No Pāvila mācībām cietuma sargam mēs uzzinām, ka glābšana pieprasa ticību Jēzum Kristum, un mēs parādām savu ticību Viņam — topot kristīti.
Glābšana nozīmē — „tikt izglābtam gan no fiziskās, gan garīgās nāves” (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Glābšana”, scriptures.lds.org). Kā kristīšanās parāda mūsu ticību Jēzum Kristum?
Papildus tam, ka topam kristīti, kādos vēl veidos mēs varam paust savu ticību Jēzum Kristum?
Ap. d. 16:35–40 mēs uzzinām, ka pilsētas pārvaldnieki cietuma sardzei sūtīja ziņu — atbrīvot Pāvilu un Sīlu. Pāvils atteicās doties projām, jo viņš zināja savas, Romas pilsoņa, tiesības un zināja, ka viņu izturēšanās pret viņu bija netaisna. Sist Romas pilsoni bez tiesas sprieduma bija pretlikumīgi. Kad pilsētas pārvaldnieki uzzināja, ka Pāvils un Sīla bija romieši, viņi izbijās. Pilsētas pārvaldnieki nāca uz cietumu, atbrīvoja Pāvilu un Sīlu un lūdza tos pamest pilsētu.
Daži jūdi Tesalonīkē (Tesalonikā) cenšas atturēt Pāvilu no evaņģēlija sludināšanas
Padomā, kādu padomu tu sniegtu cilvēkiem šādās situācijās:
Kāds jauns vīrietis, kurš ir Baznīcas loceklis, klausās, kā Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis runā par laulības un ģimenes nozīmīgumu Debesu Tēva plānā. Daži jaunā vīrieša draugi nepiekrīt apustuļa mācībām. Jaunais vīrietis vēlas pats uzzināt, vai apustuļa mācības ir patiesas.
Kāda jauna sieviete šaubās par to, cik svarīgi ir turēt Sabata dienu svētu. Vairums viņas draugu svētdienas pavada iepērkoties, dodoties paēst ārpus mājām vai apmeklējot kino. Viņas māte skaidro, kādas svētības gūstamas, ja svētdienā tiek godāts Tas Kungs, bet jaunajai sievietei vēl joprojām ir grūtības noticēt, ka ir svarīgi turēt Sabata dienu svētu.
Studējot Ap. d. 17. nodaļu, meklē principus, kas tev varētu palīdzēt pašam uzzināt par Tā Kunga kalpu sniegto vēstījumu patiesumu.
Ap. d. 17:1 mēs uzzinām, ka Pāvils un Sīla devās uz Tesalonīki, kur viņi mācīja jūdu sinagogā.
Izlasi Ap. d. 17:2–3, meklējot, ko Pāvils izmantoja, lai mācītu jūdus par to, ka Jēzus bija Kristus, Mesija.
Vārds pierādīdams3. pantā nozīmē — paziņodams vai apgalvodams. Pāvils izmantoja Svēto Rakstu rakstvietas kā pierādījumu savai liecībai par to, ka Jēzus ir Kristus.
Izlasi Ap. d 17:4–5, meklējot, kā ļaudis Tesalonīkē atsaucās uz Pāvila mācībām. Vārds nelietīgiem 5. pantā nozīmē — ļauniem.
Ap. d. 17:6–9 mēs uzzinām, ka neticīgo pūlis mēģināja atrast Pāvilu un Sīlu, taču, kad tie nevarēja viņus atrast, pūlis devās pie Tesalonīkes pārvaldniekiem un apgalvoja, ka Pāvila mācības apdraudot ķeizara varu.
Izlasi Ap. d. 17:10–12, meklējot, uz kurieni Pāvils un Sīla aizbēga un kā jūdi tajā vietā atsaucās uz Pāvila mācībām.
Tu varētu atzīmēt 11. pantā, kāda rīcība ļaudis noveda pie ticības Pāvila mācībām. Pēc tam aizpildi šādu vienādojumu, uzrakstot rīcības izpausmes, kuras esi atzīmējis:
Lai labāk saprastu, ko nozīmē „vārdu labprāt [uzņemt]” (Ap. d. 17:11), iztēlojies, kā tas izskatās, kad kāds ir gatavs ķert bumbu. Pēc tam iztēlojies, kā varētu izskatīties tas, ka cilvēks nav gatavs noķert bumbu. Kā tas varētu izskatīties, kad kāds labprāt vēlas uzklausīt Dieva kalpu vārdus? Kā tas varētu izskatīties, kad kāds nelabprāt vēlas uzklausīt Dieva kalpu vārdus?
Tāds, kurš vārdu labprāt uzņem, ir pazemīgs, pacietīgs un vēlas ievērot Tā Kunga gribu, kad viņš vai viņa to uzzina (skat. Mosijas 3:19).
Ap. d. 17:10–12 mēs mācāmies: Ja mēs labprāt uzņemam Dieva kalpu vārdus un ik dienas pētām Svētos Rakstus, mūsu ticība viņu vārdiem tiks stiprināta.
Pārskati šīs sadaļas sākumā aprakstītās situācijas un pēc tam atbildi savā studiju dienasgrāmatā uz šādiem jautājumiem:
Kā šis princips varētu palīdzēt cilvēkiem šajās situācijās?
Kā gatavība mācīties var vairot mūsu spēju — ticēt patiesībai?
Kā Svēto Rakstu studēšana katru dienu var ietekmēt mūsu spēju — ticēt patiesībai?
Apdomā reizes, kad tu esi bijis liecinieks šī principa patiesumam. Tu varētu dalīties savās pieredzēs ar kādu draugu vai ģimenes locekli.
Ap. d. 17:13–15 mēs uzzinām, ka tad, kad jūdi Tesalonīkē dzirdēja, ka Pāvils māca Berojā, viņi gāja un provocēja Berojas ļaudis. Pāvilam atkal vajadzēja bēgt, tādēļ viņš ceļoja uz Atēnām.
Ap. d 17:16–34 mēs uzzinām, ka Atēnās Pāvils atrada altāri ar uzrakstu: „Nepazīstamam Dievam” (Ap. d. 17:23). Tad Pāvils mācīja atēniešiem par patiesā Dieva — Debesu Tēva — dabu, kas bija Dievs, ko viņi nepazina.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: