18. daļa: 4. diena

Apustuļu darbu 10.–12. nodaļa

Ievads

Vīzijā Dievs Pēterim atklāja, ka evaņģēlijam ir jātiek sludinātam citticībniekiem. Pēteris mācīja evaņģēliju Kornēlijam un viņa namam un vēlāk izšķīra strīdu starp jūdu svētajiem par evaņģēlija sludināšanu citticībniekiem. Par spīti vajāšanām, Tā Kunga darbs turpināja virzīties uz priekšu. Hērods Agripa I, Hēroda Lielā mazdēls, nogalināja apustuli Jēkabu un pēc tam arestēja, un apcietināja Pēteri. Naktī, pirms Pēterim tiktu izpildīts nāves sods, eņģelis palīdzēja viņam izbēgt no cietuma. Hērodu satrieca Dieva sūtīts eņģelis, un evaņģēlijs tupināja izplatīties.

Apustuļu darbu 10. nodaļa

Vīzijā Dievs Pēterim atklāj, ka evaņģēlijam ir jātiek sludinātam citticībniekiem

Kas tev sniedz pārliecību, lai sekotu kādam?

Iedomājies, ka esi kopā ar kādu cilvēku grupu, kas nomaldās. Vairāki grupas dalībnieki piedāvā aizvest visus drošībā, taču katrs savā virzienā. Kas noteiktu vai ietekmētu to, kuram cilvēkam tu izvēlētos sekot?

Studējot Ap. d. 10.–12. nodaļu, meklē patiesus principus, kas tev var palīdzēt gūt pārliecību — sekot tiem, kurus Tas Kungs ir aicinājis vadīt Viņa Baznīcu.

Līdz šim Jaunās Derības laikos evaņģēlijs tika sludināts, ar dažiem izņēmumiem, tikai jūdiem. Pat Jēzus sludināja vienīgi „Israēla cilts pazudušajām avīm” un pavēlēja Saviem apustuļiem darīt to pašu (skat. Mateja 10:5–6). Tomēr Glābējs teica Saviem mācekļiem, ka pēc tam, kad Svētais Gars nāks pār tiem, viņi sludinās evaņģēliju „līdz pašam pasaules galam” (Ap. d. 1:8). Ap. d. 10. nodaļā mēs lasām par nozīmīgām izmaiņām Baznīcas darbībā, kas palīdzēja to īstenot.

Izlasi Ap. d. 10:1–2, meklējot detalizētāku aprakstu par citticībnieku, vārdā Kornēlijs.

Kornēlijs bija virsnieks. „Virsnieks bija komandieris romiešu armijā, kas komandēja no 50 līdz 100 vīriem. Tāda grupa veidoja vienu sešdesmito daļu no romiešu leģiona” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Virsnieks”, scriptures.lds.org).

Saskaņā ar tā laikā Baznīcas kārtību, Kornēlijs, būdams citticībnieks, nevarēja pievienoties Kristus Baznīcai, ja vispirms netika pievērsts jūdaismam. Kaut arī Kornēlijs, būdams citticībnieks, nevarēja pievienoties Baznīcai, kā viņš parādīja savu ticību Dievam?

Pēteris un Kornēlijs

Kā pierakstīts Ap. d. 10:3–48, Pēterim bija vīzija, ko viņš sākotnēji nesaprata. Tomēr, sekojot Garam, Pēteris tika vadīts pie Kornēlija, kurš bija redzējis vīziju, kurā eņģelis teica, ka Tas Kungs ir dzirdējis Kornēlija lūgšanas. Pēteris iegāja Kornēlija namā un mācīja viņam un viņa ģimenei evaņģēliju. Svētais Gars nāca pār visiem, kas bija namā. Pēteris saprata, ka viņa vīzija, kurā viņam tika pavēlēts ēst dzīvniekus, kas tika uzskatīti par nešķīstiem, bija debesu norādījums — sludināt evaņģēliju citticībniekiem un ļaut viņiem tapt kristītiem, iepriekš netiekot pievērstiem jūdaismam.

1. Studiju dienasgrāmatā izpildi šādu uzdevumu:

   1. Izlasi Ap. d. 10:34–35 un pieraksti savas domas un sajūtas par Pētera pausto šajos divos pantos.

   2. Izlasi 2. Nefija 26:33 un atbildi uz šādu jautājumu: Ko nozīmē tas, ka „Dievs neuzlūko cilvēka vaigu” (Ap. d. 10:34)?

Apdomā, kas tālāk dotajā apgalvojumā teikts par to, ka Dievs „neuzlūko cilvēka vaigu”:

„Jēzus Kristus evaņģēlijs ir ikvienam. Mormona Grāmatā tiek mācīts, ka visi ir vienādi Dieva priekšā: melns un balts, vergs un brīvais, vīrs un sieva (skat. 2. Nefija 26:33). Šī ir Baznīcas oficiālā mācība.

Baznīcā kopš tās iesākuma vienmēr ir tikuši aicināti un kristīti cilvēki no visām rasēm. …

Baznīca nepārprotami nosoda rasismu — no cilvēkiem gan Baznīcā, gan ārpus tās. 2006. gadā Baznīcas prezidents Gordons B. Hinklijs pasludināja: „Neviens, kas izsaka nievājošas piezīmes par citas rases pārstāvjiem, nevar uzskatīt sevi par patiesu Kristus mācekli. Nedz arī viņš var uzskatīt, ka dzīvo saskaņā ar Baznīcas mācībām. … Katrs apzināsimies, ka ikviens no mums ir mūsu Tēva Debesīs, kas mīl visus Savus bērnus, dēls vai meita” [„The Need for Greater Kindness”, Ensign vai Liahona, 2006. g. maijs, 58. lpp.]” („Race and the Church: All Are Alike unto God”, mormonnewsroom.org/article/race-church).

Ap. d. 11:1–18

Pēteris izšķir strīdu starp jūdu svētajiem par evaņģēlija sludināšanu citticībniekiem

Pamatojoties uz to, ko tu lasīji Ap. d. 10:28, kā tev šķiet, kā jutās daži jūdu svētie, kad viņi izdzirdēja par Pētera saskarsmi ar citticībnieku?

Izlasi Ap. d. 11:1–3, pievēršot uzmanību tam, kā mācekļi reaģēja uz to, ko bija izdarījis Pēteris.

Kā pierakstīts Ap. d. 11:4–15, Pēteris mācekļiem izstāstīja vīzijas, ko viņš un Kornēlijs bija saņēmuši. Viņš tiem izstāstīja, ka Kornēlijs un viņa nams saņēma Jēzus Kristus mācības un pieredzēja Svētā Gara spēku tādā pat veidā, kā Pēteris un citi mācekļi.

Izlasi Ap. d. 11:16–17, meklējot Pētera pēdējās piezīmes mācekļiem.

Ko, tavuprāt, Pēteris domāja, kad teica — „kas tad es esmu, ka es būtu spējis Dievam pretoties” (Ap. d. 11:17)?

Izlasi Ap. d. 11:18, meklējot, kā mācekļi atbildēja uz Pētera paskaidrojumu.

Kā mācekļi atbildēja, kad uzzināja, ka Pēteris rīkojās, Dieva vadīts?

No šī pieraksta mēs varam mācīties šādu principu: Ja mēs zinām, ka tie, kas vada Baznīcu, ir Dieva vadīti, mēs varam ar pārliecību atbalstīt viņus un sekot viņiem. Šis princips ir ticis apstiprināts pēdējo dienu Svētajos Rakstos, kur rakstīts, ka Dievs ir atklājis Savu gribu tiem, kuriem ir priesterības atslēgas — prezidēt pār Baznīcu (skat. M&D 1:38; 28:2, 7; 42:11; 107:65–66).

2. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādiem jautājumiem:

   1. Kā tu uzzināji, ka tie, kas vada Baznīcu, ir Dieva vadīti?

   2. Kādam praviešu padomam tu esi izvēlējies sekot tādēļ, ka zini, ka pravieši ir Dieva vadīti?

3. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti mērķi, kas tev palīdzēs iegūt spēcīgāku liecību par to, ka tie, kas vada Baznīcu, ir Dieva vadīti.

Ap. d. 11:19–30

Par spīti vajāšanām, Tā Kunga darbs turpina virzīties uz priekšu

Ap. d. 11:19–26 rakstīts, ka vajāšanu dēļ vairāki mācekļi tika izklīdināti pa visu apgabalu, taču, lai arī kur tie gāja, tie uzticīgi sludināja Jēzus Kristus evaņģēliju. Ap. d. 11:27–30 rakstīts, ka pravieši devās „no Jeruzālemes uz Antiohiju” un ka viens no praviešiem, Agabs, liecināja, ka būs bads. Tad tika pieliktas pūles, lai sniegtu atbalstu ļaudīm Jūdejā.

Ap. d. 12:1–17

Hērods nogalina Jēkabu un apcietina Pēteri, kurš brīnumainā veidā izbēg no cietuma

kompass

Kompass rāda uz ziemeļiem, jo Zemes magnētiskais Ziemeļpols pievelk kompasa magnēta ziemeļu daļu. Uzzīmē X netālu no kompasa (bet ne tuvu kompasa ziemeļu atzīmei) un iedomājies, ka X simbolizē magnētu.

Kā šis magnēts ietekmēs kompasa adatas darbību?

Kā tas ietekmēs tavas spējas — pieņemt pareizu lēmumu par to, kādā virzienā tev būtu jādodas?

Studējot Ap. d. 12. nodaļu, meklē ietekmi, kas var traucēt mūsu spējai — pieņemt pareizus lēmumus.

Kopš Stefana mocekļa nāves kristieši Jeruzālemē un ap to bija piedzīvojuši arvien stiprākas vajāšanas. Izlasi Ap. d. 12:1–4, meklējot, kā ķēniņš Hērods Agripa sekmēja šīs vajāšanas.

Ko Hērods lika nogalināt?

2. pantā minētais Jēkabs bija apustulis Jēkabs, apustuļa Jāņa brālis un Cebedeja dēls. Saskaņā ar pierakstiem, Jēkabs bija pirmais apustulis, kurš mira mocekļa nāvē agrīnajā kristīgajā Baznīcā. Viņš bija arī Augstākā prezidija loceklis — līdzās Pēterim un Jānim.

Saskaņā ar Ap. d. 12:3, kas bija apmierināti ar Jēkaba nāvi?

Vārds „jūdi” (3. pantā) attiecas uz ietekmīgiem jūdu vadītājiem Jeruzālemē, kuri veicināja Jēzus Kristus Baznīcas vajāšanu. Hērods Agripa „dedzīgi vēlējās tikt uzskatīts par ortodoksālo ebreju” (skat. Bible Dictionary, „Herod”) un centās izpatikt šiem jūdu vadītājiem. Līdzās X pie kompasa uzraksti: Ja mēs izvēlamies izpatikt citiem, nevis Dievam, tad …

Ko Hērods darīja pēc tam, kad viņš redzēja, ka jūdu vadītājiem Jēkaba nāve bija pa prātam? Ņemot vērā kompasa attēlu un X,

kā Hēroda vēlme — izpatikt citiem, nevis Dievam — ietekmēja Hēroda dzīves virzienu?

Pamatojoties uz to, ko varam mācīties no Hēroda piemēra, pabeidz šādu principu: Ja mēs izvēlamies izpatikt citiem, nevis Dievam, tad .

4. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

   1. Kādi ir vēl daži piemēri (papildus Hēroda piemēram), kas parāda, ka centieni — izpatikt citiem, nevis Dievam — var novest pie grēka?

   2. Kā vēlme — izpatikt citiem — var aizvest tevi prom no tava Tēva Debesīs? Ko tu vari darīt, lai pretotos tam, ka tiec vadīts grēkā?

Apdomā, kā tu, iespējams, ļauj savai vēlmei — izpatikt citiem — vest sevi prom no sava Debesu Tēva.

Izlasi Ap. d. 12:5–6. Ko šajā laikā darīja Baznīcas locekļi?

Izlasi Ap. d. 12:7–10. Kādus šķēršļus Pēteris pārvarēja šīs bēgšanas laikā?

eņģelis un Pēteris cietumā

Tā Kunga eņģelis atbrīvoja Pēteri no cietuma.

Izlasi Ap. d. 12:11–15. Kad Pēteris saprata, ka notikušais ir realitāte, nevis vīzija?

Kas notika, kad Pēteris pieklauvēja pie Marijas nama vārtiem?

Izlasi Ap. d. 12:16–17. Kam Pēteris piedēvēja savu izbēgšanu no cietuma?

Vēlreiz izlasi Ap. d. 12:5 un apdomā, kā šis pants ir saistīts ar Pētera atbrīvošanu no cietuma.

Ko, pēc tavām domām, frāze „bez mitēšanās … lūdza Dievu” (Ap. d. 12:5) liek noprast par Baznīcas locekļu lūgšanu patiesumu un dedzību?

Šis pieraksts ilustrē šādu patiesu principu: mūsu patiesās un dedzīgās lūgšanas ieaicina Dieva brīnumus un svētības mūsu un citu cilvēku dzīvē.

Ko nozīmē — patiesi un dedzīgi lūgt Dievu?

Šis princips nenozīmē to: ja mūsu lūgšanas ir patiesas un dedzīgas, tad mēs automātiski saņemsim to, ko lūdzam. Citi noteicošie faktori, lai saņemtu Dieva brīnumus un svētības, ir: Dieva griba un Viņa noteiktais laiks, kā arī personīgā rīcības brīvība.

Izlasi tālāk doto apgalvojumu, pievēršot uzmanību tam, kādēļ lūgšana ir svarīga: „Lūgšana ir darbība, ar kuru Tēva griba un bērna griba tiek savstarpēji saskaņotas. Lūgšanas mērķis nav izmainīt Dieva gribu, bet nodrošināt mums un citiem tās svētības, kuras Dievs ir gatavs mums dāvāt, bet kuras mums ir jālūdz, lai tās iegūtu. Pirms mēs saņemam svētības, no mums tiek pieprasīts zināms darbs jeb piepūle. Lūgšana ir darba veids un [tā] ir noteikta kā līdzeklis, lai iegūtu visaugstākās no visām svētībām” (skat. Bible Dictionary in the LDS English version of the Bible, „Prayer”).

5. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti atbildes uz diviem vai visiem no tālāk dotajiem jautājumiem:

   1. Saskaņā ar šo apgalvojumu, kas dots Bībeles vārdnīcā, kāds nozīmīgs nolūks ir lūgšanai?

   2. Kāpēc ir svarīgi atcerēties, ka lūgšanas nolūks nav izmainīt Dieva gribu?

   3. Kad lūgšana ir ieaicinājusi Dieva brīnumus un svētības tavā dzīvē vai to cilvēku dzīvē, par kuriem esi lūdzis?

Padomā, par kādu cilvēku vai lietu tu varētu lūgt. Apdomā, kā tu varētu lūgt vēl sirsnīgāk un dedzīgāk, lai aicinātu svētības un brīnumus, ko Dievs vēlas dāvāt tev un tiem, par kuriem tu lūdz.

Ap. d. 12:18–25

Hērodu satriec Dieva sūtīts eņģelis, un evaņģēlijs tupina izplatīties

Ap. d. 12:18–25 pierakstīts, ka, uzzinot par Pētera izbēgšanu, Hērods sodīja ar nāvi sargus, kurus viņš uzskatīja par vainīgiem Pētera izbēgšanā. Šajos pantos mēs vēl uzzinām, ka Hērods uzrunāja tautu, kas slavināja viņu un apgalvoja, ka viņš runā Dieva vietā. Tāpēc, ka Hērods nedeva Dievam godu, eņģelis sita viņu ar slimību un viņš nomira.

Ir svarīgi saprast, ka Dievs soda ļaunos saskaņā ar Savu gribu un laiku. Ne visi ļaunie cilvēki tiek sodīti uzreiz (skat. Almas 14:10–11).

Saskaņā ar Ap. d. 12:24, kas notika ar Baznīcas misionāru darbu par spīti vajāšanām, ar kurām saskārās Baznīcas locekļi?

Pārskati šajā stundā apgūtos, patiesos principus un apdomā, kā tu pielietosi tos savā dzīvē.

6. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es izstudēju Apustuļu darbu 10.–12. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: